Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Daudzi atceras slaveno stāstu par amerikāņu kosmosa kuģi „Apollo-13”, kurā 1970. gada aprīlī tehnisku ķibeļu dēļ viņsaulē gandrīz aizgāja trīs astronauti. Viņi izglābās, pateicoties pašu profesionālismam un zemes atbalsta komandas pašaizliedzīgai un augsti profesionālai rīcībai. Notikumam veltītas vairākas kinofilmas, no kuras vispazīstamākā ir 1995. gada „Apollo 13”. Šobrīd daudzi atpazīst frāzi, ar kuru komanda, uzrunājot misijas komandu atzina, ka ir nopietnas problēmas, – „Houston, we have a problem” – „Hjūstona, mums ir problēma”.

Kāds tam sakars ar Eiropu? Diemžēl jāatzīst, ka lielajam Eiropas Savienības kuģim arī ir pamatīgas problēmas. Dziļas, ielaistas un dzīvību apdraudošas. Nepārspīlējot – skaidri fakti liecina, ka Eiropai līdzīgi kā nelaimīgajam kosmosa kuģim, ir nopietnas vadības problēmas, strauji izsīkst resursi, laiks problēmu novēršanai vēl ir, bet atlicis kritiski maz. Tomēr atšķirībā no „Apollo 13” šoreiz draud daudz lielāka katastrofa – ES kuģī ir aptuveni 500 miljoni pasažieru, Eiropa ir arī viens no centrālajiem globālās ekonomikas pamata balstiem. Ja gāžas šāds kuģis, tad problēmu mērogs var būt neaptverams.

Šobrīd, kamēr vēl ir iespējams kaut ko glābt, lielākā problēma ir tā, ka neviens īpaši neuztraucas par gaidāmajām problēmām. Nav tā, ka neviens tās neredz, bet trauksmes cēlāji tiek uzskatīti par miera traucētājiem visādi citādi ērtajā omulīgajā kompānijā. Protams, ka dalībvalstu politiskajās elitēs un arī pašā ES vadība problēmas saredz, bet risinājumi ir novēloti, birokrātiski stīvi un, visbiežāk, neefektīvi. Pēdējais ES apbrīnojamais projekts bija eiro ieviešana lielākajā dalībvalstu daļā. Tiesa, šobrīd arī šī ideja ir iestrēgusi, jo vairākas gan jaunās, gan vecās dalībvalstis pagaidām atturas no eiro. Šo valstu skaitā ir tādas nopietnas ekonomikas kā, piemēram, Polija un Zviedrija.

Kopš eiro ieviešanas ES panākumu stāsts ir acīmredzami iestrēdzis. Kā organizācija tā faktiski ir klibojusi no vienas krīzes uz nākamo. Finanšu krīze, tai sekojošā eiro krīze, tektoniskās demogrāfiskās izmaiņas jaunajās dalībvalstīs, Ukrainas satricinājumi, bēgļu krīze, Lielbritānijas aiziešana – Brexit, demokrātijas bankrots Spānijā – Katalonijas krīze. Kas visām tām ir kopīgs? Katru no šīm krīzēm ES sagaidīja nesagatavota, risinājumi bija novēloti un vairākos gadījumos neefektīvi – daļa no problēmām ir neatrisinātas joprojām. Pat viskvēlākajam ES idejas atbalstītājam vajadzētu saprast, ka ES kuģim ir nopietnas vadības problēmas.

Diemžēl Eiropas Komisijas prezidents Žans-Klods Junkers ar savu nereti visai dīvaino uzvedību pat publiskos pasākumos liecina, ka viņu vairāk interesē labi dzērieni nekā tālredzīgi un drosmīgi risinājumi. Normālās sabiedrībās cilvēkiem, kuriem patīk stiprāk iedzert, neļauj vadīt automašīnu, Eiropas visaugstākajā līmenī šāda persona vada Eiropas Komisiju. Kad jautāsi atbildīgajiem par šo situāciju, viņi izvairīgi skatīsies apkārt un kaut ko nesakarīgu murmulēs. Tā nu ir sanācis, ka ES kosmosa kuģim pie vadības stūres ir nosēdināts pilots, kura agrākais spožums pamatīgi apsūbējis. Un tas nav noticis nesen – šī problēma ir skaidri redzama jau gadiem. Junkers gan ir tikai spilgts, bet ne vienīgais piemērs ne pārāk efektīviem vadītājiem Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas vadībā. Tā ir tikai kārtējā liecība par vadības problēmām ES augstākajā vadībā.

