Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Jau ilgāk nekā divus gadus Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde, ikdienā dēvēta vienkārši par Ekonomikas policiju, „marinē” Latvijas tiesībsargāšanas iestādēm jau 2015. gada sākumā nosūtīto Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) slēdzienu par iespējamu krāpniecību, kuras iedvesmotājs bijis kādreizējais Latvijas eiroparlamentārietis Aleksandrs Mirskis un kuras rezultātā Eiropas Parlamentam nodarīti vairāk nekā 204 tūkstošu eiro lieli zaudējumi. Izmeklētāja pašreizējais slēdziens pēc būtības ir – viņam neesot ticības OLAF detalizēti aprakstītajiem faktiem.

OLAF slēdziens: iedvesmotājs - Mirskis

Ziņojumā, ar kuru OLAF 2015. gadā vērsās pie Eiropas Parlamenta prezidenta Martina Šulca, birojs A. Mirska un viņa tolaik akreditētās palīdzes Anitas Laizānes ilgākā laika posmā (2009. – 2012.) veiktās „finanšu nekārtībās” bija nepārprotami konstatējis „interešu konfliktus un konkursa procesu neievērošanu virknē iepirkumu par kopējo aprēķināto apjomu – 204 831,88 eiro”.

Turklāt ziņojumā saistībā ar šī ikvienam eiroparlamentārietim atvēlētā „personiskā” budžeta tērēšanu bija īpaši norādīts: „No iegūtajiem faktiem šķiet acīmredzams, ka persona, kas ir bijusi uzskaitīto nekārtību un iespējamās veiktās krāpniecības iedvesmotāja, ir bijušais Eiropas Parlamenta deputāts Aleksandrs Mirskis.”

No ziņojuma, kura teksts ir Pietiek rīcībā, redzams, ka Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai ir ne tikai rekomendējis, ka „Eiropas Parlamentam vajadzētu veikt šādu darbību: veikt visus atbilstošos pasākumus, lai nodrošinātu 204 831,88 eiro atgūšanu”, bet arī šo dokumentu 2015. gada sākumā nosūtījis Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūrai.

Saistīti uzņēmumi, augstākas cenas

Dokuments rāda, ka OLAF izmeklētāji ir paveikuši ievērojamu darbu, izsekojot, kā Eiropas Parlamenta finanšu līdzekļus – jau minētos vairāk nekā 204 tūkstošus eiro – „iespējamās krāpniecības iedvesmotājs” ir virzījis uz uzņēmumiem, kas bijuši saistīti ar viņu pašu vai viņam tuvām personām.

„Faktiskie apstākļi liecina, ka rēķinus izstādīja un naudas līdzekļus saņēma ar bijušo Eiropas Parlamenta deputātu Aleksandru Mirski tieši vai pastarpināti saistītie uzņēmumi, kas dod pamatu pieņemt, ka rēķinos norādītie pakalpojumi faktiski nekad netika saņemti.

Turklāt minētais fakts norāda arī uz to, ka pakalpojumu, ja tādi jebkad tika sniegti, cena ir būtiski augstāka nekā šo pakalpojumu cena tā brīža tirgū,” iespējamās krāpniecības būtību Pietiek skaidro zvērināta advokāte Jeļena Kvjatkovska, kura šajā lietā pārstāv Eiropas Parlamentu.

Primitīvas „paslēpes”

OLAF ziņojumā ir minēta vesela virkne šādu ar A. Mirski tieši vai netieši saistītu uzņēmumu, kuri ar „iespējamā krāpniecības iedvesmotāja” palīdzību ir saņēmuši no Eiropas Parlamenta līdzekļiem iespaidīgas summas.

Šo uzņēmumu vidū ir SIA T.E.A.M., kuras īpašnieku vai amatpersonu vidū ir bijis gan pats A. Mirskis, gan viņa māte Esfira Mirska, gan bijusī sieva Natālija Mirska, gan viņa Eiropas Parlamenta palīdze A. Laizāne, kā arī cieši saistītie uzņēmumi Autoradio Rēzekne, Autoradio Latgalē un Autoradio Riga-Novoe Radio.

