Egila Levita kancelejas darbinieku algas ir tik mazas, ka drīz viņus piemeklēs bads
Elita Veidemane, Neatkarīgā09.05.2023.
Komentāri (27)
Iesaki rakstu: 
Ordeņu šķinda Rīgas pilī, Kremļa atbalstītāju bļaurības Esplanādē un “gatavošanās” 9. maija pseidosvinībām – tas viss nomāca kādu svarīgu faktu, ko pamanīja vien rūpīgi politikas vērotāji. Kārtējais algu paaugstinājums! Šoreiz Valsts prezidenta kancelejai (VPK).
Valsts prezidenta kanceleja 2023. gada budžetā pieprasīja 586 117 eiro kancelejas darbinieku atalgojuma palielināšanai, kaut gan amata vietu skaits nebija mainījies: to bija 61, valsts prezidentu ieskaitot. Uz raidījuma “Kas notiek Latvijā?” jautājumu - kāpēc tāds pieprasījums? - VPK atbildēja: “Kanceleja lēma lūgt papildu finansējumu, lai paaugstinātu atalgojumu līdz konkurētspējīgam līmenim.” Tā sacīt, “kapacitātes stiprināšanai”, jo izskatās, ka bez šīs kapacitātes Valsts prezidenta kancelejas darbinieki drīz sāks pampt no bada. Bet konkurētspējīgais līmenis tomēr ir visai trekns.
Citas valsts iestādes uz tādām algām pat nevar cerēt. Laikam VPK ir tik ļoti prestižs darbs, ka nepieciešams arī attiecīgi augsts atalgojums? Izrādās, viss ir tieši otrādi. VPK Mediju centra vadītāja Justīne Deičmane augšminētajam LTV raidījumam rakstiski atbildēja: “Darba slodzes un atalgojuma nesabalansētības dēļ pēdējos gados darba tiesiskās attiecības ar kanceleju ir pārtraukuši vairāki augsti kvalificēti darbinieki - juristi, konsultanti, komunikācijas speciālisti, informācijas tehnoloģiju speciālisti, tehniskā nodrošinājuma speciālisti. Arī meklējot jaunus darbiniekus, kanceleja ir saņēmusi atteikumus nekonkurētspējīgas darba samaksas dēļ.”
Interesanti, ar kādu valsts pārvaldes amatu algām tika salīdzinātas šīs “nekonkurētspējīgās algas”, vidēji - 4368 eiro mēnesī? Šāda samaksa valsts pārvaldē ir ļoti augsta, tā apsteidz Valsts kancelejas un Augstākās tiesas darbinieku algas. Algas atpalicējos palikuši arī Saeimas darbinieki... Būtu interesanti uzzināt arī, kuri bijuši tie superprofesionāļi - juristi, komunikācijas speciālisti utt. -, kas aizgājuši “zemās algas” dēļ? Un kuri ir atteikušies nākt, kad tos aicināja Valsts prezidenta kanceleja?
Bet daži joprojām ir palikuši, jo viņus acīmredzot apmierina “nekonkurētspējīgā darba samaksa”. Piemēram, Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Andris Teikmanis un Valsts prezidenta padomnieku biroja vadītāja Sarmīte Ēlerte - ar atalgojumu no 5189 līdz 5986 eiro. Publiski pieejama arī informācija par to, cik saņem prezidenta padomnieki: vidēji 4299 eiro mēnesī. Nez, cik intensīvs ir šo padomnieku darbs un cik vērtīgus padomus viņi ir devuši valsts prezidentam? Reizēm gan izskatās, ka šie padomi ir bijuši, maigi sakot, tizli...
Varam vien iedomāties, kādas trauksmes sirēnas ir ieslēgušās “mazo algu” saņēmēju galvās, jo jauna valsts prezidenta ievēlēšanas gadījumā šis kancelejas sastāvs - visticamāk - tiks nomainīts. Un varbūt pat skaitliski samazināts, jo nav skaidrs, kas šajā kancelejā darāms, piemēram, deviņiem komunikāciju un sabiedrisko attiecību speciālistiem vai astoņiem speciālistiem, kuri nodrošina valsts prezidenta padomnieku atbalstu - lai arī ko tas nozīmētu.
