Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šodien publicējam partijas Latvijas Attīstībai vadītāja Einara Repšes atbildes uz tiem viņam uzdotajiem lasītāju jautājumiem, kuri, viņa paša vārdiem izsakoties, varēja tikt uzskatīti par "leģitīmiem". Publicējam tikai tās Repšes atbildes, kuras nav iekļautas jaunajā grāmatā Grābeklis, kura nāks klajā neilgi pirms oktobra sākumā paredzētajām 12. Saeimas vēlēšanām.

- Vai Jūs savulaik, esot partijas Jaunais laiks līderis, esat precīzi noskaidrojis iemeslus, kālab “Audera jautājums" parādījās tik vēlu, gaidot, kamēr viņš top par ministru? Gribas vilkt paralēles ar skaļiem tiesas procesiem ārvalstīs, kad nevienu “cietušo” problēma nesatrauc līdz brīdim, iekams tapis skaidrs, ka no “pārkāpēja” iespējams dabūt pieklājīgu naudas summu. Vai esat izpētījis – kurš, kas, kāpēc? Vai tas (precīzs pētījums, viena alga, ko rādītu rezultāts) vispār ticis uzskatīts par nepieciešamu?

- Nē, neesmu to precīzi noskaidrojis. Pieļauju, ka īstais nolūks bija nodarīt iespējami lielu kaitējumu partijai un traucēt valdības darbu.  Esmu dzirdējis, ka mūsu konkurenti pie tā tika nopietni piestrādājuši. Audera kungs toreiz bija viens no retajiem, kurš ne tikai no kolēģu puses tika virzīts par ministru, bet arī piekrita šo sarežģīto posteni uzņemties.

- Vai savulaik Kariņa–Lemberga strīdā esat iejaucies un paskaidrojis, ka uz tiesiskuma balstīta muļķība ir kaitīga sabiedrībai, piedevām pilnīgi lieki un bezjēdzīgi tērējot tiesas laiku un valsts naudu? Vai esat aicinājis Kariņu atmaksāt velti izšķiestos līdzekļus, kad prāva tika zaudēta?

- Nē, neesmu šajā strīdā īpaši iejaucies, neesmu arī nevienam skaidrojis  augstākminētās gudrības, kā arī neesmu aicinājis atmaksāt tiesas procesā iztērētos līdzekļus.

- Iepriekšējā jautājuma sakarā: vai uzskatāt par pieņemamu reāli aprobežota cilvēka (dumja) virzīšanu uz Eiropas Parlamentu, lai “būtu tālāk no acīm”? Arguments “vēlētāju izvēle” šoreiz nobāl fakta priekša, ka Kariņu savulaik sarakstā "ievietoja" pirms nenoliedzami kompetentākās Ingrīdas Circenes.

- Šis jautājums satur apgalvojumus, tai skaitā nepieklājīgus, kuriem nepiekrītu un tālāk nekomentēšu. Paskaidrošu tikai, ka kandidātu izvirzīšana un saraksta kārtošana partijā notika demokrātiskā veidā, kur partijas biedriem, un it īpaši katram valdes loceklim bija sava balss un ietekme. Katra kandidāta priekšrocības un trūkumi tika izvērtēti demokrātiskā procesā.

- Partijas iekšējās problēmas. Vai ER joprojām uzskata, ka ilgus gadus valdošas partijas iekšējie strīdi ir slēpjami, gluži kā tas bijis kompartijas laikos?

- Strīdi, ja tie pastāv, nav ne īpaši slēpjami, ne arī īpaši publiski uzsverami. Tā vietā strīdi ir jārisina. Kas attiecas uz publicitāti, tad katrai domstarpībās iesaistītai pusei ir tiesības izklāstīt savu viedokli publiski, ja tā to vēlas. Atklātība vienmēr ir vēlama, bet gaumes robežās, neieslīgstot nevienā no galējībām.

