Dzelzceļš satiksmes ministram nav prioritāte. Atšķirībā no "airBaltic"
Aivars Strakšas21.06.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šodien beidzot ir nopublicēti koncerna Latvijas dzelzceļš un VAS Latvijas dzelzceļš (LDZ) auditēti gada pārskati. Nekādu, vismaz būtisku izmaiņu pret iepriekš publicētajiem neauditētajiem gada pārskatiem nemanīju un negaidīju. Visdrīzāk, ka nebūtu pievērsis īpašu uzmanību un nebūtu tērējis ne savu, ne savu sekotāju laiku, ja nebūtu raksts Delfi: https://www.delfi.lv/.../latvijas-dzelzcels-konsolidetais...
No raksta lasītājs var iegūt maldinošu informāciju un saprast, ka LDZ patiešām ir atkal sācis strādāt ar peļņu. Būtu labi, ja tā būtu, bet nav. Pareizi būtu rakstīt, ka koncerns Latvijas dzelzceļš 2021. gadu ir noslēdzis ar 26,8 miljonu EUR lieliem zaudējumiem. Kaut arī gada pārskatā nekas nav slēpts un tas patiešām patiesi ataino koncerna finansiālo situāciju, taču ziņa pasniegta maldinoši.
Lieta tāda, ka VAS LDZ savos ieņēmumos atzīst ieņēmumus no finanšu līdzsvara nodrošināšanas. No malas tas izklausīsies nesaprotami, tāpēc paskaidroju - tie ir zaudējumi no dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanas, kurus valsts ir apņēmusies segt gadījumā, ja ieņēmumi no infrastruktūras jaudas un piekļuves pakalpojumu pārdošanas kā arī meitu dividendēm nespēs segt izmaksas. Un, kā redzam, nespēj. 2021. gadā zaudējumi bija 30,664 miljoni EUR. Tātad LDZ joprojām sēž uz valsts budžeta adatas un konkurē kopā ar skolotājiem un mediķiem.
Ar zaudējumu segšanu valsts nesteidzas. Vēl joprojām ir parāds 9,5 miljoni EUR par 2020. gadu, un, kā redzam, šī gada budžetā LDZ nekas nav paredzēts. Taču kaut kad, kā Dzelzceļa likumā noteikts, laika posmā ne ilgākā par 5 gadiem valstij savas saistības būs jāsedz.
Šajā vietā ir jāatzīmē satiksmes ministra īpašā attieksme pret LDZ. Airbaltic gadījumā finanšu līdzekļi un turklāt milzīgi (340 milj. EUR) tika piešķirti pēc pirmā pieprasījuma. Dzelzceļš nav prioritāte. Kaut arī LDZ gadījumā naudas līdzekļi paliktu Latvijā.
Ja jau sākts rakstīt, tad vēl dažas piezīmes.
- 2021. gadā ir pieaugušas koncerna valžu un padomju locekļu algas par 106 tūkst. EUR jeb 7,7%. Cik saprotu, tad LDZ strādājošajiem pieaugums, ja arī ir bijis, tad stipri mazāks. Salīdzinājumam jāmin, ka 2018. gadā, pirms Linkaita kunga ministrēšanas sākuma, koncerna pārvaldes izmaksas bija gandrīz divas reizes mazākas (774 tūkstoši EUR) un ar nesalīdzināmi labākiem finanšu rezultātiem.
- 2021. gadā ieņēmumi uz vienu strādājošo koncernā jeb produktivitāte bija 34,8 tūkstoši EUR, koriģējot ar finanšu līdzsvara nodrošināšanas ieņēmumiem - 30,5 tūkstoši EUR jeb par 15% mazāki nekā 2018. gadā, tāpēc par efektivitātes pieaugumu runāt ir nevietā. Pareizi ir teikt - notiek zaudējumu minimizācija.
- 2021. gadā nolietojums ir samazinājies no 85 miljoniem EUR uz 60,4 miljoniem EUR, tātad par 15 miljoniem EUR, kas jāskatās kontekstā ar peļņas zaudējumu aprēķinu un parāda naudas plūsmas samazinājumu ar šķietami labākiem peļņas rādītājiem..
