Dzīvnieka juridiskā statusa dekonstrukcija un Eiropas pieredze
Vilors Eihmanis23.11.2025.
Komentāri (38)
Iesaki rakstu: 
Latvijas Republikas Civillikuma (CL) 841. pants, kas definē lietas kā priekšmetus, kas var būt par tiesiska darījuma objektu, savā būtībā joprojām ietver uzskatu, ka dzīvnieks ir manta (res), pakļaujot to mantiskajām tiesībām (īpašumam). Šī senā, no romiešu tiesībām mantotā juridiskā fikcija rada pretrunu ar Latvijas sabiedrības ētiskajām normām un mērķiem, kas noteikti Dzīvnieku aizsardzības likumā, kā arī ar Eiropas Savienības tiesību normām.
Šis raksts analizē nepieciešamību nekavējoties veikt grozījumus CL, sekojot citu attīstīto Eiropas valstu piemēram, lai oficiāli atzītu dzīvnieka statusu kā justspējīgu būtni (sentient being), tādējādi panākot lielāku juridisko atbilstību un efektivitāti cietsirdības novēršanā.
1. Juridiskā pretruna un tās sekas
1.1. Corpus Juris un Justspēja
Mūsdienu Latvijas tiesību sistēma funkcionē ar juridisku šķēlumu starp diviem normatīvajiem aktiem:
Civillikums (CL): dzīvnieks ir klasificēts kā īpašuma objekts (lieta), līdz ar ko strīdi par dzīvnieku (piemēram, šķiršanās gadījumā) tiek risināti ar mantas dalīšanas instrumentiem. Dzīvnieka patiesā vērtība, kas pārsniedz tikai tā tirgus cenu (emocionālā vērtība, unikālā vērtība), netiek pienācīgi ņemta vērā.
Dzīvnieku aizsardzības likums (DzAL): šis likums atzīst, ka dzīvnieks ir justspējīga būtne, kurai ir tiesības uz labturību, un aizliedz cietsirdību.
Šī pretruna (dzīvnieks ir justspējīgs, bet juridiski joprojām lieta) rada tiesiskās efektivitātes plaisu sodu piemērošanā un kompensāciju noteikšanā. Krimināllikuma (KL) normas, kas skar cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem (piemēram, 230. pants), nereti tiek interpretētas vieglprātīgi, jo juridiskā pamata līmenī (CL) dzīvnieks joprojām nav aizsargāts kā autonoma, justspējīga vērtība, bet gan kā "bojāta manta".
2. Eiropas tiesību telpa un pieredze
Eiropas valstis jau labu laiku ir veikušas fundamentālas izmaiņas, lai novērstu šo tiesisko anahronismu. To pieredze demonstrē, ka šādi grozījumi ir ne tikai ētiski pamatoti, bet arī juridiski funkcionāli.
Austrija (1988): ieviesa normu "Nav lieta" (Tiere sind keine Sachen). Tas nozīmēja dzīvnieka atzīšanu par subjektu (bez cilvēka tiesībām), kas prasa specifisku aizsardzību.
Vācija (1990): ieviesa normu "Nav lieta" (Tiere sind keine Sachen). Tas pieprasa īpašu pieeju dzīvniekiem mantas tiesībās (piemēram, piedziņas ierobežojumus).
Šveice (2003): ieviesa normu "Nav lieta". Šveices likumi uzliek pienākumu aizsargāt dzīvnieku labturību pat īpašuma strīdos.
Francija (2015): Code civil oficiāli grozīja, atzīstot dzīvniekus par Dzīvām, justspējīgām būtnēm (êtres vivants doués de sensibilité).
Šie grozījumi nenozīmē, ka dzīvnieki iegūst cilvēka tiesības, bet gan to, ka tie iegūst īpašu – starp mantu un personu – juridisko statusu, kas nodrošina to labturību pat mantisko attiecību regulējumā.
3. Latvijas likumdošanas risinājums
Latvijas tiesu sistēmai, lai panāktu justspējas atzīšanu, nepieciešams veikt mērķtiecīgus grozījumus tieši Civillikumā.