- Neapšaubot KNAB kompetenci. Vai ER uzskata par loģisku soli ilgus gadus visos līmeņos rādīt, ka var dot un var ņemt un pēkšņi ar vienu soli sākt devējus, ņēmējus ķert, uzskatot to par baiso sasniegumu. Vai sīka 5latnieka devēja nodarījums spēj kaut minimāli notušēt tās naudas summas, kas reāli tiek izšķiestas ik gadu

- Korupcijas samazināšana ir pasākumu komplekss, kurā sava vieta ir gan izglītošanai un prevencijai, gan apkarošanai un sodīšanai. Jūsu minēto “5latnieku devēju” problēma tiešām nav uzskatāma par primāro, bet tā papildina kopējo visatļautības fonu. Primāri apkarojama ir lielā korupcija, kur valsts tiek apzagta par miljoniem, un tas, manuprāt, izvirzāms par galveno KNAB uzdevumu.

- Kas Eināra Repšes politiskās karjeras laikā traucēja soļiem valsts enerģētiskās neatkarības virzienā?

- Nekas īpaši netraucēja. Bet, ja jau tā jautājat, tad acīmredzot nav pieņemti visi vajadzīgie lēmumi. Kā jau politikā, vienmēr atrodas alternatīvi viedokļi, priekšlikumi, prioritātes. Ne vienmēr visiem ir vienāds zināšanu, izpratnes līmenis, ne arī vienāds viedoklis par valstij izdevīgāko risinājumu.

- Valsts pārvaldes reforma. Kas traucēja to veikt īsi, asi un lietderīgi? Vai fakts, ka daudzi redzami JL un tagad Vienotības personāži nākuši no ierēdniecības vidus – Āboltiņa, Dombrovskis, Šēnbergs, Vilks?

- Domāju, ka galvenais traucēklis īsai un asai valsts pārvaldes reformai ir dažādie un pat krasi atšķirīgie viedokļi par to kādam tad būtu jābūt sagaidāmajam rezultātam. Pastāv vairākas savstarpēji konfliktējošas teorijas par to kāda būtu ideāla valsts pārvalde. Arī Latvijā  par to arvien nav vienota viedokļa un katra partija, katra valdība īsteno mazliet citu pieeju valsts pārvaldes darba organizēšanai. Vienotas pieejas civildienesta attīstībai nav, bieži vien pat vienas partijas iekšienē.

- Pēdējā gada laikā ir ļoti masīva reklāmas kampaņa Latvijas Attīstībai. Tiek stāstīts, ka tiks īstenoti visi nepieciešamie pasākumi Latvijas ekonomikas attīstībai, uzņēmēju interešu aizstāvēšana un ievērošana, un tā tālāk. Jautājums pēc būtības - kas traucēja Eināram Repšem veicināt Latvijas attīstību, kad viņš veidoja partiju Jaunais laiks, tika ievēlēts 8.  un 9. Saeimā par deputātu, vadīja Ministru Kabinetu no 2002.gada 7.novembra līdz 2004.gada 9.martam, bija Latvijas aizsardzības ministrs no 2004. gada līdz 2005.gada 23. decembrim, bija Latvijas finanšu ministrs no 2009.gada 12.marta līdz 2010.gada 3.novembrim?

- Es nepiekrītu apgalvojumam, ka norādītajos posmos Latvijas attīstības labā nekas netika darīts. Tika gan apkarota korupcija, gan samazināti nelietderīgi budžeta tēriņi, gan radīti priekšnoteikumi ekonomikas attīstībai samazinot nodokļus. Manas valdības laikā budžeta bāze tika samazināta par 5%, lai novērstu iespējamu apdraudējumu un budžeta krīzi nākotnē. Tika uzņemts kurss uz sabalansētu valsts budžetu tuvā nākotnē. Tika  veikti arī citi pasākumi Latvijas sekmīgas attīstības veicināšanai, piemēram, īstenots atbalsts ģimenēm ar bērniem.

Diemžēl, kad mana valdība tika gāzta, turpmākās valdības īstenoja ļoti atšķirīgu, pat pretēju politiku, īpaši budžeta un finanšu jomā. Rezultātā tas noveda valsti līdz krīzei, ko nācās risināt jau ieņemot finanšu ministra amatu Dombrovska valdībā.

Protams, katrā laikā ir bijuši savi unikāli apstākļi un atšķirīgas prioritātes. Manas valdības laikā viena no galvenajām prioritātēm bija korupcijas apkarošana un tiesiskuma nodrošināšana. Kad biju aizsardzības ministrs, tā bija valsts aizsardzības spēju stiprināšana un dalība starptautiskajās organizācijās. Savukārt, kad biju finanšu ministrs, galvenā prioritāte bija valsts bankrota novēršana un finanšu krīzes pārvarēšana.

