Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pateicoties zemkopības ministra Jāņa Dūklava un nu jau eksdeputāta Mārtiņa Rozes pakalpojumam – uzstājīgi trīs piegājienos bīdītiem likuma grozījumiem, Ventspils pašvaldība 2010. gada pēdējās dienās uz sava vārda zemesgrāmatā ierakstījusi 187 hektārus meža zemes, kas pēc spēkā esošās likumdošanas faktiski bija piekritīgi valstij. Tagad Ventspils domes opozīcija cīnās pret plānojuma maiņu, lai šajā mežā nepieļautu rūpniecisko apbūvi un stātos ceļā tā iznomāšanai kādam ofšoram, par ko publiski paustas aizdomas, ka aiz tā varētu stāvēt Ventspils mēra Aivara Lemberga intereses. Otra versija - Lembergam šis mežs bijis tik svarīgs, lai iegūtu papildu kārtis cīņā ar koncernu Vitol, jo caur šo mežu stiepjas cauruļvadi, kuru izmantošanu ir vieglāk apgrūtināt, ja mežs pieder pašvaldībai. It kā tehniskajiem 2010. gada vasarā vēl 9. Saeimas pieņemtajiem grozījumiem likumā Par valsts un pašvaldību zemes īpašumu tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās uzmanība pievērsta tikai tagad, kad nākuši gaismā šie fakti. Tie izskaidro, kādēļ ventspilnieki Saeimas gaiteņos tā cīnījušies par šiem grozījumiem.

Pieņēma vienā elpas vilcienā

Bija 2010. gada vasara, dažas nedēļas līdz Saeimas brīvlaikam, kas tradicionāli ticis izmantots dažādu apšaubāmu iniciatīvu steidzamai izbīdīšanai. Grozījumi likumā Par valsts un pašvaldību zemes īpašumu tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās ar troksni iestrēga Juridiskajā komisijā (tur pret tiem asi iebilda Ilma Čepāne (PS), atklāti paužot aizdomas, ka „zem tā apakšā slēpta valsts meža privatizācija”), bet tad kā smērēti tika izrauti cauri daudz atsaucīgākajai Tautsaimniecības komisijai.

Steidzamības statuss, priekšlikumu iesniegšanai noteiktais ļoti īsais četru dienu termiņš un, iespējams, tas, ka pat aizdomīgākie nespēja identificēt konkrētas intereses, kas stāv aiz šiem mērķtiecīgi virzītajiem grozījumiem, ļāva tos pieņemt vienā elpas vilcienā. Skaļi tas netiek atzīts, bet, iespējams, troksnis netika celts, jo iejaucās reālpolitika – līdz vēlēšanām bija četri mēneši, Valda Dombrovska valdība strādāja mazākumā, un ceļa aizšķērsošana ventspilniekiem acīmredzami svarīgajam jautājumam koalīcijas stabilitāti nebūtu vairojusi. To, ka ventspilniekiem šie likuma grozījumi bija vajadzīgi kā ēst, liecina tagad, ar vairāku mēnešu nobīdi neoficiāli stāstītais par Ventspils domes pārstāvju staigāšanu pa Saeimas juristu kabinetiem, par uzstājīgajiem zvaniem un pārliecināšanām. Aktīvs Ventspils interešu aizstāvēšanā kā allaž esot bijis Lemberga labā roka Guntis Blumbergs.

Kad šoziem ZZS tik uzstājīgi cīnījās par amatu Mārtiņam Rozem – vispirms Sabiedrisko pakalpojumu regulatorā, kad neizdevās – Lattelecom padomē, daudziem bija neskaidrs, kādēļ tādas pūles caurkrituša deputāta un pirms tam demisionēt spiesta ministra labā, par kuru vienmēr bijis zināms, ka viņš nav starp Lemberga ieredzētākajiem. Iespējams, atbilde ir meklējama 2010. gada pirmajā pusē, kad Roze neatlaidīgi virzīja atkal un atkal grozījumus likumā, kas Ventspils domei ļāva tikt pie 187 hektāriem pēc būtības valstij piekritīga meža.

