Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pāris gadus pirms nāves „prihvatizācijas” tēvs, Andra Šķēles kompanjons un „tiesāšanās ķēķa” diriģents Andris Grūtups izdeva savu pēdējo – „slepeno grāmatu”. Aptuveni simt eksemplāru tirāžā izdotā grāmata ar nosaukumu „Katarse”, kuru autors dēvēja par savu „grēksūdzi”, tika tikai dāvināta „īpašiem” cilvēkiem, - pie tās netika pat Grūtupa advokātu biroja kolēģi. Ņemot vērā aktualizējušos „ebreju kompensāciju” jautājumu, kā arī Grūtupa sarežģītās attiecības ar šo kopienu, Pietiek šodien ekskluzīvi publicē fragmentu no šīs „slepenās grāmatas”, kas veltīts tieši ebrejiem.

„Ebreji ir visur. Arī šajā grāmatā. Gan galvenajās lomās, gan avanscēnā. Bez viņiem darbam pietrūktu krāsas un garšas. Ļoti kolorīti un īpatni. Ebreji Latvijā dzīvojuši un dzīvos. Par viņiem arī rakstu. Ne tikai par latviešiem un krieviem. Arī par ebrejiem!

Interese aizsākās deviņdesmito gadu vidū. Nopirku kādu ebreju grāmatu un izlasīju. Atklāju sev jaunu pasauli. Tik tuvu un saprotamu. Sāku meklēt citus darbus. Lasiju cauriem vakariem. Kā atnāku no darba, tā gultā un lasu. Dzīvoju ebreju pasaulē. Šo to atzīmēju, pierakstu un iegaumēju. Aizrautība dziļa un nepārvarama. Gandrīz vai mānija. Tik interesanta pasaule! Bezgalīga un dziļa. Kā tāds pasaules okeāns.

Arī advokāta darbā sastapos ar ebrejiem. Jau no padomju laikiem. Ebreju pārpārēm. Visi dzīvi un kustīgi. Acis zibsnī un mirdz. Pārrunājām tīri profesionālas lietas. Mani kolēģi bārstīja asprātības. Stāstīja ebreju jociņus un anekdotes. Piesauca "mūžīgos žīdus" un citus ebreju folkloras tēlus. Ieklausījos un iegaumēju. Ar laiku iemācījos tāpat kā viņi... Tikpat sulīgi un smieklīgi. Kolēģi brīnījās: "Kā tu zini?! Kas tev mācīja?" Parasti atjokoju. Atbildēju kaut ko nenozīmīgu.

Vienreiz uz biroju atnāca lielas krievu avīzes redaktors. Šķiet, ka Gurovs. Pēc tautības ebrejs. Taču savu ebrejību rūpīgi slēpa.

Gurovs atnāca, lai gatavotu interviju. Par likumiem, saimnieciskiem jautājumiem un politiku. Iesāka ar ebreju jociņiem un asprātībām...

Atbildi parādā nepaliku — komentēju redaktora teikto — tā ir ebreju paruna, tas nāk no jūdaisma ētikas u.tml.

Gurovs iepleta acis, bet vēl īsti nesaprata...

"Zināt...?" iesāka redaktors, "Vaira Vīķe-Freiberga mums nav autoritāte..."

"Pareizi!" piekritu zibenīgi. "Necel sev elkus! Tā māca Svētie raksti. Arī tas ir jūdaisms."

Puisis apjuka. Viņa asistente — jauna ebreju meitene — pietvīka un apmulsa. Tādu intervijas pagriezienu viņa nav gaidījusi.

Redaktors nepadevās. Gluži pretēji! Devās pretuzbrukumā.

"Advokāta kungs!" turpināja oponents. "Vislabākie advokāti ir ebreji!"

To pateicis, Gurovs vērās izaicinoši. Acīs intrigas uguntiņas: "Nu gan es izsitīšu to Grūtupu no sliedēm...! Autoritāte ies pa gaisu...! Sāks protestēt. Teiks, ka tā vis nav, ka vienīgi ebreji...

Taču es — nē! Gluži pretēji.

Piekritu. "Tā tas ir! Arī es savam skolotājam, izcilam padomju ebrejam, esmu veltījis grāmatu. Jūs to nezinājāt?!"

Piegāju pie grāmatu plaukta, izņēmu "Tiesu prakses un komentāru" pirmo grāmatu, uzšķīru un parādīju... Grāmatā melns uz balta: veltījums Jūlijam Gilmanam. Vienam no labākajiem Latvijas advokātiem.

Redaktors pavisam apstulba.

Šoreiz es neatlaidos. Uzbēru vēl ogles...! Smaidīdams pajautāju, vai ir kāda valsts, kurā viņš justos kā mājās.

Zemtekstā domāju Izraēlu.

