Iesaki rakstu: 
Pāris komentāri par trim publikācijām attiecībā uz "zaļo" dienaskārtību, kas dažu pēdējo dienu laikā piesaistīja uzmanību un, manuprāt, labi parāda šī brīža kopskatu.
Pirmkārt, nra.lv raksts par tēmu, ka augstās enerģijas cenas iznīcina Eiropas ķīmisko rūpniecību. Nekādu pārsteigumu, šeit bizness balso ar kājām. Enerģijas izmaksas ir būtiskākā izmaksu sastāvdaļa virknei ķīmiskās rūpniecības nozaru, un tur jau vienalga nodomi un vēlmes. Nekonkurētspējīgs ir un paliek nekonkurētspējīgs. Ja līdz šim eksportēja, turpmāk importēs. Turklāt ietekmēs arī saistītās nozares, piemēram, lauksaimniecību un tālāk jau pa ķēdīti līdz pat patērētājam.
Otrkārt, pietiek.com raksts - "Dogma par globālo sasilšanu", kuru ieteiktu izlasīt un padomāt, kā lielais bizness sev noderīgas hipotēzes, izmantojot savu ietekmi pār grantu sadali un masu mēdijiem, spēj pārvērst par dogmām. (Dogma = nekritiski pieņemts uzskats, kurš tiek pasludināts kā nemaināma patiesība, bieži ignorējot pierādījumus vai loģisku argumentāciju.)
Treškārt, ASV gatavojas atcelt visus siltumnīcefekta gāzu ierobežojumus. ASV Vides aizsardzības aģentūra ir izstrādājusi plānu, lai likvidētu visus siltumnīcefekta gāzu ierobežojumus no ogļu un gāzes spēkstacijām Amerikas Savienotajās Valstīs. Sagatavotajā regulā aģentūra apgalvo, ka oglekļa dioksīds un citas siltumnīcefekta gāzes no spēkstacijām, kas sadedzina fosilo kurināmo, "būtiski neveicina bīstamu piesārņojumu" vai klimata pārmaiņas, jo tās ir neliela un samazinoša daļa no globālajām emisijām. Šo emisiju likvidēšanai nebūtu būtiskas ietekmes uz sabiedrības veselību un labklājību, secina aģentūra.
Eiropa, vai patiešām virzies pa pareizo ceļu?
Informācija pārdomām.
- 2023. gadā ES CO2 kvotu izsolēs tika iekasēti un pārdalīti 43,6 miljardi eiro (papildu enerģijas izmaksas gan iedzīvotājiem, gan biznesam).
- Saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas datiem laika posmā no 2011. līdz 2020. gadam ES vidēji gadā ieguldīja aptuveni €764 miljardus pasākumos, kas saistīti ar siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu.
- Lai sasniegtu 2030. gada klimata mērķus, tiek lēsts, ka papildus nepieciešami €477 miljardi gadā, kopējo nepieciešamo ieguldījumu apjomu palielinot līdz aptuveni €1,2 triljoniem gadā.
Un kas tad rezultātā? Apmēram tas pats enerģijas apjoms, tikai daudzkārt dārgāks?
Lūk, kur Eiropa dedzina nodokļu maksātāju naudu, un tā ir arī atbilde, kāpēc ES ar visu savas turību un ekonomikas lielumu nespēj pietiekoši investēt aizsardzībā. Pārējām valstīm, tai skaitā ASV, nav šādu izmaksu. Tās investē R&D un sava militārā sektora attīstībā.
Varbūt tāpēc pasaules 10 tehnoloģiski spēcīgāko kompāniju sarakstā nav neviena uzņēmuma no ES?
2021. gadā ES kopējie izdevumi R&D sasniedza €331 miljardu, kas ir vairāk nekā divas reizes mazāk, nekā investēts klimata mērķu sasniegšanā, no kuru sasniegšanas nebūs nekāda labuma planetārā mērogā.
Eiropa, uz kā rēķina ceri nākotnē nodrošināt saviem pilsoņiem labklājību?
https://nra.lv/.../491958-energijas-cenas-iznicina...
Seko mums 
Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.