Jautāts, kā viņam ienācis prātā nākt ar konkrētajiem likuma grozījumiem tādā redakcijā, Roze Pietiek atteic, ka „cilvēks tāpēc arī ir cilvēks, ka klausās, kas notiek, skatās, kas notiek, un secina, un tālāk pieņem lēmumus”. „Aivars Lembergs man nelūdza,” saka Roze. „Visā savā karjeras laikā neesmu pildījis neviena norādījumus. Lūgumu ir bijis ļoti daudz, bet, ja jūs domājat konkrēti par Aivaru Lembergu šoreiz, – nē, tādi lūgumi nav bijuši vispār, ne tikai attiecībā uz šiem grozījumiem." Sākotnēji tie bijuši „vairāk vai mazāk paša” izstrādāti grozījumi, pēc tam palīdzējuši ZZS frakcijas konsultanti.

Neatlaidīgais Roze

2010. gada 28. janvārī Roze Juridiskajā komisijā iesniedz pirmos priekšlikumus grozījumiem likumā Par valsts un pašvaldību zemes īpašumu tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās. To būtība ir trīs šī likuma pantos iekļaut papildu nosacījumu, kura gadījumā zeme būtu atzīstama par pašvaldībai piekritīgu un ierakstāmu zemesgrāmatā uz tās vārda. Šis Rozes piedāvātais nosacījums ir, lai „uz tās atrodas pašvaldībai vai tās kapitālsabiedrībai valdījumā esošs mežs”.

Neveiksme Rozi neaptur. 22. aprīlī viņš Juridiskajā komisijā iesniedz jaunus priekšlikumus likuma grozījumu izskatīšanai pēdējā, 3. lasījumā. Šie priekšlikumi pēc būtības ir tādi paši kā iepriekšējie, vien precizējot, ka zeme būtu atzīstama par pašvaldībai piekritīgu un ierakstāmu zemesgrāmatā uz tās vārda, ja „uz tās atrodas mežs, kuru zemes reformas laikā saskaņā ar attiecīgajiem likumiem vai Ministru kabineta (Ministru padomes) lēmumiem valsts ir nodevusi īpašumā pašvaldībai”.

Juridiskās komisijas 2010. gada 9. februāra sēdē Roze pinas skaidrojumos, Saeimas Juridiskais birojs priekšlikumiem iebilst, komisija nolemj pieprasīt ZM atzinumu, uz ko Roze atteic, ka ar ZM jau ir runāts un problēmu nebūs. Tomēr ZM atzinums, ko 11. martā saņem Juridiskā komisija, deputātu sarūgtina. Tajā ZM pret Rozes iniciatīvām vērš smago artilēriju: tie ir pretrunā Civillikumam, Meža likumam, likumam Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu, citiem pantiem tajā pašā likumā Par valsts un pašvaldību zemes īpašumu tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās. ZM savā atzinumā arī atgādina, ka šādu jautājumu risināšana ir nokavēta, jo likums pašvaldībām lemt par zemes piekritību ļāva līdz 2009. gada 30. decembrim. Savukārt, ja lēmums par attiecīgo zemi nav pieņemts, tā ieskaitāma rezerves zemes fondā.

„Mežs” un „meža zeme” Civillkuma izpratnē ir uzskatāmi par lietu kopību, proti, tiesiskā ziņā mežs nevar tikt izdalīts kā patstāvīga nekustamā manta, kā to faktiski piedāvā Roze. ZM arī brīdina, ka, atbalstot Rozes priekšlikumus, „likumdevējs tiesību normās apzināti radīs kolīziju”. Proti, Rozes priekšlikuma būtība ir radīt izņēmumu, ļaujot pēc tobrīd spēkā esošajām tā paša nostiprināšanas likuma un Meža likuma normām valstij piekritīgu zemi ierakstīt zemesgrāmatā uz pašvaldības vārda. „Līdz ar to ZM nostāja attiecībā uz meža zemju apsaimniekošanu ir nelokāma, proti, meža zemju pārvaldība piekrīt valstij,” atzinumā pauž ZM. Tomēr tikai trīs mēnešus vēlāk ZM pozīcija mainīsies par 180 grādiem, bet vēl pēc desmit mēnešiem Dūklavs teiks, ka vispār neatceras, par ko ir runa.

Izbīdīja caur Kraukļa komisiju

Redzot Juridiskās komisijas noskaņojumu un ņemot vērā ZM nelabvēlīgo atzinumu, Roze Saeimas plenārsēdē, kurā likumprojektu skata 2. lasījumā, savus priekšlikumus atsauc. Bet neveiksme nav šķērslis, un jau uz 3. lasījumu Roze iesniedz jaunus, modificētus, bet pēc būtības tādus pašus priekšlikumus. 2010. gada 3. jūnija sēdē Saeima tomēr arī šos Rozes priekšlikumus noraida, debatēs tos par prettiesiskiem nosauc deputātes Čepāne un Seile.

