Dzelzceļš satiksmes ministram nav prioritāte. Atšķirībā no "airBaltic"
Aivars Strakšas21.06.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šodien beidzot ir nopublicēti koncerna Latvijas dzelzceļš un VAS Latvijas dzelzceļš (LDZ) auditēti gada pārskati. Nekādu, vismaz būtisku izmaiņu pret iepriekš publicētajiem neauditētajiem gada pārskatiem nemanīju un negaidīju. Visdrīzāk, ka nebūtu pievērsis īpašu uzmanību un nebūtu tērējis ne savu, ne savu sekotāju laiku, ja nebūtu raksts Delfi: https://www.delfi.lv/.../latvijas-dzelzcels-konsolidetais...
No raksta lasītājs var iegūt maldinošu informāciju un saprast, ka LDZ patiešām ir atkal sācis strādāt ar peļņu. Būtu labi, ja tā būtu, bet nav. Pareizi būtu rakstīt, ka koncerns Latvijas dzelzceļš 2021. gadu ir noslēdzis ar 26,8 miljonu EUR lieliem zaudējumiem. Kaut arī gada pārskatā nekas nav slēpts un tas patiešām patiesi ataino koncerna finansiālo situāciju, taču ziņa pasniegta maldinoši.
Lieta tāda, ka VAS LDZ savos ieņēmumos atzīst ieņēmumus no finanšu līdzsvara nodrošināšanas. No malas tas izklausīsies nesaprotami, tāpēc paskaidroju - tie ir zaudējumi no dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanas, kurus valsts ir apņēmusies segt gadījumā, ja ieņēmumi no infrastruktūras jaudas un piekļuves pakalpojumu pārdošanas kā arī meitu dividendēm nespēs segt izmaksas. Un, kā redzam, nespēj. 2021. gadā zaudējumi bija 30,664 miljoni EUR. Tātad LDZ joprojām sēž uz valsts budžeta adatas un konkurē kopā ar skolotājiem un mediķiem.
Ar zaudējumu segšanu valsts nesteidzas. Vēl joprojām ir parāds 9,5 miljoni EUR par 2020. gadu, un, kā redzam, šī gada budžetā LDZ nekas nav paredzēts. Taču kaut kad, kā Dzelzceļa likumā noteikts, laika posmā ne ilgākā par 5 gadiem valstij savas saistības būs jāsedz.
Šajā vietā ir jāatzīmē satiksmes ministra īpašā attieksme pret LDZ. Airbaltic gadījumā finanšu līdzekļi un turklāt milzīgi (340 milj. EUR) tika piešķirti pēc pirmā pieprasījuma. Dzelzceļš nav prioritāte. Kaut arī LDZ gadījumā naudas līdzekļi paliktu Latvijā.
Ja jau sākts rakstīt, tad vēl dažas piezīmes.
- 2021. gadā ir pieaugušas koncerna valžu un padomju locekļu algas par 106 tūkst. EUR jeb 7,7%. Cik saprotu, tad LDZ strādājošajiem pieaugums, ja arī ir bijis, tad stipri mazāks. Salīdzinājumam jāmin, ka 2018. gadā, pirms Linkaita kunga ministrēšanas sākuma, koncerna pārvaldes izmaksas bija gandrīz divas reizes mazākas (774 tūkstoši EUR) un ar nesalīdzināmi labākiem finanšu rezultātiem.
- 2021. gadā ieņēmumi uz vienu strādājošo koncernā jeb produktivitāte bija 34,8 tūkstoši EUR, koriģējot ar finanšu līdzsvara nodrošināšanas ieņēmumiem - 30,5 tūkstoši EUR jeb par 15% mazāki nekā 2018. gadā, tāpēc par efektivitātes pieaugumu runāt ir nevietā. Pareizi ir teikt - notiek zaudējumu minimizācija.
- 2021. gadā nolietojums ir samazinājies no 85 miljoniem EUR uz 60,4 miljoniem EUR, tātad par 15 miljoniem EUR, kas jāskatās kontekstā ar peļņas zaudējumu aprēķinu un parāda naudas plūsmas samazinājumu ar šķietami labākiem peļņas rādītājiem..
