Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Par to, ka Latvijas veselības aprūpes sistēmā ir daudz problēmu un situācija ir kritiska, nav šaubu nevienam, un brīnumainā kārtā to atzīst pat Veselības ministrija (VM), kura sākusi rīkoties aktīvi - pieprasījusi papildu budžetu, uzsākusi cīņu ar ārstiem un vismaz vienā lietā pacentusies būt kaut cik mūsdienīga - uzsākusi E-veselības sistēmas ieviešanu. Domstarpības virmo - ārsti protestē, VM uzstāda ultimātus, ārsti saka, ka ar to nav iespējams normāli strādāt, VM - ka ar E-veselību viss kārtībā, tikai ārsti neprot un negrib apgūt datorprasmes, bet nāksies. Laimīgas ir tikai aptieku ķēdes, kuras, ja nemaldos, par 99% jau pieslēgušās un veiksmīgi izmanto viedo sistēmu.

Galu galā VM 10 gadu laikā E-veselības izstrādē ir "apguvusi" vismaz 14,5 miljonus Latvijas nodokļu maksātāju un ES fondu naudas. Kā ir patiesībā un kuram taisnība? Lai pats pārliecinātos par to, cik patiesi ir vienas vai otras puses argumenti, nolēmu kopā ar ģimenes ārstu notestēt E-veselības portālu eveseliba.gov.lv, kas ir daļa no E-veselības sistēmas.

Tās IR pilnīgas šausmas. Ja kāds mēģinātu mani piespiest strādāt ar tik nelietojami lēnu un nestabilu sistēmu kā eveseliba.gov.lv, tad man draudētu kriminālpants par smagu miesas bojājumu nodarīšanu, “taisnojot līkās rokas” par šādas sistēmas izstrādi atbildīgajām personām. Es teiktu, ka manī pat radās gluži profesionāla interese noskaidrot, KĀ iespējams izstrādāt tik lēndarbīgu un neefektīvu sistēmu. Pacientu datu drošību šoreiz pat neanalizēsim, tas ir atsevišķs stāsts.

E-veselības portāla eveseliba.gov.lv tests sākās traģikomiski - ārsts nospieda pogu, lai ieietu sistēmā kā ārsts, bet pretī “izleca” paziņojums par kļūdu serverī (skat. attēlu pie raksta). Darba sesijas beidzās pēc 5 minūtēm - tātad ārstam, ja viņš pieņem pacientu un neaiztiek sistēmu ilgāk par 5 minūtēm, katru reizi jāieiet sistēmā no jauna. Šis trūkums jau ir izlabots, un sesijas ilgums pagarināts līdz 1 stundai. Neviena darbība, pat visvienkāršākā, nenotiek ātrāk par 4-5 sekundēm. Tā kā dators bija pieslēgts Lattelecom optiskajam internetam, un datora noslodze bija tikai pāris procentu, jāsecina, ka vaina ir servera pusē. Tātad Nacionālais veselības dienests (NVD) izplata maldinošu informāciju, ka problēmas nav servera pusē. Šīs lēndarbības problēmas nav atrisinātas arī pēdējā mēneša laikā. Droši vien pieņemšanas-nodošanas akti jau ir parakstīti, un neviens vairs netaisās trūkumus novērst?

Nozīmīgas darbības ir vēl lēnākas - 7 sekundes, lai sāktu pieņemt pacientu, 4 sekundes, lai sāktu izrakstīt speciālo recepti. Mēģinājām ierakstīt vispārīgo zāļu nosaukumu, pēc 2,5 minūtēm apnika gaidīt rezultātu. Ja kaut kas nojūk, tad pēc tam neko vairs nevar izdarīt, un lapa pilnībā jāpārlādē. Vēl vienu mēģinājumu ievadīt zāļu aktīvās vielas vispārīgo nosaukumu pēc 3,5 minūtēm beidzām arī bez rezultāta. Pacienta lapa ielādējas 12 sekundes. Lai atlasītu gada receptes, vajadzīgas 4 sekundes. Un tikai tad var atkārtoti izrakstīt recepti, kas aizņem vēl 5-6 sekundes. 10 sekundes vajadzīgas, lai atgrieztu rezultātus, ierakstot konkrēta ražotāja zāles nosaukumu.

