Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Daudzas sabiedriskās organizācijas, īpaši, ja runājam par dzīvnieku vai dabas aizsardzības organizācijām, mūsdienās ir kļuvušas par leģitīmu tirgus pārdales instrumentu. Protams, ikviena humāna būtne ikdienā jūt empātijas pret dzīvniekiem un ir kategoriski pret viņu ciešanām. Taču, paužot simpātijas un empātiju pret cilvēkiem, kas dzīvnieku aizsardzībai velta savu laiku un naudu, šoreiz runa tikai un vienīgi par to, ka šādas organizācijas arvien biežā kalpo kā tirgus pārdales instruments.

Ja kādreiz amatpersonas “lielījās” ar savā rīcībā esošajām kompromatu mapītēm, tad mūsdienās šo mapīšu turētājas aizvien biežāk ir dažnedažādas biedrības un organizācijas, daļa no kurām ar sabiedrībai nozīmīgu vērtību aizstāvības karogu rokās ne tikai iegūst bezmaksas publicitāti, bet arī pārdala tirgu, šantažē savu finansētāju konkurentus un pieņem apmaksātus pasūtījumus jaunām akcijām. Turklāt pēdējā laikā manāms, kā situācija arvien eskalējas.

Ballīte par svešu naudu

Pēdējos gados zem sitiena nonākušas ir veselas nozares: pārtikas ražotāju, medicīnas, kokapstrādes, zemkopības un lauksaimniecības. Organizācijām, kas cīnās, finansējums plūst no visām pusēm – Eiropas fondu naudas, dāsniem ziedotājiem, tomēr lielākais finansējums plūst no “tiešajiem pasūtītājiem”. Jo kādēļ tērēt līdzekļus tirgus pārdalei ar mārketinga metodēm, ja iespējams izdarīt spiedienu uz konkurentiem, tos asi kompromitējot un panākot tirgus pārdali. Skandāls pēc trim mēnešiem būs aizmirsies, savukārt uzņēmumu reputācija būs sabojāta uz krietni ilgāku laiku.

Ja Latvijā notiktu čempionāts par to, kuras nevalstiskās organizācijas pagājušajā gadā ir bijušas redzamākās, tad čempiona tituls viennozīmīgi pienāktos Aivara Andersona vadītajai biedrībai Dzīvnieku brīvība, kas ar skaļām akcijām lielveikalu tīklam Rimi pieprasīja pārtraukt tirgot sprostos audzētu vistu olas. Gadu iepriekš cīņa tika uzsākta arī pret olu ražošanas uzņēmumu Balticovo, pārmetot tam cietsirdīgu izturēšanos pret dējējvistām. Sekoja biedrības rīkoti regulāri protesti pie Rimi lielveikaliem un liela aktīvistu rosīšanās sociālajos tīklos, piesaistot arī medijus.

Tomēr, šo kampaņu vērtējot, rodas sajūta, ka kaut kas nav pavisam “īsts”. Decembra vidū Rimi amatpersonas parakstīja memorandu, soloties līdz 2025. gadam pārtraukt tirgot sprostos turētu vistu olas. Biedrība šo lēmumu uzskata par sava veida uzvaru. Un tomēr - vai Dzīvnieku brīvības masveidīgās aktivitātes, kuru rezultāts ir veikalu tīkla atteikšanās no sprostu olām pēc 8 gadiem, ir uzvara?!

No biedrības publiski tā arī nav izskanējuši komentāri, kāpēc tik skaļas protesta akcijas sāktas tieši pret vienu lielveikalu ķēdi, ja sprostu olas tiek tirgotas arī citos. Taisnības labad jāsaka, ka arī Maxima līdz 2025.gadam plāno īstenot šādu apņemšanos, kā arī lielveikali SKY janvārī paziņoja, ka beigs tirgot sprostu olas. Dzīvnieku brīvība pie šiem veikaliem ne rīkoja piketus, ne tos vispār bija pieminējuši savā publiskajā komunikācijā. Kā tā? Kāpēc tad piketi tieši pie Rimi?