Šodien galvenā prioritāte ir mērķtiecīga Latvijas attīstības veicināšana un eksportspējīgas ražošanas atjaunošana.

- Es beidzot gribu dzirdēt ekonomisko pamatojumu, nosakot pārejas kursu no rubļiem uz LVR un no LVR uz latiem, kā arī pamatojumu lata piesaistei eiro pēc konkrēta kursa un tā faktisko ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību.

- Pārejot no Latvijas rubļiem uz latiem, vienlaicīgi, pēc viena mēroga, tika mainīta gan visa nauda, gan visas cenas. Faktiski tika mainīts tikai mērogs. Šādos apstākļos, no ekonomiskā viedokļa, pārrēķināšanas koeficientam jeb mērogam nav lielas nozīmes, un vairāk jāvadās tieši no lietderības apsvērumiem. Tik tiešām – naudas vērtība nemainās no tā vai to, piemēram, rēķina latos vai santīmos... Santīmos naudas it kā ir 100 reizes vairāk, bet arī cenas ir 100 reizes lielākas, līdz ar to no mēroga maiņas nav ne ekonomisku ieguvumu, ne zaudējumu. Līdzīgi apsvērumi bija spēkā pārrēķinot naudu un reizē arī cenas no Latvijas rubļiem uz latiem. To ko pirms tam varēja nopirkt par 200 Latvijas rubļiem, pēc apmaiņas varēja nopirkt par 1 latu, un otrādi.

Savukārt lietderības apsvērumi noteica, ka vienam santīmam būtu jābūt ar reālu pielietojumu un pirktspēju, t.i. jāspēj vismaz kaut ko reālu nopirkt, piemēram – sērkociņu kastīti. Pretējā gadījumā šīs monētas nebūtu vajadzīgas un no tām varētu atteikties. Tā kā pirms tam notikušās rubļa inflācijas dēļ sērkociņu kastītes cena tajā brīdī bija aptuveni 2LVR, tad arī maiņas mērogs tika noteikts tā lai turpmāk šī sērkociņu kastīte maksātu 1 santīmu. Citādi mazās santīmu monētas nebūtu vajadzīgas un no tām varētu atteikties.

Bieži jautā, kas tad iznīcināja iedzīvotāju iepriekšējos gados izveidotos naudas uzkrājumus, ja tā nebija naudas reforma? Tā bija inflācija, kas pie tam bija notikusi jau pirms lata ieviešanas. Iedzīvotāju naudas uzkrājumus iznīcināja nevis apmaiņas kurss, bet gan Krievijas rubļa inflācija. Šī inflācija uz lata ieviešanas brīdi bija jau noticis fakts un pašā Krievijā arī pēc tam vēl ilgi turpinājās.

Lai pārliecinātos par šo apgalvojuma patiesību, piedāvāju apdomāt divas lietas. Pirmkārt - vai iedzīvotāju kabatās būtu vairāk naudas, ja mēs turpinātu lietot Latvijas rubļus, nepārejot uz latiem? Nē, jo naudas vērtība, tās reālā pirktspēja, nav atkarīga no tā kādās vienībās to izsaka.

Otrkārt, vai iedzīvotāju noguldījumi un uzkrājumi šodien būtu vērtīgāki, ja nekādas naudas reformas vispār nebūtu bijis, t.i. ja mēs šodien arvien turpinātu lietot “vecos labos” Krievijas rubļus? Nē, gluži otrādi, Krievijas rubļa turpmākās inflācijas dēļ, tādā gadījumā iedzīvotāju uzkrājumu vērtība šodien būtu vēl daudz, daudz zemāka. Vairākus desmitus reižu zemāka. Pārejot uz latu mēs apturējām turpmāku pārmērīgu inflāciju, bet, protams, nevarējām padarīt par nebijušu pirms tam notikušo.

