Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kāpēc es priecājos, bet nelecu no sajūsmas gaisā par Dzīvesbiedru likuma projektu? Īsi un konkrēti – tas ir pilnīgi bezzobains attiecībā uz bērnu jautājumiem un nekādā, ne vismazākajā mērā nerisina tās lietas, par kurām vairākkārt jau esmu rakstījusi.

Jā, kādam noteikti noderēs arī šie “baby steps”, kas ļaus noregulēt mantiskās un citas juridiskās attiecības arī paša pāra starpā, radot tiesisko noteiktību, tiesisko paļāvību, respektīvi, kaut kādu nebūt stabilitāti gadījumiem, ja kaut kas notiek ar otru, bet kopīgā mājvieta un cita manta ir iegādāta kopdzīves laikā par kopīgiem līdzekļiem vai tās personas līdzekļiem, kas faktiski nav reģistrēts par īpašnieku (un, kā mēs labi zinām, pāra attiecībās, kurās nauda netiek strikti nodalīta “Tavējā un manējā”, tas ir ļoti izplatīti).

Tāpēc es neteikšu, ka šis likums nav vajadzīgs un ir pilnīgi bezvērtīgs, jo tā nav.

Vienlaikus atgādināšu, ka ārpus šī likuma paliek daudzi jo daudzi citi jautājumi, kas ar laulību tiek atrisināti, taču ar dzīvesbiedru līgumu vai faktiskās kopdzīves atzīšanu netiks.

Un tam ir divi ļoti, ārkārtīgi vienkārši risinājumi:

1) Satversmes pants par laulību, iekļaujot vārdus “starp sievieti un vīrieti”, tika grozīts 2005.gadā. 21.gs. Šlesera ierosinājums. Tikpat vienkārši to var “atgrozīt” 2019.gadā, nieka 14 gadus vēlāk. Un 2005.gads nav vienīgais, kad Satversme jaunāko laiku vēsturē ir tikusi grozīta. Par preambulu nemaz nerunāšu, tāpēc Satversme nav neaizskarama svētā govs – tā ir grozāma. Ja jau tik ļoti sajūsminamies par Levita radīto preambulu, kas atsaucas uz Latvijas vēsturi pirms 100 gadiem un mēģina uzurpēt romantisku skatu uz to, kā mūsu visu valsts tika radīta, tad, lūdzu, arī atgriežamies pie 1922.g.Satversmes versijas par to, ko tad Satversme aizsargā.

2) Civillikums. Jāgroza vien atsevišķi panti:

56.pants. Laulāšana notiek personīgi klātesot līgavai un līgavainim.

Līdzīga atsauce uz līgavaini un līgavu ir 57.pantā.

84.pants. Laulība rada vīram un sievai pienākumu…

111.pants par pūru, ko vecāki dod sievai…es pat nekomentēšu tā jēgu mūsdienās vispār. Tas pats attiecas uz 112.p. par pūru.

124.pants par laulāto mantas kopību – grozīt iekavās minēto “vīrs, sieva vai abi kopīgi”.

Vēl būtu jāpapēta, vai panti par vecāku un bērnu attiecībām nav jāpilnveido, lai iekļautu ikviena veida ģimenes bērnus (es te domāju tos arhaiskos pantus, ja sievietei piedzimst bērns ne no laulātā, kaut gan laulība nav šķirta, un dzimšanas apliecībā tiek ierakstīts vīrs, nevis faktiskais bērna tēvs – domāju, ka te arī heteroseksuāliem laulātajiem būtu, ko teikt).

Tātad būtu jāgroza viens pants Satversmē un kādi 7 Civillikumā. Dzīvesbiedru likuma projektā ir 14 panti – divreiz vairāk. Kas būtu vienkāršāk? Un daudz pilnvērtīgāk?

Bērni. Joprojām nekādā, ne vismazākajā mērā netiek atrisināts jautājums par bērniem ģimenēs, kurās vecāki nav laulājušies un otrs vecāks nav ierakstīts arī dzimšanas apliecībā. Tāda ir manējā, bet tādas noteikti ir daudzas ar atšķirīgu dzimumu sastāvu.

Ja ar mani, bērnu bioloģisko mammu, kaut kas notiks – ilgstoša slimība, rīcībnespēja vai nāve, kas notiks ar mūsu kopdzīves laikā kopīga lēmuma rezultāta dzimušajiem un kopīgi audzinātajiem bērniem? Par to lems bāriņtiesa.