Ekonomisti saka, ka šādos pasākumos, visticamākais, tiek iesaistīti ārvalstu partneri, institūcijas, kuru interesēs ir Latvijas ražotāju ekonomiskā lejupslīde.

Dzīvnieku brīvība savu pārliecību mēģina apliecināt visiem iespējamajiem veidiem. Piemēram, Zemkopības ministrija janvāra vidū savā sociālo tīklu profilā publicēja aptauju, kurā lūdza sniegt atbildes, vai iedzīvotāji ir gatavi pirkt tikai ārpus sprostiem audzētu vistu olas. Tika doti 5 atbilžu varianti, kas neiekļāva atbildi, ka patērētājs nelieto uzturā olas.

Un tad sākās – pie izsludinātās aptaujas zibenīgi parādījās Dzīvnieku brīvības vadītāja A.Andersona komentārs, lai ministrija noteikti pievieno atbilžu variantu – neēdu olas. Viņam uzreiz bija virkne sekotāju, kuri arī izteica līdzīgu viedokli, tādējādi taktiski virzot aptaujas rezultātus sev vēlamajā virzienā. Protams, ka aptaujas rezultāti pēc dažām dienām rādīja, ka apmēram 70% ir gatavi pirkt tādas olas neatkarīgi no cenas. Aptaujas rezultāti raisa zināmu skepsi, jo citas medijos veiktās aptaujas un komentāri pie publikācijām internetā atklāj pavisam citu ainu, proti, pircējiem visbūtiskākais ir cena.

Eiropas Savienībā pavisam drīz tiks ieviesta jauna regula par bioloģisko lauksaimniecību. Lai gan regula ir apjomīga un jau ilgi apspriesta, Dzīvnieku brīvība līdz šim neko nav izteikusies par šo likumdošanas normu, kas reāli uzlabos dzīvnieku audzēšanas apstākļus. Ļoti iespējams, ka klusēšanu varētu skaidrot, uzzinot biedrības naudas devējus. Pie viena veikala regulāri piketē, savukārt likumdošanu ignorē. Paliek iespaids, ka kaut kas te nav īsts.

Vēl kāds aizdomīgs fakts - Dzīvnieku aizsardzības likums Latvijā joprojām atļauj izmēģinājuma dzīvnieku audzēšanu un izmantošanu dažādām procedūrām – gan farmācijas, gan parfimērijas un kosmētikas biznesā. Pagājušā gada vasarā, kad Dzīvnieku brīvība aktīvi piketēja pie Saeimas, lai panāktu grozījumus minētajā likumā, aizliedzot savvaļas dzīvnieku izmantošanu cirkā, par izmēģinājuma dzīvniekiem netika minēts ne pušplēsta vārda.

Vēlāk publiskajā telpā Dzīvnieku brīvībai atklāti tika norādīts uz divkosību – kāpēc tā dzīvniekus aizstāv tikai tā, pa pusei. Pārsteidzoša bija biedrības vadītāja A. Andersona atbilde – proti, eksperimenti nav Dzīvnieku brīvības kompetences sfēra. It kā dzīvnieki eksperimentos ciestu mazāk nekā cirkā. Dzīvnieku brīvībai sociālajā tīklā Twitter tika pārmests, ka farmācijas biznesam, kur apgrozās miljardi, viņi jau droši vien nedrīkstot neko pārmest…

Publiski par savu budžetu biedrība klusē, vien uzsverot, ka tajā darbojas brīvprātīgie darbinieki un alga nevienam netiekot maksāta. Pārdomāti rīkotās akcijas, profesionāli veidotie video materiāli, pilsētā izvietotās vides reklāmas, informācijas stendi, profesionāli veidotie plakāti, jauno aktīvistu apmācības un braukāšana pa Latvijas skolām gan atstāj iespaidu, ka biedrības budžetam vajadzētu būt visai iespaidīgam.