Tāpat no Eiropas Parlamenta līdzekļiem ir barojušies tādi uzņēmumi kā SIA Radio NR (īpašniece un valdes locekle bijusi A. Laizāne), pilnsabiedrība Latgales būvprojekts (saistīta gan ar A. Laizāni, gan ar N. Mirsku), SIA Rhino Group (īpašnieks un valdes loceklis – cits A. Mirska bijušais palīgs Jevgeņijs Griškevičs) u.c.

Kā izriet no OLAF dokumenta, reizēm tikuši veikti arī diezgan nemākulīgi slēpšanās mēģinājumi: piemēram, par SIA Autoradio Daugavpils īpašnieku 2010. gada vasarā kļuvis Igaunijā reģistrētais uzņēmums Radio N. Taču, pēc Eiropas Parlamenta rīcībā esošās informācijas, minētā uzņēmuma oficiālā pārstāve ir bijusi A. Laizāne.

Turklāt, ka rāda Lursoft dati, līdz pat 2016.gada pavasarim uzņēmumam bijušas reģistrētas trīs komercķīlas par labu A. Mirskim un viena komercķīla par labu E. Mirskai, faktiski liecinot par reālu A. Mirska kontroli pār uzņēmumu.

Iemīļotā rēķina summa – nepilni 14 tūkstoši

Summas, ko saņēmuši ar bijušo eiroparlamentārieti saistītie uzņēmumi, ir bijušas pietiekami lielas, taču nav pārsniegušas 14 tūkstošu eiro robežu, turklāt izmantoto uzņēmumu skaits ir bijis ievērojams, līdz ar to ilgāku laiku neradot Eiropas Parlamenta kontrolējošo iestāžu aizdomas.

Kā minēts OLAF ziņojumā, vismaz četrus rēķinus Eiropas Parlamentam piestādījusi jau pieminētā SIA T.E.A.M. 2010. gada maijā un jūnijā tā piestādījusi kopā trīs rēķinus par 4021, 1340 un 7304 eiro, savukārt gadu vēlāk, 2011. gada jūnijā – rēķinu jau par 13 688 eiro.

Arī vairāki citi ar A. Mirski saistītie uzņēmumi Eiropas Parlamentam piestādījuši ļoti līdzīgu apmēru rēķinus, kuros summas ir bijušas nedaudz zem 14 tūkstošiem eiro: pilnsabiedrība Latgales būvprojekts rēķinu par 13 538 eiro izstādījusi 2010. gada 8. martā, bet jau dienu vēlāk rēķinu par 13 689 eiro piestādījusi SIA Rhino Group.

Vēl vienu gandrīz tādu pašu, tikai par 11 eiro lielāku rēķinu Rhino Group Eiropas Parlamentam piestādījusi gadu vēlāk, 2011. gada 1. martā, savukārt trešais rēķins par 13 784 eiro piestādīts vēl pēc gada, 2012. gada 8. februārī.

Arī SIA Radio NR 2011. gada 6. maijā piestādījusi Eiropas Parlamentam rēķinu par kopējo summu - 13 797 eiro, un tā šis saistīto uzņēmumu uzskaitījums būtu turpināms vēl ilgi.

Kriminālprocesu „marinē” jau divus gadus

Nevar teikt, ka, saņemot OLAF ziņojumu, Latvijas tiesībsargāšanas iestādes nebūtu reaģējušas vispār. Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai dokuments to rīcībā nonāca 2015. gada februāra beigās, tika sākts kriminālprocess, un tā paša gada 23. novembrī tika noteikta kriminālprocesa kvalifikācija pēc Krimināllikuma 177.panta trešās daļas – krāpšana lielā apmērā.

Dienai zināms, ka šī kriminālprocesa ietvaros tiek izmeklētas „iespējami prettiesiskas darbības saistībā ar Eiropas Parlamenta Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupas veiktiem darījumiem ar Latvijas Republikā reģistrētiem uzņēmumiem laika periodā no 2009. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 1. janvārim, kā rezultātā, iespējams, no Eiropas Savienības naudas līdzekļiem nepamatoti tika apmaksāti kā pamatotie izdevumi deklarēti izdevumi”.

