Dziļi simbolisks mēģinājums ne tikai pakļaut sieviešu ķermeņus kontrolei, bet arī nostiprināt vardarbīgas kontroles principa leģitimitāti kā tādu
Andris Šuvajevs, Progresīvie*29.06.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
ASV Augstākās tiesas spriedums atcelt lēmumu, kas aizsargāja sievietes tiesības izvēlēties veikt abortu, ir apliecinājums reakcionārai politikai un uzbrukums ne tikai sieviešu brīvībai, bet sabiedrības brīvībai kopumā. Pavedienā dažas refleksijas.
Šis lēmums nav tikai par sievietes tiesībām izvēlēties abortu. Tas ir dziļi simbolisks mēģinājums ne tikai pakļaut sieviešu ķermeņus kontrolei, bet arī nostiprināt vardarbīgas kontroles principa leģitimitāti kā tādu. Tāpēc arī vīriešiem ir pienākums pretoties šim arhaismam.
Pieņēmums, ka šis lēmums neskar Latviju, ir aplams. Vietējie politiskie spēki, kas sludina „dabiskās” ģimenes, tikumību skolā, sievietes pienākumu dzemdēt, utt., un citādi veicina klusumu ap seksualitātes, reproduktīvās veselības u.c. jautājumiem noteikti jūtas iedvesmoti.
Lēmums nav „pro-life”. Ja tas tāds būtu, tad konservatīvie tikpat ļoti uztrauktos par sievietes finansiālo un materiālo varu nodrošināt sev un bērnam veselīgu, laimīgu dzīvi. Lēmums ir primitīva, instinktīva reakcija uz pieaugošo sievietes lomu sabiedrībā.
Simbolisms izpaužas arī tajā, ka lēmuma efekti disproporcionāli ietekmēs sievietes, kas jau ir pakļautas sociālai spriedzei – trūcīgas, etniski marginalizētas, utt. Aborta aizliegums ir ne tikai morāls, bet arī ekonomisks projekts, kas palielina sieviešu ievainojamību.
Sieviešu pieaugošā finansiālā atkarība no vīriešu partneriem ir tikpat lielā mērā viens no lēmuma mērķiem, nostiprināt „ģimenisku” attiecību modeli, kur lēmumus pieņem vīrietis un sievietei ir jāpakļaujas. Vardarbība ģimenē ir neizbēgamas sekas - tā caurvij visu sabiedrību.
Lēmums paredz, ka sievietes loma sabiedrībā ir veikt neapmaksātu aprūpes (care) darbu: - dzemdējot un audzinot bērnus, - aprūpējot „maizes pelnītāju”, - uzturot visu ekonomisko sistēmu kā tādu, bez atbilstoša sociālā statusa un varas.
Aborta aizliegums iet kopsolī ar citām sociālās varas formām, ko sludina konservatīvie – ieteikumi sievietei ģērbties „atbilstoši”, neprovocēt vīriešu uzmanību, neiet nekur vienatnē, utt. Šie ir mērķtiecīgi centieni degradēt sievietes un nodrošināt viņu bezierunu pakļautību
Tomēr vēsture skaidri apliecina, ka šie centieni ir lemti neveiksmei. Sievietes un sabiedrība kopumā radīs jaunas iespējas, lai ne tikai pretotos barbariskām idejām, bet vēl vairāk nostiprinās sievietes brīvību, kas galu galā ir visas sabiedrības brīvības jautājums.
Balsot vēlēšanās ir svarīgi, lai novērstu fundamentālistu nokļūšanu pie varas, tomēr tikpat svarīgi ir: - aktīvi par šo runāt ar draugiem, ģimeni; - atbalstīt NVO (piemēram, @centrsmarta); - organizēt protestus pret reakcionāriem lēmumiem.
* partijas kandidāts finanšu ministra amatam
Seko mums 
Ilgi neko nebiju rakstījusi, bet aizķēra… Šobrīd mediji aktīvi reklamē Alvi Hermani, viņa idejas, partiju maiņas… Arī viņš ir ļoti aktīvs sociālajos tīklos, cilvēks, pār kuru ir nākusi apgaismība, ka tālāk vairs nav kur… Kārtējais Saulvedis latviešu – ne Latvijas – tautai! Profils, kurs mani nobloķēja, kad pajautāju, kur viņš bija 20+ gadus… Tas tā, vilks viņu rāvis – to Hermani un viņa mērķus, aizmuguri vai virzītājus! Mediji viņu reklamē, sabiedrībā populāras personas uzsver vajadzību pēc jaunas, spilgtas partijas… Latvijā ar to ir izteikts viss!
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
Informēju, ka esmu pievienojies Nacionālajai apvienībai (NA) un plānoju startēt 15. Saeimas vēlēšanās. Izvēle par labu NA bija vienkārša, jo esmu Latvijas patriots, iestājos par nacionālām un konservatīvām vērtībām, par ģimenēm ar bērniem, par stingru Latvijas piederību ES un NATO, par latvisku Latviju, par efektīvu valsts pārvaldi un rosīgu uzņēmējdarbību.
Iepriekšējās ziemas Eiropā valdīja saspringta atmosfēra - cilvēku apkures rēķini pieauga, uzņēmumi taupīja elektrību un samazināja apgaismojumu, mediji ziņoja par atlikušo gāzes daudzuma daļu. Aiz tā visa slēpās Latvijai tik ļoti zināmā, bet pārējai Eiropai iepriekš neapzinātā realitāte - Krievija izmantoja Eiropas enerģētisko atkarību kā politisku ieroci. Šī krīze nebija nejaušība, bet gan modinātāja zvans un mācība, ko Eiropa nedrīkst aizmirst.
Viena no Latvijas komercbankām gadu mijā izplatīja svētku vēlējumu, kas norādīja uz šī gada izaicinājumiem – proti, 2026. gadā būšot jāsaglabā “līdzsvars starp fiskālajām vajadzībām un ekonomikas spēju augt, nodrošinot finansējumu visam, kas nepieciešams”. Citiem vārdiem – jādzīvo atbilstoši iespējām.
