Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Cenšoties uzturēt „sabiedriskajiem” medijiem to valstisko finansētāju doto uzdevumu – mēģināt sabiedrības uzmanību no Valsts ieņēmumu dienesta pasūtījuma lietas un tās organizētājiem novērst ar Kremlim tipiskajām norādēm „viss nav tik viennozīmīgi” un „jāskatās, kam tas izdevīgi” -, „sabiedriskā” Latvijas radio „žurnālists”, prezidenta Egila Levita apordeņotais Aidis Tomsons piektdien radio raidījumā „Krustpunktā” aizrunājās tiktāl, ka melīgi nodēvēja „pasūtītos” Lato Lapsu un Jurģi Liepnieku par aizdomās turamajiem, kaut arī viņiem šajā safabricētajā procesā nav ne šāda statusa, ne, protams, arī uzrādītas apsūdzības. Lai demonstrētu virzienu, kurā „sabiedriskie” mediji cenšas novērst sabiedrības uzmanību, publicējam visu attiecīgās raidījuma daļas atšifrējumu.

Māra Jansone: Arī par ko vairāk sociālajos tīklos, mazāk visur kur citur ir runāts, ir par publikāciju laikrakstā Diena, tur bija intervija ar Initu Lūri, izmeklētāju, kurai pašai ir apsūdzība.

Ivo Leitāns: Nav vēl apsūdzība. 

Māra Jansone: Vēl nav apsūdzība. Tas labi, ka tu precizē. Bet tas galvenais stāsts ir par to, ka Valsts ieņēmumu dienestā ir savā laikā pasūtīts, viņai izteikts pasūtījums atrast jebko pret Jurģi Liepnieku un Lato Lapsu. Medijiem tiek pārmests, ka viņi nepietiekoši reaģē uz šo publikāciju. Un jautājums ir mediju pārstāvjiem – vai vajadzēja citādi reaģēt un kā, teiksim, tā no labas žurnālistikas prakses vajag vispār reaģēt šādās situācijās, kur ir ļoti skaļa informācija no personas, kurai pašai varbūt var kaut ko pārmest, tajā pašā laikā nu informācija ir, un, jā, ko ar to tālāk darīt?

Ivo Leitāns: Nu, ko ar to tālāk darīt? Šī te Inita Lūre beidzot tiešām būs sniegusi interviju, kur mēs tiešām zinām, ka tā ir intervija medijos, svētdien varēs redzēt fragmentus no tās intervijas, ko viņa sniegusi raidījumam DeFacto ar seju un ar vārdu. Un Dienā nebija pat, nezinu, fotogrāfijas paņēmies tajā intervijas dienā, kur viņa, būtībā arī šie apgalvojumi, kur viņa nosauca, piemēram, Liepnieku, tur faktiski tādu vārdu nenosauca.

Tas vārds parādās šīs te intervijas Dienā publicētajā versijā vienā jautājumā, tāpēc, protams, ja cilvēks, ja mēs tiekam pie pirmavota un viņš runā, godīgi sakot, to, kā interviju bez kādiem fona skaidrojumiem un tie jautājumi ir tādi it kā papildinoši, bet tur daudz kur ir teikts, nu jūs, protams, par to nerunāsiet, tāpēc jums nejautāsim, tur, to, tā kā par pamatu pliku ņemt būtu diezgan grūti, ņemot vērā arī fonu un informāciju, kas ir ap to interviju, kā tā īsti tapa, kā, teiksim, daži cilvēki, kas it kā nav tās intervijas autori dienu iepriekš saka – nu rīt tik būs avīzē kaut kas izcils, agri no rīta šo avīzi nopērk un filmē, un stāsta, redz, kā tur viss kas, uz vāka ir šī te mazā kastīte, ka tur ir tāds iekšā šokējošs stāsts.