Ja ārsts grib izrakstīt vispārīgo zāļu nosaukumu (daļā gadījumu to par pienākumu uzliek likums), tad to var atrast tikai saraksta pašās beigās, vairākas reizes ielādējot sarakstam papildu rindas. 5 sekundes nepieciešamas, lai apstiprinātu recepti. Tātad testa laikā normālā ceļā neizdevās vispār izrakstīt recepti ar vispārīgo nosaukumu, aplinkus ceļš aizņēma vairākas minūtes. Secinājums viens - ar roku izrakstīt receptes ir ātrāk, it sevišķi, ja tās sagatavo ārsta palīgi.

Ar citu E-veselības portāla funkcionalitāti nav labāk - vajadzīgas 15 sekundes, lai atvērtu darba nespējas lapu (DNL) sarakstu. 9 sekundes, lai reģistrētu DNL A lapu. Tukša pastkastīte atveras 10 sekundēs, bet 8,5 sekundes vajag, lai atvērtu veselības pamatdatus. Ambulatorā kartē automātiski netiek pievienoti dati, kas jau tikuši ievadīti pieņemšanas laikā. Es teiktu - pilnīga bēdu ieleja.

Saskaņā ar VM datiem 74% ārstu lietojot komercprogrammas, kuras it kā strādājot ātrāk. Attiecīgi atlikušie 26% ārstu būs spiesti abonēt komercprogrammas, jo nav iespējams normāli pastrādāt ar valsts piedāvāto sistēmu.

Publiskajā telpā visaktīvākās E-veselības bīdītājas ir veselības ministre Anda Čakša un NVD direktora vietniece Linda Freimane, kas izmanto, manuprāt, ļoti netīrus paņēmienus, lai par katru cenu uzspiestu tādu E-veselību, kāda tā ir pašreiz. Es teiktu, tāda padomju laika attieksme gan pret pārraugāmās nozares pārstāvjiem, gan pret pacientiem - "Без бумажки ты - букашка, а с бумажкой - человек". Ja šādas rīcības mērķis ir "piesegt pēcpusi", lai Latvija nesaņemtu sodu un uzrēķinu par nelietderīgi izšķērdēto Eiropas fondu naudu, tad tā arī atklāti jāpasaka un jāatzīst sava neizdarība, nevis par grēkāžiem jāpadara ģimenes ārsti.

Vai E-veselība ir vajadzīga? Protams. Vai ģimenes ārsti ir gatavi strādāt ar E-veselību? Jā, ja sistēma strādātu ātri un būtu ērti lietojama. Vienmēr būs mazskaitlīga cilvēku grupa, kam radīsies kādas grūtības, taču tās ir atrisināmas. Bet ģimenes ārstu pretenzijas pret pašreizējo portālu eveseliba.gov.lv ir PAMATOTAS.

Vidēji gadā tiek izrakstīti 6 milj. īpašo recepšu un 7,5 milj. parasto recepšu. Prognozējamais sistēmā izrakstāmo recepšu (īpašās un parastās) skaits gadā ir 11 865 466. No 2018. gada 1. janvāra E-veselībā obligāti būs jāizraksta speciālās receptes. Tātad katra iztērētā sekunde, izrakstot vienu īpašo recepti, gada griezumā nozīmē 1667 stundas. Kaut kad vēlāk arī parastās receptes būs jāizraksta E-veselībā. Tātad receptes izrakstīšanai patērētā laika optimizācijas nozīme nākotnē tikai pieaugs. Ir vēl viena problēma - izrādās, ka pacientam var nākties pirkt visus zāļu iepakojumus, kas izrakstīti, nevis pa daļām, kā to var izdarīt līdz šim.

Jebkuru darbu var sadalīt darbībās, kas prasa dažādu kvalifikācijas un pilnvaru pakāpi. Vizītēs pie ģimenes vai specializēta ārstiem, kas strādā kopā ar medicīnas māsu vai ārsta palīgu, var ievērot, ka, lai ārsts varētu veltīt lielāku uzmanību pacientam un viņa problēmai - pētīt slimības vēsturi, iepazīties ar analīžu rezultātiem, iztaujāt pacientu, viņš tādus darbus kā tehniski sagatavot dokumentus (receptes, darba nespējas lapas u.c.) pēc mutiskas instrukcijas deleģē paveikt medicīnas māsai, bet pats ārsts parakstās, kad viss tam sagatavots. Loģiski, vai ne? Kāpēc izniekot ārsta laiku, darot to, ko var izdarīt viņa palīgi?

Vai E-veselības portālā medicīnas māsām, kuriem tāpat kā ārstiem ir saistošas pacientu datu aizsardzības prasības, ir paredzēta iespēja sagatavot dokumentus, kurus ārsts pēc tam apstiprina parakstot? Izrādās - nē, nē un vēlreiz nē. Bet būs taču, vai ne? Vienīgais, ko Nacionālais veselības dienests varēja atbildēt - funkcionalitātes paplašināšanas iespējas tiks izvērtētas E-veselības 3. kārtas analīzes fāzē.

Man rodas jautājums, vai kāds no Veselības ministrijas, NVD vai tiem, kas sagatavoja E-veselības portāla specifikāciju, vispār zina to, kas un kā notiek ārstu kabinetos? Vai viņi vispār ir domājuši, kā efektīvāk izmantot jau tā ierobežotos medicīnas resursus un personāla laiku? Kaut ko tik elementāru kā darba dalīšana ārsta kabinetā spēj pamanīt pat cilvēks no malas. Diemžēl man jāsecina, ka ar šādu pieeju un attieksmi problēmu risināšanā diez vai VM var jēgpilni un efektīvi izlietot medicīnai atvēlēto budžetu.

Gāzi grīdā, Čakšas un Freimanes kundzes! Kaut jums katru dienu būtu jāizraksta receptes E-veselības portālā! Lai pašām un tuvajiem stipra veselība un (ne)nākas pašām uz savas ādas izjust izstrādātās sistēmas efektus un defektus!

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Mums pilnīgi neparedzētām vajadzībām ļoti nepieciešami vēl divi miljoni nodokļu maksātāju naudas

FotoLatvijas Televīzija Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) 2020. gada 15. janvārī iesniegusi informatīvo ziņojumu par vidēja termiņa darbības stratēģijas (2020.-2022. gadam) ieviešanu un kapitālsabiedrības sekmīgai attīstībai nepieciešamiem priekšnoteikumiem. Ziņojumā apkopota informācija par šābrīža situāciju uzņēmumā.
Lasīt visu...

21

Intelektuālā atombumba

FotoCilvēce vēsturiski nesen ieguva atombumbu kā pagaidām efektīvāko līdzekli cilvēku fiziskajai iznīcināšanai. Taču cilvēce vēsturiski vēl nesenāk (no XX gs.70.gadiem) ieguva atombumbu  arī cilvēku garīgajai (apziņas, domāšanas, prāta, uztveres) iznīcināšanai, viņus neiznīcinot fiziski. Arī tas pagaidām ir efektīvākais līdzeklis attiecīgajā jomā. Tik efektīvs līdzeklis garīgajai iznīcināšanai nav ne reliģiskā dogmātika, ne politiski ideoloģiskā dogmātika. Šo līdzekli jāsauc par intelektuālo atombumbu.
Lasīt visu...

21

Mums būtu jāsāk uzvesties kā saprātīgiem vismaz līdz budžeta apstiprināšanai

FotoPēdējās dienās visi jau ir apjukuši no tā ziņu daudzuma, kas ar mediju un sociālo tīklu starpniecību nāk no Rīgas domes gaiteņiem. Izsekot, par ko kārtējo reizi kāds no partneriem ir apvainojies vai izteicis ultimātu, patiešām kļūst grūti, un es atvainojos rīdziniekiem par šo jucekli.
Lasīt visu...