Lai nezaudētu silti ieziepētās vietas, iespējams, ka svarīgākie kancelejas darboņi veic visu iespējamo, lai viņu dienaskārtībā nekas nemainītos, proti, lai savā vietā paliktu Egils Levits un lai savā vietā līdz ar to paliktu arī kancelejisti.
Viens otrs politisko intrigu vīšanas un politpirkšanas/pārdošanas speciālists šajā kancelejā ir pat neatsverams, jo vajag taču nodrošināt pareizos varas akcentus: tāpat kā Latvijas valdību vada Valsts kanceleja (to īpaši skaidri varējām vērot kovidlaikā), izskatās, ka arī valsts prezidenta institūciju vada Valsts prezidenta kanceleja. Nu kas gan var būt labāks par šo?
Pārpublicēts no neatkariga.nra.lv
Seko mums 
Sortition. Tā senajās Atēnās sauca sistēmu, kurā tautas priekšstāvji, amatpersonas, augstākie ierēdņi, tiesneši tika izvēlēti lozējot. Tas, kuram izkrita kārts ieņemt kādu augstu amatu, tad deva zvērestu kalpot godīgi, tikai un vienīgi tautas interesēs, neņemt kukuļus utt. Šī senā demokrātijas metode nav pilnībā izzudusi līdz pat mūsu dienām, piemēram, tādās valstīs kā ASV, kur šādi tiek izvēlēti tiesu zvērinātie, kuri krimināllietās faktiski izlemj – vainīgs vai ne.
Pagājušajā piektdienā, 15. septembrī, Latvijas Republikas Saeimā sākās ārkārtas sēde. Tajā bija tikai viens izskatāms jautājums, proti: “Par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam.” Runa, protams, ir par aizejošās labklājības ministres Evikas Siliņas izveidoto valdību.
Godātie Saeimas deputāti, vēršamies pie Jums, lai paustu dziļas bažas par Gunāra Kūtra pieteikto kandidatūru un plānoto apstiprināšanu Saeimas priekšsēdētāja amatā. Uzskatām, ka deputāta publiskajā telpā izskanējušie izteikumi neatbilst augstajiem godprātības, atklātības un atbildīguma standartiem, kas tiek sagaidīti no Saeimas priekšsēdētāja kā vienas no augstākajām valsts amatpersonām.
Rietumu pasaulē
Pētot Daugavpils Čmoikas un Re:Baltica prokrieviskā dueta darbības, uzdūros interesantam dokumentam, kurā Tiesībsargs analizē ar Imigrācijas likuma grozījumiem saistītos riskus, tai skaitā iespējamo eventuālo Krievijas Federācijas pilsoņu izraidīšanu no valsts nenokārtotas latviešu valodas pārbaudes dēļ.
Šī būs pirmā centriski kreisā valdība kopš neatkarības atjaunošanas. Pirmā valdība, kas nebūs konservatīva.
Lai patiesi izprastu otru cilvēku, ir jānoiet viņa ceļš viņa kurpēs, vēsta sena paruna. Tikai izprotot un pieņemot citādo, varam veidot iekļaujošāku sabiedrību. Tāpēc 15. septembrī ikviens Latvijas iedzīvotājs ir aicināts vilkt katrā kājā atšķirīgu apavu, simboliski paužot savu atbalstu deinstitucionalizācijas mērķa grupām – bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un viņu ģimenēm, cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem. Īpaši pasākumi notiks Rīgā, Jelgavā, Valmierā, Ventspilī un Ludzā, bet “Dažādo kurpju diena” tiks iedzīvināta arī sociālajos tīklos un citviet Latvijā.
Godātais Latvijas valsts prezident Edgar Rinkēvič! Es, Latvijas pilsonis Rihards M.Parts, iepriekšējā vārdā un uzvārdā – Gints Grosfogels, esmu saskāries ar nopietnām problēmām mūsu tiesībsargājošo iestāžu darbībā un finanšu institūcijās, konkrēti Swedbank, neētisko un, manuprāt, noziedzīgo uzvedību. Tālāk izklāstīšu faktus, kas skaidri norāda uz iespējamu tiesību pārkāpumu un neētisku rīcību no Swedbank puses.
