Eiroparlamentārietis Mirskis un pie rokām pielipušie 200 tūkstoši eiro: Ekonomikas policija OLAFiem netic

OLAF slēdziens: iedvesmotājs - Mirskis

Ziņojumā, ar kuru OLAF 2015. gadā vērsās pie Eiropas Parlamenta prezidenta Martina Šulca, birojs A. Mirska un viņa tolaik akreditētās palīdzes Anitas Laizānes ilgākā laika posmā (2009. – 2012.) veiktās „finanšu nekārtībās” bija nepārprotami konstatējis „interešu konfliktus un konkursa procesu neievērošanu virknē iepirkumu par kopējo aprēķināto apjomu – 204 831,88 eiro”.

Turklāt ziņojumā saistībā ar šī ikvienam eiroparlamentārietim atvēlētā „personiskā” budžeta tērēšanu bija īpaši norādīts: „No iegūtajiem faktiem šķiet acīmredzams, ka persona, kas ir bijusi uzskaitīto nekārtību un iespējamās veiktās krāpniecības iedvesmotāja, ir bijušais Eiropas Parlamenta deputāts Aleksandrs Mirskis.”

No ziņojuma, kura teksts ir Pietiek rīcībā, redzams, ka Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai ir ne tikai rekomendējis, ka „Eiropas Parlamentam vajadzētu veikt šādu darbību: veikt visus atbilstošos pasākumus, lai nodrošinātu 204 831,88 eiro atgūšanu”, bet arī šo dokumentu 2015. gada sākumā nosūtījis Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūrai.

Saistīti uzņēmumi, augstākas cenas

Dokuments rāda, ka OLAF izmeklētāji ir paveikuši ievērojamu darbu, izsekojot, kā Eiropas Parlamenta finanšu līdzekļus – jau minētos vairāk nekā 204 tūkstošus eiro – „iespējamās krāpniecības iedvesmotājs” ir virzījis uz uzņēmumiem, kas bijuši saistīti ar viņu pašu vai viņam tuvām personām.

„Faktiskie apstākļi liecina, ka rēķinus izstādīja un naudas līdzekļus saņēma ar bijušo Eiropas Parlamenta deputātu Aleksandru Mirski tieši vai pastarpināti saistītie uzņēmumi, kas dod pamatu pieņemt, ka rēķinos norādītie pakalpojumi faktiski nekad netika saņemti.

Turklāt minētais fakts norāda arī uz to, ka pakalpojumu, ja tādi jebkad tika sniegti, cena ir būtiski augstāka nekā šo pakalpojumu cena tā brīža tirgū,” iespējamās krāpniecības būtību Pietiek skaidro zvērināta advokāte Jeļena Kvjatkovska, kura šajā lietā pārstāv Eiropas Parlamentu.

Primitīvas „paslēpes”

OLAF ziņojumā ir minēta vesela virkne šādu ar A. Mirski tieši vai netieši saistītu uzņēmumu, kuri ar „iespējamā krāpniecības iedvesmotāja” palīdzību ir saņēmuši no Eiropas Parlamenta līdzekļiem iespaidīgas summas.

Šo uzņēmumu vidū ir SIA T.E.A.M., kuras īpašnieku vai amatpersonu vidū ir bijis gan pats A. Mirskis, gan viņa māte Esfira Mirska, gan bijusī sieva Natālija Mirska, gan viņa Eiropas Parlamenta palīdze A. Laizāne, kā arī cieši saistītie uzņēmumi Autoradio Rēzekne, Autoradio Latgalē un Autoradio Riga-Novoe Radio.

Tāpat no Eiropas Parlamenta līdzekļiem ir barojušies tādi uzņēmumi kā SIA Radio NR (īpašniece un valdes locekle bijusi A. Laizāne), pilnsabiedrība Latgales būvprojekts (saistīta gan ar A. Laizāni, gan ar N. Mirsku), SIA Rhino Group (īpašnieks un valdes loceklis – cits A. Mirska bijušais palīgs Jevgeņijs Griškevičs) u.c.