Vai bāriņtiesai ir jāņem vērā jebkādas manis sastādītas un kaut notāra apliecinātas papīra stērbeles par to, ka vēlos, lai bērni turpina dzīvot tajā pašā mājā, kurā līdz šim, un pie tā paša otra vecāka? Nē, nav jāņem vērā. Bāriņtiesa to var darīt, var arī nedarīt un lemt pēc likuma – nodot tuvākajiem radiniekiem, kas būtu mani vecāki.

 Maniem vecākiem var būt pilns rublis un var arī nebūt, var būt labas attiecības ar bērna otru vecāku un izpratne, kas tad būtu bērna labākās intereses, bet var arī nebūt. Mēs taču saprotam, ka īpaši viendzimuma attiecību gadījumos vecākiem var būt vēlme bērnu izraut no ierastās vides un dabūt sev.

Mēs labi zinām, ka tas notiek pat dažāda dzimuma nelaulātu pāru gadījumos. Līdz ar to man par šo jautājumu joprojām paliek neziņa: kāds būs tas cilvēks, kurš lems par mūsu bērnu dzīvi? Cik saprātīgs, cik bērna intereses izvērtējošs šis cilvēks būs?

Kopš mums ir bērni, es vēl daudz mazāk nekā jebkad iepriekš satraucos par to, kas notiktu finansiāli, zaudējot otru pusi, ja līdz šim lielāko daļu nekustamas un kustamas mantas nodrošina tieši otrs dzīvesbiedrs. Es, arī ar bērniem, izkultos. Jo neesam jau kopā naudas vai īpašumu dēļ.

Bet kas notiks, ja kaut kas notiks ar mani…kad automātiski pieslēgsies kaut kāda bāriņtiesa, kas lems, kur dzīvot mūsu bērniem… manas smadzenes un mana sirds nespēj izturēt to smagumu, kas veļas pāri no šīs domas vien, ka mana mazā peciņa varētu tikt aizrauta prom no sava faktiski mīļākā vecāka, kas ir mana sieva, no savas ikdienas, no sava ritma un vienlaikus no abiem vecākiem. No saviem suņiem, kurus vakarā glauda un saka “Mana mazā sirsniņa!” No saviem celšanās un gulētiešanas rituāliem. Es pat nezinu, kā vēl izstāstīt, cik ļoti šī doma sāp!

Taču šis Dzīvesbiedru likuma projekts nedara tieši neko, lai to novērstu un lai bērnus no tā pasargātu. Lai bērni, tāpat kā divu dažādu dzimumu vecāku ģimenē, automātiski vispirmām kārtām tiktu atstāti otra vecāka aprūpē.

Vārdu sakot, kamēr daļa sabiedrības cepsies par to, ka, wow, kādas pārmaiņas, kāds “giant leap for humanity”, kāpēc vairs būtu vajadzīgi praidi un ko jums vēl vajag, es turpinu smagu sirdi skumt, ka nekas nav beidzies un nekas nav pat sākts.

Politiskajām partijām drosmes joprojām tikpat, cik melns aiz naga. Šī nav drosme, šī ir lavierēšana un izdabāšana tiem, kuri grib, bet nav tiesīgi noteikt pār citu cilvēku dzīvēm. Kuri paši nekad neuzņemsies atbildību par bērniem, kas viena vecāka nāves gadījumā tiek un tiks izrauti no savas istabas, savas mājas un atrauti sava otra mīlošā vecāka. Viņiem patiesībā ir vienalga. Kāpēc mēs ejam šos „baby steps”? Kā vārdā? Kam izdabājot? Kam par godu?

Likumi būtu jārada tiem, kas grib uzņemties atbildību un grib rūpēties – par savu dzīvesbiedru un kopīgi audzinātajiem bērniem. Bet tas joprojām nenotiek.

Pārpublicēts no https://medium.com/@realaivfmamma

Novērtē šo rakstu:

18
28

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Mums pilnīgi neparedzētām vajadzībām ļoti nepieciešami vēl divi miljoni nodokļu maksātāju naudas

FotoLatvijas Televīzija Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) 2020. gada 15. janvārī iesniegusi informatīvo ziņojumu par vidēja termiņa darbības stratēģijas (2020.-2022. gadam) ieviešanu un kapitālsabiedrības sekmīgai attīstībai nepieciešamiem priekšnoteikumiem. Ziņojumā apkopota informācija par šābrīža situāciju uzņēmumā.
Lasīt visu...