Tikmēr, neviena nepamanīti, tajā pašā dienā Saeimas kancelejā tiek iesniegti citi grozījumi tajā pašā likumā, un pēc nedēļas 10. jūnijā Saeima no jauna atver grozījumiem likumu Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās. Šoreiz kā atbildīgā komisija jau ir Venta Armanda Kraukļa (TP) vadītā Tautsaimniecības komisija. Likuma atvēršanas sākotnējais iegansts – pilnīgi citi grozījumi, kuri nākamajā lasījumā tiek noraidīti un likumā tā arī neparādās, liekot domāt, ka tie bijis tikai māņu solis. Kraukļa vadītā Tautsaimniecības komisija, caur kuru 9. Saeimas pēdējās nedēļās tika mēģināts panākt ne vienu vien ar slēptām interesēm saistītu likumgrozījumu, steidzamības kārtā, tikai divos lasījumos pieņem ventspilniekiem vajadzīgo normu, bet nu jau Dūklava, nevis Rozes variantā.

14. jūnijā Saeimā nonāk Dūklava parakstīti priekšlikumi grozījumiem likumā Par valsts un pašvaldību zemes īpašumu tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās. Tie pēc savas būtības mats matā sakrīt ar Rozes priekšlikumiem, par kuriem iznīcinošu atzinumu vēl nesen parakstījis pats Dūklavs. Zemkopības ministrs piedāvā likumu papildināt ar jaunu nosacījumu, kura gadījumā zeme būtu atzīstama par pašvaldībai piekritīgu un ierakstāma zemesgrāmatā uz tās vārda, proti, ja „šī zeme, tajā skaitā meža zeme, pašvaldībām nodota īpašumā (valdījumā) saskaņā ar attiecīgiem likumiem, Augstākās padomes vai Ministru kabineta (padomes) lēmumiem”.

Pērnā gada 10. decembrī Ventspils zemesgrāmatu nodaļa apmierina Ventspils domes lūgumu, un meža zeme 187 hektāru platībā tiek ierakstīta zemesgrāmatā uz pašvaldības vārda. Savā iesniegumā Ventspils dome atsaucas tieši uz likuma Par valsts un pašvaldību zemes īpašumu tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās jaunpieņemto 4.2 pantu, kas balstīti ministra Dūklava priekšlikumos.

Dūklavs: neko nezinu, neko neatceros

„Neko nezinu. Nezinu. Nezinu, neatceros. Nesaprotu, par kādiem priekšlikumiem mēs tagad runājam,” galvu purinot, atgaiņājas Dūklavs, kad Pietiek ministram jautā, kādēļ mežu paturēšanu valsts īpašumā tik konsekventi atbalstošā ZM, pērnvasar pēkšņi mainīja savu pozīciju.

ZM gaiteņos neoficiāli runā, ka ZM pirmo noraidošo atzinumu par Rozes priekšlikumiem uzrakstījuši godprātīgi un kompetenti ierēdņi, bet Dūklavs tos parakstījis neizlasot. Neoficiāli ZM gaiteņos runā, ka ierēdņiem pēc „problēmas” nākšanas gaismā pateikts: viņi par šo jautājumu vairs nav tiesīgi izteikties, ministrijas pozīciju tālāk pārstāvēs tās politiskā vadība. Tas, ka Dūklavs ZM atzinumu parakstījis, liecina vai nu par to, ka ministrs nav iedziļinājies dokumenta saturā, vai to, ka ventspilnieku aktivitātes caur Lemberga kontrolētajiem zaļajiem zemniekiem panākt sev vēlamos likuma grozījumus ir bijušas nekoordinētas. Tādēļ Dūklavam savu „kļūdu” steigšus nācās labot, nu jau par Lemberga „pastnieku” kļūstot pašam.

