Ehhhh, kā mums pietrūkst tāda kārtīga komunisma! Jo citādi Igors ar perforatoru pelna vairāk nekā es – 32 gadus jauna ziņu portāla un TV raidījuma redaktore!
Krista Draveniece, la.lv20.10.2024.
Komentāri (92)
Iesaki rakstu: 
Esmu 32 gadus jauna ziņu portāla un TV raidījuma redaktore, kura Latvijas Universitātē ir ieguvusi augstāko izglītību. Aktīvi strādāju jau 13 gadus savā profesijā, šobrīd baudu prieku strādāt no mājām, ir maiņu darbs, bet vakaros ģimeni satieku, un ilgos komandējumos nav jābrauc, kā tu domā, lasītāj, cik liela ir mana alga?
Kautrīgais latvietis jau parasti par šādām tēmām skaļi nerunā, “nu tā nav smuki līst otra maciņā”, bet, katru dienu rakstot ziņas par to, ka eļļa ir divreiz dārgāka un kafija jau sen vairs nemaksā piecus eiro, nu nav iespējams nerunāt par to, cik liela alga Latvijā ir pieņemama.
Šobrīd, ja tā pavisam godīgi, man nav ne jausmas, kāds skaitlis būtu jānosauc, pašai atbildot uz savu jautājumu, jo viens draugs pelna 1000 eiro, cits 3000. Vai tas nozīmē, ka pirmais dunduks un otrais normāls vai pirmais vidējs latvietis un otrais veiksminieks?
Vecs tautas ticējums vēsta, ka laba alga ir tad, ja divas minimālās saliek kopā. Tā šobrīd Latvijā ir 700 eiro, tātad 1400 būtu tīri ciešami uz rokas. Ko saka zinātne?
Tikko, 10. oktobrī, LETA rakstīja, ka dzīvei nepieciešamā alga jeb minimālais ienākumu līmenis, kas tiek uzskatīts par nepieciešamu indivīdam vai ģimenei, lai segtu savas pamatvajadzības un uzturētu pienācīgu dzīves līmeni noteiktā ģeogrāfiskā apgabalā, 2024.gadā Rīgā ir 1630 eiro bruto, bet reģionos – 1384 eiro bruto, liecina atalgojuma pētījumu un vadības konsultāciju uzņēmuma “Figure Baltic Advisory” veiktais šī gada pētījums.
Salīdzinot ar situāciju pērn, dzīvei nepieciešamā alga Rīgā ir pieaugusi, bet reģionos – mainījusies minimāli. 2023.gadā dzīvei nepieciešamā alga Rīgā bija 1501 eiro bruto, bet reģionos – 1397 eiro bruto. Šo pieaugumu gan, paskatoties, cik maksā izīrēt divistabu vai, nedod Dievs, trīsistabu dzīvokli Rīgas rajonā, gribētos ļoti apšaubīt.
Peldot pa internetu, atradu tādu interesantu mājaslapu algas.lv, kur, ierakstot savu atalgojumu, pienākumus, nozari, pieredzi, ar visu varenā interneta spējām tiek aprēķināts, vai tava konkrētā alga, salīdzinot ar citiem amata brāļiem, ir pieņemama. Salīdzinājumam tika norādītas redaktoru algas arī Igaunijā, Lietuvā un Serbijā (?!).
Smieklīgi šķita interesantie fakti – “pēc 15 minūšu nostrādāšanas varat iegādāties vienu Big Mac”.
Vai, paldies! Tagad laime pilnīga! Bet kā būs ar gāzi apkurei vai ziemas zābakiem?
Katrs pats savas laimes kalējs, un kam vispār tagad viegli, kāpēc es te kaut ko ar neveikla humora pieskaņām cenšos šķetināt? Man vienmēr šķitis, ka kādai taisnības skalai šajā jautājumā jāeksistē, sākot no praktikanta krekla, tālāk kāpjot pa savām karjeras kāpnēm, saņemot paaugstinājumu, pierādot savas prasmes, iegūstot pieredzi un atzinību. Šobrīd ar savu algu esmu apmierināta, bet tajā brīdī, kad dažādu nozaru profesionāļu mājaslapā man
Igors par pusnobrukušu betona kāpņu flīžu nokalšanu pieprasīja 800 eiro, sajutos kā ar slapju zivi pa seju dabūjusi. Tas ir vienas dienas darbs.
Vienas dienas darbs ar perforatoru rokās. Tad tā katru dienu… Nē, jāatpūšas jau arī ir. Teiksim, ka, tikai trīs dienas nedēļā rukājot, Igors nopelna gandrīz 10 000 eiro mēnesī? Tagad skaidrs, kam Ikšķilē tās dārgās villas pieder. Uz kuras planētas mēs dzīvojam?
Prieciņam pāris faktu, kas sajauks Tavu galvu vēl vairāk:
-Didrihsoni mēnesī nopelna 15 000 eiro;
-vidējais skolotāja atalgojums par slodzi mēnesī ir 1478 eiro;
-Rīgas mērs Ķirsis pērn nopelnījis 68 408 eiro jeb 5700 eiro mēnesī;
-vidējā alga ukraiņu karavīriem ir 70 000 Ukrainas grivnas, kas ir aptuveni 1400 eiro;
-Igors (kura pakalpojumus es, protams, nevarēju atļauties) par kāpņu demontēšanu dienā nopelna 800 eiro.
Re, kādus lieliskus rakstus es māku rakstīt:
https://www.la.lv/krista-draveniece-radio-karali-pret-apsaubamas-izcelsmes-tv-damam-vai-izklaide-ir-mirusi#mce_temp_url#
Seko mums 
Uz bijušo Federālā izmeklēšanas biroja (FIB) direktoru Džeimsu Komiju krīt aizdomu ēna par aicinājumu nogalināt Donaldu Trampu. Komijs ievietoja instagramā fotogrāfiju ar gliemežvākiem, izkārtotiem skaitlī “8647”, un parakstu: “Foršs gliemežvāku veidojums manā pludmales pastaigā.”
Cilvēka eksistence nav reducējama tikai uz ārējiem normatīvajiem ietvariem vai sabiedrības uzspiestām struktūrām. Jau kopš dzimšanas indivīdam piemīt fundamentālas spējas — uztvere, domāšana, izvēle —, kas veido viņa personīgo patiesības izpratni. Šīs spējas kalpo kā pamats gan ētiskai, gan tiesiskai autonomijai.
Pēdējā laikā kļūst arvien redzamāka Agitas Zariņas-Stūres, Saeimas deputātes un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas, nekompetence. Lai gan visa viņas profesionālā dzīve ir bijusi saistīta ar izglītību, šķiet, ka viņa neizprot pat elementāras izglītības tendences Latvijā un pasaulē.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) noliedz publiskajā telpā izskanējušos apgalvojumus par iestādes it kā iejaukšanos atsevišķu plašsaziņas līdzekļu redakcionālajā neatkarībā un cenzūras īstenošanu. KNAB savas funkcijas, tostarp priekšvēlēšanu aģitācijas uzraudzību, veic saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām pilnvarām un tiesībām.
Es te paklausījos Ivo Butkeviča podkāstu ar bijušo AirBaltic padomes priekšsēdētāju Klāvu Vasku. Doma bija saprast, kur mans un amatpersonas viedokļi varētu atšķiras. Vai arī viņš lies bleķi kā Jānis Ošlejs un dezinformēs sabiedrību?
Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas, kas ir koalīcijā ar to, atbalstīt šo ideju. Īsāk sakot, jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji.
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