Un, un, un Inita Lūre mums saka – jā, kāpēc viņa sniedza to interviju, viņai aicināja šo, piedāvāja sniegt šo interviju, un tāpēc viņa bez nekādas motivācijas sniedza. Savukārt kolēģis, galvenais redaktors Gatis Madžiņš mums uz jautājumu saka, ka mums piedāvāja šādu intervijas tematu un mēs piekritām, un mēs tādu tur publicējām. Tad tur kaut kas pa vidu vēl bijis kāds, kas tur starp šiem abiem piekritējiem intervijas kaut kā to organizēja. Kurš tas bija, kā tas bija, kā tas nācās, to mēs nezinām, kāda bija motivācija šim cilvēkam vai cilvēkiem. Vai tur bija, nezinu, personīga vai finansiāla, vai kāda, nav svarīgi varbūt. Bet, protams, tāpēc šo te, šo, Inita Lūre pat īsti nepateica, kādā formā tad viņai tā intervija bija, kā viņa tur tikās, ar ko, vai nu, tur viņa saka – žurnālists izrādīja interesi. Kāds žurnālists – nesaka, kāds žurnālists. 

Māra Jansone: Tad pēc būtības jūs kaut ko interesējāties par… Valsts ieņēmumu dienestā, viņa apliecina, ka viņai ir bijis šāds pasūtījums. 

Ivo Leitāns: Viņa apliecināja par to, ka viņa teica, piemēram, šādu frāzi, tas būs laikam arī sižetā, man kolēģi atļāva tā ietīzot, pateikt mazliet, lai svētdien cilvēki paskatās. Es nevienu brīdi neesmu apgalvojusi, ka kriminālprocess ir sākts nepamatoti, piemēram, šādi viņa pasaka. Jo, izlasot to versiju, tur tā kā, nu pat varbūt tas tieši tā nav pateikts, bet tās interpertācijas ap to, kas aizgāja sociālajos tīklos, ir tieši tādas un, ko paķēra vēl nevis avīze Diena, bet galvenokārt tāds interneta portāls Neatkarīgā, kurš turpināja šos stāstus. Man liekas avīzē Diena mēs tālākas publikācijas par šo interviju īsti lielas neesmu redzējis. Un Sestdienā, es nezinu, varbūt šonedēļ ir.

Lauma Spridzāne: Es paturpināšu. Sestdienā nav. Man šeit gribētos uzsvaru mazliet likt uz ko citu. Proti, uz to pašu būtību. Ir skaidrs, ka nu ap VID jau ilgāku laiku ir visādas neskaidrības, visādi pārpratumi, kas netiek līdz galam pateikti un netiek līdz galam izrunāts, un, un, un kaut kāda daļa no tā ir slepena, kaut kāda daļa tiek pusvārdos pateikta. Un šeit ir viens ļoti konkrēts jautājums, proti, vai šobrīd, 2023. gadā, vai es tagad neatceros precīzi no intervijas, vai tur bija runa par agrāku laiku, bet katrā gadījumā, patlaban vai var pasūtīt konkrētu auditu pret konkrētām personām. Un te pat es domāju ir viens jautājums, vai tajā auditā kaut ko atrod, tas ir viena daļa no jautājuma, bet otra daļa no jautājuma ir -  vai šāda vispār iespēja pastāv. Un tas ir tas, man liekas, par ko būt jārunā un tālāk arī jādiskutē. Un tiem pašiem politiķiem jāatbild un arī VID kā iestādei jāskaidro un jāatbild.

Kas attiecas uz Ivo teikto, nu tad es varu tikai priecāties, ka, ka, ka tiešām, ka tieši tavs jautājums, kā citi mediji reaģē, lūk, ir medijs, kas ir tālāk paņēmis varbūt garāku interviju ar Lūres kundzi un tālāk detaļās to kaut kā skaidros un mēģinās to vēl tālāk diskutēt un runāt, un es domāju, tas ir tas svarīgākais, lai par šo jautājumu, par šo būtību mēs tālāk runātu, lai tas nepazustu no dienas kārtības. 

