Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka
Foto

Dzelzceļš nonācis krustcelēs

Igors Kasjanovs, Latvijas Bankas ekonomists
21.09.2016.
Komentāri (15)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šā gada 14. septembrī Rīgā notika svinīgs pasākums – 155 gadi kopš pirmās dzelzceļa līnijas Latvijā, kas tika atzīmēts ar vērienīgu konferenci par dzelzceļa tēmu. Nevienam nav noslēpums, ka pēdējā laikā dzelzceļam iet visai grūti, – strauji sarūk kravu apjoms, un arī nākotnes perspektīva neizskatās rozēm kaisīta. Tad nu cerēju konferencē dzirdēt ne tikai apsveikumus, īso ieskatu transporta vēsturē, futuroloģiju, bet arī kaut ko par piezemētākām lietām, – kāda būs dzelzceļa loma Latvijas tuvākajā nākotnē. To īsti nesagaidīju, acīmredzot realitāte ir pietiekami skarba, lai nebojātu konferences svinīgos uzsvarus.

Minētajā konferencē neviens īpaši neaizrāvās ar dzelzceļa pēdējā laika veikuma analīzi. Tad nu mēģināšu aizpildīt šo "balto plankumu" pats. 2016. gada 1. pusgadā dzelzceļā pārvadāto kravu apjoms salīdzinājumā ar attiecīgo periodu 2015. gadā ir samazinājies par gandrīz piektdaļu, proti, 19.8%. Galvenokārt samazinājums vērojams divās preču grupās – oglēs un naftas produktos, kas abas ir lielākās Latvijas ostās pārkauto preču kategorijas.

Tā nav traģēdija - kravu apjoms atgriezies tajā līmenī, kāds tas bija pirms uzrāviena 2011. un 2012. gadā. Tomēr 2016. gada 2. ceturksnis ir sliktākais 2. ceturksnis pārskatāmā pagātnē. Iemesli ir labi zināmi – globālais pieprasījuma samazinājums pēc oglēm, Krievijas īstenotā politika, pārorientējot kravu plūsmas uz savām ostām (un te nav obligāti jāmeklē politisks zemteksts, tam ir arī vienkāršs ekonomisks aprēķins), sankciju radītie efekti.

Lai arī pagaidām sliktākais nav noticis, nevar pilnībā izslēgt, ka transporta nozari tuvākajā nākotnē sagaida vēl lielākas problēmas. Pēdējās desmitgades laikā visos līmeņos ir runāts par to, ka mūsu ostas/dzelzceļš ir pārlieku atkarīgi no Krievijas un izejvielu tranzīta; ka nepieciešams meklēt jaunus partnerus, jaunas, augstākas pievienotas vērtības kravas. Tomēr ir jāatzīst, ka to izdarīt ir daudzkārt grūtāk nekā pateikt.

Un nav brīnums, ka šodien esam turpat, kur iepriekš, – joprojām ārkārtīgi atkarīgi no atsevišķiem kravu veidiem (ogles, naftas produkti) un konkrētām valstīm. Un tas laikam ir normāli – ņemot vērā Latvijas ģeogrāfisko pozīciju, nav īsta iemesla domāt, ka varētu būt būtiski savādāk. To, ko mūsu kaimiņvalstis vēlas eksportēt, to mēs arī pārvadājam. Un, ja kaimiņvalstu eksportā nedominē augstas pievienotas vērtības preces, tāds arī būs mūsu tranzīts.

Jautājums ir par citu tēmu. Pēdējos gados Krievija arvien vairāk uzsver to, ka tā pakāpeniski atteiksies no Baltijas valstu ostu izmantošanas, tā vietā aktīvāk izmantojot savas ostas. Ja vēl pirms desmit gadiem šādas runas izklausījās pēc tālas perspektīvas, tad šobrīd dati liecina par procesa pakāpenisku realizēšanos. Jā, Krievijas ostas vēl joprojām nespēj pilnībā nodrošināt savu esošo kravu plūsmu apstrādi, tomēr ar katru gadu to kapacitāte kāpj, bet nepieciešamība pēc Baltijas valstu ostām – krīt. Arī pēdējās dienās izskanējušie "Transņeftj" paziņojumi liecina, ka Krievijas apņemšanās ir nopietna - pat, ja nav īsti skaidrs, vai paziņojums attiecas uz visu transportētu naftas produktu plūsmu, vai tikai to, kas transportēta, izmantojot cauruļvadu (un starpība ir liela).