21

2020. No Tuvajiem Austrumiem līdz Baltijai: ģeopolitiskās prognozes ASV un Irānas konflikta kontekstā

FotoĢeopolitiskās prognozes jaunajam gadam no dažādu politologu puses skan neviennozīmīgi un tās atšķiras gan pēc vektora, gan dinamisma - no globāla atomkara briesmām līdz Baltkrievijas iekļaušanai Krievijas iniciētajā “valstu savienībā”. Tomēr vairums ir vienisprātis, ka šis gads solās būt notikumiem bagāts.
Lasīt visu...

21

Pilnveidotais augstskolu pārvaldības modelis top necaurspīdīgi

FotoLatvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) nosūtījusi vēstuli Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM), Latvijas Rektoru padomei, Augstākās izglītības padomei, Latvijas Universitāšu asociācijai, paužot iebildumus par necaurspīdīgo procesu, kādā top pilnveidotais augstskolu pārvaldības modelis. LIZDA sagatavojusi priekšlikumus augstskolu pārvaldības modeļa uzlabošanai. Priekšlikumi un iebildumi ir nosūtīti izvērtēšanai IZM.
Lasīt visu...

21

500 metru aptieku darbības ģeogrāfiskais ierobežojums jāatceļ, lai veicinātu medikamentu pieejamību un normalizētu zāļu cenas Latvijā

FotoNevalstiskā organizācija Impact 2040 vērsusies pie Valsts prezidenta, Saeimas deputātiem un Ministru kabineta ar ierosinājumiem grozījumiem noteikumos, kas regulē aptieku izvietojumu saistībā ar pēdējā laikā aktualizēto medikamentu pieejamības un to dārdzību Latvijā.
Lasīt visu...

21

Atklātā vēstule par ilgtspējīgu un gudru saimniekošanu Latvijas mežos

FotoMežs mūsdienās klāj vairāk nekā pusi Latvijas teritorijas, kas ir pēdējos 250 gados lielākā meža platība. Latvijas meža koku krājas pieaugums, proti, koksne, ko augšanas procesā saražo koki, saskaņā ar Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” veiktajiem pētījumiem veido apmēram 26 miljonus kubikmetru gadā, no tā izmantojam apmēram 16 līdz 17 miljonus kubikmetru, bet vismaz 6 miljoni kubikmetru koksnes atmirst citu faktoru – kukaiņu, slimību, vēja un sniega – dēļ. Tā rezultātā ik gadu koksnes krāja Latvijas mežos palielinās par aptuveni 3 līdz 4 miljoniem kubikmetru.
Lasīt visu...

12

Pašlaik galvaspilsētu vada Mata Hari, kas iepriekšējos 10 gadus veiksmīgi nēsājusi čemodānus aiz vajadzīgajiem cilvēkiem

FotoManiem kolēģiem Rīgas domē, kā man liekas, ir divas iespējas, kā pārvarēt pašreizējo krīzi. Viena - sarežģīta un godīga, otra - ātra un gļēva.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pa Latviju klīst populāra nopūta - “Galvenais, ka šoreiz ir prezidents, par kuru nav kauns”

Tas, ko esmu ievērojis un sen sapratis - cilvēkiem ārpus Latvijas...

Foto

Neredzam nekādu iemeslu, lai kaut ko mainītu partijas darbībā arī pašlaik

Ņemot vērā situāciju, kāda izveidojusies saistībā ar ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC)...

Foto

Kā Kariņa valdība iespēra zem jostas vietas Latvijai kā tiesiskai valstij

9.janvāra Saeimas plenārsēdē tika izskatīts deputātu pieprasījums Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam “Par valdības nespēju pamatot...

Foto

Cerību ideoloģija

Uz planētas pašlaik notiek sīva cīņa par pasaules kārtību. Cīņa notiek starp tiem, kuri vēlas dzīvot daudzpolārā pasaulē, kur pasaules kārtību nosaka vairākas spēcīgas...

