Durvis uz gaismu aizcirtīsies 18. septembrī - ir mēnesis laika
Ivars Redisons18.08.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Paldies par dalību likuma iniciatīvā - panākt vieglāku (demokrātiskāku) referendumu ierosināšanas kārtību! Tā atjaunos Latvijā tiesiskumu un arī valsts cieņu pret Tevi un citiem, kādu to Satversmē paredzēja valsts dibinātāji. Tomēr šobrīd ir vēl jāpieliek pūles. Lūdzu Tevi un ikvienu no mums - mudināt savus draugus, radus: steigt parakstīt www.latvija.lv/pv likumu (kas ir valsts atļauts un Satversmei atbilstošs).
Svarīgi ir NENOGULĒT IESPĒJU - jo durvis uz gaismu aizcirtīsies 18. septembrī! Ir mēnesis laika. Jāpagūst un var pagūt.
Šodien, rīt - pārsūti vismaz VIENAM draugam info - mobilo īsziņu un arī e-pastu ar linkiem un pārzvani, lai noteikti izpilda. Pārsūti droši - tas nav spams, bet ir oficiāla
info, pildot valsts uzdevumu. Šo parakstīšanos AIZSARGĀ likums - par kavēšanu ar viltu un draudiem sods noteikts KL 90.pantā.
Darbojas parakstu punkti 119 pašvaldībās, ir BEZMAKSAS e-parakstīšanās ērti pieejama VALSTS portālā www.latvija.lv/pv (īpaši ērti - anonimitāte. Neviens nezina vārdus, kas parakstījies. Tikai iesniedzot prezidentam, tiks veidota izdruka ar vārdiem, kuru pārbaudīs CVK).
Šāds iekārtojums - 119 parakstu punkti pašvaldībās un ērta parakstu vietne latvija.lv - ir ilgam laikam un daudziem projektiem: lai var pilsoņi iesniegt darba uzdevumu Saeimai – obligāto likumprojektu, risināmo vajadzību ir daudz. (resp. valsts paredz turpināt gan "mazos ierosinājumus" (kā "Mana balss"), tā arī turpināt "nopietnos" jeb OFICIĀLOS likumprojektus, kas ir darba uzdevums Saeimai un kurus nevar Saeima nepildīt).
Tieši tagad, no pašu rīcības, izšķiras, vai labā iecere paliks butaforija, šķietamība (neiespējamu dara viltības 2012.g. grozījumos), vai arī tā kļūs reāli pieejams, patiess tautas varas instruments.
Mūsu pašreiz iesniedzamā Tautas likuma jēga un mērķis ir - darbs uz nākotni: novērst viltu, no iluzoras darīt reāli iespējamu iesniegt projektus un veidot valstī "līdzdalības efektu". Atjaunojot reālu tautas varu (atceļot 2012.g. grozījumus, kuros daudz "zemūdens akmeņu"), tiks atjaunota laba pārvaldība, ierēdņi kļūs
laipnāki, pieklusīs ciniskā visatļautība.
Būtiska ir likumiskā kārtība. Risinot lietas, svarīgi ir iesniegt oficiālu dokumentu (prasību), nevis čubināties virtuvēs. Valstij ir pienākums informēt, ka ir izveidota projektu iesniegšanas sistēma - taču nedara. Ir arī citi šķēršļi. Ja tagad negribēs pilsoņi
noņemt sev šīs važas - tad nevarēs turpmāk neko. Paredzams, ka turpmāk tikai ārvalstu korporācijas virzīs savus projektus (labi maksājot, ātri).
Lūdzu, mudini draugus izprast - būtiski atšķiras OFICIĀLI likuma projekti (kurus atzinusi valsts / reģistrēti CVK), no simtiem NEOFICIĀLO projektu un parakstu vākšanu, kuras uz savu roku veic dažādas grupas bez valsts atļaujas. Tajā skaitā arī portāls "Mana Balss" ir neoficiāls, privāts. Vāktie paraksti nav saistoši. Tos var pieņemt un var arī nepieņemt.
Visi zina, kas dažus cilvēkus Saeima uzklausa, bet citus neuzklausa - parakstu skaitam zem dokumenta nav nozīmes. Ja vien grib risināt Saeima lietas, tad ideju
rosināt var arī viens cilvēks.
Satversmes 78. pants paredz atšķirīgu, oficiālu risinājumu - parakstu punkti visos 119 novados un portāls latvija.lv - darbojas procedūrā, kurā skaitam ir nozīme. Ja projektu virza un prasa 1/10 vēlētāju - ar to tiek dots izpildei obligāts uzdevums Saeimai, un Saeimai ir jāstrādā (atceļot 2012.g. grozījums, dzīve ar to neapstājas, pats likums paliek un haosa nebūs. Nāksies atcelto "blusiņu" vietā Saeimai izstrādāt citu procedūru - pārdomātu, godīgu un pieejamu).
Tā ir milzu muļķība, pat ļaunā gara apsēstība – ka daudzi jo daudzi saka: "Mums to nevajag!" Ko tad grib - turpināt to bardaku un nabadzību,
kāda ir pašlaik? Vai tiešām nevajag Satversmē garantēto iespēju - pašiem rosināt likumus? Bīstami. Tā var aizrunāsies arī līdz tam, ka nevajagot valsti un nevajagot Latviju…
Palicis mēnesis. Tagad ir e-sistēma, var paspēt. Mudini draugus neklausīt muļķības! Trīs minūtes darba, un būs ielikta garantija, sargājot sevi un savu ģimeni - www.latvija.lv/pv!
Seko mums 
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
