Ehhhh, kā mums pietrūkst tāda kārtīga komunisma! Jo citādi Igors ar perforatoru pelna vairāk nekā es – 32 gadus jauna ziņu portāla un TV raidījuma redaktore!
Krista Draveniece, la.lv20.10.2024.
Komentāri (92)
Iesaki rakstu: 
Esmu 32 gadus jauna ziņu portāla un TV raidījuma redaktore, kura Latvijas Universitātē ir ieguvusi augstāko izglītību. Aktīvi strādāju jau 13 gadus savā profesijā, šobrīd baudu prieku strādāt no mājām, ir maiņu darbs, bet vakaros ģimeni satieku, un ilgos komandējumos nav jābrauc, kā tu domā, lasītāj, cik liela ir mana alga?
Kautrīgais latvietis jau parasti par šādām tēmām skaļi nerunā, “nu tā nav smuki līst otra maciņā”, bet, katru dienu rakstot ziņas par to, ka eļļa ir divreiz dārgāka un kafija jau sen vairs nemaksā piecus eiro, nu nav iespējams nerunāt par to, cik liela alga Latvijā ir pieņemama.
Šobrīd, ja tā pavisam godīgi, man nav ne jausmas, kāds skaitlis būtu jānosauc, pašai atbildot uz savu jautājumu, jo viens draugs pelna 1000 eiro, cits 3000. Vai tas nozīmē, ka pirmais dunduks un otrais normāls vai pirmais vidējs latvietis un otrais veiksminieks?
Vecs tautas ticējums vēsta, ka laba alga ir tad, ja divas minimālās saliek kopā. Tā šobrīd Latvijā ir 700 eiro, tātad 1400 būtu tīri ciešami uz rokas. Ko saka zinātne?
Tikko, 10. oktobrī, LETA rakstīja, ka dzīvei nepieciešamā alga jeb minimālais ienākumu līmenis, kas tiek uzskatīts par nepieciešamu indivīdam vai ģimenei, lai segtu savas pamatvajadzības un uzturētu pienācīgu dzīves līmeni noteiktā ģeogrāfiskā apgabalā, 2024.gadā Rīgā ir 1630 eiro bruto, bet reģionos – 1384 eiro bruto, liecina atalgojuma pētījumu un vadības konsultāciju uzņēmuma “Figure Baltic Advisory” veiktais šī gada pētījums.
Salīdzinot ar situāciju pērn, dzīvei nepieciešamā alga Rīgā ir pieaugusi, bet reģionos – mainījusies minimāli. 2023.gadā dzīvei nepieciešamā alga Rīgā bija 1501 eiro bruto, bet reģionos – 1397 eiro bruto. Šo pieaugumu gan, paskatoties, cik maksā izīrēt divistabu vai, nedod Dievs, trīsistabu dzīvokli Rīgas rajonā, gribētos ļoti apšaubīt.
Peldot pa internetu, atradu tādu interesantu mājaslapu algas.lv, kur, ierakstot savu atalgojumu, pienākumus, nozari, pieredzi, ar visu varenā interneta spējām tiek aprēķināts, vai tava konkrētā alga, salīdzinot ar citiem amata brāļiem, ir pieņemama. Salīdzinājumam tika norādītas redaktoru algas arī Igaunijā, Lietuvā un Serbijā (?!).
Smieklīgi šķita interesantie fakti – “pēc 15 minūšu nostrādāšanas varat iegādāties vienu Big Mac”.
Vai, paldies! Tagad laime pilnīga! Bet kā būs ar gāzi apkurei vai ziemas zābakiem?
Katrs pats savas laimes kalējs, un kam vispār tagad viegli, kāpēc es te kaut ko ar neveikla humora pieskaņām cenšos šķetināt? Man vienmēr šķitis, ka kādai taisnības skalai šajā jautājumā jāeksistē, sākot no praktikanta krekla, tālāk kāpjot pa savām karjeras kāpnēm, saņemot paaugstinājumu, pierādot savas prasmes, iegūstot pieredzi un atzinību. Šobrīd ar savu algu esmu apmierināta, bet tajā brīdī, kad dažādu nozaru profesionāļu mājaslapā man
Igors par pusnobrukušu betona kāpņu flīžu nokalšanu pieprasīja 800 eiro, sajutos kā ar slapju zivi pa seju dabūjusi. Tas ir vienas dienas darbs.
Vienas dienas darbs ar perforatoru rokās. Tad tā katru dienu… Nē, jāatpūšas jau arī ir. Teiksim, ka, tikai trīs dienas nedēļā rukājot, Igors nopelna gandrīz 10 000 eiro mēnesī? Tagad skaidrs, kam Ikšķilē tās dārgās villas pieder. Uz kuras planētas mēs dzīvojam?
Prieciņam pāris faktu, kas sajauks Tavu galvu vēl vairāk:
-Didrihsoni mēnesī nopelna 15 000 eiro;
-vidējais skolotāja atalgojums par slodzi mēnesī ir 1478 eiro;
-Rīgas mērs Ķirsis pērn nopelnījis 68 408 eiro jeb 5700 eiro mēnesī;
-vidējā alga ukraiņu karavīriem ir 70 000 Ukrainas grivnas, kas ir aptuveni 1400 eiro;
-Igors (kura pakalpojumus es, protams, nevarēju atļauties) par kāpņu demontēšanu dienā nopelna 800 eiro.
Re, kādus lieliskus rakstus es māku rakstīt:
https://www.la.lv/krista-draveniece-radio-karali-pret-apsaubamas-izcelsmes-tv-damam-vai-izklaide-ir-mirusi#mce_temp_url#
Seko mums 
Ja vīrietis un sieviete ir divas dažādas lietu dabas, tad ir loģiski, ka tiktāl, cik runa ir par vienas dabas atšķirību no otras, vienu dabu iemiesojošie indivīdi būs savu īpatnējo dabu aprakstošo īpašību ziņā pārāki par indivīdiem, kuri nepieder pie šīs dabas.
Esmu pret Stambulas konvenciju un jebkuru citu konvenciju, kas atdod suverēna varu nevēlētām, ideoloģiskām ārvalstu institūcijām. Šī konvencija ir nevis apņemšanās partneriem, ka mēs labticīgi ievērosim zināmas civilizētā sabiedrībā pieņemtas normas (un viņi mums attālināti iedos varbūt kādu atzīmi, kas ļaus citu valstu pilsoņiem rēķināties ar zināmu paredzamu tiesisko ietvaru), bet, ka mēs atdodam imūniem GREVIO inspektoriem teikšanu pār savu zemi, teikšanu par to, kāda veida patvaļīgi interpretētas “jebkādas vardarbības” mums būs viņu institucionalizētā uzraudzībā jāievieš un kādi normāli un sakārtotā divu dzimumu sabiedrībā nenovēršami stereotipi viņu ideoloģiskās noslieces dēļ mums būs “jāizskauž”. Tā nav vienošanās, tā ir neskaidru robežu pilnvaru atdošana.
Ekselences, godātie delegāti, vispirms vēlos pateikties Brazīlijas prezidentam un valdībai par viesmīlību. Mēs tiekamies ANO Klimata pārmaiņu COP30 konferencē. Šī gada konference ir veltīta globālai mobilizācijai. Lai kopīgi virzītos no sarunām uz mērķu īstenošanu.
Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
