Dzelzceļš satiksmes ministram nav prioritāte. Atšķirībā no "airBaltic"
Aivars Strakšas21.06.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šodien beidzot ir nopublicēti koncerna Latvijas dzelzceļš un VAS Latvijas dzelzceļš (LDZ) auditēti gada pārskati. Nekādu, vismaz būtisku izmaiņu pret iepriekš publicētajiem neauditētajiem gada pārskatiem nemanīju un negaidīju. Visdrīzāk, ka nebūtu pievērsis īpašu uzmanību un nebūtu tērējis ne savu, ne savu sekotāju laiku, ja nebūtu raksts Delfi: https://www.delfi.lv/.../latvijas-dzelzcels-konsolidetais...
No raksta lasītājs var iegūt maldinošu informāciju un saprast, ka LDZ patiešām ir atkal sācis strādāt ar peļņu. Būtu labi, ja tā būtu, bet nav. Pareizi būtu rakstīt, ka koncerns Latvijas dzelzceļš 2021. gadu ir noslēdzis ar 26,8 miljonu EUR lieliem zaudējumiem. Kaut arī gada pārskatā nekas nav slēpts un tas patiešām patiesi ataino koncerna finansiālo situāciju, taču ziņa pasniegta maldinoši.
Lieta tāda, ka VAS LDZ savos ieņēmumos atzīst ieņēmumus no finanšu līdzsvara nodrošināšanas. No malas tas izklausīsies nesaprotami, tāpēc paskaidroju - tie ir zaudējumi no dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanas, kurus valsts ir apņēmusies segt gadījumā, ja ieņēmumi no infrastruktūras jaudas un piekļuves pakalpojumu pārdošanas kā arī meitu dividendēm nespēs segt izmaksas. Un, kā redzam, nespēj. 2021. gadā zaudējumi bija 30,664 miljoni EUR. Tātad LDZ joprojām sēž uz valsts budžeta adatas un konkurē kopā ar skolotājiem un mediķiem.
Ar zaudējumu segšanu valsts nesteidzas. Vēl joprojām ir parāds 9,5 miljoni EUR par 2020. gadu, un, kā redzam, šī gada budžetā LDZ nekas nav paredzēts. Taču kaut kad, kā Dzelzceļa likumā noteikts, laika posmā ne ilgākā par 5 gadiem valstij savas saistības būs jāsedz.
Šajā vietā ir jāatzīmē satiksmes ministra īpašā attieksme pret LDZ. Airbaltic gadījumā finanšu līdzekļi un turklāt milzīgi (340 milj. EUR) tika piešķirti pēc pirmā pieprasījuma. Dzelzceļš nav prioritāte. Kaut arī LDZ gadījumā naudas līdzekļi paliktu Latvijā.
Ja jau sākts rakstīt, tad vēl dažas piezīmes.
- 2021. gadā ir pieaugušas koncerna valžu un padomju locekļu algas par 106 tūkst. EUR jeb 7,7%. Cik saprotu, tad LDZ strādājošajiem pieaugums, ja arī ir bijis, tad stipri mazāks. Salīdzinājumam jāmin, ka 2018. gadā, pirms Linkaita kunga ministrēšanas sākuma, koncerna pārvaldes izmaksas bija gandrīz divas reizes mazākas (774 tūkstoši EUR) un ar nesalīdzināmi labākiem finanšu rezultātiem.
- 2021. gadā ieņēmumi uz vienu strādājošo koncernā jeb produktivitāte bija 34,8 tūkstoši EUR, koriģējot ar finanšu līdzsvara nodrošināšanas ieņēmumiem - 30,5 tūkstoši EUR jeb par 15% mazāki nekā 2018. gadā, tāpēc par efektivitātes pieaugumu runāt ir nevietā. Pareizi ir teikt - notiek zaudējumu minimizācija.
- 2021. gadā nolietojums ir samazinājies no 85 miljoniem EUR uz 60,4 miljoniem EUR, tātad par 15 miljoniem EUR, kas jāskatās kontekstā ar peļņas zaudējumu aprēķinu un parāda naudas plūsmas samazinājumu ar šķietami labākiem peļņas rādītājiem..
- Debitoru parādi gada laikā ir pieauguši no 7,1 uz 29,6 miljoniem EUR, kas liecina par zināmām problēmām un arī nozīmē naudas plūsmas samazinājumu par 22,5 miljoniem EUR.
Tāpat gada pārskatā nav informācijas par to, kā tad LDZ ir veicies ar indikatīvā dzelzceļa infrastruktūras attīstības plāna izpildi. Šogad ir pēdējais gads. Kā nekā valsts pasūtījums.
Šobrīd dzelzceļam ir grūts laiks, un karš Ukrainā ar tam sekojošajām papildu sankcijām rada daudz izaicinājumu, tāpēc negribu kritizēt koncerna vadību, taču par lietām ir jārunā tā, kā ir. Pat tad, ja satiksmes ministram Linkaita kungam šogad ir vēlēšanu gads.
Seko mums 
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