Gurovs sarāvās. Brīdi manī vērās. Saņēmās un lepni atcirta: "Latvija...! Tā ir Latvija!"

Abi sākām smieties. Tālākā saruna jau raita un lietišķa.

Redaktors par mūsu sarunu droši vien izstāstīja saviem ciltsbrāļiem. Un tā viss sākās... Mani sāka aicināt uz dažādiem ebreju svētkiem. Vienreiz pat iededzu Hanukas svečturi. Tas rabīna nopelns. Vecais Barkāns manā birojā biežs viesis. Nāca skaidrot juridiskas lietas. Vienreiz palūdza sponsorēt kādu grāmatu par Latvijas sinagogām. Es rabīnam korekti atteicu — kāpēc man jādod nauda? Neesmu ebrejs. Vai tad ebreju uzņēmēji un baņķieri nevar palīdzēt...?!

Pats Barkāns — it kā vienkāršs vīriņš... Ļoti gudrs un vērīgs. Dienējis Izraēlas armijā... Īpašās vienībās... Dzīves pieredze milzīga. Arī iemaņas un prasmes izkoptas. Ar rabīnu sarunas atklātas un interesantas. Es pat atceros, kā viņš smaržoja. Tāds īpatns sviedru aromāts.

Iepazinu arī citus laicīgus un garīgus ebreju vadoņus. Uzrakstīju plašu noveli par Alfrēdu Dreifusu. Atsauksmes pozitīvas. Arī profesors Stranga mani uzteic — esot uzrakstījis interesantu darbu! Jau vēlāk vēsturnieks Marģers Vestermans atzina, ka stāsta nobeigums viņam nepatīk. Nevar īsti saprast, vai Dreifuss vainīgs, vai nē...! Tā vien tikai detaļa...

Kad izdevu savu "Beilisādi", ebreju sabiedrībā šoks: no kurienes tam Grūtupam šādas zināšanas? Kā viņš ticis pie unikāliem arhīvu materiāliem? Starp citu, šo jautājumu man uzdeva arī sakarā ar citām grāmatām. Taču šoreiz par Beili! Kāpēc darbā minētie secinājumi atšķiras no vispārpieņemtajiem? Sakramentāls jautājums.

Atbildēju, ka vispārpieņemtas lietas mani neinteresē. "Vispārpieņemtais" nereti ir tikai izdoma un tradīcija. Nekas vairāk! Kāda cilvēka radīta mitoloģija. Beiļa mītu radīja jurists Tagers un izbijis žurnālists Brazuļ-Bruškovskis. Vai man jāseko šo cilvēku izdomai? Nē! Es pats lasīju arhīva papīrus. Izstudēju trīsdesmit kilogramus. Svarā neietilpst monogrāfijas, brošūras, žurnālu un avīžu raksti. Vien arhīva dokumenti.

Izlasīju, pārbaudīju, salīdzināju, izmērīju, nosvēru un izdarīju secinājumus. Varu atbildēt par katru vārdu, zilbi un burtu! Par katru teikumu. Patiesība man svarīgāka par mītu.

Tā vārds pēc vārda, grāmata pēc grāmatas un manas attiecības ar ebreju kopienu pasliktinājās.

Arī par Konstantīna Čakstes pieminekli sastrīdējāmies. Kāds ebrejs Gombergs vēlējās Rīgas centrā novietot Pēteri Pirmo. Antifašista vietā nolikt imperiālistu... Gombergam palīgos Dolgopolovs. Ari ebrejs. Viens no Rīgas varasvīriem... Varens kokteilis. Ir gan dīvainas tās ebreju asinis... Antifašista vietā imperators!!! Varbūt tā bija atbilde Rolanda statujai? Atbilde baltvāciešiem? Varbūt...?! Ja tā..., rīcība loģiska un pārdomāta. Iecere grandioza un zīmīga.

Protestēju un nepieļāvu. Rezultātā čiks vien sanāca. Nav ne antifašista, ne imperiālista! Tukša vieta...

Kad iebildu pret ebreju īpašumu netaisnīgu restitūciju, es viņu acīs rūdīts "antisemīts" un naidnieks. Žults un naida straumes. Iznīcinoši raksti krievu presē...

Uztvēru to mierīgi. Esmu rīkojies vien godīgi un taisnīgi. Žēl latviešu! Kāpēc viņiem jāmaksā? Kāpēc jāuzņemas sveša vaina? Kāpēc jārada pazemības un padevības apziņa? Vai latviešiem ar līdzšinējo bagāžu nepietiek?! Pietiek! Un vēl atliek...!

Cilvēki atbalstīja mani. To jutu gan atsauksmēs, gan ielu sarunās. Sveši cilvēki pienāk un saka: "Paldies!" Vīri, garām ejot, noņem cepuri, sievietes uzsmaida. Jau pēc acīm redzu, ko viņi par mani domā.

