Iesaki rakstu: 
Pāris komentāri par trim publikācijām attiecībā uz "zaļo" dienaskārtību, kas dažu pēdējo dienu laikā piesaistīja uzmanību un, manuprāt, labi parāda šī brīža kopskatu.
Pirmkārt, nra.lv raksts par tēmu, ka augstās enerģijas cenas iznīcina Eiropas ķīmisko rūpniecību. Nekādu pārsteigumu, šeit bizness balso ar kājām. Enerģijas izmaksas ir būtiskākā izmaksu sastāvdaļa virknei ķīmiskās rūpniecības nozaru, un tur jau vienalga nodomi un vēlmes. Nekonkurētspējīgs ir un paliek nekonkurētspējīgs. Ja līdz šim eksportēja, turpmāk importēs. Turklāt ietekmēs arī saistītās nozares, piemēram, lauksaimniecību un tālāk jau pa ķēdīti līdz pat patērētājam.
Otrkārt, pietiek.com raksts - "Dogma par globālo sasilšanu", kuru ieteiktu izlasīt un padomāt, kā lielais bizness sev noderīgas hipotēzes, izmantojot savu ietekmi pār grantu sadali un masu mēdijiem, spēj pārvērst par dogmām. (Dogma = nekritiski pieņemts uzskats, kurš tiek pasludināts kā nemaināma patiesība, bieži ignorējot pierādījumus vai loģisku argumentāciju.)
Treškārt, ASV gatavojas atcelt visus siltumnīcefekta gāzu ierobežojumus. ASV Vides aizsardzības aģentūra ir izstrādājusi plānu, lai likvidētu visus siltumnīcefekta gāzu ierobežojumus no ogļu un gāzes spēkstacijām Amerikas Savienotajās Valstīs. Sagatavotajā regulā aģentūra apgalvo, ka oglekļa dioksīds un citas siltumnīcefekta gāzes no spēkstacijām, kas sadedzina fosilo kurināmo, "būtiski neveicina bīstamu piesārņojumu" vai klimata pārmaiņas, jo tās ir neliela un samazinoša daļa no globālajām emisijām. Šo emisiju likvidēšanai nebūtu būtiskas ietekmes uz sabiedrības veselību un labklājību, secina aģentūra.
Eiropa, vai patiešām virzies pa pareizo ceļu?
Informācija pārdomām.
- 2023. gadā ES CO2 kvotu izsolēs tika iekasēti un pārdalīti 43,6 miljardi eiro (papildu enerģijas izmaksas gan iedzīvotājiem, gan biznesam).
- Saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas datiem laika posmā no 2011. līdz 2020. gadam ES vidēji gadā ieguldīja aptuveni €764 miljardus pasākumos, kas saistīti ar siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu.
- Lai sasniegtu 2030. gada klimata mērķus, tiek lēsts, ka papildus nepieciešami €477 miljardi gadā, kopējo nepieciešamo ieguldījumu apjomu palielinot līdz aptuveni €1,2 triljoniem gadā.
Un kas tad rezultātā? Apmēram tas pats enerģijas apjoms, tikai daudzkārt dārgāks?
Lūk, kur Eiropa dedzina nodokļu maksātāju naudu, un tā ir arī atbilde, kāpēc ES ar visu savas turību un ekonomikas lielumu nespēj pietiekoši investēt aizsardzībā. Pārējām valstīm, tai skaitā ASV, nav šādu izmaksu. Tās investē R&D un sava militārā sektora attīstībā.
Varbūt tāpēc pasaules 10 tehnoloģiski spēcīgāko kompāniju sarakstā nav neviena uzņēmuma no ES?
2021. gadā ES kopējie izdevumi R&D sasniedza €331 miljardu, kas ir vairāk nekā divas reizes mazāk, nekā investēts klimata mērķu sasniegšanā, no kuru sasniegšanas nebūs nekāda labuma planetārā mērogā.
Eiropa, uz kā rēķina ceri nākotnē nodrošināt saviem pilsoņiem labklājību?
https://nra.lv/.../491958-energijas-cenas-iznicina...
Seko mums 
Mani sauc Evija Rača. Šobrīd man ir 36 gadi. Esmu, pirmkārt, jau mamma, sieva un Latvijas iedzīvotāja, kas cīnījusies ar vēzi. Izgājusi cauri vairāk nekā 40 ķīmijterapijām un kaulu smadzeņu transplantācijai. Un jau vairāk nekā piecus mēnešus es cīnos ne tikai par savu dzīvību, bet arī par taisnīgumu VISU PACIENTU VĀRDĀ!
Cenšos skatīties Latvijas valsts propagandas kanālus cik reti vien var, bet… 18. jūnija rīta ziņās manas valsts pārstāvis Izraēlā. Pretīgs, melīgs, pastulbs radījums.
Pretēji ekspertiem, kas pēc aizvadītajām vēlēšanām pauž skepsi par iespēju "integrēt krievus", es redzu, ka ir tieši tagad ir pavēries iespēju logs. Krieviskais piedāvājums pašlaik ir tik ļoti sadrumstalots, vēlētāji ir vīlušies savās iepriekšējās simpātijās. "Stabilitāte" ir smagi aplauzusies, kurinot neapvaldītu radikālismu. Krievu elektorāts ir izgājis separācijas procesu - sadalījies radikāļos, mērenajos un liberāļos.
Jau kādu laiku neliek mieru sajūta, ka jādibina jauna partija, lai nākamā gada vēlēšanās “pieteiktos”, bet aiznākamajās vēlēšanās pēc pieciem gadiem jau nostartētu “pa īstam”. Šo sajūtu gan bremzē šaubas, vai pareizāk nebūtu veidot kustību kādas esošas partijas rindās vai arī — paralēli daudzu partiju rindās, tur iesūtot ideju vēstnešus. Tas tomēr ir patiesāks demokrātiskās piekrišanas tests — ja spējat izturēt konkurenci esošas politiskas organizācijas ietvaros, jums ir potenciāls pārliecināt arī vēlētāju. Tajā pašā laikā nevar noliegt arī to, ka esmu īsts latvietis. Proti, cilvēks, kuram reizēm šķiet, ka neviens jau īsti nedomā tāpat kā es un ka nekas cits neatliks kā dibināt teju viena cilvēka partiju.
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
