Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēc Pietiek pieprasījuma Dziesmu un deju svētku organizētāji snieguši atbildes uz vairākiem īpaši aktuāliem jautājumiem saistībā ar biļešu sadali, kā arī publiskojuši vairākus dokumentus. Publicējam pilnībā gan atbildes, gan šos dokumentus.

1) kas, kad, kādā sastāvā pieņēma lēmumu par biļešu rezervēšanu uz 2013. gada Dziesmu un deju svētku noslēguma koncertu? (Atbildei pievienojiet attiecīgo lietvedības dokumentu kopijas.)

Dziesmu un deju svētku biļešu rezervēšanas un ielūgumu izsniegšanas kārtību (t.sk. iepriekšējās rezervēšanu un ielūgto personu grupas) izskatīja un apstirpināja Dziesmu un deju svētku padome.

Padomes sastāvā ir: kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende, izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis, finanšu ministrs Andris Vilks, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāte Inguna Rībena, Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis, Latvijas Valsts prezidenta sabiedrisko projektu vadības padomniece Karīna Rāviņa-Vimba un Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Dagnija Baltiņa (Dziesmu un deju svētku padomes vadītāja).

Tāpat padomes sastāvā konkursa kārtībā izvēlēti Dziesmu un deju svētku procesā iesaistīto nozaru eksperti, kā arī nevalstisko organizāciju un kultūras centru virzītie pretendenti - koru mūzikas pārstāvji Māris Sirmais un Romāns Vanags, deju nozares pārstāves Ingrīda Edīte Saulīte un Rita Spalva, pūtēju orķestru nozares pārstāvis Gvido Brenčevs, tautas lietišķās mākslas nozares pārstāve Dagnija Ramane, tautas mūzikas nozares pārstāvis Jānis Grigalis, tradicionālās kultūras nozares pārstāve Anda Beitāne, profesionālās mūzikas pārstāvis Rihards Dubra, pašvaldību kultūras centru pārstāve Dace Jurka un nevalstisko organizāciju pārstāve Antra Purviņa.

2012. gada 24. aprīlī Ministru kabineta sēdē valdība apstiprināja Dziesmu un deju svētku padomes sastāvu.

2) uz kāda pamata šis lēmums tika pieņemts? (Ja bija kāds pieprasījumu apkopojums, pievienojiet to atbildei.)

Biļešu politikas apstiprināšanas hronoloģija:

19.12.2013. – Dziesmu un deju svētku padomē prezentēti biļešu un ielūgumu politikas pamatprincipi (skat.pievienoto dokumentu kopiju);

22.02.2013. Apstiprina Latvijas Nacionālā kultūras centra iekšējie noteikumi XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku biļešu rezervēšanas un ielūgumu izsniegšanas noteikumi (skat.pievienoto dokumentu kopiju);

22.02.1013. Izveidota  XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku biļešu rezervēšanas iesniegumu izveŗtēšanas komisija, kas izskata iesniegumus, kas saistīti ar papildus pieprasījumiem (skat.pievienoto dokumentu kopiju);

26.02.2013. apstiprināti Ministru kabineta noteikumi Nr.114  „XXV Vispārējo latviešu dziesmu un XV Deju svētku pasākumu cenrādis” (skat. Likumi.lv)

27.02.2013. – Dziesmu un deju svētku padomes sēdē  izskata un apstiprina ielūdzamo / rezervāciju grupu sarakstus (skat.pievienoto dokumentu kopiju);

01.02.2013. iepirkuma konkursa rezultātā, noslēgts līgums ar biļešu tirdzniecības operatoru SIA “Biļešu Paradīze” par  XXV Vispārējo latviešu dziesmu un XV Deju svētku biļešu tirdzniecības nodrošināšanu

Lēmuma pieņemšanas datums - 2013.gada 1.marts

Līguma noslēgšanas datums- 2013.gada 1.marts

Lēmuma par līguma slēgšanu publicēšanas datums – 2013.gada 1.marts

Iepirkuma identifikācijas Nr. LNKC/2013/2

Iepirkuma priekšmets – XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku biļešu tirdzniecības pakalpojums

CPV kods- 92330000-3, pakalpojumu kategorijas Nr.26

Līguma izpildītājs – SIA „Biļešu paradīze”

Līguma izpildes datums – 2013.gada 7.jūlijs

Līgumcena – LVL 12324.30 (divpadsmit tūkstoši trīs simti divdesmit četri lati, 30 santīmi)   

Avots: http://www.lnkc.gov.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=14&Itemid=30

18.03.2013. – LNKC apstiprina ielūdzamo personu sarakstu (skat.pielikumu)

3) kāds ir precīzais biļešu rezervējums uz minēto noslēguma koncertu? (Miniet kopējo biļešu skaitu, rezervēto biļešu kopskaitu, kā arī precīzu šo rezervēto biļešu sadalījumu pa iestādēm utt.)

Saskaņā ar Dziesmu svētku padomē apstiprināto svētku biļešu politiku 6. aprīlī publiskajā tirdzniecībā nonāca 70 % no kopējā biļešu skaita jeb 58 000 biļešu, 18 % biļešu atbilstoši noteiktajam procentuālajam nosacījumam prioritāri ir iepriekš rezervēti Latvijas pilsētu un novadu pašvaldībām kā Dziesmu svētku procesa uzturētājām, kā arī latviešu diasporai sadarbībā ar Pasaules Brīvo latviešu apvienību (rezervētas 2650 biļetes).