Nevēlos būt oriģināls... Tāpēc minēšu arī divas ebrejietes. Simpātiskas un varenas sievietes. Viena no viņām tolaik vadīja kādu lielu krievu avīzi. Vienmēr mani balstīja un aizstāvēja. Skaista un eleganta dāma. Savulaik tincināja par ebrejiem.

"Andri, ja tev dzimtā ir kāds kristīts ebrejs, tad pasaki. Ko tur slēpt?" smaidot ieprasījās Ksenija.

Vai jautājums nevietā un nelaikā? Nē! Pilnīgi vietā. To diktē normāla cilvēciska interese... Arī ebreju solidaritāte to prasa. Kā teiktu Rozanovs:

"Asinis... Ebreju asinis... Tās vārās un mutuļo... Nervozē un satraucas... Pārdzīvo un nīst..."

Atbildēju godīgi, ka nezinu. Ulda Ģērmaņa vārdiem — sniegs aizputinājis visas pēdas... Eju pa aizputinātām pēdām. Meklēju zīmes un skaidroju. Kad ceļu atradīšu, atbildēšu.

Otra mana simpātija — kursabiedrene Ella. Mana karstā atvasara. Ellai imponēja mana aizrautība. Mana ebreju mānija. Meitene man līdzēja un atbalstīja. Dvēseles kontakts izcils. Sapratāmies no pusvārda. Runājām ļoti atklāti. Gan par ebrejiem, gan latviešiem. Ja sveša auss to dzirdētu, pārbītos...

"Tu jau zini par maniem tautas brāļiem vairāk nekā es," uzteica Ella. Un pēkšņi negaidīts jautājums:

"Saki, Andri, vai es tiešām izskatos pēc tipiskas ebrejietes?"

"Izskaties gan..." iesmējos.

Nezinu, vai mana atbilde viņu sarūgtināja. Varbūt meitene vēlējās būt citāda...? Ne tik ebrejiska? Varbūt...

Jaunībā pēc kāda kautiņa gulēju stomatoloģiskajā poliklīnikā. Lūdzu dakteriem izlabot manu salauzto degunu. Noņemt rētaudus un uzspodrināt "fasādi".

Ārstējās arī kāds jauns ebrejs. Viņam nepatīk dzimtais deguns! Pārāk līks! Pārāk ebrejisks!

Degunu ārsti iztaisnoja. Puisis varen priecīgs. Taču pēc dažām dienām deguns no jauna saliecās... Vīrietis panikā. Ebreju asinis stiprākas par medicīnu un dakteriem...”

Novērtē šo rakstu:

274
10

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Nākotnes vīzija par neiespējamo... (Turpinājums rakstam „Cilvēks tomēr nav saprātīga būtne”)

FotoNesen par to runāju un pat rakstīju. Šo var uzskatīt gan par turpinājumu jau teiktajam, gan kā papildinājumu iepriekš publiskotai versijai, kurā paudu savu domu gājienu par kovidu un ne tikai.
Lasīt visu...

21

Ceļā uz ļaužu ganāmpulku

FotoSākotnēji biju iecerējis rakstu ar konkrētām personālijām un pierādījumu bāzi zem katras tēzes, taču tad uzaustu milzu palagu. Turklāt  patiesība ir acu priekšā, bet oficiozu apmātajiem vienalga klapes uz acīm. Tāpēc nolēmu uzrakstīt konspektīvu izklāstu par pasaules aizkulišu pavēlnieku nolūkiem atiestatīt civilizāciju. Uzsveru, ka VISS materiālā minētais lokāli JAU NOTIEK, bet starptautiskajā mērogā ir realizācijas stadijā vai tuvu finišam.
Lasīt visu...

12

Vīlands piedāvā neētisku lobismu?

FotoRalfs Vīlands neapšaubāmi ir viens no sabiedrisko attiecību jeb tā dēvētās PR nozares dinozauriem, pamatlicējiem Latvijā. Neapšaubāmi ļoti ietekmīgs.
Lasīt visu...

21

Cilvēks tomēr nav saprātīga būtne

FotoTaisnība ir apgalvojumam, ka cilvēks ir divkājains primāts, kurš ietilpst zīdītāju klasē, bet par saprātu zinātnieki vēl strīdas. Es neesmu nedz biologs, nedz kādas citas zinātnes pārstāvis, esmu vidējais latvietis ar formālu padomju vidusskolas izglītību. Vidējais divkājainais primāts. Tā arī vērtējiet šo rakstiņu.
Lasīt visu...