Rozes toreiz un tagad teiktais vedina domāt, ka ventspilniekiem svarīgo grozījumu aizķeršanās drīzāk skaidrojama ar Dūklava neiedziļināšanos, parakstot atzinumu, kas bijusi pretrunā ar iepriekš vienošanos. „Es esmu konsultējies ar ZM, un šajās konsultācijās vismaz nekādu iebildumu nebija,” pārliecinātā tonī Juridiskās komisijas 2010. gada 9. februāra sēdē informē Roze, atbildot uz komisijas deputātu vēlmi uzklausīt ZM atzinumu. Tagad Roze vairs neatceroties, vai savus priekšlikumus apspriedis ar Dūklavu, bet tā esot, ka vēlākais ZM atzinums „rezultējās mazlietiņ ne tajā virzienā”. „Ja grib kaut ko nogremdēt, tad atrast iemeslus var vismaz desmit, ja kaut ko grib izdarīt, tad starp tiem desmit ir jāatrod kaut vai viens, kādēļ to var izdarīt. Diemžēl mūsu valstī iepotēts viedoklis, ka nedod dievs kaut ko izdarīt, - es to neatbalstu,” par ZM ierēdņu rakstīto atzinumu saka Roze.

Bijušajam zemkopības ministram, zaļajam zemniekam Rozem nešķiet, ka šādu likumgrozījumu virzīšana būtu bijusi pretrunā ar ZM mežu politiku un zaļo domāšanu. „Man rūp saprātīgas attīstības liktenis, man vienmēr bijušas diezgan lielas pretrunas ar pseidozaļajiem,” saka Roze. Par to, kas pēc likuma grozījumu pieņemšanas notiek ar Ventspils meža zemi, Roze neesot interesējies.

Roze nekomentē, vai bijusi vienošanās, ka Kraukļa vadītā Tautsaimniecības komisija, kurā darbojās arī viņš pats, izdabūs vajadzīgos grozījumus bez tādiem šķēršļiem, kā Juridiskā komisija. „Nu, redziet, katrs dara savu darbu. Un tikai. Jūs darāt savu darbu, es darīju savu darbu,” nosaka Roze, secinājumus aicinot izdarīt pašiem. Kraukļa, kā daudzu šajā lietā iesaistīto, pirmā atbilde ir: „Neatceros.” Atkārtoti jautāts, viņš sāk atminēties, ka tādi grozījumi bijuši un pamatdoma, kādēļ viņš tos atbalstījis, bijušas rūpes par investoru piesaisti – ja zeme atrodas pašvaldības īpašumā, tā investoriem esot daudz pieejamāka, „jo valsts nekad nebūs tik fleksibla kā pašvaldība”. „Ja zeme ir uz valsts vārda, tas process ieiet garajā, sākas izsoles, un beigu beigās pārpērk spekulanti, bet investoriem nevajag dārgu zemi, tādēļ vieglākais ceļš ir caur pašvaldībām,” sarunā ar Pietiek savus apsvērumus atklāti stāsta Krauklis.

Saskaņā ar Meža likuma 44. pantu gadījumos, kad valsts meža zeme nepieciešama pašvaldībām to autonomo funkciju veikšanai, iespējama tās atsavināšana ar Ministru kabineta lēmumu, vienlaikus aizliedzot šo zemi pašvaldībām tālāk atsavināt citām personām vai nodot privatizācijai. Attiecībā uz pašvaldību zemi šādu ierobežojumu nav, Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likums  pašvaldībām dod brīvas rokas zemes izsolīšanai, pārdošanai, apmaiņai vai nodošanai bez atlīdzības, ja vien pašvaldība lēmusi, ka tā nav nepieciešama tās funkciju realizēšanai.

Vai Ventspils pie valsts meža tika likumīgi?

Tautsaimniecības komisijas sēžu audioieraksti netiek veikti, bet rakstiskie protokoli ir sausi, aprobežojoties tikai ar izskatāmo jautājumu un uzaicināto personu uzskaitījumu. Tādēļ autentiski restaurēt diskusiju, kuras rezultātā no Dūklava priekšlikumiem radās kompromisa variants, nav iespējams. Tomēr rezultātā likums tika papildināts ar jaunu 4.2 pantu, kurā tika uzskaitīti četri nosacījumi, kuru gadījumā meža zemi iespējams ierakstīt zemesgrāmatā uz pašvaldības vārda. Faktiski likuma norma tika uzrakstīta tā, lai tajā būtu uzskaitīti visi tie apstākļi un dokumenti, kas bija Ventspils domes rīcībā, lai tā pretendētu uz konkrēto meža zemi. Pēdējo mēnešu prakse rādot, ka citas pašvaldības, kuras vēlas izmantot šo normu, nevar izpildīt kādu no četriem nosacījumiem. Visbiežāk runa ir par zemes nodošanas-pieņemšanas aktu, kas izdots saskaņā ar Ministru Padomes 1991. gada 1. jūlija lēmumu Nr. 171 Par valsts īpašuma un kopsaimniecību īpašuma nodošanu pašvaldību īpašumā. Šis lēmums Nr. 171 bija spēkā ļoti neilgu laiku līdz 1994. gada 20. decembrim un radīja situāciju, kam jau sen vairs nav tiesiska pamata – 2000. gadā pieņemtais Meža likums vairs nepieļauj valsts meža zemes nodošanu kādam citam subjektam.