Kā izriet no OLAF dokumenta, reizēm tikuši veikti arī diezgan nemākulīgi slēpšanās mēģinājumi: piemēram, par SIA Autoradio Daugavpils īpašnieku 2010. gada vasarā kļuvis Igaunijā reģistrētais uzņēmums Radio N. Taču, pēc Eiropas Parlamenta rīcībā esošās informācijas, minētā uzņēmuma oficiālā pārstāve ir bijusi A. Laizāne.

Turklāt, ka rāda Lursoft dati, līdz pat 2016.gada pavasarim uzņēmumam bijušas reģistrētas trīs komercķīlas par labu A. Mirskim un viena komercķīla par labu E. Mirskai, faktiski liecinot par reālu A. Mirska kontroli pār uzņēmumu.

Iemīļotā rēķina summa – nepilni 14 tūkstoši

Summas, ko saņēmuši ar bijušo eiroparlamentārieti saistītie uzņēmumi, ir bijušas pietiekami lielas, taču nav pārsniegušas 14 tūkstošu eiro robežu, turklāt izmantoto uzņēmumu skaits ir bijis ievērojams, līdz ar to ilgāku laiku neradot Eiropas Parlamenta kontrolējošo iestāžu aizdomas.

Kā minēts OLAF ziņojumā, vismaz četrus rēķinus Eiropas Parlamentam piestādījusi jau pieminētā SIA T.E.A.M. 2010. gada maijā un jūnijā tā piestādījusi kopā trīs rēķinus par 4021, 1340 un 7304 eiro, savukārt gadu vēlāk, 2011. gada jūnijā – rēķinu jau par 13 688 eiro.

Arī vairāki citi ar A. Mirski saistītie uzņēmumi Eiropas Parlamentam piestādījuši ļoti līdzīgu apmēru rēķinus, kuros summas ir bijušas nedaudz zem 14 tūkstošiem eiro: pilnsabiedrība Latgales būvprojekts rēķinu par 13 538 eiro izstādījusi 2010. gada 8. martā, bet jau dienu vēlāk rēķinu par 13 689 eiro piestādījusi SIA Rhino Group.

Vēl vienu gandrīz tādu pašu, tikai par 11 eiro lielāku rēķinu Rhino Group Eiropas Parlamentam piestādījusi gadu vēlāk, 2011. gada 1. martā, savukārt trešais rēķins par 13 784 eiro piestādīts vēl pēc gada, 2012. gada 8. februārī.

Arī SIA Radio NR 2011. gada 6. maijā piestādījusi Eiropas Parlamentam rēķinu par kopējo summu - 13 797 eiro, un tā šis saistīto uzņēmumu uzskaitījums būtu turpināms vēl ilgi.

Kriminālprocesu „marinē” jau divus gadus

Nevar teikt, ka, saņemot OLAF ziņojumu, Latvijas tiesībsargāšanas iestādes nebūtu reaģējušas vispār. Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai dokuments to rīcībā nonāca 2015. gada februāra beigās, tika sākts kriminālprocess, un tā paša gada 23. novembrī tika noteikta kriminālprocesa kvalifikācija pēc Krimināllikuma 177.panta trešās daļas – krāpšana lielā apmērā.

Dienai zināms, ka šī kriminālprocesa ietvaros tiek izmeklētas „iespējami prettiesiskas darbības saistībā ar Eiropas Parlamenta Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupas veiktiem darījumiem ar Latvijas Republikā reģistrētiem uzņēmumiem laika periodā no 2009. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 1. janvārim, kā rezultātā, iespējams, no Eiropas Savienības naudas līdzekļiem nepamatoti tika apmaksāti kā pamatotie izdevumi deklarēti izdevumi”.

Procesa virzītājs ir Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes („Ekonomikas policijas”) 2. nodaļas galvenais inspektors Andrejs Semizarovs – spriežot pēc amatpersonas deklarācijas, viens no trūcīgākajiem un vientuļākajiem tiesībsargāšanas iestāžu darbiniekiem visā Latvijā.