- Debitoru parādi gada laikā ir pieauguši no 7,1 uz 29,6 miljoniem EUR, kas liecina par zināmām problēmām un arī nozīmē naudas plūsmas samazinājumu par 22,5 miljoniem EUR.
Tāpat gada pārskatā nav informācijas par to, kā tad LDZ ir veicies ar indikatīvā dzelzceļa infrastruktūras attīstības plāna izpildi. Šogad ir pēdējais gads. Kā nekā valsts pasūtījums.
Šobrīd dzelzceļam ir grūts laiks, un karš Ukrainā ar tam sekojošajām papildu sankcijām rada daudz izaicinājumu, tāpēc negribu kritizēt koncerna vadību, taču par lietām ir jārunā tā, kā ir. Pat tad, ja satiksmes ministram Linkaita kungam šogad ir vēlēšanu gads.
Seko mums 
Vai esat kādreiz aizdomājušies, kāpēc daudzi cilvēki, kuri pārkāpj uzticības robežas partnerattiecībās, neizjūt ne mazāko vainas apziņu? Atbilde slēpjas nevis nekaunībā vai amorālismā, bet gan spējā radīt sev un apkārtējiem nevainojamu psiholoģisko konstrukciju. Tas ir stāsts par pašattaisnošanos, sociālo validāciju un mērķtiecīgu realitātes pārrakstīšanu.
Diskusijās par ekonomiku Latvijā bieži tiek apspriests jautājums – kādēļ Latvija ir nabadzīgākā no trim Baltijas valstīm un vai tā varētu/vai tai ir reāli pakāpties uz otro vai pat pirmo vietu?
Ilgi neko nebiju rakstījusi, bet aizķēra… Šobrīd mediji aktīvi reklamē Alvi Hermani, viņa idejas, partiju maiņas… Arī viņš ir ļoti aktīvs sociālajos tīklos, cilvēks, pār kuru ir nākusi apgaismība, ka tālāk vairs nav kur… Kārtējais Saulvedis latviešu – ne Latvijas – tautai! Profils, kurs mani nobloķēja, kad pajautāju, kur viņš bija 20+ gadus… Tas tā, vilks viņu rāvis – to Hermani un viņa mērķus, aizmuguri vai virzītājus! Mediji viņu reklamē, sabiedrībā populāras personas uzsver vajadzību pēc jaunas, spilgtas partijas… Latvijā ar to ir izteikts viss!
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
Informēju, ka esmu pievienojies Nacionālajai apvienībai (NA) un plānoju startēt 15. Saeimas vēlēšanās. Izvēle par labu NA bija vienkārša, jo esmu Latvijas patriots, iestājos par nacionālām un konservatīvām vērtībām, par ģimenēm ar bērniem, par stingru Latvijas piederību ES un NATO, par latvisku Latviju, par efektīvu valsts pārvaldi un rosīgu uzņēmējdarbību.
Iepriekšējās ziemas Eiropā valdīja saspringta atmosfēra - cilvēku apkures rēķini pieauga, uzņēmumi taupīja elektrību un samazināja apgaismojumu, mediji ziņoja par atlikušo gāzes daudzuma daļu. Aiz tā visa slēpās Latvijai tik ļoti zināmā, bet pārējai Eiropai iepriekš neapzinātā realitāte - Krievija izmantoja Eiropas enerģētisko atkarību kā politisku ieroci. Šī krīze nebija nejaušība, bet gan modinātāja zvans un mācība, ko Eiropa nedrīkst aizmirst.
Viena no Latvijas komercbankām gadu mijā izplatīja svētku vēlējumu, kas norādīja uz šī gada izaicinājumiem – proti, 2026. gadā būšot jāsaglabā “līdzsvars starp fiskālajām vajadzībām un ekonomikas spēju augt, nodrošinot finansējumu visam, kas nepieciešams”. Citiem vārdiem – jādzīvo atbilstoši iespējām.