Viens no iemesliem, kādēļ ES un dalībvalstu vadītāji nesteidz saskatīt un risināt problēmas, ir fakts, ka šobrīd simboliskais ES kosmosa kuģis joprojām peld stabili un komfortabli. Reizēm tas nodreb, sašūpojas, bet kopumā par briesmām liecina tikai signāllampiņas dažos vadības paneļos. Kamēr viss ir labi, eiropieši izvēlas šos signālus ignorēt. ES šodien līdzās ASV un Ķīnai ir viena no pasaules ekonomiskajām lielvarām. Diezgan droši var apgalvot, ka Eiropa mūsdienu pasaulē ir labākā vieta, kur dzīvot. Eiropiešu pārticība, dzīves kvalitāte un stabilitāte ir daudzkārt labāka nekā, piemēram, ierindas ķīniešiem. Kopumā eiropieši nav tik bagāti kā amerikāņi, bet sociālā stabilitāte un drošība ir krietni labāka. Paredzamais mūža ilgums attīstītajās ES dalībvalstīs krietni apsteidz amerikāņus. Jaunajās ES dalībvalstīs tas līdzīgs kā ASV, bet arī pieaug. Amerikāņi paredzamā mūža ilgumā pēc dažādiem statistikas datiem ir trešajā, pat ceturtajā desmitā pasaules sarakstā. Veselības aizsardzība ES valstīs ir krietni efektīvāka nekā ASV, kaut arī tēriņi no IKP ir kopumā mazāki.

To pašu var teikt par iekšējo drošību un stabilitāti. Amerikāņu žurnālists T. R. Rīds (Reid) savā grāmatā The United States of Europe (Ņujorka, 2004) norāda – „Jā, amerikāņi izliek milzīgus ziņojumu dēļus, uz kuriem rak­stīts „Mīli savu kaimiņu”, taču viņi slepkavo un izvaro savus kaimiņus proporcijās, kas šokētu ikvienu Eiropas nāciju.” To spilgti apliecina arī statistika – ASV cietumnieku skaits apmēram 3,5 reizes pārsniedz vidējos Eiropas rādītājus. Ja runājam par sociālo drošību, aizsardzību, tad vidējais eiropietis ir krietni vairāk aizsargāts. Amerikāņu jaunās ģimenes pat visbrīnumainākajos sapņos nevar cerēt uz tādu jauno ģimeņu ar bērniem atbalstu, kāds ir teju vai norma daudzās, pat jaunajās ES dalībvalstīs.

Dažreiz var dzirdēt apgalvojumus, ka amerikāņi strādā daudz vairāk un efektīvāk. Pētījumi gan liecina, ka eiropiešu efektivitāte, ja pārrēķina darba stundas, neatpaliek, vairāku valstu gadījumos pat pārsniedz amerikāņus. Eiropiešiem vienkārši ir krietni garāki atvaļinājumi, brīvdienas. Pazīstamais britu-amerikāņu pētnieks Tonijs Džads (Tony Judt) savulaik pamatoti norādīja, ka eiropieši ir apzināti izvēlējušies mazāk strādāt, mazāk pelnīt – un labāk dzīvot. Grāmatā Postwar. A History of Europe since 1945 (latviešu valodā tulkota un izdota 2007. g.) Džads raksta: „Viņi (eiropieši) dzīvoja drošāk un – daļēji šā iemesla dēļ – ilgāk, baudīja labāku veselību (par spīti tam, ka mazāk tērēja), un viņiem mazāk cilvēku dzīvoja nabadzībā.”

Kopumā var teikt, ka Eiropa ir sasniegusi cienījamu, varētu pat teikt – apbrīnojamu labklājības sabiedrības līmeni. Joprojām tas diezgan pamatīgi atšķiras starp jaunajām un vecajām dalībvalstīm, bet tiek pamatīgi investēts tā dēvētajos izlīdzināšanās fondos, lai šīs atšķirības mazinātos. Daudz gadījumos ir acīmredzams progress. Šajā brīdī kāds pamatoti aizrādīs – kāpēc tad dramatiskais ievads par kosmosa kuģi, kurš var nogāzties, izraisot globālu kataklizmu? Te arī slēpjas slazdi, kuros sapinusies Eiropa. Labās ziņas, stabilitāte, labklājība ir iemidzinājusi modrību. Kamēr ir līdzekļi, neviens īpaši neuztraucas par nenoliedzamo patiesību – labklājības sabiedrības modelis ir ļoti dārgs. Tā uzturēšanai ir nepieciešami milzīgi resursi. Šobrīd ir skaidrs, ka šie resursi jau pārskatāmā nākotnē var strauji izsīkt. Patiesībā tas notiek jau šobrīd. Komplektā ar stīvo un neefektīvo pārvaldi tā ir ļoti bīstama diagnoze. Neviens kosmosa kuģis bez pienācīgas vadības un resursiem ilgi nelidos.

Salīdzinot ar citām pasaules ekonomiskajām lielvarām, Eiropa vienmēr ir bijusi nabadzīga ar dabas resursiem. Šo bagātību vienkārši nav. Laiki, kad tos varēja iegūt aptīrot pakļautās kolonijas, ir sen pagājuši. Sākot ar 20. gadsimta otro pusi Eiropa ir balstījusies uz augsti attīstīto zinātni, attīstīto demokrātijas un tirgus ekonomikas sinerģiju, kas ļāva nostiprināties efektīvām megakorporācijām, kas labi pelnīja globālajos tirgos un turpināja nest bagātības, nodrošināt eiropiešu labklājību, salīdzinoši pat ļoti augsto un bagāto dzīves līmeni. Tomēr 21. gadsimta sākumā ir iezīmējusies bīstama tendence. Eiropas uzņēmumi globālajā konkurencē acīmredzami sāk zaudēt. No desmit pasaules bagātākajām megakompānijām tikai divas ir eiropiešu – vācu autoražotājs Volkswagen un Nīderlandes – Lielbritānijas naftas un gāzes ieguves kompānija – Royal Dutch Shell.

Vēl bīstamāka situācija ir ar tā dēvētajām nākotnes kompānijām – IT un interneta gigantiem. Šajā sarakstā eiropiešu faktiski nav. No radītājiem un pelnītājiem eiropieši ir pārvērtušies par patērētājiem. Tā būtu tikai pusbēda, lielākā problēma ir tā, ka no Eiropas tādā veidā uz citām ekonomiskajām lielvarām aizplūst milzīgi finanšu resursi. Piedevām runa nav tikai par ikdienas IT tehnoloģijām, kurās eiropieši zaudējuši konkurences cīņā. Eiropa ir krietni atpalikusi nākotnes tehnoloģijās – kvantu datoru attīstībā. No pasaules jaudīgākajiem kvantu datoru projektiem lielākais vairums atrodas ASV un Ķīnā. Zinātnieki norāda, ka šīs nākotnes tehnoloģijas ne tikai krietni mainīs IT tehnoloģiju attīstību, bet faktiski ļaus revolucionāri mainīt zinātnes attīstību kopumā. Tas būtiski ietekmēs arī ekonomiku – kardināli mainīs dažādus tirgus, tai skaitā energoresursu. Tiesa, ES ir plānojusi investēt kvantu datoru projektu attīstībā papildus apmēram miljardu un tuvāko gadu laikā attīstīt savus projektus. Tomēr tendence ir acīmredzama – Eiropa atpaliek.

Zināmā mērā tā atkal ir likumsakarība. Ja aplūko pasaules intelektuālās spēkstacijas – labākās universitātes, tad no desmit labākajām augstskolām tikai divas trīs ir Eiropā. Piedevām vismaz divas būs ārpus Eiropas Savienības – Lielbritānijā, kas nolēmusi pamest ES. No desmit Eiropas labākajām universitātēm septiņas vai pat astoņas atrodas tieši Lielbritānijā. Augstākās izglītības ziņā Eiropā ir acīmredzama stagnācija, kas neizbēgami novedusi pie iepriekšminētās ekonomiskās konkurētspējas zaudēšanas un atpalicības zinātnē. Tas viss, protams, rada pamatotus jautājumus – kā Eiropa plāno uzturēt savu labklājības sabiedrības augsto dzīves līmeni.

Nākamā problēma ir cilvēkresursu izsīkšana jeb ilgstošās demogrāfijas problēma. Jau daudzus gadu desmitus Eiropā dzimstība ir krietni zem aizstāšanas robežas – vidēji 2,2 bērniem ģimenē. Piemēram, Francijā 1960. gadā uz katru pensionāru bija četri strādājošie, 2000. gadā bija divi. Līdz 2020. gadam, ņemot vērā pašreizējas tendences, būs tikai viens. No attīstītajām ES valstīm vissliktākā situācija ir Eiropas ekonomiskajā dzinējā – Vācijā, tur sabiedrības novecošanas problēmas ir ļoti smagas. Vēl sliktāka situācija ir daudzās jaunajās ES dalībvalstīs – Latvijā un Lietuvā teju katastrofiskas. Jau tuvākajās desmitgadēs strauji sarūkošam strādājošo skaitam vajadzēs uzturēt strauji pieaugošu pensionāru masu, kas radīs teju vai nepārvaramu sociālo izmaksu slogu. Kritiķi aizrādīs – tas nav nekas jauns, tas bija zināms jau ilgi. Taisnība, tomēr nevar noliegt faktu, ka ES un dalībvalstu vadības uz šo problēmu ir reaģējušas vēlu un neefektīgi.

Nākošais ārkārtīgi bīstamais izaicinājums ir gaidāmie globālie satricinājumi Eiropas kaimiņos – Āfrikā. Pirmais nopietnais signāls bija jau 2015. gadā, kad Eiropā burtiski ielauzās apmēram miljonu bēgļu straumes. Patiesībā problēmas bija sagaidāmas, jo Eiropas tuvumā jau gadiem ilgi bija samilzušas miljonu bēgļu nometnes. ES to labi redzēja, bet tik un tā izrādījās pilnīgi nesagatavota krīzei. Tomēr tas ir tikai sākums tam, kas var sekot. ANO dati liecina, ka Āfrikā šobrīd dzīvo apmēram 1,2 miljardi iedzīvotāju. Līdz 2050. gadam, tas ir pēc 32 gadiem, tiek prognozēts, ka viņu skaits dubultosies līdz pat 2,5 miljardiem. Pašreizējās klimata izmaiņas viņiem sola neko citu kā vien ciešanas. Jau šobrīd Āfrikā sausuma, ūdens un pārtikas trūkuma dēļ cieši simti miljoni. Politiskā anarhija, izplatītā korupcija laupa cerības, ka viņi ar šīm problēmām varētu tikt galā paši. Vairumā gadījumu turienes konflikti ir tieši resursu trūkuma izraisīti. Kur šis vairāk nekā papildu miljards cilvēku varētu meklēt glābiņu?

Te nav runa par plaši apspriesto islama un kristiešu pasaules konfliktu, tā dēvēto civilizāciju sadursmi. Tā būs humāna katastrofa, kur reliģijas un kultūras tiks izmantotas kā vienmēr – aizsegam, pārdalot teritorijas un resursus. Precīzi tā, kā vienmēr ir izcēlušies visi globālie konflikti. Vienkārši un bīstami kā Molotova kokteilis. Tikai šoreiz gigantiska izmēra. Tie būs simti miljoni cilvēku, kuri būs iesprostoti ekoloģisku pārmaiņu slazdos. Viņiem gluži vienkārši būs nepieciešama izeja, glābiņš. Te vēlreiz jāatceras, ka ap šo laiku Eiropas resursi būs krietni izsīkuši, cenšoties noturēt labklājības valsts modeli. Ņemot vērā, ka lielās naudas plūsmas būs pārvietojušās uz citām daudz dinamiskākām lielvarām, Eiropai būs grūti finansēt pieklājīgu aizsardzību. Patiesībā jau šobrīd tā ir diezgan liela problēma dalībvalstīm.

Šajā rakstā ir uzskaitīti tikai daži lielākie Eiropas izaicinājumi un apdraudējumi. Protams, ka atbilde uz pamatīgajām Eiropas Savienības sistēmiskajām un būtībā eksistenciālajām problēmām nav vienkārša. Te atkal der salīdzinājums ar kosmosa kuģi „Apollo”. Eiropas Savienība ir patiešām ļoti sarežģīta konstrukcija, problēmas ir ļoti komplicētas. To risināšanai nepieciešami augsta līmeņa astronauti, visaugstākās raudzes profesionāļu saliedēta atbalsta komanda. Viņiem jāspēj darboties ātri, efektīvi īstā krīzes režīmā. Vienkāršajam eiropietim, ierindas vēlētājam, protams, šāds ieteikums ir mazs mierinājums. Izskatās, ka ES dalībvalsts pilsonis lāga nesaredz iespēju, kā ietekmēt šos procesus. Par to liecina tradicionāli zemā aktivitāte Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Tomēr tieši šeit slēpjas faktiski vienīgā iespēja kaut ko glābt.

Nākamās Eiroparlamenta vēlēšanas ir 2019. gadā. Eiropas nākotnes un pašu glābšanas vārdā nepieciešams ievēlēt nākamajā Eiropas Parlamentā patiešām pašus spējīgākos, profesionāli jaudīgākos politikas profesionāļus. Tām ir jābūt teju glābšanas komandas izlases vienībām no katras dalībvalsts. Tieši to pašu var darīt mājās – katram politiskajam spēkam, partijai ir jārūpējas, ka tās nacionālie pārstāvji visās ES institūcijās spēj paveikt vislabāko kopējās nākotnes vārda. Arī panākot strukturālas reformas. Jo pretējā gadījumā glābšanas misija var neizdoties. Tikai katastrofā cietīs nevis daži astronauti, bet gan visi eiropieši.

Katra apzinīga eiropieša uzdevums šobrīd ir sadzirdēt brīdinājumu „Eiropa, mums ir problēma” un sākt rīkoties. To nedarīs ne amerikāņi, ne ķīnieši, ne indieši. Viņu uzdevums nav glābt pašapzinīgos, iedomīgos un vecišķi stīvos eiropiešus, kuri gatavi dot visiem padomus, bet paši nesteidz rīkoties.

Pārpublicēts no Jaunās Gaitas.

Novērtē šo rakstu:

50
17

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Starp Īzaku Ņūtonu un Klausu Švābu

FotoPasaules priekšniecības tekstus der palasīt. Vairāk gan tos no pagājušā gadsimta septiņdesmitajiem. Otrā rokā turot Ņūtonu, Maltusu, Veļikovski, Eliadi un citus...
Lasīt visu...

21

Nerunāšu par to, ir vīruss vai nav: svarīgākais ir, kas notiek ap to

FotoPasaulē notiek interesantas lietas. Šķiet, ka to, kas vēl joprojām svēti tic tam, ko stāsta ziņās, kļūst ar katru dienu arvien mazāk. Nerunāšu par to, ir vīruss vai nav. Svarīgākais ir, kas notiek ap to.
Lasīt visu...

21

Kremļa atbalstītā „Krievijas Impērijas kustība”– teroristiska organizācija Kanādā

FotoKanādas valdība ir nopublicējusi atjaunināto teroristisko organizāciju sarakstu, kurā ir iekļauti 13 grupējumi, to skaitā tāda „Krievijas Impērijas kustība” (Российское имперское движение). Vairums sarakstā iekļauto grupējumu tiek saistīti ar Islama valsti.
Lasīt visu...

21

Starpnacionālās attiecības nacionālā valstī

FotoJebkura nacionālā kultūra ir vērtīga pasaules kultūras daļa, pelnījusi saglabāšanu un tālāku attīstību. Jebkuras nacionālās kultūras pamats ir valoda. Valodas ir visspēcīgākais līdzeklis mūsu materiālā un garīgā mantojuma saglabāšanai un attīstībai. Katras tautas valoda ir ieguldījums pasaules civilizācijā. Tās izzušana novedīs pie svarīgu kultūras zināšanu zaudēšanas, ko tā pārstāvēja gadsimtu gaitā.
Lasīt visu...

21

Suminājums līdzcilvēkiem

FotoSirsnīgs tencinājums visiem, visiem par daudziem, ļoti daudziem atbalsta sveicieniem vēstulēs, sociālos tīklos, maniem mīļajiem vārdos, domās. Tiešām jauki un uzmundrinoši!
Lasīt visu...

15

Esmu saņēmis jau septiņus uzaicinājumus no meitenēm

FotoBūt publiskai personai ir ļoti smags darbs. Tas ir jo smagāks, ja esi ne tikai publiska persona, bet socioloģiski un faktiski esi stabilā TOP viedokļu līderu sadaļā. Un vēl smagāks darbs tas ir, ja esi trakais politiķis Gobzems, kuru aprunā daudz kur vai gandrīz visur (mans atpazīstamības reitings socioloģiski pārsniedz lielāko vairumu citu politiķu).
Lasīt visu...

21

Es neaicinu atteikties no vakcinēšanas. Es aicinu saglabāt iespēju katram izvēlēties

FotoSākšu ar brīdinājumu: tēma - sensitīva. Teksts garš, subjektīvs un ar atsaucēm uz sazvērestības teorijām. Objektivitātes līdzsvaram lieku klāt linkus informācijas avotiem. Paraksts - dīvāna eksperts.
Lasīt visu...

21

Aleksandrs Kiršteins melo. Partijas vai padomju varas uzdevumā?

FotoKārlis Seržants publicējis teiku par "nenovērtēto politiķi Māri Grīnblatu" ("Kas Jauns", 23.marts). Uzmanību piesaistīja Aleksandra Kiršteina teiktais: "Atceroties neatkarības atgūšanas laiku un īpaši visas vēlākās peripetijas ap robežlīgumu ar Krieviju Abrenes atdošanas kontekstā, viņš (Māris Grīnblats -E.A.) bija viens no tiem, kas šajā līgumā tomēr iespēlēja okupācijas faktu pieminēšanu. Ja tā nebūtu noticis un mēs Abreni būtu atdevuši bez šīs atrunas, tad Krievija mūs varētu uzskatīt par jaunu valsti, nevis neatkarīgās Latvijas tiesību pārņēmēju un turpinātāju. Tad mēs būtu kārtīgās auzās ar visiem nepilsoņu statusiem un tamlīdzīgi".
Lasīt visu...

12

Šoreiz mēs mierā neliksimies, jo beidzot ir radusies iespēja vainot kādu citu

FotoVeselības ministrija, Imunizācijas Valsts padome, Zāļu valsts aģentūra un Slimību profilakses un kontroles centrs ir oficiali vērsies pie raidījuma “Aizliegtais paņēmiens” veidotājiem, Latvijas Televīzijas un Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes, lūdzot atsaukt 29. marta raidījumā “Aizliegtais paņēmiens” pausto informāciju par imunitātes līmeņa pret Covid-19 noteikšanu pēc antivielu daudzuma organismā personām pēc vakcinācijas, salīdzinot vakcīnu efektivitāti. Šāda informācija ir ne tikai maldinoša, bet arī zinātniski nepamatota un vienlaikus sabiedrības veselību apdraudoša.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Saistībā ar izplatītajiem meliem pieprasu publisku atvainošanos no raidījuma “Nekā Personīga” veidotājiem

Es, mūziķis, mākslinieks un pasākumu vadītājs Kaspars Pudniks, vērsīšos tiesībsargājošās iestādēs ar iesniegumu par...

Foto

Mūsu bērnu un mazbērnu nauda atkal izkūp skursteņos

Drusku atļaušos šo nokomentēt no profesionālās puses. Šī ir ļoti vērienīga kampaņa ar ļoti lielu budžetu. To es...

Foto

Uzvarētāji ir VDK un KP, un kolaborantu pūlis

Kad dzirdu uzsaukumu "publiski jānosoda visa veida kolaboranti", mani mazliet tā kā uz smiekliem velk! Nē, nu viss...

Foto

Raudzīties uz Augšāmcelto ar apustuļu acīm

Mk 16:1-7  “Kad sabata diena bija pagājusi, Marija Magdalēna un Marija, Jēkaba māte, un Salome nopirka smaržīgas zāles, lai ietu...

Foto

Iniciatīva „Latvija Eirovīzijā – par sabiedrības līdzdalību Latvijas tēla veidošanā”

Savu viedokli par Samantas Tīnas un Latvijas Televīzijas klaji nepieņemamo un augstprātīgo attieksmi pret Latvijas sabiedrību,...

Foto

Ārlietu ministrs Rinkēvičs un „fake” ziņas

Šī gada 4. martā LETA, ”Press.lv, “bb.lv” kāds censonis Latvijas ārlietu ministram uzdod jautājumu: kāda atšķirība starp diviem opozicionāriem -...

Foto

Jautājums ir par mūsu izvēli

Šorīt manas pārdomas raisīja viens ieraksts Facebook, kurā sieviete ļoti "garšīgi" un izjusti dalījās savās pārdomās par ierobežojumiem, kuri visiem it kā...

Foto

Divi gadījumi

Pēdējās nedēļās Latvijas sabiedrisko domu satricinājušas vismaz divas situācijas, kas lielai daļai liekas uzskatāmi netaisnīgas....

Foto

Ārkārtas situācijā kaut pliks un bass. Epilogs

Šis ir epilogs rakstam, kurā kritizēju valdības liegumu Latvijā iegādāties apavus un apģērbu ar pielaikošanu. Aizliegums ir spēkā jau no...

Foto

Kad veselības ministrs beidzot paziņos visus “tos” vainīgos daudzu cilvēku nāvēs?

Esam saņēmuši daudz kritisku viedokļu un sašutumu, kā mēs tā drīkstējām, kā mēs tā kā kaut...

Foto

Ziņģe par rindām

Ai, bailes, bailes, ai, nāves bailes spoži stāv uz vakts, sirds saraujas pikucī, un zobi braši klab, jo mēs atkal nīkstam rindās. ...

Foto

Īss ieskats kapitālisma, liberālisma, sociālisma un komunisma attīstībā

Kapitālisms tāpat kā viss pasaulē ir pakļauts evolūcijai. Sakari, tehnika, ražošana, politika. Ja evolūcija tiek mākslīgi bremzēta, uzkrājas kritiskā...

Foto

Kā lai nepiekrīt Krištopana kungam, kas savulaik noteica diagnozi mūsu varnešiem

Katru dienu jaunas pērles - šodien Pavļuts prasa papildu finansējumu Vakcinācijas biroja reorganizācijai, kam vispār...

Foto

Mūsu stukači un kolaboranti

2016. gadā Latvijas Radio 1 izskanēja labs raidījums par Latvijas rakstnieku sadarbību ar VDK (Valsts drošības komiteju). Dzejnieks Guntars Godiņš uz dialogu bija ataicinājis literatūrzinātnieci Evu Eglāju-Kristsoni,...

Foto

Ar Zatlera partiju un “Saskaņu” man nekas labs nesanāca, tāpēc, protams, jādibina jauna partija

Kādēļ jāveido jauna politiskā partija? Šāds jautājums kādam var šķist mulsinošs, jo it...

Foto

Slava, ko nenomazgāt

Nejauši pievērsu uzmanību kņadai ap Samantas Tīnas dziesmas The Moon is Rising videoklipu un pašas dziedātājas (klaviatūra pacieš visu) deleģēšanu uz Eirovīziju. Ar pārtīšanu video noskatījos....

Foto

Vakcinācijas bumerangi

Ja reiz valdībai ir nodoms vakcinēt vairākumu cilvēku, pie kam nediskriminējot arī to vairumu, kas dažādu iemeslu dēļ nevēlas vakcinēties, tajā skaitā es, tad...

Foto

Izņēmuma kārtā mēs nolaidīsimies tik zemu, ka kaut ko jums paskaidrosim par "ManaBalss" lēmumu pieņemšanu

Pirms dažām dienām ManaBalss platformā esam saņēmuši iniciatīvas iesniegumu ar prasību...

Foto

Skaidra lieta, ka arī es ne pie kā neesmu vainīga, un mana viedokļa apšaubīšana ir absurda un nomelnojoša

Nav izprotama atsevišķu politiķu un atsevišķu mediju vēlme...

Foto

Loģiski, pilnais spriedums būs pēc vēlēšanām

Sveiciens no nebrīves! Likums nosaka, ka pilnais spriedums krimināllietā tiesai jāpieņem līdz šā gada 19. martam. Tas nav noticis. Loģiski....

Foto

Linda Ozola: ko tad nu mēs, mēs jau neko...

Pārbaudīt iesniegumus, kas saistīti ar pašvaldības institūciju darbības tiesiskumu un finanšu līdzekļu caurspīdīgu apmaksu par sniegtajiem pakalpojumiem,...

Foto

Kāpēc man savā dzimtenē jāievēro globālo izdzimteņu izdomāti cilvēka tiesību ierobežojumi

Tikko atkal bija kārtējais skandāls Maximā, jo man neesot "pareizā" maska! Un tagad, lasiet uzmanīgi, apsargi,...

Foto

Provinces pensionāra atbalsta vēstule b.Pavļutam

Interneta duļķainie viļņi atnesuši jaunu cilvēku sašutumu par vakcinācijas avīzi nezciktursimttūkstošu tirāžā, kas nāca pa virsu vakcinācijas biroja algu fondiņam 0,6...

Foto

Tiesiskuma konveijers

Tiesiskā valstī visiem un ikvienam ir tiesības uz taisnīgu tiesu saprātīgos termiņos. Tiesiskā valstī izmeklēšana un pratināšana nedrīkst līdzināties spīdzinăšanai. Vai prokurori pie mums...

Foto

Lūdzam atsaukt Latvijas dalību 2021.gada Eirovīzijas dziesmu konkursā Roterdamā

Es vēlos norādīt un uzsvērt, ka Latvijas tauta NAV deleģējusi šogad nevienu pārstāvi ar konkrētu dziesmu un...

Foto

Andra Šķēles informācija plašsaziņas līdzekļiem

2021.gada 19.martā man ir uzrādīta apsūdzība kriminālprocesā, kas pazīstams kā ""Lattelekom" digitālās televīzijas lieta". Uzskatu apsūdzību par nepamatotu....

Foto

Meroni miljoni, Kariņa darījums un Vonsoviča „draugs” virsprokurors – kad, Stukāna kungs?

Es biju nolēmis vēl kādu laiku klusēt. Taču Ventspils stāsts, kur grasās tiesāt baseinā...

Foto

Mums ir daudz svarīgas slepenas informācijas par ēnu ekonomiku Latgalē, bet mēs to neatklāsim

Finanšu izlūkošanas dienests 2021. gada 9. martā ir saņēmis vēstuli, ar kuru...

Foto

Laime

Katrs cilvēks, sasniedzot apzinīgo vecumu, tiecas pēc laimes. Lai spētu laimīgi dzīvot, viņš izmēģina un meklē dažādas metodes....

Foto

Andri Šķēle, pietiks

Andri Šķēle, pietiek izsaimniekot valsti, neesi gana naudu sagrābies?! Nepietiks?! Tieši tādu kangaru kā tu dēļ Latvija lēni tuvojas bankrotam, izmirst un tiek...

Foto

Kudors turpina priecēt lasītājus ar prastu propagandu

Amerikas valdības finansētais bijušais sektants Andis Kudors turpina priecēt lasītājus ar to, ko viņš sauc par politisko analīzi. Iesaku ielūkoties...

Foto

Atklātā vēstule valsts prezidentam: par prettiesiska likuma “Dzīvojamo telpu īres likums” neizsludināšanu

Biedrība “Ausma” uzskata, ka denacionalizēto namu īrnieku īres līgumi, kas bija noslēgti līdz dzīvojamo...

Foto

Kā mēs esam nonākuši līdz mirklim, kad visi ir vienlīdzīgi, bet citi vienlīdzīgāki par citiem?

No 16. marta stājās spēkā jaunie ierobežojumi, kas nosaka man un...

Foto

Jau gadu “uzņēmējdarbības nāves lokomotīve” ir traukusies pretēji situācijai citās valstīs

364 dienas ir pagājušas kopš valdības lēmuma sasiet rokas procentuāli lielākajai daļai mūsu valsts uzņēmēju:...

Foto

Ja tu esi “pret mums, pret mūsu uzskatiem un jauno kārtību”, mēs tevi tik un tā izslēgsim

Kamēr Nācijas tēvs pārdomā (vai nepārdomā), kāda nākamā alegorija...

Foto

Samanta Tīna un Latvijas Televīzija iespļauj dvēselē Latvijas sabiedrībai

Pirms dalos ar savu sāpi, vēlos pateikt, ka nenoliedzu dziedātājas Samantas Tīnas milzīgās darba spējas izvēlētajā profesijā...

Foto

Aicinājums veselības ministram godīgi un ātri atbildēt uz jautājumiem

Augsti godātais Pavļuta kungs! Ņemot vērā to, ka savās atbildēs uz deputātu jautājumiem Jūs mēdzat būt visai...

Foto

Izgāzušos Vakcinācijas biroju mēs tagad mēģināsim paslēpt Nacionālajā veselības dienestā

Veselības ministrija (VM) uzlabos vakcinācijas procesa pārvaldību, tostarp reorganizēs Vakcinācijas projekta biroju....

Foto

Haoss vakcinēšanā – kā tas izskatās praksē

Šodien, 12.martā saņēmu termiņu uz pirmdienu vakcīnas "AstraZeneca" potēšanai. Mulsinošs tikai fons, kā joprojām notiek šī pasākuma organizēšana....

Foto

Gaisma

Šis nav feļetons, kuru izlasot ir jāsmaida, šī ir «atklāsme», par kuru ir vērts ierēkt pat nelasot, bet, ja izlasīsi, tad spēj tik turēt vēderu,...

Foto

Trīs iemesli, kādēļ vakcinēties pret COVID19 ir bīstami

Cilvēki, kuri vakcinējas pret COVID19, pietiekami nopietni riskē ar savu veselību, jo ir vismaz trīs būtiski iemesli, kuri...

Foto

Par TV sižetu saistībā ar Valsts policijas "katastrofālo" darbinieku trūkumu

Neatkarīgā policistu arodbiedrība noskatījās ironisko TV sižetu par katastrofālo Valsts policijas (VP) darbinieku iztrūkumu un Jūsu...

Foto

VID ģenerāldirektorei Ievai Jaunzemei: atklāta vēstule ar aicinājumu sniegt detalizētāku informāciju par publiski paustiem apgalvojumiem

Šī gada 1.marta TV3 ziņu sižetā par akcīzes nodokļa likmes pieaugumu...

Foto

Cik ilgi šis perēklis vēl valdīs Ventspils domē?

Vakar izlasīju, ka Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieki ir sasaukuši ārkārtas domes sēdi un nu tika stāstīts -...

Foto

Progresīvā cilvēka monologs par mīlestību

Īstenībā visa pasaule ir pilna mīlestības. Mēs visi mīlam labi paēst. Gandrīzi visi no mums mīl naudu. Tie, kuri tikuši pie...

Foto

Lai šie pāris tūkstoši cilvēku ar savu "pareizo domāšanu" kontrolē viens otru, bet neļausim viņiem kāpt mums uz galvas

Šodien mani uz tikšanos pilī uzaicināja LR...

Foto

Es pārstāvu partiju ar vislielāko dibinātāju skaitu kopš Tautas frontes laikiem, tāpēc man ļoti gribētos savākt 10 000 domubiedru

Levita kungs, šī vara sevi ir izsmēlusi....

Foto

Vārda brīvība

Ko grib vārda brīvības aizstāvji? Viņi vēlētos, lai viņu – konservatīvais vai liberālais – viedoklis netiktu apliets ar apsaukāšanas un vārdiski emocionālas vardarbības samazgām....