Eiropa, varbūt beidzot sāc bruņoties? Ā, to gan ne, mēs te pātarosim un apd...rsīsim Trampu
Guntars Vītols18.08.2025.
Komentāri (55)
Iesaki rakstu: 
Varbūt atceraties tādu epizodi, kad Tramps pagājušās prezidentūras laikā atbrauca uz Eiropu un teica divas lietas. Pirmā, kur 2% NATO? Līgums taču! Līgums ir, piķi tāpat nedeva. Viņi ņirdza. Tāds tas līgums. Otrā lieta - pateica par gāzi Eiropai: jums vispār kurā vietā smadzenes palielināt atkarību no krievu gāzes? Viņi šņurkināja, hihihahā.
Okupēja Krimu. Starptautisks megapārkāpums. Ko visi tie obamas un kariņi, un leijenas? Hihihahā. Nu nav jau labi, izsakām nosodījumu, bet netraucē mums grauzt čipsus.
Vai tāpēc Tramps ir „labs”? Nekas par to neliecina. Gribēja toreiz vienkārši notirgot ASV sašķidrināto gāzi Eiropai, paprasīja, lai maksā NATO saskaņā ar līgumu. Nekāda varoņdarba tur nebija. Common sense. Bet taisnība viņam bija, vai kāds te apšauba? Vai tagad viņš Aļaskā neizgāzās? Izgāzās kā sēta, un atkal hihīhahā. Tiem ķiķinātājiem jau viegli, paši neko nedara, grauž dīvānā čipsus un lādas.
Tagad visas valstiskās puses, arī visi analītiķi (nezinu nevienu izņēmumu) atzīst, ka neviena no pusēm nevar karu vinnēt teritoriāli. Šobrīd, pārskatāmā nākotnē tādu variantu nav. Tramps to pasaka skaļi, jauns tas nav precīzi nekas. Agrāk brēca - ā, tu tagad pa slepeno dalīsi UKR zemi, maita! Tagad viņš saka nē - izlemiet paši, bet brēc tāpat - ā, tu spied Ukrainu padoties! Atkal maita.
Šobrīd izskatās, ka viens no variantiem uz mieru/pamieru ir atzīt de facto okupāciju (tā savulaik bija ar Latviju), de iure jau nekas nemainās. Ukrainas zeme pieder Ukrainai. Tikai man ir aizdomas, ka arī šis variants neies cauri - vai tad Putins taisās pārtraukt karu? Man liekas, netaisās. Šīs runas ir tikai taktiskie manevri, lai pamazām līstu tālāk, un mēs te Latvijā to saprotam, vai ne?
Un tad, kaut kad, nākotnē - nu mums jau bija kā - okupantu valsts sabruka, un Latvijas robežas atgriezās de iure neatkarīgā statusā. Tikai maitas Abreni atdeva - kāda vella pēc? Tie atdevēji gadījumā nav tie paši, kuri tagad brēc pēc „taisnīga miera” Ukrainā?
Hihīhahā, mēs te grauzīsim čipsus un jautājumu nerisināsim.
Klau, Eiropa - nu varbūt tad beidzot sāc bruņoties un pēc kāda laika palīdzi atsist tās zemes? Ā, to gan ne, mēs te pātarosim un hihihahā apd...rsīsim Trampu. Ja ne Trampu, tad kādu citu.
Kādi vēl tur līgumi… liekulība uber alles. Un neviens tur nav labais zēns.
Seko mums 
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.
