Dziļi simbolisks mēģinājums ne tikai pakļaut sieviešu ķermeņus kontrolei, bet arī nostiprināt vardarbīgas kontroles principa leģitimitāti kā tādu
Andris Šuvajevs, Progresīvie*29.06.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
ASV Augstākās tiesas spriedums atcelt lēmumu, kas aizsargāja sievietes tiesības izvēlēties veikt abortu, ir apliecinājums reakcionārai politikai un uzbrukums ne tikai sieviešu brīvībai, bet sabiedrības brīvībai kopumā. Pavedienā dažas refleksijas.
Šis lēmums nav tikai par sievietes tiesībām izvēlēties abortu. Tas ir dziļi simbolisks mēģinājums ne tikai pakļaut sieviešu ķermeņus kontrolei, bet arī nostiprināt vardarbīgas kontroles principa leģitimitāti kā tādu. Tāpēc arī vīriešiem ir pienākums pretoties šim arhaismam.
Pieņēmums, ka šis lēmums neskar Latviju, ir aplams. Vietējie politiskie spēki, kas sludina „dabiskās” ģimenes, tikumību skolā, sievietes pienākumu dzemdēt, utt., un citādi veicina klusumu ap seksualitātes, reproduktīvās veselības u.c. jautājumiem noteikti jūtas iedvesmoti.
Lēmums nav „pro-life”. Ja tas tāds būtu, tad konservatīvie tikpat ļoti uztrauktos par sievietes finansiālo un materiālo varu nodrošināt sev un bērnam veselīgu, laimīgu dzīvi. Lēmums ir primitīva, instinktīva reakcija uz pieaugošo sievietes lomu sabiedrībā.
Simbolisms izpaužas arī tajā, ka lēmuma efekti disproporcionāli ietekmēs sievietes, kas jau ir pakļautas sociālai spriedzei – trūcīgas, etniski marginalizētas, utt. Aborta aizliegums ir ne tikai morāls, bet arī ekonomisks projekts, kas palielina sieviešu ievainojamību.
Sieviešu pieaugošā finansiālā atkarība no vīriešu partneriem ir tikpat lielā mērā viens no lēmuma mērķiem, nostiprināt „ģimenisku” attiecību modeli, kur lēmumus pieņem vīrietis un sievietei ir jāpakļaujas. Vardarbība ģimenē ir neizbēgamas sekas - tā caurvij visu sabiedrību.
Lēmums paredz, ka sievietes loma sabiedrībā ir veikt neapmaksātu aprūpes (care) darbu: - dzemdējot un audzinot bērnus, - aprūpējot „maizes pelnītāju”, - uzturot visu ekonomisko sistēmu kā tādu, bez atbilstoša sociālā statusa un varas.
Aborta aizliegums iet kopsolī ar citām sociālās varas formām, ko sludina konservatīvie – ieteikumi sievietei ģērbties „atbilstoši”, neprovocēt vīriešu uzmanību, neiet nekur vienatnē, utt. Šie ir mērķtiecīgi centieni degradēt sievietes un nodrošināt viņu bezierunu pakļautību
Tomēr vēsture skaidri apliecina, ka šie centieni ir lemti neveiksmei. Sievietes un sabiedrība kopumā radīs jaunas iespējas, lai ne tikai pretotos barbariskām idejām, bet vēl vairāk nostiprinās sievietes brīvību, kas galu galā ir visas sabiedrības brīvības jautājums.
Balsot vēlēšanās ir svarīgi, lai novērstu fundamentālistu nokļūšanu pie varas, tomēr tikpat svarīgi ir: - aktīvi par šo runāt ar draugiem, ģimeni; - atbalstīt NVO (piemēram, @centrsmarta); - organizēt protestus pret reakcionāriem lēmumiem.
* partijas kandidāts finanšu ministra amatam
Seko mums 
Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.
