Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šodien publicējam partijas Latvijas Attīstībai vadītāja Einara Repšes atbildes uz tiem viņam uzdotajiem lasītāju jautājumiem, kuri, viņa paša vārdiem izsakoties, varēja tikt uzskatīti par "leģitīmiem". Publicējam tikai tās Repšes atbildes, kuras nav iekļautas jaunajā grāmatā Grābeklis, kura nāks klajā neilgi pirms oktobra sākumā paredzētajām 12. Saeimas vēlēšanām.

- Vai Jūs savulaik, esot partijas Jaunais laiks līderis, esat precīzi noskaidrojis iemeslus, kālab “Audera jautājums" parādījās tik vēlu, gaidot, kamēr viņš top par ministru? Gribas vilkt paralēles ar skaļiem tiesas procesiem ārvalstīs, kad nevienu “cietušo” problēma nesatrauc līdz brīdim, iekams tapis skaidrs, ka no “pārkāpēja” iespējams dabūt pieklājīgu naudas summu. Vai esat izpētījis – kurš, kas, kāpēc? Vai tas (precīzs pētījums, viena alga, ko rādītu rezultāts) vispār ticis uzskatīts par nepieciešamu?

- Nē, neesmu to precīzi noskaidrojis. Pieļauju, ka īstais nolūks bija nodarīt iespējami lielu kaitējumu partijai un traucēt valdības darbu.  Esmu dzirdējis, ka mūsu konkurenti pie tā tika nopietni piestrādājuši. Audera kungs toreiz bija viens no retajiem, kurš ne tikai no kolēģu puses tika virzīts par ministru, bet arī piekrita šo sarežģīto posteni uzņemties.

- Vai savulaik Kariņa–Lemberga strīdā esat iejaucies un paskaidrojis, ka uz tiesiskuma balstīta muļķība ir kaitīga sabiedrībai, piedevām pilnīgi lieki un bezjēdzīgi tērējot tiesas laiku un valsts naudu? Vai esat aicinājis Kariņu atmaksāt velti izšķiestos līdzekļus, kad prāva tika zaudēta?

- Nē, neesmu šajā strīdā īpaši iejaucies, neesmu arī nevienam skaidrojis  augstākminētās gudrības, kā arī neesmu aicinājis atmaksāt tiesas procesā iztērētos līdzekļus.

- Iepriekšējā jautājuma sakarā: vai uzskatāt par pieņemamu reāli aprobežota cilvēka (dumja) virzīšanu uz Eiropas Parlamentu, lai “būtu tālāk no acīm”? Arguments “vēlētāju izvēle” šoreiz nobāl fakta priekša, ka Kariņu savulaik sarakstā "ievietoja" pirms nenoliedzami kompetentākās Ingrīdas Circenes.

- Šis jautājums satur apgalvojumus, tai skaitā nepieklājīgus, kuriem nepiekrītu un tālāk nekomentēšu. Paskaidrošu tikai, ka kandidātu izvirzīšana un saraksta kārtošana partijā notika demokrātiskā veidā, kur partijas biedriem, un it īpaši katram valdes loceklim bija sava balss un ietekme. Katra kandidāta priekšrocības un trūkumi tika izvērtēti demokrātiskā procesā.

- Partijas iekšējās problēmas. Vai ER joprojām uzskata, ka ilgus gadus valdošas partijas iekšējie strīdi ir slēpjami, gluži kā tas bijis kompartijas laikos?

- Strīdi, ja tie pastāv, nav ne īpaši slēpjami, ne arī īpaši publiski uzsverami. Tā vietā strīdi ir jārisina. Kas attiecas uz publicitāti, tad katrai domstarpībās iesaistītai pusei ir tiesības izklāstīt savu viedokli publiski, ja tā to vēlas. Atklātība vienmēr ir vēlama, bet gaumes robežās, neieslīgstot nevienā no galējībām.

- Neapšaubot KNAB kompetenci. Vai ER uzskata par loģisku soli ilgus gadus visos līmeņos rādīt, ka var dot un var ņemt un pēkšņi ar vienu soli sākt devējus, ņēmējus ķert, uzskatot to par baiso sasniegumu. Vai sīka 5latnieka devēja nodarījums spēj kaut minimāli notušēt tās naudas summas, kas reāli tiek izšķiestas ik gadu

- Korupcijas samazināšana ir pasākumu komplekss, kurā sava vieta ir gan izglītošanai un prevencijai, gan apkarošanai un sodīšanai. Jūsu minēto “5latnieku devēju” problēma tiešām nav uzskatāma par primāro, bet tā papildina kopējo visatļautības fonu. Primāri apkarojama ir lielā korupcija, kur valsts tiek apzagta par miljoniem, un tas, manuprāt, izvirzāms par galveno KNAB uzdevumu.

- Kas Eināra Repšes politiskās karjeras laikā traucēja soļiem valsts enerģētiskās neatkarības virzienā?

- Nekas īpaši netraucēja. Bet, ja jau tā jautājat, tad acīmredzot nav pieņemti visi vajadzīgie lēmumi. Kā jau politikā, vienmēr atrodas alternatīvi viedokļi, priekšlikumi, prioritātes. Ne vienmēr visiem ir vienāds zināšanu, izpratnes līmenis, ne arī vienāds viedoklis par valstij izdevīgāko risinājumu.

- Valsts pārvaldes reforma. Kas traucēja to veikt īsi, asi un lietderīgi? Vai fakts, ka daudzi redzami JL un tagad Vienotības personāži nākuši no ierēdniecības vidus – Āboltiņa, Dombrovskis, Šēnbergs, Vilks?

- Domāju, ka galvenais traucēklis īsai un asai valsts pārvaldes reformai ir dažādie un pat krasi atšķirīgie viedokļi par to kādam tad būtu jābūt sagaidāmajam rezultātam. Pastāv vairākas savstarpēji konfliktējošas teorijas par to kāda būtu ideāla valsts pārvalde. Arī Latvijā  par to arvien nav vienota viedokļa un katra partija, katra valdība īsteno mazliet citu pieeju valsts pārvaldes darba organizēšanai. Vienotas pieejas civildienesta attīstībai nav, bieži vien pat vienas partijas iekšienē.

- Pēdējā gada laikā ir ļoti masīva reklāmas kampaņa Latvijas Attīstībai. Tiek stāstīts, ka tiks īstenoti visi nepieciešamie pasākumi Latvijas ekonomikas attīstībai, uzņēmēju interešu aizstāvēšana un ievērošana, un tā tālāk. Jautājums pēc būtības - kas traucēja Eināram Repšem veicināt Latvijas attīstību, kad viņš veidoja partiju Jaunais laiks, tika ievēlēts 8.  un 9. Saeimā par deputātu, vadīja Ministru Kabinetu no 2002.gada 7.novembra līdz 2004.gada 9.martam, bija Latvijas aizsardzības ministrs no 2004. gada līdz 2005.gada 23. decembrim, bija Latvijas finanšu ministrs no 2009.gada 12.marta līdz 2010.gada 3.novembrim?

- Es nepiekrītu apgalvojumam, ka norādītajos posmos Latvijas attīstības labā nekas netika darīts. Tika gan apkarota korupcija, gan samazināti nelietderīgi budžeta tēriņi, gan radīti priekšnoteikumi ekonomikas attīstībai samazinot nodokļus. Manas valdības laikā budžeta bāze tika samazināta par 5%, lai novērstu iespējamu apdraudējumu un budžeta krīzi nākotnē. Tika uzņemts kurss uz sabalansētu valsts budžetu tuvā nākotnē. Tika  veikti arī citi pasākumi Latvijas sekmīgas attīstības veicināšanai, piemēram, īstenots atbalsts ģimenēm ar bērniem.

Diemžēl, kad mana valdība tika gāzta, turpmākās valdības īstenoja ļoti atšķirīgu, pat pretēju politiku, īpaši budžeta un finanšu jomā. Rezultātā tas noveda valsti līdz krīzei, ko nācās risināt jau ieņemot finanšu ministra amatu Dombrovska valdībā.

Protams, katrā laikā ir bijuši savi unikāli apstākļi un atšķirīgas prioritātes. Manas valdības laikā viena no galvenajām prioritātēm bija korupcijas apkarošana un tiesiskuma nodrošināšana. Kad biju aizsardzības ministrs, tā bija valsts aizsardzības spēju stiprināšana un dalība starptautiskajās organizācijās. Savukārt, kad biju finanšu ministrs, galvenā prioritāte bija valsts bankrota novēršana un finanšu krīzes pārvarēšana.

Šodien galvenā prioritāte ir mērķtiecīga Latvijas attīstības veicināšana un eksportspējīgas ražošanas atjaunošana.

- Es beidzot gribu dzirdēt ekonomisko pamatojumu, nosakot pārejas kursu no rubļiem uz LVR un no LVR uz latiem, kā arī pamatojumu lata piesaistei eiro pēc konkrēta kursa un tā faktisko ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību.

- Pārejot no Latvijas rubļiem uz latiem, vienlaicīgi, pēc viena mēroga, tika mainīta gan visa nauda, gan visas cenas. Faktiski tika mainīts tikai mērogs. Šādos apstākļos, no ekonomiskā viedokļa, pārrēķināšanas koeficientam jeb mērogam nav lielas nozīmes, un vairāk jāvadās tieši no lietderības apsvērumiem. Tik tiešām – naudas vērtība nemainās no tā vai to, piemēram, rēķina latos vai santīmos... Santīmos naudas it kā ir 100 reizes vairāk, bet arī cenas ir 100 reizes lielākas, līdz ar to no mēroga maiņas nav ne ekonomisku ieguvumu, ne zaudējumu. Līdzīgi apsvērumi bija spēkā pārrēķinot naudu un reizē arī cenas no Latvijas rubļiem uz latiem. To ko pirms tam varēja nopirkt par 200 Latvijas rubļiem, pēc apmaiņas varēja nopirkt par 1 latu, un otrādi.

Savukārt lietderības apsvērumi noteica, ka vienam santīmam būtu jābūt ar reālu pielietojumu un pirktspēju, t.i. jāspēj vismaz kaut ko reālu nopirkt, piemēram – sērkociņu kastīti. Pretējā gadījumā šīs monētas nebūtu vajadzīgas un no tām varētu atteikties. Tā kā pirms tam notikušās rubļa inflācijas dēļ sērkociņu kastītes cena tajā brīdī bija aptuveni 2LVR, tad arī maiņas mērogs tika noteikts tā lai turpmāk šī sērkociņu kastīte maksātu 1 santīmu. Citādi mazās santīmu monētas nebūtu vajadzīgas un no tām varētu atteikties.

Bieži jautā, kas tad iznīcināja iedzīvotāju iepriekšējos gados izveidotos naudas uzkrājumus, ja tā nebija naudas reforma? Tā bija inflācija, kas pie tam bija notikusi jau pirms lata ieviešanas. Iedzīvotāju naudas uzkrājumus iznīcināja nevis apmaiņas kurss, bet gan Krievijas rubļa inflācija. Šī inflācija uz lata ieviešanas brīdi bija jau noticis fakts un pašā Krievijā arī pēc tam vēl ilgi turpinājās.

Lai pārliecinātos par šo apgalvojuma patiesību, piedāvāju apdomāt divas lietas. Pirmkārt - vai iedzīvotāju kabatās būtu vairāk naudas, ja mēs turpinātu lietot Latvijas rubļus, nepārejot uz latiem? Nē, jo naudas vērtība, tās reālā pirktspēja, nav atkarīga no tā kādās vienībās to izsaka.

Otrkārt, vai iedzīvotāju noguldījumi un uzkrājumi šodien būtu vērtīgāki, ja nekādas naudas reformas vispār nebūtu bijis, t.i. ja mēs šodien arvien turpinātu lietot “vecos labos” Krievijas rubļus? Nē, gluži otrādi, Krievijas rubļa turpmākās inflācijas dēļ, tādā gadījumā iedzīvotāju uzkrājumu vērtība šodien būtu vēl daudz, daudz zemāka. Vairākus desmitus reižu zemāka. Pārejot uz latu mēs apturējām turpmāku pārmērīgu inflāciju, bet, protams, nevarējām padarīt par nebijušu pirms tam notikušo.

Savukārt par lata piesaisti eiro varu teikt, ka tā notika pēc piesaistes dienas faktiskā tirgus kursa. Lai arī tajā laikā vairs nebiju Latvijas bankas prezidents, šādu pieeju atzīstu par visai pamatotu. Katrā ziņā pāreja pēc tās dienas tirgus kursa ir daudz pamatotāka no visiem viedokļiem, tai skaitā ekonomiskā, nekā kursa voluntāra koriģēšana uz augšu vai leju. Cits jautājums, vai pareizi tika izvēlēta piesaistes diena,  mēnesis un gads? Varbūt jā, varbūt nē, bet atgādināšu, ka valūtas kursu svārstību virzienu  neviens nevar droši paredzēt, vismaz īsā termiņā ne. Līdz ar to, nogaidot citu dienu, varēja īstenoties gan augstāks, gan zemāks piesaistes kurss. Tā kā to nav iespējams prognozēt, nebija arī lielas jēgas gaidīt, jo nogaidot, ar vienādu varbūtību varēja sanākt gan labāk, gan sliktāk.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Kas traucē latviskajām partijām pārņemt varu Rīgas domē? Atbilde: latviskajām partijām traucē... latviskās partijas

FotoSaskaņas un GKR kontrole pār Rīgu izgaisusi nedēļas laikā pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām, četri saskaņieši atšķēlušies un izveidojuši savu “treniņbikšu” frakciju, vairākums zaudēts! Vai latviskā opozīcija beidzot gāzīs korupcijas režīmu, un kādi ir iespējamie scenāriji?
Lasīt visu...

21

Mēs esam īpaši, un mūsu situācija ir īpaša, samaksājiet mums, un raudzīsimies uz priekšu

FotoPēdējo dienu laikā sabiedrībā, tostarp sociālajos medijos, plaši tiek apspriesta labas gribas atlīdzinājuma likumdošanas iniciatīva, ko reizēm publiski sauc arī par "restitūcijas atlīdzinājumu ebreju kopienai". Diskusija izraisa dažādus komentārus, nereti asus, retu reizi arī tādus, kurus nevajadzētu pagodināt ar uzmanību.
Lasīt visu...

18

Mēs ļoti vēlamies, lai nodokļu maksātāji sniedz 40 miljonu finansiālu atbalstu Latvijas ebreju kopienai

FotoLikumprojekta “Par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai par holokausta un komunistiskā totalitārā režīma laikā nelikumīgi atsavināto nekustamo īpašumu” anotācija.
Lasīt visu...

21

Speciāli visiem manipulatoriem ar „politkorektumu” un „taisnīgumu”

Foto1. Cilvēki, kuri kritizē Rīgas Domi, Ušakovu un "Saskaņu" par iespējamo liela mēroga korupciju, automātiski nav "rusofobi" vai "naciķi." Viņi vēlas godīgu, nekorumpētu pilsētas pārvaldi.
Lasīt visu...

12

Manabalss.lv iniciatīva “Latvija nosoda komunistisko režīmu noziegumus. Bez izņēmumiem”

FotoLatvija līdz šim nav publiski paudusi skaidru attieksmi pret Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) režīma noziegumiem. Klusēšana ir salīdzināma ar netiešu līdzatbildību.
Lasīt visu...

21

Tautas pēdējā fāze: 4. Iedzīvotāju resursi

FotoTie cilvēki, kuri zina, ka Latvijā viss notiek “pēc grāmatas”, zina arī to, ka pēdējā fāzē eksistē īpaša iedzīvotāju daļa - garīgās bojāejas klienti. Tautas garīgā bojāeja tiešā veidā neattiecas uz visu tautu, bet attiecas tikai uz tautas zināmu (visticamākais – nelielu) daļu.
Lasīt visu...

21

Politiskais spiediens pret FKTK var radīt draudīgu precedentu arī citām patstāvīgajām iestādēm

FotoCentieni sakārtot likumu “tā, kā vajag” jeb atbilstoši politiskajiem uzstādījumiem, tiecoties atbrīvoties no esošajiem Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes locekļiem un piedāvājot “zelta izpletņus”, ne tikai veido draudīgu precedentu FKTK darbībā, bet norāda uz likumdevēja uzdrīkstēšanos steigā mainīt patstāvīgo iestāžu darbības nosacījumus, kas var skart jebkuru no patstāvīgajām iestādēm.
Lasīt visu...

21

Šis ir bezprecedenta politiskās iejaukšanās gadījums FKTK vēsturē

FotoFinanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) vēlas precizēt publiskajā telpā izskanējušu valsts amatpersonu sniegtu nepatiesu informāciju, kas vedina domāt, ka situācija Latvijas finanšu sektorā pēc FKTK veiktās pārmaiņu vadības kopš 2016. gada, kā arī Latvijā līdz šim finanšu pakalpojumu sniedzēju īstenotā uzraudzības pieeja un tās tiesiskais ietvars it kā būtu šķērslis labam valsts novērtējumam Moneyval procesā.  
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Atklāta vēstule Augstākajai tiesai un tieslietu ministram Jānim Bordānam: aicinu apturēt uzsākto Valsts prezidenta ievēlēšanas procedūru

Latvijas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentam š.g. 28. maijā...

Foto

Ordeņus tirgo, bet Valsts prezidenta kancelejai par to nav ne mazākās intereses

Patiesībā ir vienalga, vai Baiļu triloģijas popularizēšanai izmanto I šķiras Triju Zvaigžņu ordeņu tirgošanas jautājuma aktualizēšanu...

Foto

Brīvība meža īpašniekiem?

Sen senos laikos, tik senos kā 2012. gads kokrūpnieki konstatēja, ka "pēc trīs gadu pārtraukuma, kad, pateicoties valdības lēmumam palielināt ciršanas apjomus valsts...

Foto

LMT, „Tet” un sabiedriskie mediji – kas slēpjas kastē?

Jau atkal dienaskārtībā parādās ziņa, ka „Latvijas Mobilā telefona” (LMT) un "Tet" (agrāk "Lattelecom") akcionāri, tas ir...

Foto

Eiropas patiesā seja

Eiropas Parlamenta vēlēšanām veltītajās publikācijās un to komentāros nācās pārliecināties par Eiropas problemātikas ļoti primitīvo un nepatieso atspoguļojumu. Publikācijās un to komentāros sastopamā...

Foto

Dzīvs pierādījums tam, ka vatņikiem nav tautības: Dainis Turlais

Noteikti būsiet pamanījuši, ka kolorado vaboļu midzenī, ko dažkārt mēdz dēvēt arī par Rīgas Domi, pēdējā mēneša...

Foto

Pār gadskārtu audits nāca, šopavasar vēl nav atnācis

Pirms vairāk nekā gada, 2018. gada martā un aprīlī publicēju četru rakstu sēriju sakarā ar AB LV krīzi un ar to...

Foto

“Saskaņu” gaida grūti laiki

Politikas vērotājiem šobrīd ir interesants laiks. Nesen beidzās Eiropas Parlamenta vēlēšanas, trešdien tika ievēlēts jaunais Latvijas prezidents Egils Levits. Pēc tam sekoja...

Foto

Kā būtu iespējams deputātam Kaimiņam juridiski tiesiski sadauzīt seju par vēlētāju nodošanu un solījumu nepildīšanu

Atklātā vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrnieces kundzei! Vēlos Jūs informēt, ka pēc Vienotības valdības...

Foto

Tautas pēdējā fāze: 3. Sociālā šizofrenizācija

Zinātnē tiek analizēta parādība vārdā sociālā šizofrenizācija jeb sabiedriskās apziņas šizofrenizācija. Šo parādību izraisa sabiedrības dzīves apstākļi. Tādā gadījumā sabiedrībā...

Foto

Kāpēc LRA ar 5,01% derīgu vēlēšanu zīmju palika zem 5% barjeras, un kāpēc ZZS ar vairāk nekā 5,3% balsu nedabūja vietu

Esmu jau skaidrojis, tak savilkšu...

Foto

Ļaunuma banalitāte

Ļaunumā vienmēr ir zināma banalitātes porcija: ļaunums parasti nevar lepoties ar oriģinalitāti. Ļaunums parasti atkārto citu ļaunumu formātu un trajektoriju, un tas notiek banāli...

Foto

Šīs nav pirmās nopietnās aizdomas saistībā ar Latvijas valsts augstākajiem apbalvojumiem

Saistībā ar pēdējās dienās aktualizēto jautājumu par valsts augstāko apbalvojumu pasniegšanu un „noklīšanu neceļos”, kā...

Foto

Es kā ignorētā Valsts prezidenta amata kandidāta izvirzītājs esmu vērsies tiesā pret LR Saeimu

28. maijā esmu iesniedzis Augstākajā tiesā pieteikumu, vēršoties pret Latvijas Republikas (LR)...

Foto

Zakatistova un Tamuža stāsts nav unikāls. Par ko klusē Tamužs?

Klaji meli, nepatiesi apgalvojumi, safabricēti fakti un intrigas jau vēsturiski ir bijuši iecienīti instrumenti cīņā par...

Foto

Kā LPSR par L[PS]R pārtapa. 2. daļa

Turpinājums sarunai ar kādreizējo Pilsoņu Kongresa Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Antonu Mikosu....

Foto

Kā LPSR par L[PS]R pārtapa. 1. daļa

Saruna ar kādreizējo Pilsoņu Kongresa Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Antonu Mikosu....

Foto

Vīzija glamūra inteliģencei

2019.gada 16.maijā portāls “nra.lv” publicēja tekstu ar virsrakstu “Valsts prezidenta amata kandidāta Egila Levita vīzija par Latviju”. Tā ir latviešu varas inteliģencei svētā...

Foto

Katoļu baznīcas Bīskapu konferences aicinājums sakarā ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām

Tuvojoties Eiropas Parlamenta vēlēšanām, Latvijas bīskapu konference vēlas atgādināt par katra kristieša līdzatbildību kopējā labumā, kas...

Foto

Daži argumenti (no daudziem), kāpēc Dombrovskis ir nelietīgs divkosis

1. Zināms, ka Dombrovska grāmatas izdošanu latviešu valodā ir finansējusi Kuveitas naftas kompānija, kura bija ieinteresēta no...

Foto

“Bezkompromisa tiesiskums” bez maskas: „Liepājas metalurga” izlaupītāji reiderē „Olainfarm” un stiepj rokas pēc LU īpašumiem

Velmers un Krastiņš kopā ar Prudentia partneri Rungaini izpārdeva Liepājas metalurga īpašumus. Pārdeva pa daļām,...

Foto

Ir puslīdz skaidrs, kurp dodas NEPLP un LTV. Bet... kur tad tas ir?

Atbilde uz Jāņa Rušenieka 17.05.2019. rakstu «Kurp dodies, LTV un NEPLP?» — šis...

Foto

Brīva vieta Valsts prezidenta ievēlēšanas likuma interpretācijai

Šī gada 13. maijā atbilstoši Valsts prezidenta ievēlēšanas likumam iesniedzu pieteikumu ar prezidenta amata kandidatūru prezidenta vēlēšanām Saeimas Prezidijam,...

Foto

Ezotēriķi bez atsaucēm – kā Gundariņš disertāciju rakstīja

2019. gada janvārī pasauli pāršalca ziņa, ko varēja lasīt arī Latvijas ziņu slejās, ka “Indijas zinātnieku kopiena skarbi...

Foto

Vai iespējams iemācīt āzi dot pienu?

Pietiek vairākkārt publicēja Nekustamā īpašuma lietotāju apvienības (NĪLA) stāstus par "Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likuma" (Nr. 158.Lp13, turpmāk – Likumprojekts)[1] veidošanas...

Foto

Protestu nebūs jeb tautas dekadence

Vai ir gaidāmi protesti – mītiņi, piketi, tautas sapulces vai citas protesta akcijas? Vai latvieši samierināsies, ka viņu valstī prezidents būs...

Foto

Latvija gaida nākamo vadoni

Esošais prezidents Raimonds Vējonis ir paziņojis, ka nekandidēs prezidenta vēlēšanās, kaut arī viņu atbalsta ZZS. Tas uzskatāms par racionālu un saprātīgu lēmumu,...

Foto

Koncertzāle uz AB dambja: kārtējais "otkats" vai spļāviens sejā Rīgas "plebejiem"?

Rīgas akustiskās koncertzāles priekšvēsture ir pietiekami sena - pirmo reizi ideja par  jaunu republikas līmeņa...

Foto

Nacionālā ideja un identitāte

Šo nerakstīju un nepublicēju pirms devītā maija un devītajā. Dažām dienām bija jāpaiet, lai ir objektīvāks redzējums un iespējams skats ne tikai...

Foto

Londonas tiesa: "Latvijas dzelzceļa" šefs Bērziņš iepriekšējā darbavietā izkrāpis 5 miljonus

Edvīns Bērziņš caur “Latvijas kuģniecību” ir izkrāpis piecus miljonus dolāru no uzņēmuma “Latmar”. Šāds Londonas...