Procesa virzītājs ir Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes („Ekonomikas policijas”) 2. nodaļas galvenais inspektors Andrejs Semizarovs – spriežot pēc amatpersonas deklarācijas, viens no trūcīgākajiem un vientuļākajiem tiesībsargāšanas iestāžu darbiniekiem visā Latvijā.

Taču izrādās, ka vairāk nekā divu gadu laikā šī izmeklētāja pārraudzībā kriminālprocess, neraugoties uz Latvijas tiesībsargāšanas iestādēm faktiski „uz paplātes” pasniegto OLAF ziņojumu un tajā minētajiem faktiem, tiek „marinēts” un būtiski uz priekšu nav pavirzījies.

Kāds kaitējums? Kam kaitējums?

Pat vairāk – šā gada 7. jūnijā A. Semizarovs ir noraidījis Eiropas Parlamenta pārstāves pieteikumu šī kriminālprocesa ietvaros atzīt šo Eiropas struktūru par cietušo.

Saskaņā ar izmeklētāja rakstiski pausto viedokli vairāk nekā divus gadus ilgās izmeklēšanas rezultātā pašlaik esot tāda „pirmstiesas izmeklēšanas stādīja” (saglabāta oriģinālrakstība), kurā „nav iegūti objektīvi pierādījumi, kas apstiprinātu informācijā OF Nr.OF/2012/1201/A1 [OLAF ziņojums] sniegtās ziņas”.

Līdz ar to Ekonomikas policijas izmeklētājs uzskatot, ka neesot iegūti arī objektīvi pierādījumi, kas viņam liktu ticēt Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai secinājumiem un tam, ka izmeklējamā noziedzīgā nodarījuma rezultātā Eiropas Parlamentam tiešām būtu nodarīts OLAF aprēķinātais kaitējums vairāk nekā 204 tūkstošu eiro apmērā.

Pašlaik Eiropas Parlamenta oficiālā pārstāve šī kriminālprocesa ietvaros J. Kvjatkovska Ekonomikas policijas izmeklētāja lēmumu ir pārsūdzējusi prokuratūrā.

Eiropas Parlamenta amatpersonas neizpratnē

Norādot uz kriminālprocesa datu konfidencialitāti, advokāte precīzo pārsūdzības tekstu neatklāj, taču Pietiek min – ir patiesi pārsteidzoši, ka vairāk nekā divu gadu laikā kopš kriminālprocesa uzsākšanas izmeklēšanai ir izdevies neiegūt apstiprinājumu OLAF ziņojumā norādītajiem faktiem.

OLAF ziņojums jau tā satur lielāko daļu pierādījumu, kurus vispār ir iespējams un nepieciešams iegūt, - detalizētu faktu analīzi un ziņas par uzņēmumiem, to dibinātājiem un amatpersonām, ziņas par rēķiniem, to apmaksu un naudas līdzekļu kustību,” situāciju skaidro J. Kvjatkovska.

Šādā situācijā viņas pārstāvētā Eiropas Parlamenta amatpersonas esot patiesā neizpratnē par to, kādas tad vispār procesuālās un izmeklēšanas darbības kriminālprocesa ietvaros Latvijā ir tikušas veiktas divu gadu laikā, ja tādas vispār tikušas veiktas.

„Eiropas Parlamenta ieskatā, ja kriminālprocesa virzītājs būtu vismaz izlasījis OLAF ziņojumu un iepazinies ar tam pievienotajiem dokumentiem, tad viņam nerastos šaubas nedz par Aleksandra Mirska un citu ziņojumā norādīto personu saistību ar konkrēto kriminālprocesu, nedz arī par to, ka Eiropas Parlamentam kriminālprocesā izmeklējamā noziedzīga nodarījuma rezultātā ir nodarīti zaudējumi,” norāda J. Kvjatkovska.

Mirskis un policija klusē

Pats A. Mirskis aizvadītajā nedēļā neatbildēja ne uz telefonzvaniem, ne uz īsziņu, kurā tika izklāstīta situācija un lūgts viņa komentārs. Arī Valsts policija saistībā ar kriminālprocesu un tā iespējamo „marinēšanu” bija tikpat nerunīga.