Ivo Leitāns: Vēl stāsts jau ir tāds, pēc tam jau bija turpinājumos, kas bija Neatkarīgajā, tur bija rakstīts par to, ka tomēr tur bija pasūtījuma lietas ietvaros tiek nepamatoti vajāts publicista Lapsas brālis Endo Lapsa, kuram ir uzrādīta jau apsūdzība,. Es nezinu, vai tajā nedēļā, kad šī intervija tapa, vai šo žurnālists Gūte, kurš šo interviju veica, nepapētīja, nenoskaidroja šo fonu un neuzdeva jautājumu par to, vai tā lieta tiešām bija tik nepamatota, jo tur jau ir nonākusi līdz prokuratūrai un uzcelta apsūdzība. Nu, laikam, nezinu, kāpēc šādu jautājumu viņš neuzdeva. Varbūt…

Vai tos jautājumus skaņoja kaut kādi advokāti, un noteica, ko vajadzētu un ko nevajadzētu runāt, nezinu. Pieļauju, neizslēdzu. Par advokātu arī ir interesants stāsts, kas ir Lūres kundzes advokāts, kurš mums palīdzēja noorganizēt šo interviju. Paldies viņam par to, bet, nu, viņa citi klienti, kā parasti advokāti saka, ka advokātu ir aizliegts identificēt ar klientu, bet nu rada jautājumus. Bet gaidīsim svētdienu, mums vēl. 

Māra Jansone: Intrigu svētdienai tu esi devis. Evita, kādas ir tavas domas par tām reakcijām, kā citiem bija jāreaģē – medijiem, varbūt, nezinu, politiķiem, tiesībsargājošām iestādēm uz to visu? 

Evita Puriņa: Nu, tiesībsargājošajām iestādēm droši vien ir tam jāpievērš uzmanība, bet es domāju, ka tās to noteikti arī darīja, nu gan jau. Kā bija jāreaģē medijiem? Es domāju tā, kā Ivo tikko izstāstīja, kā, cerams, mēs DeFacto redzēsim, ka tomēr mēģina saprast iemeslus, motivācijas, iesaistītās personas, viņu, viņu to līdzšinējo darbību un reputāciju tai skaitā. Es nedomāju, ka nu, manuprāt, es tā sapratu, ka nu šajā gadījumā tad šie divi kungi – Liepnieks un Lato Lapsa, acīmredzot, vēlējās, lai tas izskan tā masīvi pa visiem medijiem, vai ne, bet nu, bet, bet tam tā nebija jābūt, jo, jo, jo, jo nu te visu iesaistīto personu reputācija ir tāda stipri apšaubāma līdz šim bijusi, vai ne, dažādos jautājumos, un, un, un, un vienkārši pārpublicēt šo vienu interviju, kura arī ir tāda, nu, nu, kā jau Ivo iezīmēja, ar daudz nepateiktām lietām, neuzdotām lietām, nu, nu, protams, ka nē.

Turklāt tagad laikam iznāk Lato Lapsas kārtējā grāmata, vai ne, un tur jau par, par valsts prezidentu, un, un, un, un es saprotu, ka tais pārējās intervijās viņa tā kā ir iezīmējuši, kā interesēs tad šī visa shēma esot sapīta un kā interesēs viņi tiek vajāti, nu it kā valsts prezidenta pasūtījumā vai kā. Nu tas ir, es nezinu, man tas tāds PR gājiens, nu PR meistari ir šie cilvēki, lieliski. 

Māra Jansone: Aidi, kā tev izskatījās PR gadījums vai viens medijs vienkārši gribēja kaut ko, nu, trāpījās viņiem tāda skaļa intervija, un bija žēl, ka tas neiziet tālāk. 

Ivo Leitāns: Žurnālistiska veiksme Guntaram Gūtem bija.

Māra Jansone: Jā. Vai nu, nu, kādas bija tavas domas tad, kad tu to redzēji? Kas tas tāds īsti ir? Jo vai arī, nezinu, izmantotā iespēja uzbraukt citiem medijiem, pasludinot, ka tie, it īpaši sabiedriskie mediji, ir slikti, vai tas jau bija tā kā sākumā plānots, vai nu vienkārši, nu, katrs izmantoja no šī gadījuma ko nu mācēja izmantot?