Tas, kas nav ticis vērtēts Saeimā, pieņemot šos vienam gadījumam pakārtotos grozījumus, ir - vai likumīgs ir bijis šis nodošanas-pieņemšanas akts, ar kuru 1991. gada 16. decembrī Ventspils pilsētas Dzīvokļu komunālās saimniecības apvienības priekšnieks Jānis Vītoliņš (tagad Lemberga pirmais vietnieks domē) nodod šo mežu Ventspils pilsētas Tautas deputātu padomes izpildkomitejas priekšsēdētājam Aivaram Lembergam.

20 gadus senais Ministru Padomes lēmums Nr.171 runā par „objektiem”, nevis par „nekustamiem īpašumiem”. Saeimas Juridiskajā birojā šai sakarā bijusi diskusija, vai apzīmējumu „objekts” var juridiski attiecināt arī uz mežu. Kompromisa vārdā, redzot spēku samēru un noskaņojumu Tautsaimniecības komisijā un saprotot, ka grozījumi jebkurā gadījumā tiks pieņemti, izlemts diskusijas pārtraukt un konkrēta īpašuma nodošanas-pieņemšanas akta likumības izvērtēšanu atstāt tiesas kompetencē, ja kāds vēlēsies apšaubīt tā piekritību. Ventspils gadījumā konkrētajā nodošanas-pieņemšanas aktā minēta „meža”, nevis „meža zemes” nodošana pašvaldībai. Stenogrammas rāda, ka Saeimas 2010. gada 3. jūnija sēdē, debatējot pret Rozes priekšlikumiem, deputāte Seile norādīja: Ministru Padomes 1991. gada lēmums attiecies tikai un vienīgi uz ciršanas tiesībām, bet tas nedod tiesības šo zemi iegūt īpašumā. „Ja šo zemi varētu nodot pašvaldībai, tad jau tas lēmums būtu pieņemts attiecībā uz visu meža zemi, ne tikai uz mežu vien,” skaidroja deputāte, kas specializējusies zemes reformas likumdošanā jau no tās pirmsākumiem 90. gados.

Kādēļ Lembergam vajadzēja šo mežu?

Kādēļ tādas pūles? Kādēļ Lembergam šis mežs tik svarīgs, lai liktu vienam Saeimas deputātam un vienam Latvijas valdības ministram nākt ar pretrunīgiem, no juridiskā viedokļa apšaubāmiem likuma grozījumiem? Pamata versijas ir divas, kuras viena otru neizslēdz. Pirmā versija, ka Ventspils dome bruģē ceļu šīs Ventspils brīvostas teritorijā esošās meža zemes privatizācijai un aiz potenciālā nomnieka – kādas ofšorkompānijas – patiesībā stāv Lembergs. Zemi plānots iznomāt 2010. gada maijā reģistrētajai SIA Baltic New Technologies, kuras vienīgais īpašnieks ir Britu Virdžīnu salās reģistrētais Thirios Assets Limited. Lai tas notiktu, Ventspils domei jāmaina plānojums, atļaujot šajā meža teritorijā rūpniecisko apbūvi. Par to trauksmi sacēlusi Ventspils domes opozīcija, kurai Lembergs liedz informāciju par brīvostas teritorijā notiekošo. 

Otrā versija, kas pašlaik, ņemot vērā jaunos pavērsienus Ventspils tranzīta karā, šķiet reālākā – Lembergam šis mežs vajadzīgs, lai iegūtu papildu kārtis strīdos ar starptautisko koncernu Vitol, kas kontrolē Ventspils mēra interešu lokā esošo Ventspils naftu un Latvijas kuģniecību. Avoti Ventspils tranzītbiznesa aprindās Pietiek pieļāvuši, ka pēc ierakstīšanas zemesgrāmatā uz pašvaldības vārda un zonējuma maiņas šai meža zemei Ventspils dome iegūs iespēju apgrūtināt dzīvi mežu caurvijošo naftasvadu  īpašniekiem.

