Iesaki rakstu: 
Jūs nekad neuzminēsit, kurš 1 minūti un 11 sekundes garā intervijā paspēja pateikt tik daudz stulbumu, ka to izklāstam bija nepieciešams neliels teksts. Tas bija mūsu visu iemīļotais "prezidents visiem", kurš arvien vairāk turpina līdzināties kino komēdijas varonim vārdā Borats Mārgareta Sagdijevs.
Tā, atrodoties Londonā karalienes Elizabetes II bērēs, Egils Borats runāja ar LTV žurnālistiem un dalījās ļoti interesantās pārdomās. Nekādas sensācijas vai šokējošu atklāsmju šajā tekstā nebūs, taču tiks citēti daži diezgan idiotiski prezidenta izteikumi šī intervijas laikā.
Levits sāk ar apgalvojumu, ka ar Eiropas līderiem tiekas "ļoti bieži". Tajā pašā laikā, kā vēsta prezidenta administrācijas mājaslapa, viņš ar ārvalstu amatpersonām pēdējā mēneša laikā ticies tikai trīs reizes, no kurām tikai vienu reizi ar sava līmeņa līderiem (Islandes, Lietuvas un Igaunijas prezidentiem). Proti, pēc Levita teiktā iznāk, ka reizi mēnesī ir “ļoti bieži” un milzīgās Islandes prezidents ir tieši tas līderis, ar kura satikšanu ir jālielās žurnālistiem.
Tālāk Levits stāsta, ka Latvija kandidēs uz Apvienoto Nāciju Drošības padomes locekļa vietu, un pāris vārdos piemin, ka Londonā šo tēmu nedaudz apspriedis ar Eiropas līderiem. Vienlaikus prezidents apgalvo, ka kandidēšana plānota pirms 997 gadiem jeb 1025.gadā. Nosaucis 1025. gadu, Levits pat necenšas laboties un turpina runāt ar žurnālistu, it kā nekas nebūtu noticis.
Prezidents turpina savu īso interviju, sakot, ka viņa turnejā Londona nav galamērķis un ka pēc Lielbritānijas viņš dosies uz Ņujorku. Vizītes ASV galvaspilsētā mērķis, pēc viņā vārdiem, ir "parunāt ar valsts līderiem par drošību". Jo 2022. gadā runāt ar cilvēkiem pa telefonu vai internetu aizliedz likums, kas liek Levitam tērēt tūkstošiem budžeta naudas lidojumiem no Rīgas uz Londonu, bet pēc tam uz Ņujorku. Tas viss uz latviešu rēķina, kuriem jau visi, no eirokomisāra Valda Dombrovska līdz biznesa trenerim Aldim Gobzemam ir aizrādījuši, ka augsto apkures cenu dēļ nākamo pavasari ne visi no viņiem satiks dzīvi.
Levits arī diezgan caurspīdīgi liek saprast, ka ar politisko tūrismu mazāk nodarboties negrasās. Viņš to apliecina, sakot, ka, lai saņemtu ANO padomes locekļa vietu, Latvijai ir jāiegūst 130 balsis. Bet, tā kā daudzi no šo 130 valstu līderiem ir nejēgas, kuri nav labi pazīstami ar Latviju, viņš būs spiests likvidēt analfabētismu ANO biedru rindās, personiski iepazīstinot viņus ar mūsu dzimtenes īpatnībām.
Ņemot vērā, Levita mīlestību rūnāt ar cilvēkiem aci pret aci, atrodoties vairāku tūkstošu kilometru attālumā no savas pils, manuprāt, ir atbilstoši pieņemt, ka vadīt Latvijas kultūras vēstures lekcijas ar šo 130 valstu līderiem viņš plāno personīgi, vienlaikus tērējot kārtējo nodokļu naudas kaudzi gariem lidojumiem, dārgām viesnīcām un Michelin restorāniem.
Bet, iespējams, idiotiskākā lieta no visas šīs intervijas ir tas, ka Levits stāv aizsaulē aizgājušās karalienes portreta fonā viņas bērēs, kur viņš tika aicināts izteikt līdzjūtību visas mūsu valsts vārdā, un par sava ceļojuma uz Londonu iemesliem nerunā ne vārda.