Politiķis un jurists Aivars Endziņš uzskata, ka atsevišķi ir jāapskata katrs konkrēts gadījums. “Katrā gadījumā situācija ir atšķirīga. Es uzskatu, ka personas, kas apzināti nomelno vienu vai otru uzņēmumu būtu jāsauc pie atbildības. Tas kropļo konkurenci.” Organizācijas Dzīvnieku brīvība iniciēto “olu karu” gadījumā pret Balticovo un Rimi viņš saskata konkurences cīņu: “Es domāju, ka šeit ir cīņa starp attiecīgo preču ražotājiem, kas vēlas ieiet vai palielināt ietekmi pārtikas tirgū.”

Šo sarakstu var turpināt - līdzīgus sitienus saņem gan lauksaimniecības uzņēmumi, kas nodarbojas ar cūkkopību, putnkopību, un pat Rīgas cirks. Pēc uzbrukumiem sociālajos tīklos nereti seko arī rīcība reālajā dzīvē. Tā, pēc Dzīvnieku brīvības kampaņas pret kažokādu audzētājiem, kas notika sociālajos medijos, dabas draugi pagājušā gada pavasarī ielauzās arī uzņēmuma Gauja AB zvēraudzētavā un atvēra būrīšus. Rezultātā dabā putnu ligzdošanas periodā izbēga 41 ūdele, savukārt būros nosala ap 90 ūdeļu mazuļu.

Vien dažas dienas pēc tam apmēram 400 būru tika atvērti arī ūdeļu fermā Baltic Devon Mink Iecavas novadā. Lai gan liela daļa ūdeļu mammu tika noķertas un novietotas atpakaļ, tās bija tik satrauktas, ka nespēja vairs barot savus mazuļus, kuri turklāt vieni paši nespēj uzturēt siltumu. Šāda rīcība nekādi neveicina rūpes par dzīvniekiem. Dzīvnieku brīvība gan publiski norobežojas no šiem pasākumiem. Lieki piebilst, ka Latvijas kažokādu audzētāji sastāda nopietnu konkurenci tai pašai Dānijas kažokzvēru industrijai.

Uz nākamo Saeimas sasaukumu Dzīvnieku brīvība sola gatavot grozījumus pret kažokzvēru audzēšanu Latvijā. Visticamāk, tiks rīkoti arī jauni piketi un protesti. Jāpiebilst gan, ka kažokzvēru audzēšana valsts budžetā ik gadu ienes vairāk nekā 3 miljonus EUR.

Pateicīga auditorija

Ekonomikas eksperts un baņķieris Ģirts Rungainis uzskata, ka Latvijas iedzīvotāju naivums un “padomiskā” domāšana ir pateicīga augsne manipulācijām: “ Latvijā uzņēmumi ir mazi. Līdz ar to mūsu uzņēmumu struktūras ir primitīvākas un mazāk aizsargātas pret šādiem pasākumiem. Un es runāju ne tikai par nomelnošanas kampaņām, tas pats ir saistībā ar uzbrukumiem no maksātnespējas administratoru puses, tiesvedībām un tamlīdzīgiem uzbrukumiem. Savukārt oficiālās iestādes mums joprojām ir postpadomiskas. Joprojām cilvēks, kas ir turīgs, kas ir veiksmīgs uzņēmējs, tiek apriori lielā sabiedrības daļā uztverts kā negatīvs tēls. Tāds, pret kuru ir jāizturas ar aizdomām. Kurš visticamāk apkrāpj. Līdz ar to šādām sabiedrības prāta manipulācijas shēmām un nomelnošanas kampaņām Latvijā ir lieliska augsne.”

Eiropas Parlamentā pagājušajā rudenī risinājās asas debates par stingrāku ES atbalstīto nevalstisko organizāciju (NVO) finansējuma izlietojumu. Viens no Tautas partijas deputātiem piedāvāja NVO, piesakoties uz ES finansējumu, ieviest “rīcības kodeksu”, sniedzot norādījumus par juridiskajām saistībām un finansējuma izlietojumu. Tādējādi varētu izvairīties no finansējuma piešķiršanas tām organizācijām, kas darbojas pret ES pamatvērtībām, kaitē cilvēktiesību, drošības un ekonomiskajām interesēm. Priekšlikums tika noraidīts ar balsu vairākumu. Tātad Eiropas Parlamentā ir spēcīgs NVO lobijs.