Ne Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis, ne Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieks Pēteris Bauska nevēlējās sniegt nekādus komentārus arī saistībā ar izmeklētāja lēmumu – neuzskatīt Eiropas krāpnieku apkarotāju ziņojumu par vērā ņemamiem faktiem un neatzīt Eiropas Parlamentu par cietušo no līdzekļu izkrāpšanas.

Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Ministru prezidentam es ieteiktu uzlikt respiratoru arī tad, kad ļoti gribas izlikties par mediķi un izteikties

FotoEs labprāt nēsāju masku slimnīcā un intensīvās terapijas nodaļā vai operāciju zālē bez maskas neietu. Man nav grūti uzlikt masku arī veikalā un vilcienā, bet neredzu jēgu, jo no vīrusa maska nesargā gandrīz nemaz.
Lasīt visu...

21

Par pulksteņa grozīšanu

FotoReizi gadā grozīt pulksteni un pāriet uz tā saukto vasaras laiku ir deviņpadsmitā gadsimta ideja, kuru pirmo reizi piedāvāja vīrs, vārdā Džordžs Hudzons, kurš aizrāvās ar vaboļu un insektu kolekcionēšanu. Hudzonam ļoti gribējās, lai pēc darba viņam atliek vairāk dienasgaismas stundu savam hobijam.
Lasīt visu...

3

Es visu izdarīju lieliski, bet tagad atbildība jāuzņemas valdībai kopumā un premjeram kā komandas kapteinim

FotoLai kuram no uzskatiem piekrītat – SARS-CoV-2 vīrusa izplatības spējš pieaugums rudenī visā Eiropā un citur pasaulē ir otrais vilnis vai pirmā viļņa turpinājums, pēc mierīgas vasaras atkal kāpj inficēto un saslimušo skaits, un valstis spiestas atgriezties pie ierobežojumiem. Kumulatīvā 14 dienu incidence uz 100 tūkstošiem iedzīvotājiem Eiropā 25.oktobrī zem rādītāja 100 bija vien 5 valstīs, Latviju ieskaitot. Vidējais ES/EEZ un UK rādītājs – 249,8 (23.10.).
Lasīt visu...

21

Vilks vai lācis? Jeb maskas - sociālā kontrole?

FotoIedomāsimies, ir jauks pavasara rīts, jūs esat pārvācies jaunā dzīvoklī un, mīkstās čībās sēžot jaunajā dīvānā, glaudāt savu kaķi. Pēkšņi aiz sienas sākas neganta bļaušana, trauku sišana, jūs satraukts izskrienat un zvanāt pie durvīm - kas lēcies? Durvis atver kāda samiegojusies seja un norūc - ko jūs te meklējat, esat no policijas? Ar laiku pie šiem trokšņiem jūs pierodat un cenšaties nepievērst uzmanību, jo tur taču dzīvo histēriski kaimiņi.
Lasīt visu...

21

Gudrie mācās no citu kļūdām, „gobzemieši” — no savējām: COVID-19 Krievijā

FotoŠoreiz būs stāsts nevis par sen jau visiem apnikušo Aldi Gobzemu, Ciekura muļķībām, Pļaviņa folijas cepurītēm vai Jeremejeva paranoju, bet gan par COVID-19 nāves izkapti darbībā Krievijas plašajos laukos.
Lasīt visu...

12

Par tomiem lūšiem un citiem alkoholiķiem – baznīcas vajātājiem

FotoNesen zināmās aprindās pazīstamās cehs.lv radošais direktors Toms Lūsis atbilstoši savai „humora” izjūtai „izjokoja” baznīcas darbību ierobežojumu laikā, kas saistīti ar Covid19. Citiem vārdiem sakot, Toms uzsāka nodarboties ar ļoti ienesīgu un šodien ļoti populāru darbību - baznīcas vajāšanu.
Lasīt visu...