Savukārt par lata piesaisti eiro varu teikt, ka tā notika pēc piesaistes dienas faktiskā tirgus kursa. Lai arī tajā laikā vairs nebiju Latvijas bankas prezidents, šādu pieeju atzīstu par visai pamatotu. Katrā ziņā pāreja pēc tās dienas tirgus kursa ir daudz pamatotāka no visiem viedokļiem, tai skaitā ekonomiskā, nekā kursa voluntāra koriģēšana uz augšu vai leju. Cits jautājums, vai pareizi tika izvēlēta piesaistes diena,  mēnesis un gads? Varbūt jā, varbūt nē, bet atgādināšu, ka valūtas kursu svārstību virzienu  neviens nevar droši paredzēt, vismaz īsā termiņā ne. Līdz ar to, nogaidot citu dienu, varēja īstenoties gan augstāks, gan zemāks piesaistes kurss. Tā kā to nav iespējams prognozēt, nebija arī lielas jēgas gaidīt, jo nogaidot, ar vienādu varbūtību varēja sanākt gan labāk, gan sliktāk.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Muļķim būt

FotoMaz ir to, kuri spēj saprast, kas notiek, un tomēr viņiem ir svarīgi, lai tiem būtu savs viedoklis par notiekošo.
Lasīt visu...

12

Rietumu civilizācijas krīze

FotoIevērojamais britu vēsturnieks Arnolds Toinbijs ir rakstījis, ka nevienas nācijas un nācijvalsts vēsturi nevar izskaidrot pašu par sevi – tas ir iespējams tikai civilizācijas kontekstā.[1] Tāpēc ikvienam no mums ir būtiski izprast Rietumu civilizācijas būtību, tās vēsturi un šodienu. Manuprāt, Rietumu civilizāciju šodien raksturo viens vārds – krīze. Un tā vistiešākajā veidā attiecas uz mums.
Lasīt visu...

21

Divi vienā

FotoLasot manas publikācijas laikrakstos no astoņdesmito gadu beigām līdz manis uzrakstītām un izdotām grāmatām, lasītāji zina, ka nespecializējos uz kādu konkrētu tematu, bet rakstu par visu, kas man šķiet svarīgs.
Lasīt visu...

21

Trīs aktuāli izskaidrojumi un viens negaidīts secinājums

Foto1.Nogurums no patiesības jeb patiesības destruktivitāte. Nogurums no patiesības ir realitāte. Tāds psihiskais stāvoklis ir iespējams individuālā līmenī. Iespējams arī kolektīvā līmenī kā sociuma kādas daļas (piem., inteliģences) apziņas pazīme. Tā tas ir tajos gadījumos, kad patiesībai ir kolektīvs raksturs. Tādās reizēs patiesība attiecas uz daudziem cilvēkiem, kā arī var attiekties uz visu tautu.
Lasīt visu...

21

Rīga. Vai tiešām bezceRīga?

FotoKādu laiku nebiju braukusi pa Rīgu, taču aizvadītajās brīvdienās pabraukāju pa vairākiem mikrorajoniem (man gan labāk patīk teikt apkaimēm). Ticiet man – šajās pāris stundās no sirds varēju uz savas ādas izbaudīt to, par ko beidzamajā laikā žēlojas šoferīši – un viņus var labi saprast! – par absolūti sabrukušajām Rīgas ielām.
Lasīt visu...

6

Vai „Jaunajai Vienotībai” ir jāpilda „Vecās Vienotības” solījumi?

FotoIzglītības un zinātnes ministrija Vienotību pārstāvošā ministra Kārļa Šadurska personā 2018.gadā apsolīja pedagogiem darba samaksas pieaugumu. Šis solījums turklāt tika nostiprināts “uz papīra”, kad Ministru kabinets 2018.gada 15.janvārī izdeva rīkojumu Nr.17 “Par pedagogu darba samaksas pieauguma grafiku laikposmam no 2018.gada 1.septembra līdz 2022.gada 31.decembrim” (https://likumi.lv/ta/id/296460-par-pedagogu-darba-samaksas-pieauguma-grafiku-laikposmam-no-2018-gada-1-septembra-lidz-2022-gada-31-decembrim).
Lasīt visu...

18

Kam mēs esam pret

FotoKPV LV vajadzētu sākt aizdomāties par to, lai latvieši neatceras, kā boļševiki kungu mājas dedzināja. Kam pieder valsts vēlētājiem solīto darbu izpilde - to visu Artuss Kaimiņš un Co. ir paveikuši pāris nedēļu laikā:
Lasīt visu...

21

Linkaits izvēlas „Yandex Taxi”?

FotoOtrdien, 12.februārī pie Satiksmes ministrijas (SM) tiek plānots protests, kas tieši vērsts pret nozares politisko vadītāju Tāli Linkaitu (Jaunā konservatīvā partija). To sola rīkot taksisti un citi pārvadātāji, kam dzīvi apgrūtina nelegāli strādājošie un nodokļus nemaksājošie – vai citām valstīm maksājošie – konkurenti.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Latvietis "Saskaņas" mītiņā pie Rīgas domes

Mans paziņojums par vēlmi piedalīties „Saskaņas” mītiņā pie Rīgas domes bija izsaucis vētru ne tikai sociālajos tīklos, bet arī ģimenē...

Foto

Ģeopolitika un mūsu neapskaužamais stāvoklis

Visjaunākie notikumi Venecuēlā, saprotams, pirmkārt un galvenokārt attiecas uz šīs valsts iedzīvotājiem un nekorekti ir iejaukties ar komentāriem viņu kultūras norisēs....

Foto

Koncepcijas projekts „Harmoniska Latvija. Taisnīgāka sabiedriskā iekārta”

Gatavojot šo projektu, par pamatu ņēmu Vācijas Brēmenes zemes satversmi. Domājot par Stradiņu dzimtas dzimto novadu Sēliju, Brēmenes zemi...

Foto

Precedents

Jau rakstīju par negaidītajiem pavērsieniem Armēnijā, par Roberta Kočarjana un Serža Sargsjana atstumšanu no varas, par Armēnijas «Samta» revolūciju, kā arī par vēlēšanām, kurās Armēnijā...

Foto

Nodrāztais tiesiskums Bordāna stilā: paši beidzām, dosim citiem

Pēdējo gadu laikā par vienu no iemīļotākajiem dažādu partiju pārstāvju vārdiem ir kļuvis vārds “tiesiskums”. Tas tiek locīts...

Foto

Vai tiešām Rozenvalds nesaprot, ka ir kļuvis par noderīgo idiotu Kremļa propagandas ķetnās?

Uzzināju, ka piektdien, 01.02.2019. "masu medija" Sputnik lapā ir intervija ar "Latvijas Universitātes sociālo un...

Foto

Rūpējoties par Baltijas valstu izaugsmi un saviem klientiem, no darba atlaidīsim 800 darbinieku

2019. gada laikā Luminor vienkāršos savu darbības modeli, tostarp samazinot darbinieku skaitu visos...

Foto

Latvistikas politiskā seja un etnopolitoloģija

Šis teksts ir veltīts latviešu tautas mentalitātes vienotībai ar politiku. Mentalitāte, demogrāfija un kultūra ir trīs pīlāri, uz kuriem balstās burtiski...

Foto

Es redzēju sapnī, kā…

“Neviens nav pārāk liels cietumam. Neviena persona vai uzņēmums, kas kaitē ASV ekonomikai, nav ārpus likuma. Tas attiecas arī uz lielajiem uzņēmumiem,”...

Foto

Kailcirte: kaimiņa skatījums

Skaidrs, ka pārskatāmā nākotnē lielāks vai (cerams) mazāks kailciršu īpatsvars Latvijas mežos ir neizbēgams. Jā, kailcirtēm nav nekāda ekoloģiska attaisnojuma, un sabiedrībai tās...

Foto

Obskurantisma aprobācija

2019.gada 28.janvārī internetā varēja izlasīt: “Līdz ar tiesnešu neatkarības palielināšanos būtiski jāpalielinās arī tiesnešu atbildības apmēram, un par šo divu aspektu samērīgumu iestāsies arī...

Foto

Ir tikai divas izvēles iespējas

Mēs visi vērojam un vērtējam pasauli, kurā dzīvojam. Atbilstoši savam vērtējumam mēs izdarām savu izvēli, un šī izvēle nosaka mūsu praktisko...

