Iesaki rakstu: 
Vai pamanījāt, kāpēc prezidents pēdējā nedēļā ir TIK KLUSS? Nekādu komentāru, nekādu izteikumu, nekādu “valsts galvas viedokļu” par to, kas valstī notiek. Vai tas ir klusums pirms vētras, vai arī tiek gatavots kāds viltīgs gājiens aizkulisēs — respektīvi, pilī? Es jums pateikšu priekšā.
1. Stambulas konvencija plīst pa vīlēm.
Jā, tieši tā pati, par kuru “vienošanās” tapa Rinkēviča Ārlietu ministrijas kabinetā kopā ar ZZS un „Progresīvajiem”, veidojot jauno valdību un prezidenta amatu.
Tagad, kad šis projekts sāk brukt un “Vienotība” ar “Progresīvajiem” ārdās, visus, kas ir pret konvenciju, automātiski dēvējot par “Kremļa projektiem” (NA, AS, LPV), prezidents pēkšņi nezina, kā izlocīties. Jo, redz, viņš jau domā par nākamo prezidenta termiņu – kura no partijām viņu tad atbalstīs? Tās, kuras tagad tiek apsaukātas par “Kremļiem”, vai tomēr “stambulieši”?
2. Bauskas gadījums.
Trīs suņi brutāli nošauti — starp tiem divi kucēni. Un kur tad pazudis lielais “dzīvnieku draugs” — mūsu prezidents, kurš tik labprāt dalās ar suņu bildītēm sociālajos tīklos? Tagad – pilnīgs klusums.
Bet atbildība jau ir viņa rokās: Siliņa, iekšlietu ministrs un Valsts policijas priekšnieks ir tieši viņa komandas cilvēki. Klusē, jo pārāk daudz pavedienu ved tieši uz pili.
3. Ārpolitika un Tramps.
Patīk vai nepatīk Tramps — viņš ir mūsu lielākais drošības sabiedrotais un garants. Bet mūsu mediji viņu joprojām nomelno un izsmej, un Rinkēvičs — klusē.
Kāpēc? Viņam būtu jāsaka saviem rejošajiem padotajiem un visiem, kas dzīvo viņa perimetrā: šāda attieksme pret ASV ir bīstama Latvijai.
Un, ja pasaulē situācija saasināsies, pirmie, kas metīsies lidmašīnās uz siltajām zemēm, būs tie, kas šodien sēž vistuvāk pilij. Es ceru, ka jūs mani sapratāt.
Man viss.
Seko mums 
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.
