Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

To, ka “kaut kas nav kārtībā”, šķiet, sācis just pat visbiezādainākais LR iedzīvotājs. “Valsts” jaunizceptie likumi un noteikumi arvien vairāk un vairāk atgādina sankcijas, bet citos gadījumos tie ir klaji vērsti pret Latvijas tautas vitālajām interesēm un dzīvotspēju. Kas noticis? Kādēļ mēs vairs nespējam ietekmēt politiskos, ekonomiskos, kultūras un izglītības procesus savā zemē?!

Kādēļ mēs pamazām zaudējam tiesības uz savu bērnu audzināšanu, tiesības uz saviem uzskatiem un to paušanu, un pat tiesības uz savu ķermeņu privātumu?! Kādēļ mēs pamazām zaudējam galvenās cilvēka pamattiesības? Vai Latvija ir okupēta? Pēc oficiālās okupācijas definīcijas – gan jā, gan - nē, proti:

Okupācija (latīņuoccupatio) nozīmē citas valsts sagrābšanu ar bruņotu (vardarbīgu, militāru) spēku un savas pārvaldības ieviešanu tajā. Okupācijas juridiskais skaidrojums tika noformulēts 1907. gada Hāgas konvencijā. Saskaņā ar konvencijas 42. pantu teritorija ir okupēta, kad tā ir pakļauta naidīgas armijas faktiskai pārvaldei. Okupācija aptver tikai to teritoriju, kur šāda pārvalde ir noteikta un var tikt īstenota

Vai mūsu zemē ir svešs karaspēks? Ir. Vai vardarbība/karadarbība bija? Nebija. Tātad, strikti ņemot, termins “okupācija” Latvijai īsti piemērojams tomēr nebūtu. Bet brīvības/pašnoteikšanās tomēr nav. Kas tad ir? Kā apzīmēt to nožēlojamo stāvokli, kad savā zemē esam kļuvuši no saimniekiem par slaucamajām govīm? Lūkojam tālāk.

Aneksija. Ceturtās Ženēvas konvencijas (GCIV) 47. pantā jēdziens „aneksija” saistīts ar jēdzienu „okupācija”. Proti, šis pants aizliedz okupācijas varai jebkādā veidā atņemt jebkādus labumus vai tiesības okupētajā vai (un) anektētajā teritorijā dzīvojošām personām. To nedrīkst darīt arī, mainot okupētās vai anektētās teritorijas pārvaldes institūcijas.

Ahā – jau siltāk. Bet, kā redzam, starptautiskie likumi AIZLIEDZ “okupācijas varai jebkādā veidā atņemt jebkādus labumus vai tiesības okupētajā vai (un) anektētajā teritorijā dzīvojošām personām”.

Bet – atņem. Tātad vai nu tā nav aneksija, vai nu okupanti pārkāpj Ceturtās Ženēvas konvencijas 47.pantu. Rokam tālāk.

Hunta. Hunta (spāņujunta - "sanāksme", "komiteja", "apvienība", "kolēģija") ir militāru vai politisku personu grupa, kas pēc valsts apvērsuma pārņēmusi savās rokās politisku varu

Ahā – vēl siltāk. Bet tomēr īsti neataino LR situāciju. Varbūt tā ir terminu un valodu problēma – lai kā mēs vēlētos visu “smuki” strukturēt un salikt pa “kastītēm”, dzīvē tas nav iespējams. Piemēram, par pamatkrāsām tiek uzskatītas tikai trīs, bet tās jaucot, var iegūt bezgalīgi lielu citu krāsu/toņu skaitu.

Šķiet, ka minētie termini vislabāk ilustrē situāciju Latvijā, bet – nepilnīgi.

Blakus “okupācijai”, “aneksijai” un “huntai”, manuprāt, varētu Vikipēdijā ielikt vārdiņu “apčakarēšana”. Lokālā un globālā. Acīmredzami, ka šis vārdiņš radies no “čakarēt”, kuram vārdnīca Tēzaurs dod šādus skaidrojumus:

čakarēt 2. konjugācijas darbības vārds; vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa, transitīvs

Locīšana

1.Bikstītbakstītrušināt.

2.Rakņāt (parasti, ko meklējot).

3.Mānītmuļķotapkrāpt.

4.Bojāttraumētdarīt pāri.

5.Izdarīt dzimumaktu.