21

Īpatnais pasažieru pārvadājumu iepirkums KNAB neinteresē

FotoLabdien, vērsos KNAB ar iesniegumu sakarā ar NRA publikāciju, no kuras izriet, ka oligarhi dabūjuši valsts dotācijas pasažieru pārvadājumiem 500 000 000 euro apmērā. Rezultātā nākotnē pārstās darboties pašvaldību pasažieru pārvadāšanas uzņēmumi VTU Valmiera un AS Cata (Cēsis).
Lasīt visu...

21

Dažas piezīmes uz vēlēšanu biļetena malām

Foto1. Grand Prix par pašvaldību vēlēšanu komentāru es piešķirtu Gatim Eglītim. Ja ir kas tāds, kas var patikt JKP, tad tā ir viņu atklātība: paspēlējām demokrātiju, bet tagad pietiek. Naudu dalīs “lielais četrinieks”, un mēs arī noteiksim, kurš patiesībā būs vēlēšanu uzvarētājs. Neskatoties uz to, ka šīs čivinājums drīz vien pazuda no jaunā ministra twittera, koalīcijas partneru reakcija skaidri liecināja, ka šī ir tā reize, kad “ar bērna muti runā patiesība”.
Lasīt visu...

21

Pirms bijušā kolaboranta, tagadējā politologa Skudras intervēšanas pārliecinieties, vai viņš nav paspējis piedzerties

FotoŠajos laikos par politologu sauktā, okupācijas laikos par Komunistiskās partijas Centrālās komitejas Propagandas sektora vadītāju strādājušā Ojāra Skudras svaigākās atklāsmes liek apsvērt jautājumu: vai tikai viņa "eksperta komentāri" netop alkohola reibumā? 
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Absolūta saskarsmes impotence

Te mazs secinājums, izrietošs no vērojumiem. Pirms nedēļas ievietoju savā sejasgrāmatas profilā "pašiņu" ar atkailinātu plecu, kam pielipināta izdruka, kas apliecina "Teātra Vēstneša"...

Foto

Mīļā miera labad

Bieži no patriotiskām aprindām, īpaši tiem patriotiem, kuri dzīvo devīžu un dogmu varā, dzirdu, ka Latvijā ir jārunā tikai latviski, ka vienmēr un...

Foto

Jaunā iekšlietu ministre – sodīta par pretkorupcijas likumdošanas pārkāpumu, prioritātes nav saistītas ar iekšlietu nozares problemātiku

Valdība ir pārskatījusi ministru portfeļu sadalījumu, mainot par nozari atbildīgos...

Foto

Interesantas lietas Ventspilī gaidāmo pašvaldības vēlēšanu sakarā

Manās rokās patrāpījās laikraksta “Latvijas Avīze” šā gada 25. maija numurs, kur Māras Libekas rakstā “Gatavojas Ventspils “atbrīvošanai”” lasu,...

Foto

Kā nav kauna kandidēt uz domi un turklāt vēl Ventspilī: kandidāta atbildes uz jautājumiem

Katram, kurš sadomā kandidēt uz Ventspils domi, jānonāk starp Skillu un Haribdu:...

Foto

Demokrātijas caurais jumts

Mēdz teikt, ka kompromiss ir labs lietussargs, bet slikts jumts. Saeimas pieņemtais risinājums Varakļānu piederības jautājumā ļaus kaut kā, formāli saglābt situāciju pašvaldību...

Foto

Ar ko Garkalnes novada domes deputāts Mārtiņš Bērziņš atšķiras no bijušā domes priekšsēdētāja Mārtiņa Gunāra Bauzes-Krastiņa

Ja Garkalnes kritušais „karalis” Mārtiņš Gunārs Bauze-Krastiņš kampj un...

Foto

Kāpēc jūs man neticat, ka vakcinācija nav obligāta, tā ir brīvprātīga un neierobežo mūsu tiesības un brīvības

Covid-19 cilvēkus nešķiro - slimo visdažādākie cilvēki neatkarīgi no vecuma,...

Foto

Paldies, ka esam gatavi iestāties par tiesībām domāt arī ar savu galvu

Paldies Matīsam Kaļānam par iniciatīvu un visiem pārējiem par to, ka esam gatavi iestāties...

Foto

Uz vēlēšanām jāiet!

Mazais vēlētāju skaits iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās liecina par nepatiku pret esošo varu un sabiedrības neprasmi reizi četros gados lietderīgāk izlietot savu instrumentu –...

Foto

Jāmaina nevis citas valsts karogi, bet kas cits

Visi ir pieauguši cilvēki. Gribi - vakcinējies, gribi - nē. Svarīgāk ir - vajag atcelt ierobežojumus, un katrs...

Foto

Jānis Reirs ir sliktāks par izbijušu čekistu

Ja jūs jautātu - kāpēc esmu sācis tik ļoti neuzticēties "Vienotības" kartelim? Tāpēc, ka viņi ar Krišjāni Kariņu priekšgalā,...