Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Dzelzceļš nonācis krustcelēs

Igors Kasjanovs, Latvijas Bankas ekonomists
21.09.2016.
Komentāri (15)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šā gada 14. septembrī Rīgā notika svinīgs pasākums – 155 gadi kopš pirmās dzelzceļa līnijas Latvijā, kas tika atzīmēts ar vērienīgu konferenci par dzelzceļa tēmu. Nevienam nav noslēpums, ka pēdējā laikā dzelzceļam iet visai grūti, – strauji sarūk kravu apjoms, un arī nākotnes perspektīva neizskatās rozēm kaisīta. Tad nu cerēju konferencē dzirdēt ne tikai apsveikumus, īso ieskatu transporta vēsturē, futuroloģiju, bet arī kaut ko par piezemētākām lietām, – kāda būs dzelzceļa loma Latvijas tuvākajā nākotnē. To īsti nesagaidīju, acīmredzot realitāte ir pietiekami skarba, lai nebojātu konferences svinīgos uzsvarus.

Minētajā konferencē neviens īpaši neaizrāvās ar dzelzceļa pēdējā laika veikuma analīzi. Tad nu mēģināšu aizpildīt šo "balto plankumu" pats. 2016. gada 1. pusgadā dzelzceļā pārvadāto kravu apjoms salīdzinājumā ar attiecīgo periodu 2015. gadā ir samazinājies par gandrīz piektdaļu, proti, 19.8%. Galvenokārt samazinājums vērojams divās preču grupās – oglēs un naftas produktos, kas abas ir lielākās Latvijas ostās pārkauto preču kategorijas.

Tā nav traģēdija - kravu apjoms atgriezies tajā līmenī, kāds tas bija pirms uzrāviena 2011. un 2012. gadā. Tomēr 2016. gada 2. ceturksnis ir sliktākais 2. ceturksnis pārskatāmā pagātnē. Iemesli ir labi zināmi – globālais pieprasījuma samazinājums pēc oglēm, Krievijas īstenotā politika, pārorientējot kravu plūsmas uz savām ostām (un te nav obligāti jāmeklē politisks zemteksts, tam ir arī vienkāršs ekonomisks aprēķins), sankciju radītie efekti.

Lai arī pagaidām sliktākais nav noticis, nevar pilnībā izslēgt, ka transporta nozari tuvākajā nākotnē sagaida vēl lielākas problēmas. Pēdējās desmitgades laikā visos līmeņos ir runāts par to, ka mūsu ostas/dzelzceļš ir pārlieku atkarīgi no Krievijas un izejvielu tranzīta; ka nepieciešams meklēt jaunus partnerus, jaunas, augstākas pievienotas vērtības kravas. Tomēr ir jāatzīst, ka to izdarīt ir daudzkārt grūtāk nekā pateikt.

Un nav brīnums, ka šodien esam turpat, kur iepriekš, – joprojām ārkārtīgi atkarīgi no atsevišķiem kravu veidiem (ogles, naftas produkti) un konkrētām valstīm. Un tas laikam ir normāli – ņemot vērā Latvijas ģeogrāfisko pozīciju, nav īsta iemesla domāt, ka varētu būt būtiski savādāk. To, ko mūsu kaimiņvalstis vēlas eksportēt, to mēs arī pārvadājam. Un, ja kaimiņvalstu eksportā nedominē augstas pievienotas vērtības preces, tāds arī būs mūsu tranzīts.

Jautājums ir par citu tēmu. Pēdējos gados Krievija arvien vairāk uzsver to, ka tā pakāpeniski atteiksies no Baltijas valstu ostu izmantošanas, tā vietā aktīvāk izmantojot savas ostas. Ja vēl pirms desmit gadiem šādas runas izklausījās pēc tālas perspektīvas, tad šobrīd dati liecina par procesa pakāpenisku realizēšanos. Jā, Krievijas ostas vēl joprojām nespēj pilnībā nodrošināt savu esošo kravu plūsmu apstrādi, tomēr ar katru gadu to kapacitāte kāpj, bet nepieciešamība pēc Baltijas valstu ostām – krīt. Arī pēdējās dienās izskanējušie "Transņeftj" paziņojumi liecina, ka Krievijas apņemšanās ir nopietna - pat, ja nav īsti skaidrs, vai paziņojums attiecas uz visu transportētu naftas produktu plūsmu, vai tikai to, kas transportēta, izmantojot cauruļvadu (un starpība ir liela).

