Eglītis pamēģinājis par Nemiro pasūdzēties pat Saeimas ētikas komisijai
PIETIEK15.02.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
No amata atstādinātais Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Ēriks Eglītis par savu atstādinātāju – ekonomikas ministru Ralfu Nemiro neveiksmīgi un nedaudz komisiki mēģinājis pasūdzēties pat... Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā.
Kā liecina Pietiek rīcībā nonākusi Saeimas komisijas vēstule, kas adresēta Eglītim, viņš lūdzis izvērtēt ekonomikas ministra Nemiro „rīcību no ētiskā viedokļa”, taču piemirsis gan to, ka Nemiro pašlaik ir nevis Saeimas deputāts, bet ministrs, gan to, ka arī viņš pats nemaz nav Saeimas deputāts.
Uz to tad arī atstādinātajam valsts sekretāram laipni norādījusi Saeimas komisija, minot, ka Saeimas Kārtības rullis nosaka – komisija var ierosināt Saeimas deputātu ētikas kodeksa pārkāpuma lietu pēc tam, kad saņemts deputāta, deputātu grupas vai frakcijas rakstveida iesniegums.
„Ņemot vērā iepriekš minēto un to, ka Ralfs Nemiro ir nolicis 13. Saeimas deputāta mandātu uz ministra amata pildīšanas laiku, informēju, ka komisijai nav pamats izskatīt ekonomikas ministra Ralfa Nemiro rīcības atbilstību Saeimas deputātu ētikas kodeksam,” Eglītim norādījusi komisija.
Pirms tam Eglītim bija izdevies atrast aizstāvi sava kādreizējā padotā – tagadējā tieslietu ministra Jāņa Bordāna personā, kā arī saņemt atbalstu no pārējiem ministriju valsts sekretāriem.
Kā zināms, pašlaik Nemiro Eglīti uz dienesta pārbaudes laiku ir atstādinājis no amata, turklāt ir publiski pavēstījis, ka pirmdien gaidāms kāds īpašs paziņojums. Tikmēr pats Eglītis ir iesniedzis savdabīgu atlūgumu – no amata viņš gribot aiziet, taču tikai maija vidū.
Pietiek rīcībā nonākusī elektroniskā pasta vēstule, ko Eglītis jau pirmdien, 3. februārī ir nosūtījis Valsts kancelejas direktoram Jānim Citskovskim, atklāj – kaut arī viņš iesniedzis atlūgumu, tomēr vēlas vēl vairākus mēnešus kontrolēt Ekonomikas ministrijas (EM) pārraudzībā esošās iestādes un kapitālsabiedrības.
„Esmu gatavs līdz 15.05.2020 turpināt darbu pašreizējā amatā, lai nodrošinātu pēc iespējas sistemātiskāku pēctecību un nepārtrauktību EM, iestāžu un kapitālsabiedrību vadības sistēmā. Ceru, ka šāds racionāls risinājums būs visām pusēm pieņemams,” vēstulē Citskovskim apliecinājis Eglītis.
Tas nozīmē, ka Eglītis, saistībā ar kura darbību ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro ir izteicis nopietnas aizdomas „OIK biznesmeņu” piesegšanas jomā, vēlas vēl vairākus mēnešus kontrolēt visas svarīgākās norises ministrijas pārraudzītajās valsts kapitālsabiedrībās, tostarp arī AS Latvenergo.
Seko mums 
Pretēji ekspertiem, kas pēc aizvadītajām vēlēšanām pauž skepsi par iespēju "integrēt krievus", es redzu, ka ir tieši tagad ir pavēries iespēju logs. Krieviskais piedāvājums pašlaik ir tik ļoti sadrumstalots, vēlētāji ir vīlušies savās iepriekšējās simpātijās. "Stabilitāte" ir smagi aplauzusies, kurinot neapvaldītu radikālismu. Krievu elektorāts ir izgājis separācijas procesu - sadalījies radikāļos, mērenajos un liberāļos.
Jau kādu laiku neliek mieru sajūta, ka jādibina jauna partija, lai nākamā gada vēlēšanās “pieteiktos”, bet aiznākamajās vēlēšanās pēc pieciem gadiem jau nostartētu “pa īstam”. Šo sajūtu gan bremzē šaubas, vai pareizāk nebūtu veidot kustību kādas esošas partijas rindās vai arī — paralēli daudzu partiju rindās, tur iesūtot ideju vēstnešus. Tas tomēr ir patiesāks demokrātiskās piekrišanas tests — ja spējat izturēt konkurenci esošas politiskas organizācijas ietvaros, jums ir potenciāls pārliecināt arī vēlētāju. Tajā pašā laikā nevar noliegt arī to, ka esmu īsts latvietis. Proti, cilvēks, kuram reizēm šķiet, ka neviens jau īsti nedomā tāpat kā es un ka nekas cits neatliks kā dibināt teju viena cilvēka partiju.
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