21

Intelektuālā atombumba

FotoCilvēce vēsturiski nesen ieguva atombumbu kā pagaidām efektīvāko līdzekli cilvēku fiziskajai iznīcināšanai. Taču cilvēce vēsturiski vēl nesenāk (no XX gs.70.gadiem) ieguva atombumbu  arī cilvēku garīgajai (apziņas, domāšanas, prāta, uztveres) iznīcināšanai, viņus neiznīcinot fiziski. Arī tas pagaidām ir efektīvākais līdzeklis attiecīgajā jomā. Tik efektīvs līdzeklis garīgajai iznīcināšanai nav ne reliģiskā dogmātika, ne politiski ideoloģiskā dogmātika. Šo līdzekli jāsauc par intelektuālo atombumbu.
Lasīt visu...

21

Mums būtu jāsāk uzvesties kā saprātīgiem vismaz līdz budžeta apstiprināšanai

FotoPēdējās dienās visi jau ir apjukuši no tā ziņu daudzuma, kas ar mediju un sociālo tīklu starpniecību nāk no Rīgas domes gaiteņiem. Izsekot, par ko kārtējo reizi kāds no partneriem ir apvainojies vai izteicis ultimātu, patiešām kļūst grūti, un es atvainojos rīdziniekiem par šo jucekli.
Lasīt visu...

21

2020. No Tuvajiem Austrumiem līdz Baltijai: ģeopolitiskās prognozes ASV un Irānas konflikta kontekstā

FotoĢeopolitiskās prognozes jaunajam gadam no dažādu politologu puses skan neviennozīmīgi un tās atšķiras gan pēc vektora, gan dinamisma - no globāla atomkara briesmām līdz Baltkrievijas iekļaušanai Krievijas iniciētajā “valstu savienībā”. Tomēr vairums ir vienisprātis, ka šis gads solās būt notikumiem bagāts.
Lasīt visu...

21

Pilnveidotais augstskolu pārvaldības modelis top necaurspīdīgi

FotoLatvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) nosūtījusi vēstuli Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM), Latvijas Rektoru padomei, Augstākās izglītības padomei, Latvijas Universitāšu asociācijai, paužot iebildumus par necaurspīdīgo procesu, kādā top pilnveidotais augstskolu pārvaldības modelis. LIZDA sagatavojusi priekšlikumus augstskolu pārvaldības modeļa uzlabošanai. Priekšlikumi un iebildumi ir nosūtīti izvērtēšanai IZM.
Lasīt visu...

21

500 metru aptieku darbības ģeogrāfiskais ierobežojums jāatceļ, lai veicinātu medikamentu pieejamību un normalizētu zāļu cenas Latvijā

FotoNevalstiskā organizācija Impact 2040 vērsusies pie Valsts prezidenta, Saeimas deputātiem un Ministru kabineta ar ierosinājumiem grozījumiem noteikumos, kas regulē aptieku izvietojumu saistībā ar pēdējā laikā aktualizēto medikamentu pieejamības un to dārdzību Latvijā.
Lasīt visu...

21

Atklātā vēstule par ilgtspējīgu un gudru saimniekošanu Latvijas mežos

FotoMežs mūsdienās klāj vairāk nekā pusi Latvijas teritorijas, kas ir pēdējos 250 gados lielākā meža platība. Latvijas meža koku krājas pieaugums, proti, koksne, ko augšanas procesā saražo koki, saskaņā ar Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” veiktajiem pētījumiem veido apmēram 26 miljonus kubikmetru gadā, no tā izmantojam apmēram 16 līdz 17 miljonus kubikmetru, bet vismaz 6 miljoni kubikmetru koksnes atmirst citu faktoru – kukaiņu, slimību, vēja un sniega – dēļ. Tā rezultātā ik gadu koksnes krāja Latvijas mežos palielinās par aptuveni 3 līdz 4 miljoniem kubikmetru.
Lasīt visu...

12

Pašlaik galvaspilsētu vada Mata Hari, kas iepriekšējos 10 gadus veiksmīgi nēsājusi čemodānus aiz vajadzīgajiem cilvēkiem

FotoManiem kolēģiem Rīgas domē, kā man liekas, ir divas iespējas, kā pārvarēt pašreizējo krīzi. Viena - sarežģīta un godīga, otra - ātra un gļēva.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pa Latviju klīst populāra nopūta - “Galvenais, ka šoreiz ir prezidents, par kuru nav kauns”

Tas, ko esmu ievērojis un sen sapratis - cilvēkiem ārpus Latvijas...

Foto

Neredzam nekādu iemeslu, lai kaut ko mainītu partijas darbībā arī pašlaik

Ņemot vērā situāciju, kāda izveidojusies saistībā ar ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC)...