Ventspils domes 2010. gada 3. decembrī parakstītajā uzziņā, kas iesniegta Ventspils zemesgrāmatu nodaļā, lūdzot mežu ierakstīt uz pašvaldības vārda, minēts, ka daļa no šīs teritorijas iznomāta A/s Ventbunkers (4,5 ha) un SIA Ventspils nafta termināls (0,8 ha). Turklāt, kā rāda ieraksts zemesgrāmatā, šajā 187 hektāru lielajā meža teritorijā noteikta aizsargjoslas teritorija gar cauruļvadu, ap naftas un naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu pārsūknēšanas un iepildīšanas staciju, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumiem kopumā 37 hektāru platībā.

Audio materiāli: 1. daļa (mp3) 

Audio materiāli: 2. daļa (mp3) 

Audio materiāli: 3. daļa (mp3) 

Dokuments pdf formātā

Dokuments PDF formātā

Dokuments pdf formātā

Dokuments PDF formātā

Dokuments pdf formātā

Dokuments PDF formātā

Dokuments pdf formātā

Dokuments PDF formātā

Dokuments pdf formātā

Dokuments PDF formātā

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Vadoņa gaidīšanas svētki

FotoŠovasar plānotas Latvijas prezidenta vēlēšanas, un šobrīd neviens vispār nepiemin tagadējo prezidentu Raimondu Vējoni. Liekas, ka viņa izredzes tikt ievēlētam uz otru prezidentūras termiņu ir ļoti vājas. Vējonis tiek kritizēts par slikto oratora mākslu un sliktām angļu valodas prasmēm, viņam tiek pārmesta pasivitāte un piesaukti vēl dažādi citi trūkumi.
Lasīt visu...

15

Egils Levits ir devis neatsveramu ieguldījumu, ir vienīgais un vislabākais

FotoŠī gada jūnijā tiks ievēlēts nākamais Latvijas Valsts prezidents. Latvija ir parlamentāra republika, kurā Valsts prezidenta pilnvaras ir ierobežotas. Tomēr Valsts prezidents Latvijā nav tikai ceremoniālā figūra – parlamentārās demokrātijas iekārtā Valsts prezidenta pamatuzdevums ir uzrādīt valstij un sabiedrībai nākotnes attīstības virzienus, veicināt sabiedrības saliedētību un valsts ilgtspēju, ikdienas politisko darbu atstājot Saeimas un valdības pārziņā.
Lasīt visu...

21

Muļķim būt

FotoMaz ir to, kuri spēj saprast, kas notiek, un tomēr viņiem ir svarīgi, lai tiem būtu savs viedoklis par notiekošo.
Lasīt visu...

12

Rietumu civilizācijas krīze

FotoIevērojamais britu vēsturnieks Arnolds Toinbijs ir rakstījis, ka nevienas nācijas un nācijvalsts vēsturi nevar izskaidrot pašu par sevi – tas ir iespējams tikai civilizācijas kontekstā.[1] Tāpēc ikvienam no mums ir būtiski izprast Rietumu civilizācijas būtību, tās vēsturi un šodienu. Manuprāt, Rietumu civilizāciju šodien raksturo viens vārds – krīze. Un tā vistiešākajā veidā attiecas uz mums.
Lasīt visu...

21

Divi vienā

FotoLasot manas publikācijas laikrakstos no astoņdesmito gadu beigām līdz manis uzrakstītām un izdotām grāmatām, lasītāji zina, ka nespecializējos uz kādu konkrētu tematu, bet rakstu par visu, kas man šķiet svarīgs.
Lasīt visu...

21

Trīs aktuāli izskaidrojumi un viens negaidīts secinājums

Foto1.Nogurums no patiesības jeb patiesības destruktivitāte. Nogurums no patiesības ir realitāte. Tāds psihiskais stāvoklis ir iespējams individuālā līmenī. Iespējams arī kolektīvā līmenī kā sociuma kādas daļas (piem., inteliģences) apziņas pazīme. Tā tas ir tajos gadījumos, kad patiesībai ir kolektīvs raksturs. Tādās reizēs patiesība attiecas uz daudziem cilvēkiem, kā arī var attiekties uz visu tautu.
Lasīt visu...

21

Rīga. Vai tiešām bezceRīga?