Visticamāk, tuvākajos 2-3 gados nekas traģisks nenotiks – kravas neapstāsies, bet, iespējams, pakāpeniski mazināsies. Arī ogļu kravu perspektīva neizskatās diez ko rožaina. Līdz ar to jau tagad ir skaidrs, ka vidējā termiņā Latvija visticamāk paliks bez Krievijas izejvielu kravām. Jā, būs cita veida kravas, būs citas valstis. Visticamāk Latvijas tranzīta sektors vairāk pievērsīsies nišas produktiem, konteineriem, centīsies iekarot tirgu ar pakalpojumu kvalitāti utt.

Tagad nozares pārstāvji kā pie pēdējā salmiņa aktīvi ķeras klāt Ķīnas stāstam (vai "Zīda ceļa" stāstam). Tomēr, manuprāt, ir skaidri jāapzinās, ka Ķīna diezin vai spēs pilnībā kompensēt Krievijas kravu trūkumu. Atverot pasaules karti, ir skaidri redzams, ka Latvija nav tuvākais ceļš uz Eiropu. Jā, mēs varam runāt par to, ka Latvija varētu kļūt par Ķīnas preču platformu virzienā uz Skandināviju (šajā saistībā lielas cerības tiek liktas uz tā saukto 16+1 saietu Rīgā šā gada novembrī.

Tomēr nevar apmānīt ģeogrāfiju. Šajā gadījumā nāksies citēt Ventspils mēru Aivaru Lembergu: "Krievijas naftas produktu kravas, par kurām ir runa, aizstāt nevar." Un domāju, ka to vajadzētu atzīt arī ekonomiskās politikas veidotājiem – nav reālu, ātru un nesāpīgu alternatīvu. Kravu apjoma palielināšana ir ilgstošs un sarežģīts process, savukārt to zaudēšana gan ir iespējama ļoti ātri.

Visa iepriekš minētā kontekstā man ļoti interesē, kāda ir dzelzceļa elektrifikācijas iecere. Publiski pieejamā informācija liecina, ka projekts varētu izmaksāt ap 600 milj. eiro. Saskaņā ar Ministru kabineta rīkojumu projektam paredzēti divi specifiskie iznākuma rādītāji: (i) 400 km rekonstruēto vai modernizēto dzelzceļa līniju (kas ir interesanti, jo iepriekš politiskās plānošanas dokumentos par tiem pašiem līdzekļiem figurēja ap 1000 km); (ii) un 21 stacija, kurās uzbūvēti paaugstinātie peroni.

Tomēr vēl interesantāka aina vērojama sasniedzamajos rādītājos – (i) CO2 emisiju samazinājums dzelzceļa pārvadājumos no 164.8 uz 82.1 tūkst. tonnām; (ii) infrastruktūras caurlaides spējas palielināšana no 67 milj. tonnu līdz 73 milj. tonnām. Kopējais CO2 izmešu apjoms 2013. gadā Latvijā veidoja 8481 tūkst. tonnu, tātad paredzētais samazinājums veido aptuveni 1% no kopējā CO2 izmešu apjoma. Neesmu eksperts vides jautājumos, bet esmu visai drošs, ka vides eksperti atrastu alternatīvus un, iespējams, racionālākus/efektīvākus/labākus veidus šāda līdzekļu apjoma pielietojumam. Un, ja pieņemam, ka kravu kļūst arvien mazāk, CO2 izmešu apjoma sasniedzamais rādītājs izpildīsies pats par sevi…

2015. gadā dzelzceļā pārvadāja 55.6 milj. tonnu kravu, bet 2016. gadā rezultāts būs labi, ja aptuveni 46-47 milj. tonnu. Šobrīd gan plānojam kapacitāti celt. Šajā kontekstā interesanti paraudzīties uz nefinanšu investīciju statistiku. Pēdējos gados transporta nozares nefinanšu investīcijas veido ap 15-20% no kopējā nefinanšu investīciju apjoma valstī – būtiski vairāk nekā nozares pievienotās vērtības īpatsvars ekonomikā (8-9%). Tātad investīciju atdeve vismaz pagaidām ir bijusi vāja.

Rezumējot situāciju: šobrīd atkal plānojam ieguldīt lielus līdzekļus virzienā, kas zaudē kravas un kur nav īsti redzamas daudzmaz ticamas kravu alternatīvas. Jā, elektrifikācija (un elektrolokomotīvju iegāde) teorētiski nozīmē augstāku efektivitāti, bet vai zemākus tarifus? Vai elektrifikācija ir skatīta kontekstā ar enerģētikas tirgus turpmāko attīstību? Pieņemu, ka kapitālieguldījumus vajadzēs atpelnīt, un uzstādītās infrastruktūras apsaimniekošanas maksa arī būs jāsedz. Man nav nekas pret dzelzceļa elektrifikāciju, ja tā ir ekonomiski pamatota, uz normāliem pieņēmumiem balstīta (tas ir - nevis lineāri prognozējot kravu apjoma pieaugumu, bet gan atzīstot to, ka iespējams arī pretējs process – kravu apjoma mazināšanās). Līdzšinējā kavēšanās ar projekta izstrādi un aprēķinu trūkums pagaidām liecina par pretējo.

