Iesaki rakstu: 
Latvijas ebreju kopienā bez publiska trokšņa, bet asi uzliesmojis kārtējais kašķis - Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes priekšsēdētājs, viens no Latvijas bagātākajiem cilvēkiem Arkādijs Suharenko šā gada janvāra beigās pat vērsies Valsts prezidenta kancelejā, lai paziņotu: "Sakarā ar bieži dzirdētiem Barkāna kunga izteikumiem (kurš sevi sauc par rabīnu), paziņojam, ka ne Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomei, ne Rīgas ebreju reliģiskai kopienai, kura ir tās biedrs, nav nekāda sakara ar Barkāna kunga izteikumiem, kā arī viņa komercdarbību un „projektiem"."
Kā rāda Pietiek šodien publicētā sarakste un informācija, ar ko iepazīstināti ebreju kopienas biedri, pēdējā laikā Rīgas ebreju reliģiskajā kopienā parādījušās baumas, ka bijušā Latvijas un Rīgas virsrabīna Nātana Barkāna dēls Menahems Barkahans vērsies kādā Izraēlas privātajā tiesā ar prasību pret kopienu, bet tā atteikusies tiesāties pēc Toras likumiem.
Izrādās, pagājušā gada sākumā Barkahans izvirzījis sūdzību pret Rīgas ebreju reliģisko kopienu, kura viņam atņēmusi rabīna vietu Rīgas sinagogā, kaut arī šī vieta viņam pienākoties kā mantota no tēva Nātana Barkāna.
Uz šo prasību kopiena viņam paskaidrojusi, ka rabīna vieta netiek mantota, ka viņa kandidatūra uz rabīna vietu vispār nekad nav izskatīta un ka Rīgas ebreju reliģiskā kopiena nekad neesot interesējusies par Barkahana darbību viņa "privātās kopienas" priekšsēdētāja postenī.
Taču Barkahanu šie skaidrojumi nav apmierinājuši, un viņš vērsies vienā no Izraēlas rabīnu tiesām, pieprasot morālo kompensāciju 100 tūkstošu dolāru apmērā. Savukārt kopiena uzskatījusi, ka Barkahana izvēlētā tiesa ir ar sliktu reputāciju, tāpēc pieprasījusi lietu izskatīt Krievijas galvenā rabīna tiesā, jo "šī tiesa, tostarp teritoriāli un valodas ziņā, ir mums pieņemamākai nekā Izraēlas tiesa".
"Ir jāpiezīmē, ka M. Barkahana kungs, vēršoties Izraēlas tiesā, sameloja, norādot, ka Krievijas galvenā rabīna tiesa atteikusies izskatīt šo lietu. Tādējādi M. Barkahans guva piekrišanu (ar melu palīdzību) no Izraēlas privātās tiesas izskatīt lietu parastā tiesā," teikts kopienas skaidrojumā.
Pagājušā gada augustā Barkahanu par rabīnu dēvēja Latvijas Avīze, publicējot apjomīgu publikāciju par viņu un par Barkahanu minot: "Rabīns ir arī [Rīgas geto] muzeja direktors, vada Rīgas un Latvijas reliģisko draudzi Šamir un aktīvi darbojas biedrības Šamir valdes priekšsēdētāja amatā."
Cik zināms Pietiek, daudziem ebreju kopienas redzamiem pārstāvjiem nav patikusi Barkahana nostāja ebreju bijušo īpašumu atdošanas jautājumā, par ko viņš izteicies šajā Latvijas Avīzes intervijā. Publicējam būtiskākos no tiem:
"- Latvijā pēc padomju okupācijas 1940. gadā viss īpašums – latviešu, poļu, studentu, vācu, ebreju un cits – tika nacionalizēts. 1944. gada 14. oktobrī Rīgā bija palikuši 185 ebreji no 93 tūkstošiem Latvijas ebreju. Tos īpašumus jau nebija kam atdot. Daļa no tiem ebrejiem, kas tika izsūtīti, atgriezās Latvijā. Ne viens vien aizbrauca septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados, jo nevēlējās dzīvot padomju Latvijā. Turpretī ieradās reliģiozie ebreji, jo viņi uzskatīja, ka Latvijā reliģiozam cilvēkam ir vieglāk dzīvot.
- Par īpašumiem man bija diskusija pirms sešiem gadiem ar ebreju draudžu un kopienu padomes pārstāvjiem. Toreiz vaicāju: cik maksā viena asins lāse? Neviens to nevar pateikt. Mēs nevaram runāt par naudu.