Visticamāk, tuvākajos 2-3 gados nekas traģisks nenotiks – kravas neapstāsies, bet, iespējams, pakāpeniski mazināsies. Arī ogļu kravu perspektīva neizskatās diez ko rožaina. Līdz ar to jau tagad ir skaidrs, ka vidējā termiņā Latvija visticamāk paliks bez Krievijas izejvielu kravām. Jā, būs cita veida kravas, būs citas valstis. Visticamāk Latvijas tranzīta sektors vairāk pievērsīsies nišas produktiem, konteineriem, centīsies iekarot tirgu ar pakalpojumu kvalitāti utt.

Tagad nozares pārstāvji kā pie pēdējā salmiņa aktīvi ķeras klāt Ķīnas stāstam (vai "Zīda ceļa" stāstam). Tomēr, manuprāt, ir skaidri jāapzinās, ka Ķīna diezin vai spēs pilnībā kompensēt Krievijas kravu trūkumu. Atverot pasaules karti, ir skaidri redzams, ka Latvija nav tuvākais ceļš uz Eiropu. Jā, mēs varam runāt par to, ka Latvija varētu kļūt par Ķīnas preču platformu virzienā uz Skandināviju (šajā saistībā lielas cerības tiek liktas uz tā saukto 16+1 saietu Rīgā šā gada novembrī.

Tomēr nevar apmānīt ģeogrāfiju. Šajā gadījumā nāksies citēt Ventspils mēru Aivaru Lembergu: "Krievijas naftas produktu kravas, par kurām ir runa, aizstāt nevar." Un domāju, ka to vajadzētu atzīt arī ekonomiskās politikas veidotājiem – nav reālu, ātru un nesāpīgu alternatīvu. Kravu apjoma palielināšana ir ilgstošs un sarežģīts process, savukārt to zaudēšana gan ir iespējama ļoti ātri.

Visa iepriekš minētā kontekstā man ļoti interesē, kāda ir dzelzceļa elektrifikācijas iecere. Publiski pieejamā informācija liecina, ka projekts varētu izmaksāt ap 600 milj. eiro. Saskaņā ar Ministru kabineta rīkojumu projektam paredzēti divi specifiskie iznākuma rādītāji: (i) 400 km rekonstruēto vai modernizēto dzelzceļa līniju (kas ir interesanti, jo iepriekš politiskās plānošanas dokumentos par tiem pašiem līdzekļiem figurēja ap 1000 km); (ii) un 21 stacija, kurās uzbūvēti paaugstinātie peroni.

Tomēr vēl interesantāka aina vērojama sasniedzamajos rādītājos – (i) CO2 emisiju samazinājums dzelzceļa pārvadājumos no 164.8 uz 82.1 tūkst. tonnām; (ii) infrastruktūras caurlaides spējas palielināšana no 67 milj. tonnu līdz 73 milj. tonnām. Kopējais CO2 izmešu apjoms 2013. gadā Latvijā veidoja 8481 tūkst. tonnu, tātad paredzētais samazinājums veido aptuveni 1% no kopējā CO2 izmešu apjoma. Neesmu eksperts vides jautājumos, bet esmu visai drošs, ka vides eksperti atrastu alternatīvus un, iespējams, racionālākus/efektīvākus/labākus veidus šāda līdzekļu apjoma pielietojumam. Un, ja pieņemam, ka kravu kļūst arvien mazāk, CO2 izmešu apjoma sasniedzamais rādītājs izpildīsies pats par sevi…

2015. gadā dzelzceļā pārvadāja 55.6 milj. tonnu kravu, bet 2016. gadā rezultāts būs labi, ja aptuveni 46-47 milj. tonnu. Šobrīd gan plānojam kapacitāti celt. Šajā kontekstā interesanti paraudzīties uz nefinanšu investīciju statistiku. Pēdējos gados transporta nozares nefinanšu investīcijas veido ap 15-20% no kopējā nefinanšu investīciju apjoma valstī – būtiski vairāk nekā nozares pievienotās vērtības īpatsvars ekonomikā (8-9%). Tātad investīciju atdeve vismaz pagaidām ir bijusi vāja.