Lūk, manis piedāvātā politiskās un ekonomiskās “apčakarēšanas” definīcija un jēgas skaidrojums.

Apčakarēšana (latv. no vārda čakarēt. Viltīga, slepena, nekaunīga politiskās un ekonomiskās varas sagrābšana noziedzīgā grupā savtīgos nolūkos, izmantojot tautas labticību, naivumu, lētticību, padevību un apziņas atavismu par valsti kā sociāli atbildīgu institūciju. Apčakarēšanā aktīvi tiek izmantoti tādi tautai dārgi un svēti simboli un atribūti kā himna, karogs u.c.; tā (apčakarēšana) parasti notiek valsts valodā, lai gan (kā LR gadījumā) var tikt iesūtīti arī speciāli apmācīti aģenti no citām valstīm. Apčakarētāji lieliski pārzina tautas mentalitāti un vājās vietas un prasmīgi ar tām manipulē. Apčakarēšanas rezultātā noziedzīgajai grupai pāriet ne tikai vara, bet arī tautas īpašumi. “Valsts” pilnīgi atsakās no sociālajām funkcijām un atbildības par iedzīvotāju labklājību. Prioritāras kļūst varturu personiskās, kā arī ārējo spēku intereses. Apčakarēšana ietver un apvieno okupācijas, aneksijas un huntas apvērsuma saturu, bet ir ievērojami plašāks jēdziens. Spilgts apčakarēšanas un tās rezultātu piemērs ir Austrumeiropas pundurvalsts Latvija, kura trīsdesmit gados zaudējusi gandrīz pusi no saviem nedaudzajiem iedzīvotājiem un kļuvusi par visstraujāk izmirstošo valsti pasaulē.

Un nu – raksta otrā daļa. Ko darīt?

Laika rats neapturami griežas, un tuvojas kārtējā čakarēšana, piedodiet, – vēlēšanas. Aktivizējusies vesela plejāde visdažādāko vargribju. Citu motīvi ir tīri un naivi kā zīdaiņa asara. Citi ir rūdīti blēži, kuri, apseglojuši tautas neapmierinātības balto zirgu un piesaistījuši dažus “patiesības cīnītājus” un “gaismas bruņiniekus”, tagad lepni grib uzjāt LR politiskajā Olimpā. Var izdoties – tautas atmiņa ir īsa kā vistai. Vissmieklīgākā ir ideja, ka tie, kuri spītīgi nevēlas piedalīties vēlēšanu farsā un atdot savas cilvēka pilnvaras uz turpm;akajiem četriem gadiem kādiem apšaubāmiem cilvēciņiem, tiek uzskatīti par “režīma atbalstītājiem” un “labu pārmaiņu pretiniekiem”. Apmēram tā, ka, ja es atsakos piedalīties kādā orģijā vai dzīrēs ar bēdīgām beigām, vai laupīšanā, es esmu līdzatbildīgs par to, ka tagad to dalībniekiem jācieš. Sak, ja tu būtu piedalījies, varbūt būtu viss beidzies labāk...

Katrs lasītājs, ceru, jau sen ir sapratis, ka ar esošo vēlēšanu likumu un politisko situāciju ar vēlēšanām pozitīvas pārmaiņas panākt nevar. Vēl vairāk: VĒLĒŠANAS IR OKUPĀCIJAS REŽĪMA RĪKOTS PASĀKUMS, UN PIEDALĪŠANĀS TAJĀ IR ŠĪ REŽĪMA ATBALSTĪŠANA UN LEĢITIMITĀTES PIEŠĶIRŠANA TAM.

Jūs, cienījamie vēlētāji, patīk jums tas vai ne, bet būsiet morāli atbildīgi par visām tām cūcībām, kuras sastrādās ar jūsu atbalstu notikušajās vēlēšanās ievēlētie deputāti! Un tam nebūs pilnīgi nekādas nozīmes, ka “es par viņiem nevēlēju”, es vēlēju par citiem. Vēlēšanu sistēma ir tā uzbūvēta, ka pie varas būs tie, kam “jābūt”. Un, vispār – nav svarīgi, kas un par ko vēl; svarīgi, kas balsis skaita...

Ir cilvēki, kuriem pietiek vienreiz uzkāpt uz grābekļa. Otrreiz viņš nekāps. Bet ir cilvēki, kuriem tas kļuvis par hobiju. Lai gan...varbūt grābeklis vienkārši viņiem jau atsitis smadzenes?...