Pašvaldībām ir noteiktas kvotas saistībā ar pašvaldību pārziņā esošo kolektīvu apjomu un dziesmu svētku procesa nodrošināšanu, savukārt, pašvaldības ir tiesīgas lemt par personālijām, kam tiek piedāvāta biļešu iepriekšējā rezervēšana. Svētku rīkotājs ir vērsis uzmanību un lūdzis pašvaldībām, lai īpašu uzmanību vērš uz darbiniekiem, kas iesaistīti procesa nodrošināšanā, kā arī paredz iespēju iepriekš rezervēt atsevišķas biļetes savu kolektīvu pārstāvjiem kvotas ietvaros.

Iepriekšējā rezervācijā neizpirktās biļetes publiskajā tirdzniecībā nonāks 1.maijā.

Biļetes iepriekšējā rezervācijā

Noslēguma koncerts

Latvijas pašvaldības - 3346

Pasaules brīvo latviešu apvienība – 900

KM, KNMC, sadarbības partneri: 

Ārlietu ministrija (diplomātiskais korpuss – LR vēstnieki, ārvalstu vēstnieki Latvijā) – 340

KM ārvalstu viesiem, saskaņot ar KM, t.sk valdības locekļu oficiālās ārvalstu delegācijas) Ministriju delegācijas – 210

Pasaules koru olimpiāde; Eiropas kultūras galvaspilsētu tīkls – 50

Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē sekretariāts – 20

KM sadarbības partneri, LNKC sadarbības partneri, Nodibinājums Svētku fonds, Dziesmu svētku biedrība – 966

Mākslinieciskā procesa nodrošinātāji - 300

KOPĀ – 6132

Deju lieluzvedums (4 koncerti) – katrā koncertā 5000 sēdvietu

Pašvaldības (Dziesmu svētku dalībnieku – kolektīvu skaits novadā x 2 vietas) (svētkos piedalās 1611 kolektīvi) - 3479

PBLA (ELA) – 568

KM, KNMC, sadarbības partneri: 

Ārlietu ministrija (diplomātiskais korpuss – LR vēstnieki, ārvalstu vēstnieki Latvijā) – 260

KM ārvalstu viesiem, saskaņot ar KM, t.sk valdības locekļu oficiālās ārvalstu delegācijas) Ministriju delegācijas – 100

Pasaules koru olimpiāde; Eiropas kultūras galvaspilsētu tīkls – 50

Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē sekretariāts – 8

KM sadarbības partneri, LNKC sadarbības partneri, Nodibinājums Svētku fonds, Dziesmu svētku biedrība – 1057

Rīkotāji, mākslinieciskā procesa nodrošinātāji - 300

KOPĀ – 5822

1.maijā publiskajā tirdzniecībā tiks nodotas iepriekšējā rezervācijā neizpirktās biļetes par ko sabiedrība iepriekš tiks informēta.

Saskaņā ar Dziesmu svētku padomē apstiprināto svētku biļešu politiku 12 % no kopējā biļešu skaita ir ielūgumi, t.sk. 1588 ielūgumi tiek piešķirti pašvaldībām, t.sk. kultūras darbu vadītājiem novados, kultūras centru vadītājiem, svētku organizatoriem, 1199 ielūgumi - goda viesiem, svētku Goda virsdieriģentiem, Deju svētku virsvadītājiem, diriģentiem, horeogrāfiem, komponistiem, autoriem, godājamiem kultūras darbiniekiem, kuriem ir īpaši nopelni kultūrā, Kultūras ministrijas  sadarbības partneriem, 466 ielūgumi - valsts augstākajām amatapersonām (arī Saeimas deputātiem), oficiālajām ārvalstu delegācijām, t.sk. UNESCO,  kā arī 188 ielūgumi svētku projekta grupām un svētku procesa organizatoriem.

466 ielūgumi (uz Noslēguma koncertu) tiek piešķirti šādām valsts amatpersonām - Valsts prezidentam, Saeimas priekšsēdētājai, Ministru prezidentam, ārvalstu delegācijām, UNESCO Nacionālās komisijas pārstāvjiem, LR Saeimas deputātiem, ES parlamentā ievēlētajiem Latvijas deputātiem, ministriem, ministriju valsts sekretāriem un parlamentārajiem sekretāriem. Visām šīm amatpersonām ielūgumi tiks izsniegti tikai pēc savas dalības apstiprināšanas pasākumā, kā arī viņiem tiks sniegta informācija, ka ielūgums nav nododams trešajām personām.

Dziesmu un deju svētku padomē tika lemts, ka ielūgums Svētku viesiem ir jāparedz  2 personām.

Precīzs saraksts ar ielūgtajām personām ir lasāms pielikumā.

Dokumenti

FotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFoto

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

FotoLatvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas augstskolu starptautiskās konkurētspējas stiprināšanu, nodrošinot Latvijas studentiem iespēju studēt augstākā līmenī pašu mājās, pievienojas viedoklim, ka ir nepieciešams izveidot jaunu sistēmu un likumu par augstskolu darbību. 
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

FotoAtsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas projekti rodas bez akumulācijas – attiecīgā jaunā fenomena elementu pakāpeniskas uzkrāšanās, savākšanās. 
Lasīt visu...

6

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

FotoŠādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts. Aizliegts arī rakstīt par viņu okupācijas laika "varoņdarbiem". Ne internetā, ne masu medijos nav iespējams atrast neko par viņu līdzdalību cilvēku vajāšanās. Un ne jau tāpēc, ka viņi tajās nepiedalījās. Viņi piedalījās - tikai visu kategoriski noliedz, un masu mediji paklausīgi klusē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...