Ekonomists un Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents Didzis Šmits nesen publiski notikušajā diskusijā kādā no TV raidījumiem arī izteica pieņēmumu, ka gadījumā, ja Latvijā skaļas akcijas rīkojošajiem “vistu draugiem” patiesi rūpētu dzīvnieku labturība, tad viņiem būtu jābrauc un jālobē Eiropas Komisija. Taču šeit notiekošais izskatās tikai kā ekonomisko interešu cīņa.

Ekonomists un Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents Didzis Šmits nesen publiski notikušajā diskusijā kādā no TV raidījumiem arī izteica pieņēmumu, ka gadījumā, ja Latvijā skaļas akcijas rīkojošajiem “vistu draugiem” patiesi rūpētu dzīvnieku labturība, tad viņiem būtu jābrauc un jālobē Eiropas Komisija. Taču šeit notiekošais izskatās tikai kā ekonomisko interešu cīņa.

Vēl bīstamāku ainu iezīmē Eiropas policijas birojs, kas pirms dažiem gadiem nāca klajā ar ziņojumu, ka vairākas dzīvnieku aizstāvju organizācijas Eiropā izmanto tik radikālas metodes, kas jau ir uz ekstrēmisma un terorisma robežas, proti, izmanto paštaisītus spridzekļus, atbrīvo izmēģinājuma dzīvniekus, atver kažokzvēru būrus fermās, dedzina automašīnas un ēkas. Protams, Latvijā, par laimi, tik tālu nonācis vēl nav, un cerams, ka nekad arī nenonāks.

Tomēr atklāts paliek jautājums – kas patiesībā stāv aiz šīm radikālajām biedrībām un NVO. Līdzīgi kā Eiropas Parlamentā, arī Latvijā NVO ir jāuztver kā spēcīgas lobiju mašinērijas. Minētie piemēri un ekspertu izteiktie argumenti liek domāt, ka tā tomēr nav tikai pārliecība un ticība idejai.

Novērtē šo rakstu:

2
1

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Labais Rīgas cars Nils

FotoKaut arī jau ir daudz runāts par “Saskaņas” piketu Rīgas mēra Nila Ušakova atbalstam, kas tika rīkots š.g. 9.februārī, ir interesanti pavērot cilvēku reakciju sociālajos medijos par šo piketu. Izteiktie viedokļi ir diezgan dažādi – daļa to kritizē, tomēr nevar noliegt, ka pietiekami daudz cilvēku izsakās pozitīvi par šāda piketa rīkošanu un atbalsta izteikšanu Ušakovam.
Lasīt visu...

21

Morālā neatlaidīgā prasība jeb nacionāli politiskais imperatīvs

FotoMorāla neatlaidīga prasība un organiska nepieciešamība ir sastopama ne tikai ētikā atbilstoši slavenā filosofa slavenajam terminam “kategoriskais imperatīvs”. Kants tā dēvēja vispārēju obligātu, mūžīgu un nemainīgu tikumisko likumu. Tas ir jāievēro ikvienam cilvēkam neatkarīgi no apstākļiem. Kategoriskais imperatīvs ir iespējams arī nacionāli politiskajā sfērā. Piemēram, latviešu nacionāli politiskajā sfērā. Faktiski tas cilvēku apziņā un dzīves praksē ir ne vien iespējams, bet vitāli vajadzīgs kā konstruktīvs un kompetents morālais uzstādījums un orientieris nacionāli politiskajos risinājumos.
Lasīt visu...