Rezumējot situāciju: šobrīd atkal plānojam ieguldīt lielus līdzekļus virzienā, kas zaudē kravas un kur nav īsti redzamas daudzmaz ticamas kravu alternatīvas. Jā, elektrifikācija (un elektrolokomotīvju iegāde) teorētiski nozīmē augstāku efektivitāti, bet vai zemākus tarifus? Vai elektrifikācija ir skatīta kontekstā ar enerģētikas tirgus turpmāko attīstību? Pieņemu, ka kapitālieguldījumus vajadzēs atpelnīt, un uzstādītās infrastruktūras apsaimniekošanas maksa arī būs jāsedz. Man nav nekas pret dzelzceļa elektrifikāciju, ja tā ir ekonomiski pamatota, uz normāliem pieņēmumiem balstīta (tas ir - nevis lineāri prognozējot kravu apjoma pieaugumu, bet gan atzīstot to, ka iespējams arī pretējs process – kravu apjoma mazināšanās). Līdzšinējā kavēšanās ar projekta izstrādi un aprēķinu trūkums pagaidām liecina par pretējo.

Tas, par ko es gribētu būt drošs (kā ekonomists, iedzīvotājs, nodokļu maksātājs), ka šādas investīcijas tiešām ir nepieciešamas (projekts ir rentabls) un ka šāda līdzekļu izlietošana tiešām ir labākais veids, kā izlietot Eiropas fondu līdzekļus. Lai nesanāk tā, ka jaunizbūvētā infrastruktūra pārskatāmā nākotnē ir jāsubsidē no valsts budžeta. Ar lielu nepacietību gaidīšu oktobra beigas, kad Satiksmes ministrijai būtu jānāk klajā ar aktualizētu informatīvo ziņojumu, kas saturētu arī izmaksu – ieguvumu analīzi. Un no sirds ceru, ka gadījumā, ja veiktā analīze būs ar nelabvēlīgu rezultātu, būsim pietiekami elastīgi, atrodot citu, efektīvu ES fondu līdzekļu izlietojuma veidu.

Pārpublicēts no makroekonomika.lv

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Jaunās pamatšķiras un to sekmes

FotoAizvadītais XX gadsimts ir ievērojams ar kardinālu sabiedrības pārveidošanos. Zinātnes valodā sabiedrības pārveidošanos dēvē par sociālo transformāciju. XX gadsimtā būtiski izmainījās sabiedrības šķiriskā struktūra. Tas attiecas galvenokārt uz eiropeīdu civilizāciju, kaut gan analoģisks process bija sastopams arī citās civilizācijās.
Lasīt visu...

21

No visiem kaktiem lien ārā mošķi, kas vēlas mūsdienu Latviju padarīt par totalitāru zemi

FotoVai tiešām LTV izlems, kurš drīkst nomāt telpas, vadoties pēc tā, kāds viedoklis ir tam, kurš vēlas nomāt telpas? Pirmais atjaunotās Latvijas ārlietu ministrs Jānis Jurkāns mūslaikos vairs nebūs tiesīgs paust savas domas, ja viņš tās pauž nomātās LTV telpās? Vai Jurkānam tas, ko viņš vēlas paust, tagad jānes saskaņot uz Patiesības ministriju?
Lasīt visu...

21

Izglītības ministrija ir ļoti ieinteresēta aprobežotas nācijas radīšanā

FotoTas, ka katrs cenšas paķert to, kas nav piesiets vai ir slikti piesiets, zināms jau sen. Pēdējā laika izskanējusī informācija par kukuļdošanas gadījumiem ir tikai nelielā apmērā rezultējies fakts, par ko runāja un nojauta daudzi.
Lasīt visu...

6

Kamēr Jānis Sārts guļ uz NATO lauriem, Kremlis plūc augļus informācijas kaujas laukā

FotoJau kādu laiku atpakaļ līdztekus tādiem jau zināmiem formulējumiem kā bruņots konflikts un karš (konvencionāla karadarbība) parādījās vēl divi jauni termini – informatīvais karš un hibrīdkarš, kas būtībā ir sinonīmi. Visos iepriekš minētājos formulējumos viens no svarīgākajiem vārdiem ir tieši „karš”.
Lasīt visu...

