Dzērājšoferim – slepkavam slavējošu rekomendāciju raksta radio SWH vadītājs Šipkēvics
Pietiek lasītājs27.06.2023.
Komentāri (117)
Iesaki rakstu: 
Varbūt esmu pārāk ekstrēms un neiejutīgs, bet esmu pilnīgi pārliecināts, ka jebkurš šoferis, kurš sēžas pie stūres dzērumā, ir slepkava neatkarīgi no tā, vai viņš kādu nogalina vai ne. Turklāt pret tādiem slepkavām, kuri reāli noslepkavo cilvēku, jāvēršas ar vislielāko bardzību. Un, ja vēl izrādās, ka dzērājšoferis, bēgot dzērumā no policijas, cilvēku nāvējoši notriecis vai izraisījis avāriju, kurā gājis bojā cilvēks, pret šādu ļaundari ir jāvēršas ar vislielāko bardzību.
Tā, starp citu, uzskatīja arī tiesa, kura tieši šādu dzērājšoferi uzskatīja par nepieciešamu apcietināt. “Radio SWH” radošais direktors Ilgvars Rukers šā gada 5.aprīlī nepakļāvās policijas darbinieku vairākkārtējai prasībai apturēt transportlīdzekli, proti, bēgot neievēroja ceļu satiksmes noteikumus, nerīkojās tā, lai neradītu satiksmei bīstamas vai satiksmi traucējošas situācijas un nenodarītu zaudējumus, kā arī nedarīja visu iespējamo, lai netiktu apdraudēti citi ceļu satiksmes dalībnieki.
I. Rukers neņēma vērā noteikto braukšanas ātruma ierobežojumu un redzamību braukšanas virzienā. Vietā, kur maksimālā braukšanas ātruma ierobežojums ir 50 km/h, viņš brauca ar ātrumu 115 km/h un iebrauca pretējā braukšanas virziena joslā, kur ietriecās pretim braucošajā transportlīdzeklī. Tā rezultātā notika traģisks ceļu satiksmes negadījums, kurā gāja bojā pretim braucošā transportlīdzekļa vadītājs.
Pirmstiesas kriminālprocesā noskaidrots, ka apsūdzētais vīrietis transportlīdzekli vadīja, atrodoties alkohola ietekmē, – ar alkohola koncentrāciju izelpotajā gaisā vairāk nekā 1,51 promile.
Taču “Radio SWH” valdes loceklis Jānis Šipkēvics ir gatavs cīnīties par to, lai šo dzērājšoferi izlaiž uz brīvām kājām. Viņš uztapinājis slavinošu vēstuli I. Rukera advokātam, kurā sīki uzskaita visas sava darbinieka pozitīvās īpašības, prasmes un talantus. “Viņš ir cilvēks ar unikālu fantāziju, idejām, asprātīgiem, pat neticamiem risinājumiem dažādu nopietnu tēmu pasniegšanā,” raksta I. Šipkēvics.
Jā, bēgt dzērumā no policijas un ietriekties pretim braucošajā mašīnā, braucot pa pretējo joslu ar divas reizes lielāku ātrumu, nekā atļauts, - tā tiešām ir unikālas fantāzijas pazīme! Un tik asprātīgi, ka vai jāmirst nost no smiekliem! Un risinājums bēgt no policijas un traukties pa pretējo joslu ar pārdabisku ātrumu, - tas tiešām ir neticams risinājums nopietnas tēmas pasniegšanai!
Jā, un prāta asums tiešām nav apšaubāms – par bēgšanu no policijas ir mazāks sods nekā par braukšanu dzērumā. Tātad izdevīgāk un lētāk ir bēgt nekā tikt pieķertam pie stūres dzērumā (vai gadījumā Saeimai šo absurdo situāciju nevajadzētu mainīt?) Uh, cik labs cilvēks! Kā tādu var likt aiz restēm?
Bet ko teikt tam cilvēkam, kurš frontālajā sadursmē guva tādas traumas, ka ātrās palīdzības mašīnā nomira? Ko teikt viņa tuviniekiem? Ko teikt piecgadīgajai meitiņai, kura nekad vairs savu tēti neredzēs? Ah, mūsu mīļo cilvēku noslepkavoja kāds īpašs talants un ģēnijs? Esam lepni? Un tas tika izdarīts tādā fantāzijas lidojumā un tik asprātīgi?
Un nākamā tiesa ar tiesnesi Zigmundu Dunduru priekšgalā, iepazīstoties ar šo jūsmīgo priekšnieka sacerējumu, lemj, ka dzērājšoferis drīkst gaidīt tiesu uz brīvām kājām. Tātad turpināt braukt dzērumā un provocēt nākamo slepkavību!
Cerams, ka tiesa nebūs iedvesmojusies no šī iespaidīgā fantāzijas lidojuma un asprātības un piemēros visbargāko sodu – 10 gadus aiz restēm!
Seko mums 
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