- Ir diezgan daudz ebreju organizāciju, kas kopienas darbā nepiedalās. Piemēram, Rīgas un Latvijas reliģiskā draudze un biedrība Šamir ir pret to, ka reliģisko draudžu un kopienu padome ir noslēgusi līgumus ar starptautisko ebreju organizāciju. Kopienas vadība ir teikusi, ka nākotnē vajadzētu palīdzēt tām ebreju organizācijām, kas patlaban dzīvo ārzemēs. Esmu pret, jo uzskatu, ka jāsadarbojas tikai ar tiem, kas dzīvo Latvijā.
- Es ļoti gribu, lai šeit runātais izskanētu kā mana privātā doma. Ebreju kopienā ir dažādas organizācijas. Ebreju draudžu un kopienu apvienība ir viena no grupām, bet ne pati galvenā. Latvijā ir daudz kopienu un organizāciju, kas jau daudzus gadus aktīvi piedalās ebreju dzīvē. Piemēram, Makkabi, Beit Midraš, Šamir un citas."
Barkahans šajā Latvijas Avīzes intervijā arī bija diezgan neglaimojoši izteicies par Suharenko vadīto Ebreju draudžu un kopienu padomi:
"– Jūs tomēr šaubāties, ka 2003. gadā izveidotā ebreju draudžu un kopienu padome ir īpašumu pārmantotāja?
– Tā nav pārmantotāja. Organizācijas apvienībā piedalās kā dalībnieces, kā locekles. Ja politiķi vēlas runāt tikai ar vienu daļu no organizācijām, tā ir politiķu problēma. Tad viņi diemžēl nesaprot, kas notiek ebreju kopienā.
– Vai jūs uzskatāt, ka ebreju organizācijām ir jāatdod visi īpašumi?
– Jāatdod viss, kam ir dokumenti, kas apliecina, ka īpašums piederējis ebreju sabiedriskajām un reliģiskajām organizācijām.
– Ja atdošana risināsies, kas notiks tālāk? Vai katru gadījumu skatīs individuāli?
– Īpašums nav vajadzīgs tiem ebrejiem, kas ir manā vecumā, bet gan jauniešiem, kuriem šodien ir 20 gadi un kuriem vairs nebūs padomju mentalitātes. Viņi vairs nedomās kā padomju cilvēki. Iespējams, tiks izveidots speciāls fonds, kas apsaimniekos šos īpašumus.
Seko mums 
Izrādās, ir likums „Par Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātu tiesisko stāvokli un pensijām”.
Jau atkal jārunā par pensijām. Tā Latvijā aizvien ir aktuāla tēma. Taču šoreiz nevis par indeksāciju vai vecuma robežām, bet par veselu sociālo grupu, kuru valsts pirms 30 gadiem "apšmauca".
Otrajā Pasaules karā (WW2) zaudēja gan kara vinnētāji UK, gan zaudētāji (Vācija). Izjuka impērijas, uz pelniem izauga jauna. Tā bija brutāla padarīšana.
Veselības nozare Latvijā pēdējos gados piedzīvo nebijušu sabiedrības uzmanību. Ne tāpēc, ka tā būtu kļuvusi efektīvāka vai pieejamāka, bet tāpēc, ka tās strukturālās problēmas kļuvušas redzamas ikvienam pacientam, nodokļu maksātājam un veselības sistēmas lietotājam. Lai gan nav iespējams uzreiz aptvert visus nozares aspektus, trīs jautājumi izceļas īpaši skaidri: pakalpojumu pieejamība, resursu sadale un projektu vadības kvalitāte. 
Vienā no iepriekšējiem "Latvijas Avīzes" numuriem tika publicēts biedrības „Latvijas Mediju ētikas padome” valdes locekles Ilonas Skujas raksts ar nosaukumu "Process nonācis strupceļā". Rakstā 
Latvijas Preses izdevēju asociācija, kas pārstāv lielāko daļu preses izdevēju, kā arī daudzus interneta portālus, vēršas pie jums, lai atkārtoti paustu nozares bažas un iebildumus par Kultūras ministrijas priekšlikumiem izmaiņām 2026. gada Mediju atbalsta fonda darbībā, kas prezentēti 2025. gada 10. novembra Mediju politikas konsultatīvās padomes sēdē.
Iedomājies Latviju kā senču celtu dzimtas māju. Tā pieder mums – cilvēkiem, kas te dzīvojuši paaudzēm. Mēs esam tās īstie saimnieki.
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