21

Maskēt kopējo atbildību

FotoAizvakar Ministru kabinets vienojās, ka par mutes un deguna aizsegu nelietošanu sabiedriskās vietās varēs piemērot sodu līdz 50 eiro apmērā. Lai šīs izmaiņas varētu stāties spēkā, Saeimai jāapstiprina grozījumi COVID-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā. Likumprojekts skatīšanai Saeimā tika virzīts steidzamības kārtā, un par tā nodošanu komisijām nobalsojām šorīt. Līdz šim visi ar pandēmijas ierobežošanu saistītie priekšlikumi Saeimā tika izskatīti patiešām steidzamības kārtā — tajā pašā dienā, apzinoties, ka runa ir par sabiedrības veselību un kavēšanās šeit neder.
Lasīt visu...

21

Kurš pēdējais izslēgs gaismu nelielajās pašvaldībās?

FotoRudens tradicionāli ir laiks, kad zemnieka sētā apcirkņi tiek pildīti ar vasaras sezonā sarūpēto. Ja gads ir bijis labs, tad saimnieks uz gaidāmo ziemu raugās ar zināmu optimismu, ja slikts – savelk jostu ciešāk. Pavisam sliktā jākar zobi vadzī. Savukārt pašvaldībām lapkritis ir laiks, kad jāatsāk ikgadējā cīkstēšanās par tām atvēlēto finansējumu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

“Ganāmpulkam” pieaugot, aug pieprasījums pēc “ganītājiem”

Koronavīruss ir izraisījis ne mazums diskusiju un viedokļu sadursmju gan speciālistu aprindās, gan sabiedrībā. Taču arvien biežāk parādās atsevišķi eksperti...

Foto

Jautājums – kāda ir C19 Pasakas morāle? Kāds ir Lāsts?

Uz kādas vientuļas salas vārdā Pasaule dzīvoja 100 ciltis (Valstis), kuras vadīja Valdnieki, un viens Burvis...

Foto

Signāls

Vai maskas lietošana pēc koloniālās pārvaldes lēmuma ir medicīniski pamatota? Drīzāk nē nekā jā. Kādēļ tad cilvēki liek uz sejas to? Jo viņiem ir bailes....

Foto

Maskai nav nekāda sakara ar valdības gāšanu

Reāli fakti - Covid19 ir lipīgs, paaugstinās temperatūra, pazūd oža, bezspēks utt. Iespējams, daudzi jau ir pārslimojuši bez acīmredzamiem...

Foto

Nevienam nevajadzētu būt tiesībām lemt par cita cilvēka dzīves vērtību

Šogad ir apritējuši 10 gadi, kopš Latvijas Republikā ir stājies spēkā likums “Par Konvenciju par personu...

Foto

Krīzes brīdī pacientus šķiros…

Tātad Latvija tagad ieviesīs praksi, kādu it kā pielieto daudzās pasaules valstīs, kad krīzes apstākļos šķiro pacientus – kurus ir vērts ārstēt,...

Foto

Priekšlikumi Latvijas Republikas Ministru prezidentam K.A. Kariņam: ierosinu pilnībā pārtraukt jaunu klientu ievietošanu valsts sociālās aprūpes centros

Viena no tiesībsarga funkcijām ir veicināt privātpersonas cilvēktiesību aizsardzību...

Foto

Nevis masku nēsāšana, bet gan C19 pneimonija ierobežo tavu brīvību

Vai man ir pazīstamie, kuri slimo vai ir miruši no C19** infekcijas? Vai tas, ka es...

Foto

Covid19 spilgti izgaismojis melnus plankumus Latvijas medicīnā, bet, iespējams, krīze Baltkrievijā pavēra ceļu to lāpīšanai

Kaut arī no 3. jūnija oficiāli ir pieejami visi valsts apmaksātie...

Foto

Krievijas KDLO dienas ir skaitītas: Putina 5. pants nedarbojas

Nav noslēpums, ka Kaukāzs vienmēr ir bijis ne visai sagremojams kumoss ne tikai cara laiku Kremlim, bet...

Foto

Taksometru sektorā ēnu ekonomika zeļ un plaukst

Kurš gan nav pieradis, ka politiķi sola, pēc tam atkal sola un tad jau politiķi mainās – pirmo solītāju...

Foto

Satversmes tiesa lēmusi atcelt iepriekšējo praksi, piedzenot parādus un kompensācijas par bojātiem dabasgāzes skaitītājiem

Jau šī gada martā sabiedrība tika informēta par spriedumu, kurā Satversmes tiesa...