Tas, par ko es gribētu būt drošs (kā ekonomists, iedzīvotājs, nodokļu maksātājs), ka šādas investīcijas tiešām ir nepieciešamas (projekts ir rentabls) un ka šāda līdzekļu izlietošana tiešām ir labākais veids, kā izlietot Eiropas fondu līdzekļus. Lai nesanāk tā, ka jaunizbūvētā infrastruktūra pārskatāmā nākotnē ir jāsubsidē no valsts budžeta. Ar lielu nepacietību gaidīšu oktobra beigas, kad Satiksmes ministrijai būtu jānāk klajā ar aktualizētu informatīvo ziņojumu, kas saturētu arī izmaksu – ieguvumu analīzi. Un no sirds ceru, ka gadījumā, ja veiktā analīze būs ar nelabvēlīgu rezultātu, būsim pietiekami elastīgi, atrodot citu, efektīvu ES fondu līdzekļu izlietojuma veidu.

Pārpublicēts no makroekonomika.lv

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Runā, ka...

FotoCilvēce vēl nav noskaidrojusi, kas vai kurš bija pirmais. Kas bija pirmais, vista vai ola? Kā bija patiesībā, kurš to redzēja?
Lasīt visu...

21

Mazās partijas būs spiestas pieņemt arī “oligarhu” ziedojumus

FotoGrozījumi politisko partiju finansēšanas likumā ir mēģinājums “iekonservēt” pašreizējo politisko eliti un izslēgt no spēles mazās partijas. Jaunais likumprojekts veicinās administratīvo resursu izmantošanu politiskajā cīņā, kas neizbēgami novedīs pie varas stagnācijas.
Lasīt visu...

21

Atraktīvā politiskā hronika: 10. oktobris

FotoPēc 2018.gada 6.oktobra sociāli politiskā dzīve ir ļoti intensīva. Tā tam ir jābūt. Atbilstoši tautas politiskajai gribai todien pie varas nāca manis dēvētā “6.oktobra paaudze”, un latviešiem šajā saulē sākās jauns laikmets. No 13. Saeimas deputātiem 65% tika ievēlēti pirmo reizi. Tas ir radikāls pagrieziens. Tas ir neapstrīdams pierādījums jauna laikmeta sākumam parlamentārā republikā. Un, lūk, jauns laikmets vienmēr sākas ar sociāli politisko procesu sakāpinātu intensitāti. Katru dienu ir kaut kas neparasti jauns un negaidīti jauns. Jaunie politiskie spēki vēlas pēc iespējas ātrāk visu piekārtot savam cilvēciskajam līmenim un profesionālajam līmenim. Viņi steidzas. Īpaši steidzas, apzinoties savu neleģimitāti visā sabiedrībā.
Lasīt visu...

21

Sarūgtināt Bordānu un atlikt partiju finansējuma pieaugumu līdz nākamās Saeimas ievēlēšanai

FotoAicināsim 13. Saeimas deputātus neatbalstīt sasteigtu likumprojektu, kas paredz būtisku valsts finansējuma palielinājumu politiskām partijām jau no nākamā gada!
Lasīt visu...

3

Uz kopējā fona "Repharm" ir tīri labs un valstiski nozīmīgs koncerns

FotoKatru gadu rudenī atrodas kāds, kas raksta apskatu par šādu tēmu. "Sagadīšanās pēc” katru rudeni farmācijas tirgus sašūpojas, notiek lielākas vai mazākas aktivitātes likumdošanā, normatīvajos aktos, īpašumu maiņā, ražotāju un tirgotāju attiecībās. Vārdu "sagadīšanās" es šeit lietoju tādēļ, ka rudenī tiek izstrādāts valsts budžets un budžetā nekad netiek pietiekami daudz naudas izdalīts medicīnai.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ko gan citu darīt zaglim, kurš noķerts ar svešu maku rokā?

Šorīt notērēju pārdesmit minūtes laika, lai kļūtu par divsimt deviņdesmit un nezin kuro cilvēku, kurš...

Foto

Latvieši vairs nav "varoņu tauta", drīzāk jau kalpu un pielīdēju tauta

Politmafija Latvijā visu ir nostādījusi tā, ka nav iespējams dzīvot Latvijā un nebūt šīs mafijas...

Foto

Ziņojums par komandējumu uz Amerikas Savienotajām Valstīm no 2019.gada 22.septembra līdz 24.septembrim

Saskaņā ar Ministru prezidenta 2019.gada 19.augusta rīkojumu Nr.219 “Par Ilzes Viņķeles komandējumu” no 2019.gada...

Foto

Gribēja kā labāk, sanāca kā vienmēr

Latvijas satiksmes drošības telpā ir uzsprāgusi verbālā bumba, jo Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks paziņoja, ka no stacionāro fotoradaru sodiem...

Foto

Modernā banalitāte

Banalitāte ir oriģinalitātes trūkums, pliekanums, bezgaumīgums. Sastopama, tā teikt, arhaiska banalitāte – sen zināma un sen apnikusi banalitāte. Sastopama relatīvi jauna banalitāte – moderna...

Foto

Auniem ir jāzina, ko viņi nobada

Jebkura jauna partija mūsu valstī, kas gribēs izmainīt sapuvušo, smirdīgo oligarhu sistēmu, tiks norieta un samīdīta. Tāds pats liktenis sagaida...

Foto

Kādā veidā visiem aizbāztas mutes par Skultes gāzes termināļa afēru?

Nezināmu personu iecerētā Skultes sašķidrinātās gāzes termināļa būve ir krietni nokavēta, un pašlaik tas ir cinisks...

Foto

Partijas pamodušās no miega

Izskatās, ka Latvijas politikā vasaras brīvdienas beidzot ir beigušās. Arvien aktīvāk izpaužas gan valdošās koalīcijas partijas, gan opozīcijas partijas. Līdz ar to...

Foto

Objektīvā realitāte

Ko nozīmē «objektīvs»? (Runa nav par video vai foto kameras piederumu). Ko nozīmē – būt objektīvam? Vai es, šobrīd rakstot šīs rindiņas, esmu objektīvs? Vai...

Foto

Skumīgi, bet varbūt godīgi…

Pagājusi Skolotāju diena. Kā prasta ikdienība. Nekas no aizgājušo dienu dāsno mūžu un goda plākšņu salkanās godības nav mainījies. “Gada skolotājs”, “Zelta...

Foto

Mīļie draugi, dārgie skolotāji, apsveicu jūs Skolotāju dienā

Mīļie draugi! Dārgie skolotāji! Apsveicu jūs Skolotāju dienā! Mēs visi esam izgājuši caur skolotāju rokām - mēs vispār...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: intelektuālisma iznīdēšana

XX gadsimta otrajā pusē Rietumu civilizācijā sāka ieviesties jauna vērtību sistēma. Tā kļuva masveidīga. Jaunajā vērtību sistēmā kardināli izmainās attieksme pret...

Foto

Likumpārkāpējs - valdība

Kas notiek ar iedzīvotājiem, kuri tiek pieķerti, pārkāpjot likumu? Atkarībā no likumpārkāpuma rakstura un smaguma pakāpes viņiem iestājas vai nu administratīvā vai kriminālatbildība...

Foto

Apķēzīšanas dinamika

Jau pašā sākumā tika rakstīts, ka “nācijas tēvs” centīsies apķēzīt visu, kas latviešu tautas vēsturē ir svēts. Tagad ir pienākusi kārta Latvijas Centrālajai padomei...

Foto

NMPD atbilde par pirmās palīdzības apmācību valstī

Saistībā ar Pietiek publicēto rakstu vispirms jāuzsver, ka pirmās palīdzības apmācība ir valsts pārvaldes iestādes funkcija, nevis bizness, kā...

Foto

Kā Rīgā pulcējās “Aukstā kara 2.0” zaudētāji

„Dažās valstīs ir izveidojusies īpaša akadēmisko prusaku kategorija, kas tekalē no vienas politiskās virtuves uz otru un atkārto tekstus,...

Foto

Jautrība valdošajā koalīcijā

Šķiet, ka valdošajā koalīcijā vajadzētu būt mieram un klusumam, jo valdība paziņoja, ka ir sagatavots nākamā gada budžets. Tomēr atsevišķas partijas un politiķi...

Foto

Prātojums par "labo budžetu" un "sliktajiem baņķieriem"

“PNB bankas” darbības apturēšana sagādājusi rūpestus un kreņķus tās klientiem, bet tie ir tīrie sīkumi, salīdzinot ar laikiem, kad...