Iesaki rakstu: 
Jau sen veselības aprūpes sistēmā cirkulē runas, ka Bērnu slimnīcā Vienības gatvē (pilnais nosaukums - Bērnu klīniskā universitātes slimnīca) līdzekļi un finansējums primāri tiek tērēts padomes, valdes un administrācijas komfortam, nevis pacientiem vai ierindas darbiniekiem. Spilgts pierādījums tam ir Bērnu slimnīcas valdes locekles Ilutas Riekstiņas, kura slimnīcā darbu uzsākusi tikai šī gada sākumā ar Veselības ministrijas valsts sekretāres Dainas Mūrmanes – Umbraško tiešu protekciju, 19.02.2020. rīkojums Nr. 13/10.1, kurš paredz, ka Bērnu slimnīca 2020.gadā reprezentācijas izdevumiem var tērēt vairāk par 1,3 miljoniem eiro.
Rīkojums tapis īsi pirms Covid-19 krīzes, bet arī tad medicīnā akūti trūka finansējums ārstu, māsu, citu darbinieku algām un slimnīcas pamatvajadzībām. Tad kādiem reprezentācijas izdevumiem Iluta Riekstiņa grasās tērēt 1,3 miljonus eiro? Kāds ir pamatojums tik milzīgai reprezentācijas izdevumu summai Bērnu slimnīcā?
Atbilde ir pavisam primitīva – šie līdzekļi tiek tērēti jaunieceltās padomes un valdes vajadzībām, kaprīzēm un iegribām. Slimnīcā nevienam nav noslēpums, ka padomes un valdes sēdēs neiztrūkstoša sastāvdaļa ir no labākajiem Rīgas restorāniem pasūtināts ēdiens.
Bērnu slimnīcas valdes priekšsēdētājas Valts Ābols, kurš saņem ne tikai 6000 eiro algu kā Bērnu slimnīcas vadītājs, bet arī gandrīz 3000 eiro kā Gaiļezera jaunizveidotās padomes loceklis, īpaši esot iecīnījis suši un jūras veltes. Citiem vadoņiem atkal citas kulinārās kaprīzes.
Pēc šādām dzīrēm mēra laikos slimnīcas grāmatveži sirmiem matiem ir spiesti izdomāt kā šos izdevumus apmaksāt, lai grāmatvedības dokumentos neuzrādītos slimnīcas vadības kulinārās izvirtības, bet kāds ticamāks iemesls.
Protams, delikateses nav vienīgā pozīcija, kam Bērnu slimnīcas vadība tērē 1,3 miljonus eiro lielos reprezentācijas izdevumiem paredzētos līdzekļus.
Iepriekšējos gados, pirms Covid-19 krīzes slimnīcas vadītājs Valts Ābols bija pieradis doties garos un bezjēdzīgos komandējumos, kuri arī, protams, tika segti no slimnīcas budžeta. Diemžēl neviens cits slimnīcas darbinieks, izņemot pašu V. Ābolu, neuzzināja, ar ko šie komandējumi ir tik vērtīgi, kādi no tiem ir ieguvumi slimnīcai un kādu jaunu pieredzi V. Ābols grasās ieviest Bērnu slimnīcā.
Lieki piebilst, ka arī atalgojuma ziņā slimnīcas vadība neapbižo sev pietuvinātās personas. Tā, piemēram, slimnīcas Personāldaļas vadītāja Gunta Tralmaka katru mēnesi saņem 3000 eiro algu un ikmēneša piemaksu 200 vai vairāk eiro apmērā. Ekonomikas daļas vadītājs Modris Dzenītis, tas, kuru savulaik atlaida no Stradiņu slimnīcas vadītāja amata par nepietiekošu finanšu kontroli, saņem 2900 eiro pamatalgu un arī ikmēneša piemaksas vairāku simtu eiro apmērā.