Foto

Kā Kariņa valdība iespēra zem jostas vietas Latvijai kā tiesiskai valstij

9.janvāra Saeimas plenārsēdē tika izskatīts deputātu pieprasījums Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam “Par valdības nespēju pamatot...

Foto

Cerību ideoloģija

Uz planētas pašlaik notiek sīva cīņa par pasaules kārtību. Cīņa notiek starp tiem, kuri vēlas dzīvot daudzpolārā pasaulē, kur pasaules kārtību nosaka vairākas spēcīgas...

Foto

IZM izteikti neieklausās profesionāļu viedoklī un nāk klajā ar nepārdomātiem priekšlikumiem

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pēdējā laikā izceļas ar dažādu noteikumu aktīvu ražošanu, bet tas...

Foto

Vai LTV izplata viltus ziņas?

6. janvārī sabiedrība uzzināja par kārtējām vadošo darbinieku iecelšanām Latvijas TV. Zīmīgi, ka pārmaiņas skārušas tieši atbildīgos par saturu. LTV pavēstīja,...

Foto

„Mediju ekspertes” Rudušas piecpadsmitā darbavieta atbilstoši viņas vektoram būs valsts televīzija

No 2020. gada 6. janvāra Latvijas Televīzijas Programmu daļas direktores pienākumus pilnā apjomā sākusi pildīt...

Foto

Laimīgā dzīve ar “suņa s...iem” un prognozēšanas rutīna

Ar svešvārdu “rutīna” neapzīmē vienīgi šablonisku darbību, kad valda ilgi trenēts un stabils, taču ne visai simpātisks automātisms....

Foto

Iniciatīva: valsts un pašvaldību autotransportu aprīkot ar GSM GPS izsekošanas ierīcēm

Brīdī, kad valstī trūkst naudas mediķiem, demogrāfijas jautājumiem, ir nepieciešams arī palūkoties, kur varētu ietaupīt...

Foto

Daudzi šeit Latvijā savā apziņā vēl nedzīvo kā Eiropā, par kuru sapņojam

Eiropa. Brīvā Eiropa. Padomju Latvijas laikā tā bija katra latvieša sapnis. Nostāsti par turīgajiem...

Foto

Valdībai jāpievērš uzmanība nepilnībām regulējumā par aptieku izvietojumu

Augstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments 18.decembrī, izskatot pieteikumu par Zāļu valsts aģentūras izsniegtām atļaujām aptiekas atvēršanai, atcēla...

Foto

Elektriskā dzīve

Pagātne ir ne tikai notikumiem, bet arī idejām. Notikums bez idejas ir ikdiena, bet notikums ar ideju kļūst par vēsturi. Pagājušā gadsimta otrajā gadu...

Foto

Pagātnes fakti tagadnei

Latvijas sabiedrības kādā daļā joprojām saglabājas speciāli iezombētais melīgais priekšstats par “perestroiku/atmodu”. Daudzi turpina slavēt tādus VDK sameistarotos pseidonacionālos mistrojumus kā LTF, LNNK,...

Foto

Lai arī pamazām, tomēr tiesiskā situācija Latvijā uzlabojas

23. decembrī Satversmes tiesa (ST) par neatbilstošu Satversmei atzinusi normu, kas liedz kriminālvajāšanai izdotam Saeimas deputātam piedalīties Saeimas...

Foto

Datu valsts inspekcijas direktore jaunu izaicinājumu priekšā

Datu valsts inspekcijas vadītāja amatā tiku iecelta 2016.gada 5.aprīlī, neilgi pirms tika pieņemta Vispārīgā datu aizsardzības regula (2016.gada 27.aprīlī)...

Foto

No kā mums lūgt svētību jeb svētība vai lāsts?

Šajos Ziemassvētkos arhibīskaps Zbigņevs Stankēvičs aicina iznīcināt ļaunumu savās dzīvēs. Šai sakarā minēšu kādu piemēru, kur no...

Foto

Objektīvais faktors

Eksistenciālajai traģēdijai, kas latviešu tautā turpinās jau gadus trīsdesmit un izteikti triumfālu pakāpi ir sasniegusi “6.oktobra paaudzē”, ir objektīvs faktors. Tāds faktors patiešām eksistē...

Foto

Notiek sorosītu bezprecedenta uzbrukums Valsts policijai

Pēdējās dienās lielu vairumu Latvijas masu mediju ir pāršalkusi ziņa, ka it kā kāda persona terorizējot un vajājot žurnālistu organizāciju Re:Baltica un...