Foto

IZM izteikti neieklausās profesionāļu viedoklī un nāk klajā ar nepārdomātiem priekšlikumiem

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pēdējā laikā izceļas ar dažādu noteikumu aktīvu ražošanu, bet tas...

Foto

Vai LTV izplata viltus ziņas?

6. janvārī sabiedrība uzzināja par kārtējām vadošo darbinieku iecelšanām Latvijas TV. Zīmīgi, ka pārmaiņas skārušas tieši atbildīgos par saturu. LTV pavēstīja,...

Foto

„Mediju ekspertes” Rudušas piecpadsmitā darbavieta atbilstoši viņas vektoram būs valsts televīzija

No 2020. gada 6. janvāra Latvijas Televīzijas Programmu daļas direktores pienākumus pilnā apjomā sākusi pildīt...

Foto

Laimīgā dzīve ar “suņa s...iem” un prognozēšanas rutīna

Ar svešvārdu “rutīna” neapzīmē vienīgi šablonisku darbību, kad valda ilgi trenēts un stabils, taču ne visai simpātisks automātisms....

Foto

Iniciatīva: valsts un pašvaldību autotransportu aprīkot ar GSM GPS izsekošanas ierīcēm

Brīdī, kad valstī trūkst naudas mediķiem, demogrāfijas jautājumiem, ir nepieciešams arī palūkoties, kur varētu ietaupīt...

Foto

Daudzi šeit Latvijā savā apziņā vēl nedzīvo kā Eiropā, par kuru sapņojam

Eiropa. Brīvā Eiropa. Padomju Latvijas laikā tā bija katra latvieša sapnis. Nostāsti par turīgajiem...

Foto

Valdībai jāpievērš uzmanība nepilnībām regulējumā par aptieku izvietojumu

Augstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments 18.decembrī, izskatot pieteikumu par Zāļu valsts aģentūras izsniegtām atļaujām aptiekas atvēršanai, atcēla...

Foto

Elektriskā dzīve

Pagātne ir ne tikai notikumiem, bet arī idejām. Notikums bez idejas ir ikdiena, bet notikums ar ideju kļūst par vēsturi. Pagājušā gadsimta otrajā gadu...

Foto

Pagātnes fakti tagadnei

Latvijas sabiedrības kādā daļā joprojām saglabājas speciāli iezombētais melīgais priekšstats par “perestroiku/atmodu”. Daudzi turpina slavēt tādus VDK sameistarotos pseidonacionālos mistrojumus kā LTF, LNNK,...

Foto

Lai arī pamazām, tomēr tiesiskā situācija Latvijā uzlabojas

23. decembrī Satversmes tiesa (ST) par neatbilstošu Satversmei atzinusi normu, kas liedz kriminālvajāšanai izdotam Saeimas deputātam piedalīties Saeimas...

Foto

Datu valsts inspekcijas direktore jaunu izaicinājumu priekšā

Datu valsts inspekcijas vadītāja amatā tiku iecelta 2016.gada 5.aprīlī, neilgi pirms tika pieņemta Vispārīgā datu aizsardzības regula (2016.gada 27.aprīlī)...

Foto

No kā mums lūgt svētību jeb svētība vai lāsts?

Šajos Ziemassvētkos arhibīskaps Zbigņevs Stankēvičs aicina iznīcināt ļaunumu savās dzīvēs. Šai sakarā minēšu kādu piemēru, kur no...

Foto

Objektīvais faktors

Eksistenciālajai traģēdijai, kas latviešu tautā turpinās jau gadus trīsdesmit un izteikti triumfālu pakāpi ir sasniegusi “6.oktobra paaudzē”, ir objektīvs faktors. Tāds faktors patiešām eksistē...

Foto

Notiek sorosītu bezprecedenta uzbrukums Valsts policijai

Pēdējās dienās lielu vairumu Latvijas masu mediju ir pāršalkusi ziņa, ka it kā kāda persona terorizējot un vajājot žurnālistu organizāciju Re:Baltica un...