Iesaki rakstu: 
Līdz ar Džo Baidena kļūšanu par ASV prezidentu, nomainot populistisko un Kremļa mīlēto Donaldu Trampu, ASV tiesībsargājošās institūcijas un drošības dienesti ir beidzot aktualizējuši jautājumu par krievu specdienestu sadarbošanos ar talibiem amerikāņu karavīru slepkavošanā Afganistānā.
Medijos tiek norādīts, ka šis jautājums ir nonācis ASV administrācijas dienas kārtībā pēc ASV prezidenta Baidena telefona sarunas ar Gelendžikas bunkura saimnieku Vladimiru Putinu. Ne velti Baidens tik tikko publiski paziņoja, ka vairs nekad netikšot piedotas da jeb kādas Kremļa agresijas izpausmes. Cerams, ka Amerika turēs doto vārdu!
Ir gūti pierādījumi, ka Kremlis visiem spēkiem cenšas noslēpt faktu, ka rubļi tikuši maksāti teroristiem. Tagad Wagner kaujinieki izdara spiedienu uz Taleban „pulciņa” līderiem, lai tie klusētu par to, ka ir saņēmuši no Putina specdienestiem naudu par amerikāņu karavīru slepkavošanu. Varbūt kāds no viņiem ar Kremļa specdienestu un privāto militāro kompāniju gādību jau medī citos medību laukos.
Atgādināšu, ka vēl Trampa valdīšanas laikā kļuva zināms, ka 2000. gadu vidū Kremļa vadība bija nodibinājusi kontaktus ar Taleban kustību Afganistānā, jo Putina režīma un Irānas interesēs nebija miera sarunu notikšana starp ASV un konfliktējošiem grupējumiem Afganistānā. Kremlim un Irānai vajag, lai Afganistānā turpinātos karš un tāds karš, kurš liktu lēnām noasiņot Rietumu sabiedroto spēkiem.
Turklāt, no otras puses, Maskavas attiecības ar Afganistānas administrāciju ir visai saspīlētas, bet ko tad tie vecie čekisti grib pateikt ar atklātu Taleban teroristu atbalstīšanu un aicināšanu pie sarunu galda.
Vēl tikai atgādināšu, ka Kremlis divpusēju militāro mācību ar Tadžikistānu piesegā regulāri piegādā apbruņojumu Taleban kaujiniekiem Afganistānā.
Nu, ko? Kremlis tagad var sākt gatavoties īstam aukstajam karam, ne tādam, kāds tas bija gļēvā Trampa laikā.
Visticamāk mēs drīz varēsim lasīt no avīžu virsrakstiem par kaunpilnu Wagner kaujinieku iznīcināšanu Afganistānā, Lībijā, Sīrijā un Austrumukrainā. Tas notiks negaidīti un efektīvi, gluži tāpat kā ar asiņainā Irānas ģenerāļa Kasema Soleimani samalšanu lupatu lēveros Irākā. Vēl tagad viens otrs suns skaļi smilkst Irānā!
Seko mums 
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