- Debitoru parādi gada laikā ir pieauguši no 7,1 uz 29,6 miljoniem EUR, kas liecina par zināmām problēmām un arī nozīmē naudas plūsmas samazinājumu par 22,5 miljoniem EUR.
Tāpat gada pārskatā nav informācijas par to, kā tad LDZ ir veicies ar indikatīvā dzelzceļa infrastruktūras attīstības plāna izpildi. Šogad ir pēdējais gads. Kā nekā valsts pasūtījums.
Šobrīd dzelzceļam ir grūts laiks, un karš Ukrainā ar tam sekojošajām papildu sankcijām rada daudz izaicinājumu, tāpēc negribu kritizēt koncerna vadību, taču par lietām ir jārunā tā, kā ir. Pat tad, ja satiksmes ministram Linkaita kungam šogad ir vēlēšanu gads.
Seko mums 
Partiju apvienības Jaunā Vienotība un partijas Vienotība valdes, kā arī Saeimā pārstāvētā frakcija vienbalsīgi atbalsta Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa iniciēto sarunu uzsākšanu par iespējamu koalīcijas paplašināšanu.
Kā tā varēja būt, ka no partijas "Jaunā konservatīvā partija" (vēlāk "Konservatīvie") par izglītības un zinātnes (!) ministru bija cilvēks, kas tagad savā socmediju kontā vicina varavīksnes karogu?
Partijas “Gods kalpot Rīgai” valde, kuras sastāvā esmu es un arī pašvaldības deputāti, pieprasām nekavējoties no Rīgas Rātsnama noņemt izkārto varavīksnes krāsu karogu, kas simbolizē atbalstu “PRAIDA” un “LGTB” kopienai. Šī karoga izkāršana neatbilst noteiktajiem normatīviem par valsts karogu izkāršanu pie sabiedriskām ēkām, un šis lēmums nav debatēts un atbalstīts kādā no Rīgas domes sēdēm.
Policijas nolaidība, nenovēršot vīrieša īstenotu jaunas sievietes vajāšanu, apdraudēšanu un galu galā – nonāvēšanu, ir atgriezusi publiskajā telpā jautājumu par Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (turpmāk – Stambulas konvencijas) ratifikāciju. Latvijas valdība šo konvenciju parakstīja jau 2016. gadā, tomēr šādai rīcībai ir tikai politisks, bet ne juridisks spēks. Lai konvencija taptu patiešām saistoša, nepieciešama parlamenta rīcība ratifikācijas veidā, kam jau septiņus gadus pietrūkst deputātu vairākuma.
Tas, protams, ir simboliski, ka Latvijas Saeima nolēmua vēlēt Latvijas prezidentu 31. maijā – Pasaules dienā bez tabakas (World No Tobacco Day).
Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcija uzskata, ka šajā saspringtajā ģeopolitiskajā situācijā, kāda valda pasaulē, nav īstais laiks, kad Latvija var ļauties eksperimentiem valsts prezidenta izvēlē, tāpēc balsojumā par valsts prezidentu deputāti atbalstīja ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču, kuram ir visatbilstošākā pieredze un zināšanas šodienas apstākļiem.
Kurta Vonnegūta romānā "Kaķa šūpulis" var atrast Bokonona dziesmiņu, kas ir gana dziļdomīga: Žūpa, kas parkā uz soliņa dzied, Mednieks, kas tīģeru medībās iet, Ķīniešu zobārsts, Angļu karaliene Ir mezgliņi, ko viens pavediens sien. Smalks, smalks pavediens – Tik dažādi ļaudis, bet kamoliņš viens.
Kurš
Laikā, kad tik daudz emociju un spraigu cīņu uz ledus, sāncensības gars pēkšņi pārņēmis arī gluži negaidīti saformējušos komandu – Latvijas psihiatrus. Lai arī patīkamāk noteikti būtu svinēt Latvijas svarīgāko uzvaru, diemžēl nāksies brīdi uzkavēties arī šajā publiskās diskusijas laukumā, īsi atvairot izdarītos metienus pa maniem vārtiem.
Tā vien izskatās, ka pašreiz izvirzītajiem valsts prezidenta amata kandidātiem nav cerību iekarot Rīgas pili, jo nevienam nav nav tik liela atbalsta, lai saņemtu ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu. To lieliski apzinās arī politiķi.
