Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Egils Borats

Pietiek lasītājs
18.01.2021.
Komentāri (66)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Acīmredzot prezidents Egils Levits uzskata, ka pēdējā laikā viņa  neveiklo frāžu un paziņojumu skaits nav pietiekams, lai pilnībā samulsinātu Latvijas cilvēkus, un tāpēc viņš turpina runāt arvien dīvainākas lietas.

Savā diezgan īsajā video uzrunā par vakcināciju, kuru pārraidīja lielākie mediji, prezidents Levits četras reizes runā par lietām, kas personīgi man šķita vismaz dīvainas.

Uzrunas sākumā, runājot par C19 vakcīnu piegādi Latvijā, viņš izmanto frāzi "vakcīnas porcija". Saskaņā ar tezaurs.lv vārdnīcu vārda „porcija” galvenā nozīme ir šāda - vienai ēdienreizei vienam cilvēkam (retāk cilvēku grupai) paredzēts (ēdiena, dzēriena) daudzums.

Jāatzīmē arī tas, ka lielākā daļa cilvēku vārdu "porcija" saista ar pārtiku. Pamatojoties uz to, rodas jautājums, vai prezidents Levits zina, ka vakcīnas pret koronavīrusu tiek ievadītas ar šļirci augšdelmā? Vai viņš zina, ka koronavīrusa vakcīnu neēd ar karoti?

Interesanti, ka LTV redakcija, apzinoties absurdu, lietojot vārdu "porcija" attiecībā pret vakcīnu, ziņojuma titros vārdu "porcija" aizstāja ar vārdu deva.

Tālāk prezidents Levits saka, ka vakcīna tiks nogādāta lidostā. Interesanti, ka pirmā vakcīnas piegāde, no kuras plašsaziņas līdzekļi veica īstu šovu, tika piegādāta pa autoceļu. Pirmo sūtījumu piegādāja Polijas transporta uzņēmums SL Express, izmantojot Mercedes mikroautobusu. Mikroautobusu divas Latvijas Iekšlietu ministrijas automašīnas pavadīja uz noliktavu, kur nu jau izbijusī ministre Ilze Viņķele personīgi paņēma kurjera piegādi.

Ja prezidents Levits zinātu, ka vakcīna pirmo reizi tiek piegādāta pa ceļu, vai viņš savā ziņojumā izmantotu vārdu „lidosta”? Visticamāk, prezidentam Levitam nebija ne jausmas, kā tika piegādāta pirmais vakcīnas sūtījums. Lai kā arī būtu, uz pirmās vakcīnas partijas piegādes apstākļu fona ir vismaz nepiemēroti runāt par piegādi tikai uz lidostu.

Kāds teiks, ka valsts prezidentam nevajadzētu zināt par tādiem sīkumiem kā zāļu piegādes  transporta veids, un viņiem būs taisnība, kad runa būs par parastām zālēm. Runājot par glābšanu no pandēmijas, kuru noliktavā personīgi pieņem valsts veselības ministre, turklāt tiešajā ēterā, personīgi es domāju, ka pat prezidentam būtu jāzina svarīgākās šī notikuma detaļas.

Tālāk, runājot par jauno veselības ministru, prezidents Levits viņu nesauc vārdā. Runājot par Danielu Pavļutu vairākas reizes pēc kārtas, prezidents Levits viņu sauc vienkārši - ministrs. Ņemot vērā, ka prezidents Levits nezina, kā vakcīna tiek ievadīta cilvēka ķermenī, un nezina, kā vakcīna nonāca Latvijā, vai ir iespējams secināt, ka viņš nezina jaunā veselības ministra vārdu? Vai mēs varam secināt, ka viņš divas reizes nesauc Danielu Pavļutu vārdā vai vismaz uzvārdā vienkārši tāpēc, ka nezina (vai neatceras), ka sauc jauno veselības ministru?

Prezidents Levits uzrunu noslēdz, sakot, ka arī valdības locekļi ir jāvakcinē. Prezidents Levits uzsver nepieciešamību vakcinēt valdības locekļus, sakot, ka jāvakcinē valsts vadība, lai tā būtu atgriezusies valsts starptautiskajā apritē, kura tūlīt sāksies”.

Un šeit atkal prezidents Levits mani personīgi nopietni mulsināja. Saskaņā ar statistiku koronavīrusa  inficēto un upuru skaits turpina pieaugt. Karantīnas pasākumi lielākajā daļā Eiropas valstu ir ieviesti līdz janvāra beigām, un šo valstu līderi jau atklāti runā par to, ka karantīnas vienā vai otrā pakāpē tiks pagarinātas vēl vismaz 8-10 nedēļas pēc pašreizējo karantīnu beigām. Piemēram, Anglijā karantīna būs spēkā līdz 31. martam.

Neskatoties uz pieaugošo inficēto skaitu un ilgtermiņa karantīnām visā pasaulē, prezidents Levits uzskata, ka Latvijas valdībai būs jāsāk atgriezt mūsu valsti starptautiskajā apritē - pēc viņa vārdiem, jau tūlīt. Visa Eiropa, visticamākais, turpinās strādāt no mājām vismaz līdz pavasarim, bet Latvijas valdība ceļos no valsts uz valsti, atgriežot mūsu dzimteni starptautiskajā apritē.

Pabeidzot rakstīt šo tekstu, es jutos mazliet jokaini. Ņemot vērā valsts tēva vārdu nepietiekamību šajā konkrētajā uzrunā, viņš man atgādināja Sašu Koenu, kas vienā no savām filmam spēlē Boratu. Skumji ir tas, ka Saša Koens noteikti saprot, ka Borats ir neadekvāts un absurds, taču prezidents Levits acīmredzami pilnībā neapzinās savu vārdu atbilstību.

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/levits-mudina-ikvienu-vakcineties-pret-covid-19.a388781/?fbclid=IwAR1p_UarUxGCuc32dg_8Xy7b2uFWSZVVLEc41fFdcmoq4LOxaiuKhl7Muvo

Novērtē šo rakstu:

180
15

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...