21

Augsti godātajam Latvijas Valsts prezidentam Raimondam Vējonim - par pedagogu darba samaksas pieauguma grafika izpildi

FotoInformējam, ka Ministru kabineta (turpmāk - MK) atbalstītajā un Saeimai iesniegtajā likumprojektā “Par valsts budžetu 2019. gadam” nav paredzēts finansējums pedagogu darba samaksas pieauguma grafika izpildei no 2019. gada 1. septembra, un, balstoties uz 2019. gada 20. februāra LIZDA Padomes ārkārtas sēdē pieņemto lēmumu, 2019. gada 20. martā no plkst. 8.30 līdz plkst. 11:00 pie Latvijas Republikas Saeimas Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (turpmāk - LIZDA) organizēs izglītības un zinātnes darbinieku piketu.
Lasīt visu...

10

Atvērtās sabiedrības nacionālās īpatnības

FotoAtvērtās sabiedrības idejas Latvijā kļuva populāras 80. gadu beigās. Daudzi no mums uzzināja, ka pretstatā atvērtai sabiedrībai pastāv arī slēgtā sabiedrība, kuru simbolizēja komunistiskā un fašistiskā iekārta. Molotova – Ribentropa pakta aktualizēšana nozīmēja būtiskas izmaiņas sabiedriskās domas uzskatos. Komunisms vairs nebija fašisma ienaidnieks, bet tā sabiedrotais. Tik radikālai uzskatu maiņai vajadzēja stingrus pamatus, ko nodrošināja atvērtās sabiedrības idejiskās nostādnes.
Lasīt visu...

21

Par tikumu, bērnu drošību, fizisko un garīgo veselību: iesniegums Ilgai Šuplinskai, izglītības un zinātnes ministrei

FotoBaudām aizvien lielāku materiālo labklājību. Tomēr vērojumi viena cilvēka mūža garumā ir drūmi. Visu mūžu dzīvoju Rīgā. Gan mani, gan māsu vecāki pie rociņas aizveda uz skolu, sameklēja klases audzinātāju un atvadījās. Turpmāk paši gājām uz skolu un paši pārnācām mājās. Neatceros, ka skolā būtu noticis kāds incidents, kurā būtu cietuši izglītojamie.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Dieva dāvana, svētuma deficīts un algas

Acīmredzot latviešu tautas dzīvē kā Dieva dāvanu nākas uztvert neilgo padomju periodu. XX gs. 70.gados latviešu kultūras attīstībā tika sasniegta...

Foto

Kas mūsdienu politiķiem liek vairīties no leģionāriem?

Arī šogad pie Mātes Latvijas atnāks sirmie leģionāri. Varbūt kādam rokās būs necils ziedu pušķītis, cits iztiks bez tā....

Foto

Nu sajuka vienā katlā jums tie Aivaru Skrindu īpašumi un viņu sievas...

Raksta Jums korumpētākais un mafiozākais Valsts meža dienesta organizētā grupējuma šūniņas – Daugavpils nodaļas...

Foto

Valsts meža dienests: apgalvojumi par „mežziņu mafiju” ir abstrakti, pie mums viss labākajā kārtībā

Anda Krēsliņa (attēlā) vadītā Valsts meža dienesta iekšējās kontroles sistēma strādā lieliski,...

Foto

Vitālijs Reinbahs Augstākajā tiesā atkārtoti uzvar Rīgas mēru Nilu Ušakovu

12. martā juridisko pierādījumu trūkuma dēļ ar Augstākās tiesas lēmumu tika izbeigta tiesvedība saistībā ar Rīgas...

Foto

Zagļiem un teroristiem nav nacionalitātes

Kremlis reiz cerēja, ka ar Imantas betona bloku namu pagalmā uzaugušā naivā Nila palīdzību tam izdosies pārņemt varu un kontroli Rīgā...

Foto

Kā tālāk?

Uzrakstīju jau maisu atvēršanas dienā, bet ilgi šaubījos, vai manam vārdam būs kāds svars. Nemetu akmeni pirmais. Vispār nemetu. Nezinu, cik pats būtu stiprs,...

Foto

Sācies skaistumkonkurss pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām

No 6.marta drīkst iesniegt partiju sarakstus Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Šķiet, ka šogad šīm vēlēšanām tiek pievērsta lielāka uzmanība nekā agrāk....