Tajā pašā laikā slimnīcas klīniku virsārsti, citi ārsti, par māsām nemaz nerunājot, ir spiesti samierināties ar krietni mazākām summām, kas klīniku vadītāju gadījumā nepārsniedz 2000 eiro mēnesī. Rodas jautājums, kas tad ir Bērnu slimnīcas vērtīgākie darbinieki - personāldaļas vadītāja un ekonomists vai tomēr ārsti un pārējais medicīnas personāls?
Nožēlojami, ka laikā, kad medicīnā akūti trūkst līdzekļu, tās elite turpina dzīrot un uzvesties tā, it kā tā būtu viņu pašu nopelnīta nauda, nevis valsts budžeta līdzekļi.
RĪKOJUMS
Rīgā
19.02.2020.
Nr. 13/10.1
Par izdevumu normām 2020. gadam
Lai nodrošinātu Uzņēmuma ienākuma nodokļa likuma un Kapitālsabiedrības iekšējās kārtības Nr. INA-009/01 “Reprezentācijas un personāla ilgtspējas pasākumu izdevumu uzskaites kārtība” izpildi, noteikt:
Gada normu Reprezentācijas izdevumiem un personāla ilgtspējas pasākumu izdevumiem EUR 1 302 876.42 apmērā, kur par aprēķina bāzi ņem 5% no iepriekšējā finanšu pārskata gada kopējās bruto darba samaksas.
|
Reprezentācijas izdevumu un personāla ilgtspējas pasākumu izdevumu gada normas aprēķins |
||
|
2019. gads |
||
|
Konts 7211 |
Personāla darba samaksa |
24 876 124.39 |
|
Konts 7221 |
Administrācijas darba samaksa |
1 181 404.01 |
|
kopā |
26 057528.40 |
|
|
5% |
1 302 876.42 |
|
Gada normu nelabvērtīgo medikamentu norakstīšanai EUR 19 320.26 apmērā, kur par aprēķina bāzi, ņem iepriekšējo trīs finanšu pārskata gadu vidējo nelabvērtīgo norakstīto medikamentu apmēru.
|
Nelabvērtīgo medikamentu norakstīšanas izdevumu gada normas aprēķins |
|
|
Gads |
Konta 8298 “Medikamentu un med.preču norakstīšana derīguma termiņa notecēšanas dēļ” apgrozījums, EUR |
|
2017. gadā |
31 510.44 |
|
2018. gadā |
14 698.81 |
|
2019. gadā |
11 751.54 |
|
Kopā: |
57 960.79 |
|
Vidēji gadā: |
19 320.26 |
Valdes locekle (*paraksts) I.Riekstiņa
Seko mums 
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Rit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
Nesen medijiem tika ziņots, ka Finanšu izlūkošanas dienests pērn ir saņēmis ziņojumus par vairākiem tūkstošiem aizdomīgu darījumu.
Likumus Latvijā līdzīgi kā citur teorētiski ražo Saeima - mūsu gadījumā 100 deputāti, lai gan faktiski tos nosaka koalīcijas komanda, kuru vieno koalīcijas līgums – deputātu vairākums kas par likumu solidāru apstiprināšanu iepriekš vienojies. Tomēr kas notiktu, ja opozīcija (mazākums) arī vienotos, ka nepieņemamu likumu balsojuma gadījumā viņi vienkārši pamestu zāli un dotos mājās?
Tik daudzi atviegloti uzelpoja, uzzinot, ka pašreizējam Rīgas mēram, stabiņu apmātajam Staķim uz brīdi esot pārgājusi maniakālā kāre uzbrukt pieminekļiem. Uzbrukt mūsu vēsturei un kultūrai. Pār viņu uz brīdi nolaidusies atklāsme, ka Rīgā esot daudz nopietnākas problēmas nekā pieminekļu jaukšana. Protams, ka ir ļoti nopietnas problēmas! Bet patiesībā sašutums sabiedrībā par draudiem pieminekļiem bija tik liels, ka Rīgas mērs kļuva piekāpīgāks.
