Iesaki rakstu: 
Tā tika nodēvēta neomarksistisko ideju ietekmēto spēku ofensīva Eiropas Parlamentā - 9.jūnija balsojums par postošās džendera ideoloģijas nostiprināšanu. Tā nosaukums "ES stratēģija sieviešu un vīriešu līdztiesībai" slēpj nekaunīgos kreiso ideologu centienus uzspiest radikālas feminisma un dženderisma dogmas Eiropas valstīm.
Šo melu un totalitārisma pilno "Noichl balsojumu" sacerējusi Vācijas sociāldemokrāte Maria Noihla, un tajā ir ierosināts ES dalībvalstīm atzīt abortus par cilvēktiesībām (§52 un §68), plašāk izvērst universitāšu džendera studiju un feministu pētījumu katedru dibināšanu (§67), depataloģizēt dzimumidentitātes traucējumus (§67), ES un dalībvalstu budžetus un politiku saistīt ar dženderiskām perspektīvām, nostiprināt LGBT tiesības, vērsties pret meiteņu un zēnu tradicionāliem stereotipiem (lai atceramies Viņķeles grāmateles), nodrošināt tā dzimuma pilnīgu juridisko atzīšanu, kuram persona dod priekšroku. Un tādā garā gandrīz 100 000 zīmju garumā.
Dženderistus satraucis fakts, ka "pēdējos gados sabiedrībā ir sevi pieteikušas kustības, kas vērstas pret dzimumu līdztiesību, mēģinot pastiprināt tradicionālās dzimumu lomas un radot izaicinājumu gūtajiem panākumiem dzimumu līdztiesības jomā", - arī šāda parādība tur ir atzīta.
Rezolūcijā izteiktās prasības uzbrūk sievišķīgajai identitātei, mātes vērtībsistēmai un vīriešu un sieviešu savstarpējai komplementaritātei. Tāpat ir skaidri redzams, ka tiek pārkāpti ES Līguma subsidiaritātes principi, kas nosaka, ka atbildība par veselību un izglītību tiek rezervēta dalībvalstīm (5.2 pants). Te runa ir nevia par dzimumlīdztiesību, bet gan par kontroli, savās runās teica oponenti.
48% no punktiem ir tiešā pretrunā ar ES subsidiaritātes principu; 35% no punktiem nekādā veidā neatbilst pieteiktajai tēmai; 17% no punktiem rada nopietnus vārda brīvības un plašsaziņas līdzekļu brīvības ierobežojumu riskus; 7 apsvērumi satur nepierādītus pseidozinātniskus apgalvojumus, kā arī nepatiesus apvainojumus pret citādi domājošiem.
YES for Freedom and Dignity, NO to controversial Noichl Report - tāda bija viena no devīzēm tiem gandrīz 100 000 cilvēkiem, kas parakstīja petīciju pret šo ierosmi.
Divu dienu debates parādīja, ka dženderisma ideoloģijai ir nopietni pretinieki. Piemēram Beatrise fon Storha, kura vēsta, ka noraida šo ziņojumu par ES stratēģiju. Viņa tāpat stingri noraida tur pieprasītās sieviešu kvotas uzraudzības padomēs, valdēs un parlamentos. Arī to, ka attīstības palīdzības piešķiršanu ES sasaista ar abortu veicināšanas pasākumiem. "Parlamentam arī nav pilnvaru aicināt dalībvalstis ieviest programmas dzimumaudzināšanai skolās. Es noraidu šīs seksualizācijas programmas pēc būtības, un arī juridiski izglītības politika atrodas dalībvalstu kompetences jomā. Tie ir tikai daži no iemesliem, kāpēc es noraidu šo ziņojumu. Tāpat ir vēl daudz citu iemeslu", saka Beatrise fon Storha.
Stratēģija attiecībā uz vienlīdzību starp vīriešiem un sievietēm jāvirza uz tādu nākotni, kādu mēs vēlamies mūsu bērniem. Kāda ir tā vīzija, ko Eiropas Parlamenta deputāti vēlas visiem Eiropas pilsoņiem? Vai LGBT vecāki (§31) ir bērnu labākajās interesēs? Vai abortu veicināšana (§52) un §68 minētā ES attīstības politika dos mums labāku nākotni?
Eiropai nevajag mazāk subsidiaritātes bet vajag vairāk cieņaspret dalībvalstu tiesību aktiem. Eiropai nav vajadzīgi aborti, bet ir vajadzīgs lielāks atbalsts mātēm. Visiem bērniem Eiropā vajag māti un tēvu. Viņu vajadzības ir jāievēro, ņemot vērā viņu intereses. Viņu vajadzības nevar ignorēt par labu perversu indivīdu vēlmēm.
Par perverso indivīdu vēlmju aizstāvību balsoja mūsu Pabriks, Kalniete un Kariņš. Arī proputinisku reputāciju ieguvušais Mamikins, (šis gadījums atkal raisa aizdomas, ka putiniskā retorika par gejropejiskām šausmām varētu būt tikai tukši vārdi, lai zem tiem slēptu impērisma idejas). Ždanoka gan piesardzīgi atturējās. Vienīgi Zīle un Vaidere balsoja pret. Grigule bija nezin kur pazudusi.
Priecē tas, ka dženderistiem vairs nav absolūtā vairākuma (http://goo.gl/xYRRoC). Tradicionālo vērtību aizstāvju pastāvīgais pieaugums Eiropā dod cerības, ka nākošajā Eiroparlamentā kreisie nokļūs ievērojamā mazākumā.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