Aidis Tomsons: Es varu tikai par sevi teikt. Es nevaru par visiem medijiem un žurnālistu saimi sacīt. Es esmu no tiem, kurš neesmu ikdienas Dienas un NRA lasītājs. Es paskatos tad, ja kaut kas tiešām interesants līdz manīm nonāk, bet nu tā taisnība – neesmu ikdienas lasītājs. Un, otrkārt, nu, ja runājam īpaši par Lato Lapsu, tad nu es īpaši neinteresējos par viņa personību. Nu, man nav nekādas vajadzības bijis un es arī patiešām neinteresējos par viņa personību. Viņš ir PR cilvēks, tāpat kā Jurģis Liepnieks. Turklāt viņš nodarbojas ļoti nu tā, nu tā rupji, nu tā raupji, drīzāk tā varētu sacīt. Jā, reizēm arī pat rupji savā PR laukā. Un labi, cilvēks darbojās savā darbā tā, kā viņš to… Katrs pelna naudu tā, kā viņš uzskata to par nepieciešamu. Nu viņš, it īpaši viņš, viņš ir cilvēks, kurš man uzticību neizraisa, līdz ar to es arī neredzu vajadzību īpaši pievērsties vai sekot līdzi viņa gaitām. Es redzēju to cepšanos soctīklos, kāpēc mēs tam nepievēršam uzmanību.

Nu es par sevi varu uzreiz pasacīt – es neesmu pētnieciskais žurnālists, atšķirībā no Ivo, kurš var savā raidījumā kaut ko tālāk pētīt. Man tās ir diskusijas. It īpaši šajā laikā, kad tas bija kara gadadiena, bija pilnīgi noteikti skaidrs, par ko mēs grasāmies runāt, un tur arī nav, ko diskutēt. Šajā brīdī, nu, droši vien jau šad tad parādās kaut kur medijos kaut kas, ko mēs sakām – o, tas ir skaļi. Varētu būt. Bet nu pirmām kārtām jau mēs izvērtējam, vai tas, kas izskan, un vai par to, par ko izskan, ir uzticēšanās jeb uzticības vērts, vai nē. Ņemot vērā šo cilvēku personības, kā es teicu, īpaši Lato Lapsu, man viņš neizraisa uzticību, līdz ar to es uzreiz saku – nē. Tāpēc es tam tālāk nepievēršos. Ar to arī punkts. Neredzu nekādu vajadzību. Ja lieta attīstīsies uz priekšu, kur parādīsies kaut kas patiešām jauns vai negaidīts, protams, tad mēs par principiem varam runāt.

Bet, skatoties šobrīd tās, cik es redzu, tikai soctīklos vai tajā publiskajā telpā, nu es redzu divu, nu kā, šajā gadījumā aizdomās turamo izmisīgu cīņu mēģināt sevi attaisnot. Nu kas ir saprotami. Nu tajā brīdī, kad tevi apsūdz, mēs redzam, kādā veidā to katrs dara, kā politiķi tajā brīdī dara, kad tevi apsūdz. Nu skaidrs, ka tu cīnies ar visiem iespējamiem līdzekļiem, lai sevi parādītu baltu. Nu, es viņiem to nekādā veidā nedz liedzu. Ja viņiem izdodas, viss ir labi. Es pagaidām neredzu nekādu vajadzību iesaistīties šajā procesā un kļūt par vienu no tiem, kas mazgā.

Novērtē šo rakstu:

126
21

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Lielbritānijas karstā vasara

FotoNo 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Lasīt visu...

12

Kur pazudušas bailes no naftas krājumu izsīkšanas. Mazliet fantastiska vīzija

FotoKur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Lasīt visu...

13

Pensiju 2.līmeņa iemaksu samazināšana grauj uzticību valsts pensijai

FotoFinanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Lasīt visu...

21

14 mīti par inflāciju un cenām

FotoAr ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Lasīt visu...

21

Netematiska un nekonsekventa doma. Latvju tautas vērtējumi

FotoPēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Lasīt visu...

21

Kur slēpjas igauņu veiksmes atslēga - kāpēc kaimiņi spēj pieņemt racionālus lēmumus, bet mēs ne?

FotoIr taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Lasīt visu...

10

Vai patiešām „Rail Baltica” jēgas meklējumu dēļ ir jāieķīlā visas valsts nākotne?

FotoKomentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Lasīt visu...

21

Darbinieku trūkums – problēma samilst. Ko varam mācīties no attīstītākajām ekonomikām?

FotoRīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Lasīt visu...

21

Kā var būt, ka atalgojums atsevišķu valsts kapitālsabiedrību vadībai ir lielāks par atalgojumu līdzvērtīgu privātu uzņēmumu vadītājiem?

FotoValsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi