Iesaki rakstu: 
Džordž Stīl, Latvijas pilsoni, Attīstībai/Par dibinātāj un biedr, cik saprotu. Es Jūs, Džordž Stīl, uzrunāšu uz "Tu". Uz šo ierakstu mani pamudināja Tava publiskā ņemšanās par rasismu - par Rūjienas saldējumu Blacky*. Es Tev vēlos teikt - tiec ar saviem kompleksiem galā un beidz taisīt problēmu tur, kur tās nav! Paskaidrošu.
Es esmu gaišādains, Tu esi tumšādains. Balts un melns. Tā pie mums Latvijā saka. Pie mums arī saka - bālģīmis un melnītis. Es esmu bālģīmis, Tu esi melnītis. Pie mums arī saka - nēģeris, tas ir sens vārds, ko mēs lietojam valodā. Un Tu būsi pārsteigts, tā vienkārši ir. Tā ir mūsu valoda. Un valoda ir domāšana. Pieņem to! Pieņem, jo tam nav nekāda sakara ar rasismu. Rasisms ir Tev galvā, nevis mūsos. Un es Tev to pierādīšu.
Es esmu Latvijas pilsonis, un Tu arī. Ja mēs būtu rasisti, Tu nekad par Latvijas pilsoni nekļūtu! Mēs esam viesmīlīgi ļaudis. Mēs priecājamies, kad Tu kāp uz skatuves. Un to darām tieši tāpat kā tad, ja uz skatuves kāpj latvietis. Mēs jo īpaši priecājamies, jo zini mūsu valodu. Un Tevi tamdēļ rādām TV bezmaz vai kā eksotiku. Un nevis rasisma dēļ, bet tāpēc, ka mēs Tevi esam pieņēmuši. Kāpēc Tu ālējies par rasismu? Tiec ar saviem kompleksiem galā! Tu neesi izstumtais, Tu esi pieņemtais. Daudz pieņemtāks par dažu labu balto, kas dzimis šeit.
Un tagad parunāsim par vārdiem.
Liekulīgie BLMisti nokritīs no krēsla, kad uzzinās, ka Melnais stārķis latīniski ir Ciconia nigra. Mainīsi latīņu valodu? Melnais zīriņš - Chlidonias niger. Ko tagad darīt? Zināji, ka pelējuma sēni sauc - Aspergillus niger? Melnā pīle - Melanitta nigra. Melnkakla dūkuris - Podiceps nigricollis. Izklausās vispār. Spāniski melns, starp citu, ir negro un negra. Bet havajieši vārdu mauka lieto, norādot uz kalnu pusi. Ko mums tagad latviešiem, likt mainīt havajiešu ieradumus, jo mauka ir un paliek mauka?
Džordž Stīl, zini, kā ir? Mums ir tāds teiciens - neej svešā baznīcā ar savu bībeli. Un arī šis teiciens nav par rasismu. Nemāci mums lietot vārdus. Un neliec mums atvainoties. Jāatvainojas ir tam, kurš ir vainīgs. Mēs neesam. Atvainoties par to, par ko neesi vainīgs, ir tas pats, kas pieņemt, ka melot ir labi. Nē, melot ir nepareizi. Mums nav jāatvainojas par kāda kompleksiem.
Ar kompleksiem jātiek galā tam, kuram tie ir. Mums ir Rūjienas saldējums, un mēs par saldējumu domājam kā par saldējumu. Nevis izmantojam saldējumu, lai aizskartu rases, nacionalitātes vai dzimumus. Mēs saldējumu apēdam. Baltu, melnu, rozā. Un mums garšo. Par melno stārķi arī tieši tāpat. Mēs to mīlam, jo tas ir melns.
* Šis ir Latvijā dzīvojošā tumšādainā Džordža Stīla ieraksts Facebook:
„Ja persona, kas atbild par mārketingu šim uzņēmumam, domājams, ir angļu valodas eksperte vai profesionāle, tad šīs personas darbs bija labāk slinks un neapdomīgs un sliktākajā nekompetents. Man bija īsa saruna ar personu, kas apgalvoja, ka viņš ir kampaņas iniciators. Viņš redzēja tikai vienu avotu. Un brīdī, kad es to rakstu, viņš joprojām saglabā šo vienīgo avotu kā savu vienīgo aizsardzību. Valodas zinātnieks nekad neizmantotu tikai vienu avotu tulkošanā. Viņi arī ņemtu vērā, kādi mūsdienu lietojumi, kas ir saistīti ar šo vārdu un kādu ietekmi tas varētu atstāt uz izvēlēto auditoriju. Piemēram, kad lietoju vārdus latviešu valodā „piedabūt” vai „lagu lāgiem”, cilvēki skatās uz mani dīvaini. Es precīzi zinu, ko daru un kāpēc. Esmu apskatījis vairākus avotus un saprotu pilno nozīmi un ietekmi uz savu klausītāju. Nav pamata lietot vārdu svešvalodā un kad kāds no šīs kultūras saka, ka tas ir nepiemēroti vai aizvainojoši, nepārstāj lietot šo vārdu.
Daži var jautāt: ′′ Kāds ir ceļš uz priekšu šobrīd?" Domāju, ka šādā situācijā ir trīs soļi:
1. Atzīsti, ka esi kļūdījies.
2. Atvainošanās.
3. Labojiet kļūdu.
Līdz šim brīdim ir pieskāries tikai otrais solis un pussirdīgais trešais neaprakstāmais piedāvājums.
Noslēgumā vēlos izteikt vēl dažas personīgākas piezīmes. Vienam no komentāriem, ko izlasīju pie Ilzes, ir nepieciešama atbilde.
Es biju politiskās partijas PAR dibinātājs!. Ilze pievienojās Jaunā konservatīvā partija. Lai gan pēdējos gados mums ir bijis maz kontaktu, es domāju, ka joprojām viņu labi pazīstu. Es neticu, ka viņa man bija prātā, kad viņa publicēja savas domas par šo situāciju. Es ticu, ka viņa uzrakstīja to, kas bija viņas ierakstā, jo tieši tas, kam viņa uzskata, ir pareizi.
Ja politiskā partija vai šīs partijas atbalstītājs ir noraizējies tikai par šīs partijas sekotāju tiesībām un labklājību, nevis par šīs valsts iedzīvotāju un iedzīvotāju labklājības aizsardzību, šai personai būtu jāpamet šī partija vai šī partija vajadzētu izšķirt. Politoloģija nav mērķis. Visu iedzīvotāju labklājības un tiesību aizsardzība ir.”
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