15

Pieteikšanās par vainīgu

FotoGodātā redakcija, vairs nevaru to paturēt sevī. Esmu vainīgs, atzīstos. Atzīstos pilnīgi brīvprātīgi, bez spaidiem, viltus un maldības. Nevaru gan solīties še iederīgo «vairāk tā nedarīšu», jo toreiz, pirms nu jau vairāk kā 15 gadiem, biju pārliecināts gan par notiekošā unikālo ārprātu, gan par savu pienākumu to apņirgt visiem spēkiem. Izrādījās, ka salīdzinājumā ar mūsdienu politiskās komunikācijas standartiem tā laika notikumi bija ieturētas mērenības paraugs.
Lasīt visu...

18

Vadoņa gaidīšanas svētki

FotoŠovasar plānotas Latvijas prezidenta vēlēšanas, un šobrīd neviens vispār nepiemin tagadējo prezidentu Raimondu Vējoni. Liekas, ka viņa izredzes tikt ievēlētam uz otru prezidentūras termiņu ir ļoti vājas. Vējonis tiek kritizēts par slikto oratora mākslu un sliktām angļu valodas prasmēm, viņam tiek pārmesta pasivitāte un piesaukti vēl dažādi citi trūkumi.
Lasīt visu...

15

Egils Levits ir devis neatsveramu ieguldījumu, ir vienīgais un vislabākais

FotoŠī gada jūnijā tiks ievēlēts nākamais Latvijas Valsts prezidents. Latvija ir parlamentāra republika, kurā Valsts prezidenta pilnvaras ir ierobežotas. Tomēr Valsts prezidents Latvijā nav tikai ceremoniālā figūra – parlamentārās demokrātijas iekārtā Valsts prezidenta pamatuzdevums ir uzrādīt valstij un sabiedrībai nākotnes attīstības virzienus, veicināt sabiedrības saliedētību un valsts ilgtspēju, ikdienas politisko darbu atstājot Saeimas un valdības pārziņā.
Lasīt visu...

21

Muļķim būt

FotoMaz ir to, kuri spēj saprast, kas notiek, un tomēr viņiem ir svarīgi, lai tiem būtu savs viedoklis par notiekošo.
Lasīt visu...

12

Rietumu civilizācijas krīze

FotoIevērojamais britu vēsturnieks Arnolds Toinbijs ir rakstījis, ka nevienas nācijas un nācijvalsts vēsturi nevar izskaidrot pašu par sevi – tas ir iespējams tikai civilizācijas kontekstā.[1] Tāpēc ikvienam no mums ir būtiski izprast Rietumu civilizācijas būtību, tās vēsturi un šodienu. Manuprāt, Rietumu civilizāciju šodien raksturo viens vārds – krīze. Un tā vistiešākajā veidā attiecas uz mums.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Divi vienā

Lasot manas publikācijas laikrakstos no astoņdesmito gadu beigām līdz manis uzrakstītām un izdotām grāmatām, lasītāji zina, ka nespecializējos uz kādu konkrētu tematu, bet rakstu...

Foto

Trīs aktuāli izskaidrojumi un viens negaidīts secinājums

1.Nogurums no patiesības jeb patiesības destruktivitāte. Nogurums no patiesības ir realitāte. Tāds psihiskais stāvoklis ir iespējams individuālā līmenī. Iespējams...

Foto

Rīga. Vai tiešām bezceRīga?

Kādu laiku nebiju braukusi pa Rīgu, taču aizvadītajās brīvdienās pabraukāju pa vairākiem mikrorajoniem (man gan labāk patīk teikt apkaimēm). Ticiet man –...

Foto

Vai „Jaunajai Vienotībai” ir jāpilda „Vecās Vienotības” solījumi?

Izglītības un zinātnes ministrija Vienotību pārstāvošā ministra Kārļa Šadurska personā 2018.gadā apsolīja pedagogiem darba samaksas pieaugumu. Šis solījums turklāt tika...

Foto

Kam mēs esam pret

KPV LV vajadzētu sākt aizdomāties par to, lai latvieši neatceras, kā boļševiki kungu mājas dedzināja. Kam pieder valsts vēlētājiem solīto darbu izpilde -...

Foto

Linkaits izvēlas „Yandex Taxi”?