FotoKādu laiku nebiju braukusi pa Rīgu, taču aizvadītajās brīvdienās pabraukāju pa vairākiem mikrorajoniem (man gan labāk patīk teikt apkaimēm). Ticiet man – šajās pāris stundās no sirds varēju uz savas ādas izbaudīt to, par ko beidzamajā laikā žēlojas šoferīši – un viņus var labi saprast! – par absolūti sabrukušajām Rīgas ielām.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vai „Jaunajai Vienotībai” ir jāpilda „Vecās Vienotības” solījumi?

Izglītības un zinātnes ministrija Vienotību pārstāvošā ministra Kārļa Šadurska personā 2018.gadā apsolīja pedagogiem darba samaksas pieaugumu. Šis solījums turklāt tika...

Foto

Kam mēs esam pret

KPV LV vajadzētu sākt aizdomāties par to, lai latvieši neatceras, kā boļševiki kungu mājas dedzināja. Kam pieder valsts vēlētājiem solīto darbu izpilde -...

Foto

Linkaits izvēlas „Yandex Taxi”?

Otrdien, 12.februārī pie Satiksmes ministrijas (SM) tiek plānots protests, kas tieši vērsts pret nozares politisko vadītāju Tāli Linkaitu (Jaunā konservatīvā partija). To...

Foto

Latvietis "Saskaņas" mītiņā pie Rīgas domes

Mans paziņojums par vēlmi piedalīties „Saskaņas” mītiņā pie Rīgas domes bija izsaucis vētru ne tikai sociālajos tīklos, bet arī ģimenē...

Foto

Ģeopolitika un mūsu neapskaužamais stāvoklis

Visjaunākie notikumi Venecuēlā, saprotams, pirmkārt un galvenokārt attiecas uz šīs valsts iedzīvotājiem un nekorekti ir iejaukties ar komentāriem viņu kultūras norisēs....

Foto

Koncepcijas projekts „Harmoniska Latvija. Taisnīgāka sabiedriskā iekārta”

Gatavojot šo projektu, par pamatu ņēmu Vācijas Brēmenes zemes satversmi. Domājot par Stradiņu dzimtas dzimto novadu Sēliju, Brēmenes zemi...

Foto

Precedents

Jau rakstīju par negaidītajiem pavērsieniem Armēnijā, par Roberta Kočarjana un Serža Sargsjana atstumšanu no varas, par Armēnijas «Samta» revolūciju, kā arī par vēlēšanām, kurās Armēnijā...

Foto

Nodrāztais tiesiskums Bordāna stilā: paši beidzām, dosim citiem

Pēdējo gadu laikā par vienu no iemīļotākajiem dažādu partiju pārstāvju vārdiem ir kļuvis vārds “tiesiskums”. Tas tiek locīts...

Foto

Vai tiešām Rozenvalds nesaprot, ka ir kļuvis par noderīgo idiotu Kremļa propagandas ķetnās?

Uzzināju, ka piektdien, 01.02.2019. "masu medija" Sputnik lapā ir intervija ar "Latvijas Universitātes sociālo un...

Foto

Rūpējoties par Baltijas valstu izaugsmi un saviem klientiem, no darba atlaidīsim 800 darbinieku

2019. gada laikā Luminor vienkāršos savu darbības modeli, tostarp samazinot darbinieku skaitu visos...

Foto

Latvistikas politiskā seja un etnopolitoloģija

Šis teksts ir veltīts latviešu tautas mentalitātes vienotībai ar politiku. Mentalitāte, demogrāfija un kultūra ir trīs pīlāri, uz kuriem balstās burtiski...

Foto

Es redzēju sapnī, kā…

“Neviens nav pārāk liels cietumam. Neviena persona vai uzņēmums, kas kaitē ASV ekonomikai, nav ārpus likuma. Tas attiecas arī uz lielajiem uzņēmumiem,”...

Foto

Kailcirte: kaimiņa skatījums

Skaidrs, ka pārskatāmā nākotnē lielāks vai (cerams) mazāks kailciršu īpatsvars Latvijas mežos ir neizbēgams. Jā, kailcirtēm nav nekāda ekoloģiska attaisnojuma, un sabiedrībai tās...

Foto

Obskurantisma aprobācija

2019.gada 28.janvārī internetā varēja izlasīt: “Līdz ar tiesnešu neatkarības palielināšanos būtiski jāpalielinās arī tiesnešu atbildības apmēram, un par šo divu aspektu samērīgumu iestāsies arī...