Levits ne vārda nesaka ne par pašu karalieni vai viņas ieguldījumu pasaules vēsturē, ne par to, kā viņš jūtas saistībā ar karalienes nāvi, ne par to, kā viņš izteica līdzjūtību karaliskās ģimenes locekļiem, ne par to, kas sagaida desmitiem miljonu angļu (kā arī simtiem tūkstošu latviešu imigrantu Apvienotajā Karalistē) tagad, kad mūžībā aizgājusi 20. un 21. gadsimta Lielbritānijas monarhijas viszināmākā figūra. Tā visa vietā Levits, ieraudzījis žurnālistu ar mikrofonu, sāk nodarboties ar savu iecienīto nodarbi - pašreklāmu.
Pats par sevi saprotams, ka LTV žurnālistu delegāciju ar Levitu priekšgalā uz vairākām dienām sūtīt uz Londonu nebija absolūti nekādas vajadzības, galvenokārt tāpēc, ka viņu neesamību tur neviens nebūtu pamanījis. Bet, pat neskatoties uz to, ka Levits ar Elizabeti II bija saistīts apmēram tikpat stipri kā tu, cienījamais lasītāj, viņš vismaz 1 minūti un 11 sekundes garā intervijā varēja izlikties nevis pēc Borata, bet pēc prātīga pieauguša cilvēka. Varēja, bet neizlikās.
Seko mums 
Pirms nedēļas biedrība "Austošā Saule" pulcēja piketa dalībniekus pretī "Maskavas namam" Rīgā. Ar plakātiem, kas atgādināja par ukraiņu ciešanām un nepieciešamību atbrīvoties no Krievijas ietekmes, pretī Krievijas valsts simboliem. Piketa dalībniekiem nebija šaubu par to, ka vairāk nekā pusotru gadu pēc pilna apmēra kara sākuma Ukrainā un gadu pēc okupekļa nojaukšanas Pārdaugavā "Maskavas nama" atrašanās Rīgā ir spilgts simbols arvien neatrisinātajai cīņai par Latvijas ģeopolitisko kursu un mūsu pašu interesēm savā valstī.
Sortition. Tā senajās Atēnās sauca sistēmu, kurā tautas priekšstāvji, amatpersonas, augstākie ierēdņi, tiesneši tika izvēlēti lozējot. Tas, kuram izkrita kārts ieņemt kādu augstu amatu, tad deva zvērestu kalpot godīgi, tikai un vienīgi tautas interesēs, neņemt kukuļus utt. Šī senā demokrātijas metode nav pilnībā izzudusi līdz pat mūsu dienām, piemēram, tādās valstīs kā ASV, kur šādi tiek izvēlēti tiesu zvērinātie, kuri krimināllietās faktiski izlemj – vainīgs vai ne.
Pagājušajā piektdienā, 15. septembrī, Latvijas Republikas Saeimā sākās ārkārtas sēde. Tajā bija tikai viens izskatāms jautājums, proti: “Par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam.” Runa, protams, ir par aizejošās labklājības ministres Evikas Siliņas izveidoto valdību.
Godātie Saeimas deputāti, vēršamies pie Jums, lai paustu dziļas bažas par Gunāra Kūtra pieteikto kandidatūru un plānoto apstiprināšanu Saeimas priekšsēdētāja amatā. Uzskatām, ka deputāta publiskajā telpā izskanējušie izteikumi neatbilst augstajiem godprātības, atklātības un atbildīguma standartiem, kas tiek sagaidīti no Saeimas priekšsēdētāja kā vienas no augstākajām valsts amatpersonām.
Rietumu pasaulē
Pētot Daugavpils Čmoikas un Re:Baltica prokrieviskā dueta darbības, uzdūros interesantam dokumentam, kurā Tiesībsargs analizē ar Imigrācijas likuma grozījumiem saistītos riskus, tai skaitā iespējamo eventuālo Krievijas Federācijas pilsoņu izraidīšanu no valsts nenokārtotas latviešu valodas pārbaudes dēļ.