Otrdien, 12.februārī pie Satiksmes ministrijas (SM) tiek plānots protests, kas tieši vērsts pret nozares politisko vadītāju Tāli Linkaitu (Jaunā konservatīvā partija). To...

Foto

Latvietis "Saskaņas" mītiņā pie Rīgas domes

Mans paziņojums par vēlmi piedalīties „Saskaņas” mītiņā pie Rīgas domes bija izsaucis vētru ne tikai sociālajos tīklos, bet arī ģimenē...

Foto

Ģeopolitika un mūsu neapskaužamais stāvoklis

Visjaunākie notikumi Venecuēlā, saprotams, pirmkārt un galvenokārt attiecas uz šīs valsts iedzīvotājiem un nekorekti ir iejaukties ar komentāriem viņu kultūras norisēs....

Foto

Koncepcijas projekts „Harmoniska Latvija. Taisnīgāka sabiedriskā iekārta”

Gatavojot šo projektu, par pamatu ņēmu Vācijas Brēmenes zemes satversmi. Domājot par Stradiņu dzimtas dzimto novadu Sēliju, Brēmenes zemi...

Foto

Precedents

Jau rakstīju par negaidītajiem pavērsieniem Armēnijā, par Roberta Kočarjana un Serža Sargsjana atstumšanu no varas, par Armēnijas «Samta» revolūciju, kā arī par vēlēšanām, kurās Armēnijā...

Foto

Nodrāztais tiesiskums Bordāna stilā: paši beidzām, dosim citiem

Pēdējo gadu laikā par vienu no iemīļotākajiem dažādu partiju pārstāvju vārdiem ir kļuvis vārds “tiesiskums”. Tas tiek locīts...

Foto

Vai tiešām Rozenvalds nesaprot, ka ir kļuvis par noderīgo idiotu Kremļa propagandas ķetnās?

Uzzināju, ka piektdien, 01.02.2019. "masu medija" Sputnik lapā ir intervija ar "Latvijas Universitātes sociālo un...

Foto

Rūpējoties par Baltijas valstu izaugsmi un saviem klientiem, no darba atlaidīsim 800 darbinieku

2019. gada laikā Luminor vienkāršos savu darbības modeli, tostarp samazinot darbinieku skaitu visos...

Foto

Latvistikas politiskā seja un etnopolitoloģija

Šis teksts ir veltīts latviešu tautas mentalitātes vienotībai ar politiku. Mentalitāte, demogrāfija un kultūra ir trīs pīlāri, uz kuriem balstās burtiski...

Foto

Es redzēju sapnī, kā…

“Neviens nav pārāk liels cietumam. Neviena persona vai uzņēmums, kas kaitē ASV ekonomikai, nav ārpus likuma. Tas attiecas arī uz lielajiem uzņēmumiem,”...

Foto

Kailcirte: kaimiņa skatījums

Skaidrs, ka pārskatāmā nākotnē lielāks vai (cerams) mazāks kailciršu īpatsvars Latvijas mežos ir neizbēgams. Jā, kailcirtēm nav nekāda ekoloģiska attaisnojuma, un sabiedrībai tās...

Foto

Obskurantisma aprobācija

2019.gada 28.janvārī internetā varēja izlasīt: “Līdz ar tiesnešu neatkarības palielināšanos būtiski jāpalielinās arī tiesnešu atbildības apmēram, un par šo divu aspektu samērīgumu iestāsies arī...

Foto

Ir tikai divas izvēles iespējas

Mēs visi vērojam un vērtējam pasauli, kurā dzīvojam. Atbilstoši savam vērtējumam mēs izdarām savu izvēli, un šī izvēle nosaka mūsu praktisko...

Foto

Ja Jurašs ir tik tīrs, ko tad šis tā baidās no tiesas un ko tad “bezkompromisa tiesiskuma” ieviesēji tā raustās no tiesiskuma?

Visticamākais, Juris Jurašs ir...

Foto

Nacionālā apvienība visu laiku pūš Kremļa taurē, tikai neviens to negrib redzēt

Sveicināti, mīlīši, Latvijas nacionālpatriotiski noskaņotie pilsoņi un pilsones, sveiciens arī tev, skaistā Dace Kalniņa,...

Foto

Liberālā agonija jeb ideāli, kas ātri var izzust

Sākšu ar to, ka pats pēc politiskās pārliecības vairāk tiecos būt liberāls dažādos jautājumos, kas būtu kaut vai...

Foto

„Normāla cilvēka” viedoklis un himēriskuma anatomija

Pēc 13.Saeimas vēlēšanām sākās valdības veidošanas šarāde. Tajā figurēja demogrāfiskā aina. Mūsu slavenie “naciķi” neatlaidīgi iesacīja organizēt “demogrāfijas ministriju”. Momentā...

Foto

Ideoloģija un mūsdienas: sabiedrisko organizāciju pilnvaru uzplaukums “čekas maisu” paēnā

Laikraksta “Diena” 15.janvāra numura ievadrakstā tika uzdots retorisks jautājums, proti, kas notika ar personām, kuras savulaik...

Foto

Vara barikādēs

Ikdienišķos notikumos varas attieksme pret sabiedrību ir standartizēta un iepriekš paredzama. Emocionālās piesātinātības brīžos arī dažus varas pārstāvjus pārņem sabiedrībā valdošās noskaņas un viņi...

Foto

Svarīgi, lai katrs uzņēmuma darbinieks ir iesaistīts kvalitatīvā klientu apkalpošanā

Vēlos sniegt informāciju saistībā ar publikāciju „Jauns izdomas līmenis valsts naudas šķērdēšanā: „Valsts nekustamie īpašumi” pasūta...

Foto

Kas gaidāms

2018. gada nogalē bija skaidrs, ka Amerikas Savienoto Valstu prezidenta rīcība labvēlīgi ietekmē ASV ekonomiku un radīti vairāk nekā četri miljoni jaunu darbavietu kopš...

Foto

Artus, neizdari kļūdu, nepievil un nepamet mani

Artus, piecus gadus, gatavojot informāciju un faktus Tavām Suņu būdām un vēlāk arī Saeimas runām, iepazinu Tevi kā principiālu...

Foto

Ir arī laipni un atsaucīgi mediķi

Mūsdienās, kad ir tik daudz negatīvā, tajā skaitā par veselības aprūpē notiekošo, gribētos pateikt kādu labu vārdu ar portāla starpniecību,...

Foto

Eiropas kolonizēšana: Latvijas pieredze

Gadumijā apsveŗot, kas bijis svarīgākais notikums pērn Eiropā un kas visvairāk ietekmēs tās turpmākos likteņus, atbildēt ir viegli. Tas, ka turpinājās [Rietumu]...

Foto

Kartītes, nejaušas kā proftehmeiteņu likstas

Nedēļa man sākās ar smagu izāzēšanu – izrādīju pat pusotru minūti ilgu apstulbumu, kamēr meklēju atbildi uz jautājumu: “Vai tu jau...

Foto

Izglītības interpretācijas konflikti: iemesli un untumi

Saeimas vēlēšanās uzvarējušās “6.oktobra paaudzes” valdības sastādīšanas šarādē jau no pirmās ainas figurēja solījums turpināt izglītības reformas. Tas neapšaubāmi ir...

Foto

Cik zaļi dzīvosim vecumdienās? Pensiju sistēmas ilgtspējas šķietamība

Daudz ir rakstīts un diskutēts par mūsu pensiju sistēmas nākotnes finansiālo ilgtspēju, t.i., par nākotnē sagaidāmo budžeta ieņēmumu...

Foto

„Naida runas” fabricēšana un orveliskā domu kontrole

"Visapkārt mums plosās naida runas uzplaiksnījumi,” - tā apgalvo tie, kuri vēlas attēlot noteiktus viedokļus vissliktākajā iespējamajā skatījumā, lai tos deleģitimizētu. Ja...