Taču izrādās, ka vairāk nekā divu gadu laikā šī izmeklētāja pārraudzībā kriminālprocess, neraugoties uz Latvijas tiesībsargāšanas iestādēm faktiski „uz paplātes” pasniegto OLAF ziņojumu un tajā minētajiem faktiem, tiek „marinēts” un būtiski uz priekšu nav pavirzījies.

Kāds kaitējums? Kam kaitējums?

Pat vairāk – šā gada 7. jūnijā A. Semizarovs ir noraidījis Eiropas Parlamenta pārstāves pieteikumu šī kriminālprocesa ietvaros atzīt šo Eiropas struktūru par cietušo.

Saskaņā ar izmeklētāja rakstiski pausto viedokli vairāk nekā divus gadus ilgās izmeklēšanas rezultātā pašlaik esot tāda „pirmstiesas izmeklēšanas stādīja” (saglabāta oriģinālrakstība), kurā „nav iegūti objektīvi pierādījumi, kas apstiprinātu informācijā OF Nr.OF/2012/1201/A1 [OLAF ziņojums] sniegtās ziņas”.

Līdz ar to Ekonomikas policijas izmeklētājs uzskatot, ka neesot iegūti arī objektīvi pierādījumi, kas viņam liktu ticēt Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai secinājumiem un tam, ka izmeklējamā noziedzīgā nodarījuma rezultātā Eiropas Parlamentam tiešām būtu nodarīts OLAF aprēķinātais kaitējums vairāk nekā 204 tūkstošu eiro apmērā.

Pašlaik Eiropas Parlamenta oficiālā pārstāve šī kriminālprocesa ietvaros J. Kvjatkovska Ekonomikas policijas izmeklētāja lēmumu ir pārsūdzējusi prokuratūrā.

Eiropas Parlamenta amatpersonas neizpratnē

Norādot uz kriminālprocesa datu konfidencialitāti, advokāte precīzo pārsūdzības tekstu neatklāj, taču Pietiek min – ir patiesi pārsteidzoši, ka vairāk nekā divu gadu laikā kopš kriminālprocesa uzsākšanas izmeklēšanai ir izdevies neiegūt apstiprinājumu OLAF ziņojumā norādītajiem faktiem.

„OLAF ziņojums jau tā satur lielāko daļu pierādījumu, kurus vispār ir iespējams un nepieciešams iegūt, - detalizētu faktu analīzi un ziņas par uzņēmumiem, to dibinātājiem un amatpersonām, ziņas par rēķiniem, to apmaksu un naudas līdzekļu kustību,” situāciju skaidro J. Kvjatkovska.

Šādā situācijā viņas pārstāvētā Eiropas Parlamenta amatpersonas esot patiesā neizpratnē par to, kādas tad vispār procesuālās un izmeklēšanas darbības kriminālprocesa ietvaros Latvijā ir tikušas veiktas divu gadu laikā, ja tādas vispār tikušas veiktas.

„Eiropas Parlamenta ieskatā, ja kriminālprocesa virzītājs būtu vismaz izlasījis OLAF ziņojumu un iepazinies ar tam pievienotajiem dokumentiem, tad viņam nerastos šaubas nedz par Aleksandra Mirska un citu ziņojumā norādīto personu saistību ar konkrēto kriminālprocesu, nedz arī par to, ka Eiropas Parlamentam kriminālprocesā izmeklējamā noziedzīga nodarījuma rezultātā ir nodarīti zaudējumi,” norāda J. Kvjatkovska.

Mirskis un policija klusē

Pats A. Mirskis aizvadītajā nedēļā neatbildēja ne uz telefonzvaniem, ne uz īsziņu, kurā tika izklāstīta situācija un lūgts viņa komentārs. Arī Valsts policija saistībā ar kriminālprocesu un tā iespējamo „marinēšanu” bija tikpat nerunīga.

Ne Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis, ne Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieks Pēteris Bauska nevēlējās sniegt nekādus komentārus arī saistībā ar izmeklētāja lēmumu – neuzskatīt Eiropas krāpnieku apkarotāju ziņojumu par vērā ņemamiem faktiem un neatzīt Eiropas Parlamentu par cietušo no līdzekļu izkrāpšanas.

Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena.

Novērtē šo rakstu: