Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Daudzi atceras slaveno stāstu par amerikāņu kosmosa kuģi „Apollo-13”, kurā 1970. gada aprīlī tehnisku ķibeļu dēļ viņsaulē gandrīz aizgāja trīs astronauti. Viņi izglābās, pateicoties pašu profesionālismam un zemes atbalsta komandas pašaizliedzīgai un augsti profesionālai rīcībai. Notikumam veltītas vairākas kinofilmas, no kuras vispazīstamākā ir 1995. gada „Apollo 13”. Šobrīd daudzi atpazīst frāzi, ar kuru komanda, uzrunājot misijas komandu atzina, ka ir nopietnas problēmas, – „Houston, we have a problem” – „Hjūstona, mums ir problēma”.

Kāds tam sakars ar Eiropu? Diemžēl jāatzīst, ka lielajam Eiropas Savienības kuģim arī ir pamatīgas problēmas. Dziļas, ielaistas un dzīvību apdraudošas. Nepārspīlējot – skaidri fakti liecina, ka Eiropai līdzīgi kā nelaimīgajam kosmosa kuģim, ir nopietnas vadības problēmas, strauji izsīkst resursi, laiks problēmu novēršanai vēl ir, bet atlicis kritiski maz. Tomēr atšķirībā no „Apollo 13” šoreiz draud daudz lielāka katastrofa – ES kuģī ir aptuveni 500 miljoni pasažieru, Eiropa ir arī viens no centrālajiem globālās ekonomikas pamata balstiem. Ja gāžas šāds kuģis, tad problēmu mērogs var būt neaptverams.

Šobrīd, kamēr vēl ir iespējams kaut ko glābt, lielākā problēma ir tā, ka neviens īpaši neuztraucas par gaidāmajām problēmām. Nav tā, ka neviens tās neredz, bet trauksmes cēlāji tiek uzskatīti par miera traucētājiem visādi citādi ērtajā omulīgajā kompānijā. Protams, ka dalībvalstu politiskajās elitēs un arī pašā ES vadība problēmas saredz, bet risinājumi ir novēloti, birokrātiski stīvi un, visbiežāk, neefektīvi. Pēdējais ES apbrīnojamais projekts bija eiro ieviešana lielākajā dalībvalstu daļā. Tiesa, šobrīd arī šī ideja ir iestrēgusi, jo vairākas gan jaunās, gan vecās dalībvalstis pagaidām atturas no eiro. Šo valstu skaitā ir tādas nopietnas ekonomikas kā, piemēram, Polija un Zviedrija.

Kopš eiro ieviešanas ES panākumu stāsts ir acīmredzami iestrēdzis. Kā organizācija tā faktiski ir klibojusi no vienas krīzes uz nākamo. Finanšu krīze, tai sekojošā eiro krīze, tektoniskās demogrāfiskās izmaiņas jaunajās dalībvalstīs, Ukrainas satricinājumi, bēgļu krīze, Lielbritānijas aiziešana – Brexit, demokrātijas bankrots Spānijā – Katalonijas krīze. Kas visām tām ir kopīgs? Katru no šīm krīzēm ES sagaidīja nesagatavota, risinājumi bija novēloti un vairākos gadījumos neefektīvi – daļa no problēmām ir neatrisinātas joprojām. Pat viskvēlākajam ES idejas atbalstītājam vajadzētu saprast, ka ES kuģim ir nopietnas vadības problēmas.

Diemžēl Eiropas Komisijas prezidents Žans-Klods Junkers ar savu nereti visai dīvaino uzvedību pat publiskos pasākumos liecina, ka viņu vairāk interesē labi dzērieni nekā tālredzīgi un drosmīgi risinājumi. Normālās sabiedrībās cilvēkiem, kuriem patīk stiprāk iedzert, neļauj vadīt automašīnu, Eiropas visaugstākajā līmenī šāda persona vada Eiropas Komisiju. Kad jautāsi atbildīgajiem par šo situāciju, viņi izvairīgi skatīsies apkārt un kaut ko nesakarīgu murmulēs. Tā nu ir sanācis, ka ES kosmosa kuģim pie vadības stūres ir nosēdināts pilots, kura agrākais spožums pamatīgi apsūbējis. Un tas nav noticis nesen – šī problēma ir skaidri redzama jau gadiem. Junkers gan ir tikai spilgts, bet ne vienīgais piemērs ne pārāk efektīviem vadītājiem Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas vadībā. Tā ir tikai kārtējā liecība par vadības problēmām ES augstākajā vadībā.

Viens no iemesliem, kādēļ ES un dalībvalstu vadītāji nesteidz saskatīt un risināt problēmas, ir fakts, ka šobrīd simboliskais ES kosmosa kuģis joprojām peld stabili un komfortabli. Reizēm tas nodreb, sašūpojas, bet kopumā par briesmām liecina tikai signāllampiņas dažos vadības paneļos. Kamēr viss ir labi, eiropieši izvēlas šos signālus ignorēt. ES šodien līdzās ASV un Ķīnai ir viena no pasaules ekonomiskajām lielvarām. Diezgan droši var apgalvot, ka Eiropa mūsdienu pasaulē ir labākā vieta, kur dzīvot. Eiropiešu pārticība, dzīves kvalitāte un stabilitāte ir daudzkārt labāka nekā, piemēram, ierindas ķīniešiem. Kopumā eiropieši nav tik bagāti kā amerikāņi, bet sociālā stabilitāte un drošība ir krietni labāka. Paredzamais mūža ilgums attīstītajās ES dalībvalstīs krietni apsteidz amerikāņus. Jaunajās ES dalībvalstīs tas līdzīgs kā ASV, bet arī pieaug. Amerikāņi paredzamā mūža ilgumā pēc dažādiem statistikas datiem ir trešajā, pat ceturtajā desmitā pasaules sarakstā. Veselības aizsardzība ES valstīs ir krietni efektīvāka nekā ASV, kaut arī tēriņi no IKP ir kopumā mazāki.

To pašu var teikt par iekšējo drošību un stabilitāti. Amerikāņu žurnālists T. R. Rīds (Reid) savā grāmatā The United States of Europe (Ņujorka, 2004) norāda – „Jā, amerikāņi izliek milzīgus ziņojumu dēļus, uz kuriem rak­stīts „Mīli savu kaimiņu”, taču viņi slepkavo un izvaro savus kaimiņus proporcijās, kas šokētu ikvienu Eiropas nāciju.” To spilgti apliecina arī statistika – ASV cietumnieku skaits apmēram 3,5 reizes pārsniedz vidējos Eiropas rādītājus. Ja runājam par sociālo drošību, aizsardzību, tad vidējais eiropietis ir krietni vairāk aizsargāts. Amerikāņu jaunās ģimenes pat visbrīnumainākajos sapņos nevar cerēt uz tādu jauno ģimeņu ar bērniem atbalstu, kāds ir teju vai norma daudzās, pat jaunajās ES dalībvalstīs.

Dažreiz var dzirdēt apgalvojumus, ka amerikāņi strādā daudz vairāk un efektīvāk. Pētījumi gan liecina, ka eiropiešu efektivitāte, ja pārrēķina darba stundas, neatpaliek, vairāku valstu gadījumos pat pārsniedz amerikāņus. Eiropiešiem vienkārši ir krietni garāki atvaļinājumi, brīvdienas. Pazīstamais britu-amerikāņu pētnieks Tonijs Džads (Tony Judt) savulaik pamatoti norādīja, ka eiropieši ir apzināti izvēlējušies mazāk strādāt, mazāk pelnīt – un labāk dzīvot. Grāmatā Postwar. A History of Europe since 1945 (latviešu valodā tulkota un izdota 2007. g.) Džads raksta: „Viņi (eiropieši) dzīvoja drošāk un – daļēji šā iemesla dēļ – ilgāk, baudīja labāku veselību (par spīti tam, ka mazāk tērēja), un viņiem mazāk cilvēku dzīvoja nabadzībā.”

Kopumā var teikt, ka Eiropa ir sasniegusi cienījamu, varētu pat teikt – apbrīnojamu labklājības sabiedrības līmeni. Joprojām tas diezgan pamatīgi atšķiras starp jaunajām un vecajām dalībvalstīm, bet tiek pamatīgi investēts tā dēvētajos izlīdzināšanās fondos, lai šīs atšķirības mazinātos. Daudz gadījumos ir acīmredzams progress. Šajā brīdī kāds pamatoti aizrādīs – kāpēc tad dramatiskais ievads par kosmosa kuģi, kurš var nogāzties, izraisot globālu kataklizmu? Te arī slēpjas slazdi, kuros sapinusies Eiropa. Labās ziņas, stabilitāte, labklājība ir iemidzinājusi modrību. Kamēr ir līdzekļi, neviens īpaši neuztraucas par nenoliedzamo patiesību – labklājības sabiedrības modelis ir ļoti dārgs. Tā uzturēšanai ir nepieciešami milzīgi resursi. Šobrīd ir skaidrs, ka šie resursi jau pārskatāmā nākotnē var strauji izsīkt. Patiesībā tas notiek jau šobrīd. Komplektā ar stīvo un neefektīvo pārvaldi tā ir ļoti bīstama diagnoze. Neviens kosmosa kuģis bez pienācīgas vadības un resursiem ilgi nelidos.

Salīdzinot ar citām pasaules ekonomiskajām lielvarām, Eiropa vienmēr ir bijusi nabadzīga ar dabas resursiem. Šo bagātību vienkārši nav. Laiki, kad tos varēja iegūt aptīrot pakļautās kolonijas, ir sen pagājuši. Sākot ar 20. gadsimta otro pusi Eiropa ir balstījusies uz augsti attīstīto zinātni, attīstīto demokrātijas un tirgus ekonomikas sinerģiju, kas ļāva nostiprināties efektīvām megakorporācijām, kas labi pelnīja globālajos tirgos un turpināja nest bagātības, nodrošināt eiropiešu labklājību, salīdzinoši pat ļoti augsto un bagāto dzīves līmeni. Tomēr 21. gadsimta sākumā ir iezīmējusies bīstama tendence. Eiropas uzņēmumi globālajā konkurencē acīmredzami sāk zaudēt. No desmit pasaules bagātākajām megakompānijām tikai divas ir eiropiešu – vācu autoražotājs Volkswagen un Nīderlandes – Lielbritānijas naftas un gāzes ieguves kompānija – Royal Dutch Shell.

Vēl bīstamāka situācija ir ar tā dēvētajām nākotnes kompānijām – IT un interneta gigantiem. Šajā sarakstā eiropiešu faktiski nav. No radītājiem un pelnītājiem eiropieši ir pārvērtušies par patērētājiem. Tā būtu tikai pusbēda, lielākā problēma ir tā, ka no Eiropas tādā veidā uz citām ekonomiskajām lielvarām aizplūst milzīgi finanšu resursi. Piedevām runa nav tikai par ikdienas IT tehnoloģijām, kurās eiropieši zaudējuši konkurences cīņā. Eiropa ir krietni atpalikusi nākotnes tehnoloģijās – kvantu datoru attīstībā. No pasaules jaudīgākajiem kvantu datoru projektiem lielākais vairums atrodas ASV un Ķīnā. Zinātnieki norāda, ka šīs nākotnes tehnoloģijas ne tikai krietni mainīs IT tehnoloģiju attīstību, bet faktiski ļaus revolucionāri mainīt zinātnes attīstību kopumā. Tas būtiski ietekmēs arī ekonomiku – kardināli mainīs dažādus tirgus, tai skaitā energoresursu. Tiesa, ES ir plānojusi investēt kvantu datoru projektu attīstībā papildus apmēram miljardu un tuvāko gadu laikā attīstīt savus projektus. Tomēr tendence ir acīmredzama – Eiropa atpaliek.

Zināmā mērā tā atkal ir likumsakarība. Ja aplūko pasaules intelektuālās spēkstacijas – labākās universitātes, tad no desmit labākajām augstskolām tikai divas trīs ir Eiropā. Piedevām vismaz divas būs ārpus Eiropas Savienības – Lielbritānijā, kas nolēmusi pamest ES. No desmit Eiropas labākajām universitātēm septiņas vai pat astoņas atrodas tieši Lielbritānijā. Augstākās izglītības ziņā Eiropā ir acīmredzama stagnācija, kas neizbēgami novedusi pie iepriekšminētās ekonomiskās konkurētspējas zaudēšanas un atpalicības zinātnē. Tas viss, protams, rada pamatotus jautājumus – kā Eiropa plāno uzturēt savu labklājības sabiedrības augsto dzīves līmeni.

Nākamā problēma ir cilvēkresursu izsīkšana jeb ilgstošās demogrāfijas problēma. Jau daudzus gadu desmitus Eiropā dzimstība ir krietni zem aizstāšanas robežas – vidēji 2,2 bērniem ģimenē. Piemēram, Francijā 1960. gadā uz katru pensionāru bija četri strādājošie, 2000. gadā bija divi. Līdz 2020. gadam, ņemot vērā pašreizējas tendences, būs tikai viens. No attīstītajām ES valstīm vissliktākā situācija ir Eiropas ekonomiskajā dzinējā – Vācijā, tur sabiedrības novecošanas problēmas ir ļoti smagas. Vēl sliktāka situācija ir daudzās jaunajās ES dalībvalstīs – Latvijā un Lietuvā teju katastrofiskas. Jau tuvākajās desmitgadēs strauji sarūkošam strādājošo skaitam vajadzēs uzturēt strauji pieaugošu pensionāru masu, kas radīs teju vai nepārvaramu sociālo izmaksu slogu. Kritiķi aizrādīs – tas nav nekas jauns, tas bija zināms jau ilgi. Taisnība, tomēr nevar noliegt faktu, ka ES un dalībvalstu vadības uz šo problēmu ir reaģējušas vēlu un neefektīgi.

Nākošais ārkārtīgi bīstamais izaicinājums ir gaidāmie globālie satricinājumi Eiropas kaimiņos – Āfrikā. Pirmais nopietnais signāls bija jau 2015. gadā, kad Eiropā burtiski ielauzās apmēram miljonu bēgļu straumes. Patiesībā problēmas bija sagaidāmas, jo Eiropas tuvumā jau gadiem ilgi bija samilzušas miljonu bēgļu nometnes. ES to labi redzēja, bet tik un tā izrādījās pilnīgi nesagatavota krīzei. Tomēr tas ir tikai sākums tam, kas var sekot. ANO dati liecina, ka Āfrikā šobrīd dzīvo apmēram 1,2 miljardi iedzīvotāju. Līdz 2050. gadam, tas ir pēc 32 gadiem, tiek prognozēts, ka viņu skaits dubultosies līdz pat 2,5 miljardiem. Pašreizējās klimata izmaiņas viņiem sola neko citu kā vien ciešanas. Jau šobrīd Āfrikā sausuma, ūdens un pārtikas trūkuma dēļ cieši simti miljoni. Politiskā anarhija, izplatītā korupcija laupa cerības, ka viņi ar šīm problēmām varētu tikt galā paši. Vairumā gadījumu turienes konflikti ir tieši resursu trūkuma izraisīti. Kur šis vairāk nekā papildu miljards cilvēku varētu meklēt glābiņu?

Te nav runa par plaši apspriesto islama un kristiešu pasaules konfliktu, tā dēvēto civilizāciju sadursmi. Tā būs humāna katastrofa, kur reliģijas un kultūras tiks izmantotas kā vienmēr – aizsegam, pārdalot teritorijas un resursus. Precīzi tā, kā vienmēr ir izcēlušies visi globālie konflikti. Vienkārši un bīstami kā Molotova kokteilis. Tikai šoreiz gigantiska izmēra. Tie būs simti miljoni cilvēku, kuri būs iesprostoti ekoloģisku pārmaiņu slazdos. Viņiem gluži vienkārši būs nepieciešama izeja, glābiņš. Te vēlreiz jāatceras, ka ap šo laiku Eiropas resursi būs krietni izsīkuši, cenšoties noturēt labklājības valsts modeli. Ņemot vērā, ka lielās naudas plūsmas būs pārvietojušās uz citām daudz dinamiskākām lielvarām, Eiropai būs grūti finansēt pieklājīgu aizsardzību. Patiesībā jau šobrīd tā ir diezgan liela problēma dalībvalstīm.

Šajā rakstā ir uzskaitīti tikai daži lielākie Eiropas izaicinājumi un apdraudējumi. Protams, ka atbilde uz pamatīgajām Eiropas Savienības sistēmiskajām un būtībā eksistenciālajām problēmām nav vienkārša. Te atkal der salīdzinājums ar kosmosa kuģi „Apollo”. Eiropas Savienība ir patiešām ļoti sarežģīta konstrukcija, problēmas ir ļoti komplicētas. To risināšanai nepieciešami augsta līmeņa astronauti, visaugstākās raudzes profesionāļu saliedēta atbalsta komanda. Viņiem jāspēj darboties ātri, efektīvi īstā krīzes režīmā. Vienkāršajam eiropietim, ierindas vēlētājam, protams, šāds ieteikums ir mazs mierinājums. Izskatās, ka ES dalībvalsts pilsonis lāga nesaredz iespēju, kā ietekmēt šos procesus. Par to liecina tradicionāli zemā aktivitāte Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Tomēr tieši šeit slēpjas faktiski vienīgā iespēja kaut ko glābt.

Nākamās Eiroparlamenta vēlēšanas ir 2019. gadā. Eiropas nākotnes un pašu glābšanas vārdā nepieciešams ievēlēt nākamajā Eiropas Parlamentā patiešām pašus spējīgākos, profesionāli jaudīgākos politikas profesionāļus. Tām ir jābūt teju glābšanas komandas izlases vienībām no katras dalībvalsts. Tieši to pašu var darīt mājās – katram politiskajam spēkam, partijai ir jārūpējas, ka tās nacionālie pārstāvji visās ES institūcijās spēj paveikt vislabāko kopējās nākotnes vārda. Arī panākot strukturālas reformas. Jo pretējā gadījumā glābšanas misija var neizdoties. Tikai katastrofā cietīs nevis daži astronauti, bet gan visi eiropieši.

Katra apzinīga eiropieša uzdevums šobrīd ir sadzirdēt brīdinājumu „Eiropa, mums ir problēma” un sākt rīkoties. To nedarīs ne amerikāņi, ne ķīnieši, ne indieši. Viņu uzdevums nav glābt pašapzinīgos, iedomīgos un vecišķi stīvos eiropiešus, kuri gatavi dot visiem padomus, bet paši nesteidz rīkoties.

Pārpublicēts no Jaunās Gaitas.

Novērtē šo rakstu:

50
17

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...