Foto

Ir tikai divas izvēles iespējas

Mēs visi vērojam un vērtējam pasauli, kurā dzīvojam. Atbilstoši savam vērtējumam mēs izdarām savu izvēli, un šī izvēle nosaka mūsu praktisko...

Foto

Ja Jurašs ir tik tīrs, ko tad šis tā baidās no tiesas un ko tad “bezkompromisa tiesiskuma” ieviesēji tā raustās no tiesiskuma?

Visticamākais, Juris Jurašs ir...

Foto

Nacionālā apvienība visu laiku pūš Kremļa taurē, tikai neviens to negrib redzēt

Sveicināti, mīlīši, Latvijas nacionālpatriotiski noskaņotie pilsoņi un pilsones, sveiciens arī tev, skaistā Dace Kalniņa,...

Foto

Liberālā agonija jeb ideāli, kas ātri var izzust

Sākšu ar to, ka pats pēc politiskās pārliecības vairāk tiecos būt liberāls dažādos jautājumos, kas būtu kaut vai...

Foto

„Normāla cilvēka” viedoklis un himēriskuma anatomija

Pēc 13.Saeimas vēlēšanām sākās valdības veidošanas šarāde. Tajā figurēja demogrāfiskā aina. Mūsu slavenie “naciķi” neatlaidīgi iesacīja organizēt “demogrāfijas ministriju”. Momentā...

Foto

Ideoloģija un mūsdienas: sabiedrisko organizāciju pilnvaru uzplaukums “čekas maisu” paēnā

Laikraksta “Diena” 15.janvāra numura ievadrakstā tika uzdots retorisks jautājums, proti, kas notika ar personām, kuras savulaik...

Foto

Vara barikādēs

Ikdienišķos notikumos varas attieksme pret sabiedrību ir standartizēta un iepriekš paredzama. Emocionālās piesātinātības brīžos arī dažus varas pārstāvjus pārņem sabiedrībā valdošās noskaņas un viņi...

Foto

Svarīgi, lai katrs uzņēmuma darbinieks ir iesaistīts kvalitatīvā klientu apkalpošanā

Vēlos sniegt informāciju saistībā ar publikāciju „Jauns izdomas līmenis valsts naudas šķērdēšanā: „Valsts nekustamie īpašumi” pasūta...

Foto

Kas gaidāms

2018. gada nogalē bija skaidrs, ka Amerikas Savienoto Valstu prezidenta rīcība labvēlīgi ietekmē ASV ekonomiku un radīti vairāk nekā četri miljoni jaunu darbavietu kopš...

Foto

Artus, neizdari kļūdu, nepievil un nepamet mani

Artus, piecus gadus, gatavojot informāciju un faktus Tavām Suņu būdām un vēlāk arī Saeimas runām, iepazinu Tevi kā principiālu...

Foto

Ir arī laipni un atsaucīgi mediķi

Mūsdienās, kad ir tik daudz negatīvā, tajā skaitā par veselības aprūpē notiekošo, gribētos pateikt kādu labu vārdu ar portāla starpniecību,...

Foto

Eiropas kolonizēšana: Latvijas pieredze

Gadumijā apsveŗot, kas bijis svarīgākais notikums pērn Eiropā un kas visvairāk ietekmēs tās turpmākos likteņus, atbildēt ir viegli. Tas, ka turpinājās [Rietumu]...

Foto

Kartītes, nejaušas kā proftehmeiteņu likstas

Nedēļa man sākās ar smagu izāzēšanu – izrādīju pat pusotru minūti ilgu apstulbumu, kamēr meklēju atbildi uz jautājumu: “Vai tu jau...

Foto

Izglītības interpretācijas konflikti: iemesli un untumi

Saeimas vēlēšanās uzvarējušās “6.oktobra paaudzes” valdības sastādīšanas šarādē jau no pirmās ainas figurēja solījums turpināt izglītības reformas. Tas neapšaubāmi ir...

Foto

Cik zaļi dzīvosim vecumdienās? Pensiju sistēmas ilgtspējas šķietamība

Daudz ir rakstīts un diskutēts par mūsu pensiju sistēmas nākotnes finansiālo ilgtspēju, t.i., par nākotnē sagaidāmo budžeta ieņēmumu...

Foto

„Naida runas” fabricēšana un orveliskā domu kontrole

"Visapkārt mums plosās naida runas uzplaiksnījumi,” - tā apgalvo tie, kuri vēlas attēlot noteiktus viedokļus vissliktākajā iespējamajā skatījumā, lai tos deleģitimizētu. Ja...