Foto

Ja Jurašs ir tik tīrs, ko tad šis tā baidās no tiesas un ko tad “bezkompromisa tiesiskuma” ieviesēji tā raustās no tiesiskuma?

Visticamākais, Juris Jurašs ir...

Foto

Nacionālā apvienība visu laiku pūš Kremļa taurē, tikai neviens to negrib redzēt

Sveicināti, mīlīši, Latvijas nacionālpatriotiski noskaņotie pilsoņi un pilsones, sveiciens arī tev, skaistā Dace Kalniņa,...

Foto

Liberālā agonija jeb ideāli, kas ātri var izzust

Sākšu ar to, ka pats pēc politiskās pārliecības vairāk tiecos būt liberāls dažādos jautājumos, kas būtu kaut vai...

Foto

„Normāla cilvēka” viedoklis un himēriskuma anatomija

Pēc 13.Saeimas vēlēšanām sākās valdības veidošanas šarāde. Tajā figurēja demogrāfiskā aina. Mūsu slavenie “naciķi” neatlaidīgi iesacīja organizēt “demogrāfijas ministriju”. Momentā...

Foto

Ideoloģija un mūsdienas: sabiedrisko organizāciju pilnvaru uzplaukums “čekas maisu” paēnā

Laikraksta “Diena” 15.janvāra numura ievadrakstā tika uzdots retorisks jautājums, proti, kas notika ar personām, kuras savulaik...

Foto

Vara barikādēs

Ikdienišķos notikumos varas attieksme pret sabiedrību ir standartizēta un iepriekš paredzama. Emocionālās piesātinātības brīžos arī dažus varas pārstāvjus pārņem sabiedrībā valdošās noskaņas un viņi...

Foto

Svarīgi, lai katrs uzņēmuma darbinieks ir iesaistīts kvalitatīvā klientu apkalpošanā

Vēlos sniegt informāciju saistībā ar publikāciju „Jauns izdomas līmenis valsts naudas šķērdēšanā: „Valsts nekustamie īpašumi” pasūta...

Foto

Kas gaidāms

2018. gada nogalē bija skaidrs, ka Amerikas Savienoto Valstu prezidenta rīcība labvēlīgi ietekmē ASV ekonomiku un radīti vairāk nekā četri miljoni jaunu darbavietu kopš...

Foto

Artus, neizdari kļūdu, nepievil un nepamet mani

Artus, piecus gadus, gatavojot informāciju un faktus Tavām Suņu būdām un vēlāk arī Saeimas runām, iepazinu Tevi kā principiālu...

Foto

Ir arī laipni un atsaucīgi mediķi

Mūsdienās, kad ir tik daudz negatīvā, tajā skaitā par veselības aprūpē notiekošo, gribētos pateikt kādu labu vārdu ar portāla starpniecību,...

Foto

Eiropas kolonizēšana: Latvijas pieredze

Gadumijā apsveŗot, kas bijis svarīgākais notikums pērn Eiropā un kas visvairāk ietekmēs tās turpmākos likteņus, atbildēt ir viegli. Tas, ka turpinājās [Rietumu]...

Foto

Kartītes, nejaušas kā proftehmeiteņu likstas

Nedēļa man sākās ar smagu izāzēšanu – izrādīju pat pusotru minūti ilgu apstulbumu, kamēr meklēju atbildi uz jautājumu: “Vai tu jau...

Foto

Izglītības interpretācijas konflikti: iemesli un untumi

Saeimas vēlēšanās uzvarējušās “6.oktobra paaudzes” valdības sastādīšanas šarādē jau no pirmās ainas figurēja solījums turpināt izglītības reformas. Tas neapšaubāmi ir...

Foto

Cik zaļi dzīvosim vecumdienās? Pensiju sistēmas ilgtspējas šķietamība

Daudz ir rakstīts un diskutēts par mūsu pensiju sistēmas nākotnes finansiālo ilgtspēju, t.i., par nākotnē sagaidāmo budžeta ieņēmumu...

Foto

„Naida runas” fabricēšana un orveliskā domu kontrole

"Visapkārt mums plosās naida runas uzplaiksnījumi,” - tā apgalvo tie, kuri vēlas attēlot noteiktus viedokļus vissliktākajā iespējamajā skatījumā, lai tos deleģitimizētu. Ja...