Foto

Lai mazinātu ekonomiskos noziegumus un krāpšanas, jāizskauž bezskaidras naudas maksājumi

Saistībā ar politiķu un VID priekšlikumiem mazināt skaidras naudas apriti, kas it kā "mazināšot ekonomiskos noziegumus",...

Foto

Visu vāciešu sterilizācija. Kaufmana plāns

„Vācieši nav cilvēki. No šā brīža vārds „vācietis” mums skan kā lāsts. No šā brīža vārds „vācietis” liek strādāt šautenes aptverei....

Foto

Vējonis uz atvadām vēlreiz mēģinās Latvijai uzdāvināt dzeguzes olu

Pašreizējais valsts prezidents Raimonds Vējonis, vadot pēdējos mēnešus savā amatā, nolēmis vēlreiz mēģināt „izbīdīt” Saeimā savu ieceri...

Foto

Pagrimuma realitāte jeb morālā poliūrija

Atkal medicīnas termins! Jā, pareizi! “Poliūrija” ir medicīnas termins. Bez tā nevarēsim iztikt. Tagad sociālajā publicistikā ir stabila situācija un stabila...

Foto

Prokuroru apsūdzība tiks pilnībā “iznīcināta”, ja kāds to vēlēsies dzirdēt

Šodien, pildot Šveices blēža Rudolfa Meroni finansiāli koruptīvo pasūtījumu un tieslietu ministra Jāņa Bordāna politisko uzstādījumu,...

Foto

Dažas ātras piezīmes par Emanuela Makrona eseju “Eiropas atdzimšanai”

Francijas prezidents Emanuels Makrons nācis klajā ar spēcīgu un skaidru redzējumu par Eiropas Savienības nākotni. Manuprāt, sen...

Foto

Eiropas atdzimšanai

Eiropas pilsoņi, ļaujiet man vērsties pie jums ne tikai vēstures un to vērtību vārdā, kas mūs vieno. Pēc dažām nedēļām Eiropas vēlēšanas kļūs izšķirošas,...

Foto

Mežonības klasifikācija, tautas mīmika un cilvēka kanons

Tagad lieliski iederas birokrātijas smalkajās aprindās iemīļotie vārdi “izaicinājums” un “risks”. Tos godam pelnījusi latviešu jaunā paaudze – tautai...

Foto

Kā trockisti radīja Eiropas LGBT kustību (Francijas piemērs), un kādi ir tās patiesie mērķi

Uz XXI gadsimta sākumu Rietumu sabiedrība ir kardināli mainījusies. Viendzimuma “laulību” legalizācija...

Foto

„Ellex Kļaviņš” atsakās no atzinuma sagatavošanas par OIK tiesiskuma izvērtējumu un iespējamo atcelšanu

Zvērinātu advokātu birojs (ZAB) Ellex Kļaviņš vienmēr ir ļoti atbildīgi izturējies pret interešu konflikta jautājumiem....

Foto

Mēs tiekam apšaudīti ar informācijas smagās artilērijas lādiņiem

Ņemot vērā dažādu apšaubāmas izcelsmes, anonīmu raksteļu parādīšanos interneta vidē un citur, gribētu ar jums par to mazliet...

Foto

Ārprātīgā eskalācija

2019.gada februāra beigās Latvijā organizētās noziedzības eskalācija (intensificēšanās) ir sasniegusi nacionāli ārprātīgu līmeni. Tas, kas notiek ar organizētās noziedzības nesodamību banku sfērā, Valsts bankas...

Foto

Viesstrādnieki kā politikas jaunais trends

Pēdējo dienu laikā vairākas partijas ir paziņojušas par saviem kandidātu sarakstiem Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Nerunājot par šo cilvēku piemērotību darbam Eiropas...

Foto

Kādam jābūt manam prezidentam

Manam prezidentam jāpiemīt spējām sniegt runu ANO varas elitei, bet arī nebaidīties paņemt rokās lāpstu. Viņam jāspēj iedvesmot gan tepat Latvijā, gan...

Foto

Reorganizācija Jelgavas stilā: ja jau reiz ko likvidējam, tad sākam ar lielu un labu skolu

Vispārzināma ir mazo skolu problēma, kurās ir maz skolēnu, skolotāju slodzes...

Foto

Labais Rīgas cars Nils

Kaut arī jau ir daudz runāts par “Saskaņas” piketu Rīgas mēra Nila Ušakova atbalstam, kas tika rīkots š.g. 9.februārī, ir interesanti pavērot...