Manā skatījumā tikai totāla, masveidīga, demonstratīva neuzticības izteikšana režīmam un tā rīkotajiem pasākumiem - ignorējot un boikotējot tos – potenciāli var nest Latvijā pozitīvas pārmaiņas un mainīt pārliecinošo virzību no tautas izzušanas pagātnes dūmakā uz dzīvību un cerību. Dziļāk raugoties, viņiem (režīmam) vajag tikai tavu parakstu. Biļetens tāpat tiks iemests URNĀ, kas, saprotams, ir vienkārši miskaste...

P.S. Šis ir mans viedoklis, un tas nenozīmē, ka es nerespektēju citus. Zinu, ka arī starp maniem draugiem ir gaiši cilvēki, kuri ir citādās domās šajā jautājumā. Vai tie ir ideālistiski maldi vai aprēķins, tas lai paliek katra paša ziņā – starp viņu un Dievu. Es neesmu soģis un dvēselē nevienam nelienu. Bet savu balsi nevienam neatdošu...

Novērtē šo rakstu:

82
24

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

FotoApritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki vairs nevar izvēlēties – ziemā atgūt vasarā tīklā nodoto elektroenerģiju vai arī to pārdot biržā par tirgus cenu. Turpmāk uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki visu saražoto elektroenerģiju varēs vai nu notērēt paši, vai arī pārdot biržā par aktuālo cenu, kas, būsim atklāti, ne vienmēr ir izdevīga.
Lasīt visu...

12

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

FotoJa pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums droši vien nav palicis nepamanīts kāds jauns vīrietis ar dubultu uzvārdu – Raimonds Lejnieks – Puķe.
Lasīt visu...

12

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

FotoKāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez cipariem, bet vienkārši novērojums. Pārsmējos.
Lasīt visu...

21

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

FotoViens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās vēlēšanās — “Jaunās Vienotības” pārsvars pār Nacionālo apvienību, kaut gan aptaujas konsekventi rādīja pretējo, turklāt tas notika pēc tam, kad JV pārstāvis Arvils Ašeradens informēja sabiedrību par iespēju celt pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Lasīt visu...

21

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

FotoŅemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica” (attēlā - tā pārstāve Inga Spriņģe) projekta “Šķelšanās” vērtēšanu un mediju redakcionālo brīvību, Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) skaidro pieņemto lēmumu. Fonds ir konstatējis, ka projekts nav īstenots atbilstoši konkursa nolikumam, kas paredz veidot saturu latviešu valodā, bet daļēji īstenots svešvalodā. Aktivitātes īstenotas ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu (MAF).
Lasīt visu...

12

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

FotoNesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka Saeimas vīri un sievas dzīvo pasaku valstībā. Vairums runātāju kaismīgi klāstīja, kas būtu jādara, bet neviens nerunāja, kas to traucēja paveikt jau, piemēram, pagājušajā gadā.
Lasīt visu...

21

Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi

FotoIgauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas nodrošinās ērtu tramvaja savienojumu ar Tallinas lidostu, pilsētas centru un ostu. Ülemiste termināla pabeigšana plānota 2028. gadā."
Lasīt visu...

21

Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm

FotoPartiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās “aizmirst” paziņot dažādus svarīgus sīkumus, piemēram – kur ņemt naudu savu ideju finansēšanai. Tomēr tajās reizēs, kad saruna ir garāka par pusminūti, sāk parādīties interesantas idejas. Uzmanībai daži momenti, kurus ne katrs lasītājs vienmēr redz.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pārpratumi likumprojekta izstrādes gaitā (viena epizode)

Likumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā...

Foto

Eiroparlamenta reitingu līderis “lien bez ziepēm” savam galvenajam politiskajam sāncensim

Piecu mēnešu garumā SKDS aptaujās līderu lomu ieņēmušās Nacionālās apvienības vadošais kandidāts Roberts Zīle nācis klajā...

Foto

Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis „Re:Baltica” darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt

Es jums izstāstīšu kaut ko, ko...

Foto

Parodija par pārbaudi

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne...

Foto

Lūdz tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā par personu ar invaliditāti diskrimināciju

2024. gada 30. maijā Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks...

Foto

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa....

Foto

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai....

Foto

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri....

Foto

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā...

Foto

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm...

Foto

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda...

Foto

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un...

Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...