3.1. Priekšlikums CL grozījumiem
Ieteicams pievienot atsevišķu normu CL sākumā (piemēram, jaunu 840. prim panta redakciju vai specifisku atrunu 841. pantā), kas skanētu šādi:
"Dzīvnieks nav lieta. Dzīvnieks ir justspējīga, dzīva būtne, un attiecībā uz tiem piemēro īpašus tiesību noteikumus."
Šāds grozījums automātiski mainītu to, kā CL attiecas uz dzīvniekiem, un kalpotu par juridisko pamatu, lai:
Plaši interpretētu KL un DzAL normas attiecībā uz cietsirdību.
Aizsargātu dzīvnieku labturību mantas dalīšanas strīdos (piemēram, šķiršanās gadījumos).
Novērstu dzīvnieku izmantošanu kā ķīlas vai parāda piedziņas objektu tādā pašā veidā kā nedzīvas lietas.
3.2. Kompensācijas jautājumi
Mainot statusu no res uz sentient, rodas jaunas iespējas cietušajiem dzīvnieku īpašniekiem. Pašreizējā prakse ierobežo kompensāciju tikai līdz tirgus vērtībai (piemēram, šķirnes suņa iegādes cena).
Pēc statusa maiņas, tiesa varētu iegūt pamatu lemt par:
Nemantiskā kaitējuma kompensāciju īpašniekam, jo dzīvnieka zaudējums tiek uzskatīts par zaudējumu, kas saistīts ar emocionālu saikni un ģimenes locekļa statusu, nevis vienkārši mantas bojāšanu.
Veterināro izdevumu atgūšanu, kas pārsniedz dzīvnieka tirgus vērtību, jo dzīvnieka dzīvība un labturība ir aizsargājama vērtība neatkarīgi no ekonomiskā aprēķina.
Atsauce uz manabalss.lv/i/3759 un sabiedrības iesaiste liecina par to, ka šī ir vitāli svarīga sabiedrības ētikas un tiesību saskaņa. Latvijai, tiecoties būt par modernu, uz Eiropas vērtībām balstītu valsti, ir pienākums atzīt, ka dzīvnieks nav vienkārša manta, bet gan justspējīga būtne.
Juridiski precīzs un drosmīgs grozījums Civillikumā ne tikai saskaņotu likumu ar Dzīvnieku aizsardzības likumu un sabiedrības morāli, bet arī nodrošinātu efektīvāku tiesisko aizsardzību pret cietsirdību. Šāda rīcība ir nepieciešama, lai veidotu patiesi cilvēcīgu un taisnīgu tiesisko vidi.
Seko mums 
Otrajā Pasaules karā (WW2) zaudēja gan kara vinnētāji UK, gan zaudētāji (Vācija). Izjuka impērijas, uz pelniem izauga jauna. Tā bija brutāla padarīšana.
Veselības nozare Latvijā pēdējos gados piedzīvo nebijušu sabiedrības uzmanību. Ne tāpēc, ka tā būtu kļuvusi efektīvāka vai pieejamāka, bet tāpēc, ka tās strukturālās problēmas kļuvušas redzamas ikvienam pacientam, nodokļu maksātājam un veselības sistēmas lietotājam. Lai gan nav iespējams uzreiz aptvert visus nozares aspektus, trīs jautājumi izceļas īpaši skaidri: pakalpojumu pieejamība, resursu sadale un projektu vadības kvalitāte. 
Vienā no iepriekšējiem "Latvijas Avīzes" numuriem tika publicēts biedrības „Latvijas Mediju ētikas padome” valdes locekles Ilonas Skujas raksts ar nosaukumu "Process nonācis strupceļā". Rakstā 
Latvijas Preses izdevēju asociācija, kas pārstāv lielāko daļu preses izdevēju, kā arī daudzus interneta portālus, vēršas pie jums, lai atkārtoti paustu nozares bažas un iebildumus par Kultūras ministrijas priekšlikumiem izmaiņām 2026. gada Mediju atbalsta fonda darbībā, kas prezentēti 2025. gada 10. novembra Mediju politikas konsultatīvās padomes sēdē.
Iedomājies Latviju kā senču celtu dzimtas māju. Tā pieder mums – cilvēkiem, kas te dzīvojuši paaudzēm. Mēs esam tās īstie saimnieki.
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