Foto

Morālā neatlaidīgā prasība jeb nacionāli politiskais imperatīvs

Morāla neatlaidīga prasība un organiska nepieciešamība ir sastopama ne tikai ētikā atbilstoši slavenā filosofa slavenajam terminam “kategoriskais imperatīvs”. Kants...

Foto

Pieteikšanās par vainīgu

Godātā redakcija, vairs nevaru to paturēt sevī. Esmu vainīgs, atzīstos. Atzīstos pilnīgi brīvprātīgi, bez spaidiem, viltus un maldības. Nevaru gan solīties še iederīgo...

Foto

Vadoņa gaidīšanas svētki

Šovasar plānotas Latvijas prezidenta vēlēšanas, un šobrīd neviens vispār nepiemin tagadējo prezidentu Raimondu Vējoni. Liekas, ka viņa izredzes tikt ievēlētam uz otru prezidentūras...

Foto

Egils Levits ir devis neatsveramu ieguldījumu, ir vienīgais un vislabākais

Šī gada jūnijā tiks ievēlēts nākamais Latvijas Valsts prezidents. Latvija ir parlamentāra republika, kurā Valsts prezidenta...

Foto

Muļķim būt

Maz ir to, kuri spēj saprast, kas notiek, un tomēr viņiem ir svarīgi, lai tiem būtu savs viedoklis par notiekošo....

Foto

Rietumu civilizācijas krīze

Ievērojamais britu vēsturnieks Arnolds Toinbijs ir rakstījis, ka nevienas nācijas un nācijvalsts vēsturi nevar izskaidrot pašu par sevi – tas ir iespējams tikai...

Foto

Divi vienā

Lasot manas publikācijas laikrakstos no astoņdesmito gadu beigām līdz manis uzrakstītām un izdotām grāmatām, lasītāji zina, ka nespecializējos uz kādu konkrētu tematu, bet rakstu...

Foto

Trīs aktuāli izskaidrojumi un viens negaidīts secinājums

1.Nogurums no patiesības jeb patiesības destruktivitāte. Nogurums no patiesības ir realitāte. Tāds psihiskais stāvoklis ir iespējams individuālā līmenī. Iespējams...

Foto

Rīga. Vai tiešām bezceRīga?

Kādu laiku nebiju braukusi pa Rīgu, taču aizvadītajās brīvdienās pabraukāju pa vairākiem mikrorajoniem (man gan labāk patīk teikt apkaimēm). Ticiet man –...

Foto

Vai „Jaunajai Vienotībai” ir jāpilda „Vecās Vienotības” solījumi?

Izglītības un zinātnes ministrija Vienotību pārstāvošā ministra Kārļa Šadurska personā 2018.gadā apsolīja pedagogiem darba samaksas pieaugumu. Šis solījums turklāt tika...

Foto

Kam mēs esam pret

KPV LV vajadzētu sākt aizdomāties par to, lai latvieši neatceras, kā boļševiki kungu mājas dedzināja. Kam pieder valsts vēlētājiem solīto darbu izpilde -...

Foto

Linkaits izvēlas „Yandex Taxi”?

Otrdien, 12.februārī pie Satiksmes ministrijas (SM) tiek plānots protests, kas tieši vērsts pret nozares politisko vadītāju Tāli Linkaitu (Jaunā konservatīvā partija). To...

Foto

Latvietis "Saskaņas" mītiņā pie Rīgas domes

Mans paziņojums par vēlmi piedalīties „Saskaņas” mītiņā pie Rīgas domes bija izsaucis vētru ne tikai sociālajos tīklos, bet arī ģimenē...

Foto

Ģeopolitika un mūsu neapskaužamais stāvoklis

Visjaunākie notikumi Venecuēlā, saprotams, pirmkārt un galvenokārt attiecas uz šīs valsts iedzīvotājiem un nekorekti ir iejaukties ar komentāriem viņu kultūras norisēs....

Foto

Koncepcijas projekts „Harmoniska Latvija. Taisnīgāka sabiedriskā iekārta”

Gatavojot šo projektu, par pamatu ņēmu Vācijas Brēmenes zemes satversmi. Domājot par Stradiņu dzimtas dzimto novadu Sēliju, Brēmenes zemi...