Dzīvnieku aizsardzības organizācijas nosoda bezatbildīgo aicinājumu doties meklēt un fotografēt lāčus
PIETIEK04.09.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Dzīvnieku aizsardzības organizācijas nosoda nepārdomāto un provokatīvo publiskajā telpā izskanējušo Latvijas Nacionālā dabas muzeja iniciatīvu, izsludinot Latvijā fotokonkursu ar mērķi doties dabā speciāli meklēt un fotografēt gan lāču atstātus nospiedumus, pēdas, gan lāču mātes ar mazuļiem vai mazuļus vienus pašus, gan lāču tēviņus.
Biedrības uzskata, ka iniciatīva pievienoties kaimiņvalsts igauņu aktivitātei ar nosaukumu “Lācis mūsu kaimiņš” nav savietojama, pirmkārt, ar Latvijas Sarkanajā grāmatā iekļautās īpaši aizsargājamās sugas brūnā lāča (Ursus arctos) aizsardzības mērķa izpratni un tā īstenošanas atbildīgu rīcību; otrkārt, ar Latvijas sabiedrības informētības līmeni, izpratni par šī lielā plēsēja uzvedību, dzīvesveidu, sugas ekoloģiskajām vajadzībām un tās dzīvotņu aizsardzību; un treškārt, kopumā ar Latvijas sabiedrības brieduma pakāpi respektēt šī lielā plēsēja dzīves telpu, izpratni par aizsardzības statusa nozīmi praksē, kas ir atšķirīgs no kaimiņvalsts Igaunijas.
Šāds aicinājums vērtējams kā galēji bezatbildīgs solis, kas nav savietojams ar Latvijas sabiedrības sagatavotības līmeni sastapties ar savā dabiskajā dzīves vidē atgriezušos lielo plēsēju, kurš iztraucēts vai neapdomīgi izaicināts no cilvēka, var kļūt tam bīstams.
Par nepieciešamo sabiedrības izglītošanu un sagatavotību Latvijā diemžēl ilgstoši nav rūpējušās tās atbildīgās valsts iestādes, kurām tas ar likumu noteikts kā pienākums. Diemžēl arī par šādu fotosesiju riskiem un neprognozējamām sekām neviena no valsts institūcijām atbildību nav uzņēmusies.
Par sugu aizsardzību atbildīgās Latvijas valsts institūcijas – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM – attēlā tās vadītājs Artūrs Toms Plešs) un Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) jau laikā no 2021.gada rudens līdz 2022.gada 1.aprīlim atklāti nodemonstrējušas savu neprofesionalitāti augstākajā aizsardzības statusā esošā lielā plēsēja brūnā lāča (Ursus arctos) sugas pārvaldībā, veicot pieauguša dzīvnieka vecumu nesasnieguša indivīda preventīvu nogalināšanu eitanāzijas veidā, tādējādi apliecinot visai sabiedrībai, ka lācis tām nav ne gaidīts, ne vēlams, ne arī aizsargājams dzīvnieks. Tieši pretēji - lācis mūsu vidē tām ir neaicināts, negribēts kaimiņš un nevajadzīgs slogs. Būtiski, ka nogalinātais dzīvnieks nevienu cilvēku nebija ne apdraudējis, ne arī kādam mēģinājis uzbrukt.
Notikums ar Gulbenes – Valkas lācēniem neilgā laika posmā izgaismoja virkni valstī savlaicīgi nerisinātu un ielaistu problēmu aizsargājamo savvaļas sugu pārvaldībā - kritiski nepieciešamās infrastruktūras – pagaidu novietnes savvaļas dzīvniekiem trūkumu, neīstenotos sabiedrības izglītošanas pasākumus, rīcības mehānisma trūkumu apdraudētā dzīvnieka aizsargāšanai no bezatbildīgiem cilvēkiem, kā arī rīcības modeļu trūkumu cilvēku drošības pārvaldībā. Šīs problēmas, diemžēl, nav novērstas līdz pat šim brīdim. Neskatoties uz to, VARAM pakļautībā esošais Latvijas Nacionālais dabas muzejs atļāvies eksperimentēt ar sabiedrību, neizvērtējot riskus un neuzņemoties nekādu atbildību par iespējamām nopietnām sekām. Jājautā, vai mūsu sabiedrībai ar viena lācēna eitanāziju vēl nepietiek?
Diemžēl paļāvību atklātai un labai mūsu sabiedrības vērtīgā un aizsargājamā dabas resursa pārvaldībai valstī nestiprina arī fakts, ka par dabas aizsardzību atbildīgā DAP Orhūsas konvenciju nerespektē un biedrības “Animal Rights Association B.&T.” lūgums izdot tai iestādes lēmumu par lācēna eitanāziju bijis jāpārsūdz jau vairākās tiesu instancēs.
* Biedrības un nodibinājumi “Animal Rights Association B.&T.”, “Latvijas ainavas”, “dzīvniekupolicija.lv, “Vidzemes ķepas”
Seko mums 
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Rit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
Nesen medijiem tika ziņots, ka Finanšu izlūkošanas dienests pērn ir saņēmis ziņojumus par vairākiem tūkstošiem aizdomīgu darījumu.
Likumus Latvijā līdzīgi kā citur teorētiski ražo Saeima - mūsu gadījumā 100 deputāti, lai gan faktiski tos nosaka koalīcijas komanda, kuru vieno koalīcijas līgums – deputātu vairākums kas par likumu solidāru apstiprināšanu iepriekš vienojies. Tomēr kas notiktu, ja opozīcija (mazākums) arī vienotos, ka nepieņemamu likumu balsojuma gadījumā viņi vienkārši pamestu zāli un dotos mājās?
Tik daudzi atviegloti uzelpoja, uzzinot, ka pašreizējam Rīgas mēram, stabiņu apmātajam Staķim uz brīdi esot pārgājusi maniakālā kāre uzbrukt pieminekļiem. Uzbrukt mūsu vēsturei un kultūrai. Pār viņu uz brīdi nolaidusies atklāsme, ka Rīgā esot daudz nopietnākas problēmas nekā pieminekļu jaukšana. Protams, ka ir ļoti nopietnas problēmas! Bet patiesībā sašutums sabiedrībā par draudiem pieminekļiem bija tik liels, ka Rīgas mērs kļuva piekāpīgāks.
