Dzīvnieku nogalināšanai jābūt pamatotai, tos nedrīkst „apsaimniekot” tikai tāpēc, ka ļoti gribas nogalināt
Vilnis Skuja, biologs18.02.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Sarunās par medībām aizvien priekšplānā tiek izvirzīts dzīvnieciskais (gaļa, ēšana) un vegāni. Izklaides medību aizstāvji zina, ka dabā eksistē barības ķēdes un vienmēr mēģina „zinātniski” aizsegties ar tām. Tajā pašā laikā šie cilvēki neko negrib dzirdēt par citiem zinātnes atklājumiem, kas 21.gs. ir izmainījuši mūsu priekšstatu par dzīvnieku pasauli.
Dzīvniekiem piemīt emocijas, tie izjūt antipātijas vai gluži pretēji - empātiju, to ciešanas var būt ne tikai fiziskas, bet arī psihiskas. Dzīvnieki nav tikai skrejoši vai lidojoši gaļas gabali, kā te viens otrs mēģina iztēlot. Tiem ir personīgā un sociālā dzīve, savi ieradumi, trūkumi, tie spēj izjust ciešanas un pārdzīvo zaudējuma rūgtumu.
Es kā cilvēks, kurš ir daudz nogalinājis, jo esmu vecs mednieks, saprotu, ka ir grūti nogalināt dzīvnieku pēc tam, kad esi ieskatījies tam acīs, bet nogalināt ir vēl grūtāk, ja apzinies, ka tavs šāviens izdzēš unikālu būtni un visu viņas pasauli.
Laikam tāpēc medījot labāk ir aizmirst visu, kas skolā mācīts, un ticēt, ka, redz - burkāns arī ir dzīvs, un tāpēc kāda starpība, ko mēs kaujam - burkānu (auga daļu) vai, piemēram, kaķīti, suni, vilku vai meža cūku, kam atšķirībā no burkāna ir nervi un smadzenes, kuri spēj just, domāt, priecāties, baudīt un pārdzīvot.
Par tiem burkāniem es kādreiz dusmojos uz saviem kolēģiem - bioloģijas skolotājiem, kuri tik slikti mācījuši medniekus skolā, līdz sapratu, ka tā nav viņu vaina. Medniekiem šāda “aizmiršana” ir savas psihes aizsardzība, no vienas puses, un izmisīga vēlēšanās saglabāt savas tiesības nodarboties ar iemīļoto hobiju, kurš daudziem kļuvis par atkarību, no otras.
Esot nepareizi teikt, ka medībās dzīvniekus šaujot. Pareizi esot jāsaka, ka dzīvnieks tiek nomedīts, bet kā tas maina faktu, ka, dzīvnieku nomedījot, mēs to nogalinām?
Es vienmēr esmu atkārtojis, ka medības ir nepieciešamas kā dzīvnieku populāciju apsaimniekošanas instruments, bet ne visas populācijas ir jāapsaimnieko. Dzīvnieku nogalināšanai jābūt pamatotai. Tos nedrīkst „apsaimniekot” tikai tāpēc, ka ļoti gribas nogalināt.
Pārpublicēts no Twitter
Attēlā - Ventspils pilsētas izpilddirektors Aldis Ābele (ZZS).
Seko mums 
Stāsts ir par Latvijas Ārpolitikas institūta 2025. gada gadagrāmatu ar nosaukumu Latvijas ārējā un drošības politika, kurā vienu no sadaļām ir veidojusi institūta vadītāja vietniece un Tuvo Austrumu pētniecības programmas vadītāja, pētniece Sintija Broka (attēlā), un tās ieteikumi un rekomendācijas pilnīgi noteikti ir Krievijas Ārlietu ministra Sergeja Lavrova aplausu vērti, tomēr par visu pēc kārtas.
Visiem, kuriem gadījies būt Ņujorkas Kenedija lidostā, būs iekritīs acīs, cik tā nolaista un vienmēr rada sajūtu, ka ierodies kādā Trešās pasaules valstī. Tas pats redzams visriņķī ASV lielajās pilsētās - ceļi un tilti avārijas stāvoklī, visapkārt panīkums un miskaste. Publiskā vide tai valstī izskatās šokējoši depresīva. Sliktāk nekā daudz kur Āzijā vai austrumu valstīs. Analfabētisms, valsts vidienē miljoniem ļaužu dzīvo treileros.
Latvijas ārpolitikas debates, kas ir ikgadējs pasākums, labi parādīja, ka muldēt mēs mākam. Ministre, citējot reperi ansi, savas runas noslēgumā aicināja dziedāt savu spēku, bēdas, grēkus, rētas… Vēl vajagot pacelt balsi. Savu balsi. Labs aicinājums. Nu tad – Baibiņ, pamēģini manu pacelto balstiņu izmantot par “turīgu, drošu, suverēnu Latviju”. Te būs piemērs, ka runāt nav darīt. Bet – kurš darīs?
No rīta Vienotības galvenā ideologa Rinkēviča ieliktā premjerministre aiz muļķības intervijā neapdomīgi piekrīt Armanda Broka priekšlikumam pārcelt uz Latviju DOGE (Maska vadītās valdības lietderības pārvaldes) metodi un uzrīkot totālo auditu valsts pārvaldes un mediju astoņkājim. Pēcpusdienā ierēdņu mafija viņai liek solījumu atsaukt, jo Latvijā nekas tāds nav vajadzīgs.
Rēgs klīst pa Eiropu ― komunisma rēgs. Visi vecās Eiropas spēki ir apvienojušies svētam vajāšanas karam pret šo rēgu: pāvests un cars, Meternichs un Gizo, franču radikāļi un vācu policisti.
Kad vienas politiskās grupas pārstāvji ieņem vairākus nozīmīgus valsts amatus, piemēram, valsts prezidenta, ministru prezidenta, tieslietu un iekšlietu ministru posteņus, kā arī vada tādas iestādes kā Ģenerālprokuratūra, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), Finanšu izlūkošanas dienests un Valsts policija, rodas jautājums par varas koncentrācijas ietekmi uz demokrātijas principiem un vārda brīvību.
Varakļānu novada domes deputāti ir nosūtījuši vēstuli Latvijas Republikas valsts prezidentam, Saeimas deputātiem un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai, paužot neizpratni un sašutumu par Saeimas opozīcijas deputātu pieteikumu Satversmes tiesā. Šajā pieteikumā tiek apstrīdēts administratīvi teritoriālās reformas lēmums par Varakļānu novada pievienošanu Madonas novadam, kas rada nevajadzīgu sabiedrības šķelšanu un liek novada iedzīvotājiem kļūt par politisko manipulāciju ķīlniekiem.
Latvijā valsts drošības dienestu līdzatbildība valsts nozagšanā ir sistēmiska problēma, kas apdraud ne tikai tiesiskumu, bet arī nacionālo drošību un sabiedrības uzticību valstij. Kad šie dienesti, kuru primārais uzdevums ir aizsargāt valsti un tās iedzīvotājus, sāk kalpot nevis sabiedrības interesēm, bet atsevišķām ietekmīgām grupām, tiek deformēti tiesiskuma pamati. 
