Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šā gada martā vairāki Madonas pilsētas 1. un 2. vidusskolas bērnu vecāki un biedrība “Madonas pilsētas 2.vidusskolas atbalsts biedrība” (turpmāk – Biedrība) vērsās ar pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā, kurā lūdza atcelt Madonas novada domes izsludināto publisko apspriešanu attīstības plānam “MADONAS NOVADA IZGLĪTĪBAS IESTĀŽU TĪKLA ATTĪSTĪBAS PLĀNS 2016. – 2023.GADAM” sakarā ar pieļautajiem pārkāpumiem publiskās apspriešanas procesā un lūdza izsludināt publisko apspriešanu no jauna.

Masu informācijas līdzekļos tika publicēta informācija par to, ka Madonas vidusskolas bērnu vecāki un Biedrība esot apstrīdējuši plānoto Madonas pilsētas 1. un 2. vidusskolas apvienošanu. Šeit būtu jāprecizē, ka Madonas pašvaldības domes lēmums par iepriekš minēto skolu apvienošanu vēl nav stājies spēkā, līdz ar to tas pagaidām nav apstrīdēts tiesā. Tiesā tika apstrīdēta procedūra, kādā tika virzīts apstiprināšanai šis pretrunīgais Plāns.

Gan Administratīvā rajona tiesa, gan Augstākās tiesas Senāts nolēma atteikt pieņemt iesniegto pieteikumu, norādot, ka jautājums par publisko apspriešanu, skolu reorganizāciju, apvienošanu un slēgšanu neesot administratīvais akts, kas būtu pakļauts tiesas kontrolei.

Atgriežoties pie Madonas novada domes projekta, par Madonas pilsētas 1. un 2. vidusskolas apvienošanu, šobrīd plāns ir nodots izvērtēšanai Izglītības un zinātnes ministrijai, kurai ir jāpieņem lēmums par tā apstiprināšanu vai neapstiprināšanu.

Biedrība no savas puses tad arī lems par tālāko rīcību, tomēr jau tagad ir skaidrs, ja Izglītības un zinātnes ministrija apstiprinās šo nepamatotu reformu, Biedrība vērsīsies tiesā, lai aizsargātu savu biedru un novada bērnu intereses.

Jūnija sakumā ir plānota visu ieinteresēto pušu tikšanās ministrijā, lai apkopotu viedokļus un argumentus, jo, kā savā atbildes vēstulē Biedrību informēja izglītības un zinātnes ministrs K.Šadurskis, ministrija lūgs Madonas pašvaldībai sniegt papildu informāciju par plānoto reorganizāciju ar mērķi vispusīgi izvērtēt paredzētās izmaiņas pašvaldības iestāžu tīklā.

Jāpiebilst, ka izglītības iestāžu reformas vilnis skars ne tikai Madonas novadu. Ministru kabinetā tiek virzīts apstiprināšanai MK noteikumu projekts “Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 8.1.2. specifiskā atbalsta mērķa “Uzlabot vispārējās izglītības iestāžu mācību vidi” īstenošanas noteikumi”. MK noteikumu projektā ir paredzēts līdz 2023.gadam sadalīt pavisam EUR 167 629 116,00. Uz šo finansējumu var pretendēt gan Latvijas lielākās pilsētas, gan arī novadu centri.

Lai gan šie MK noteikumi vēl nebija pieņemti un joprojām nav stājušies spēkā, Madonas novada Dome jau bija izstrādājusi un apstiprinājusi “MADONAS NOVADA IZGLĪTĪBAS IESTĀŽU TĪKLA ATTĪSTĪBAS PLĀNU 2016. – 2023.GADAM”, kura vadlīnijas ir tieši saistītas ar vēl spēkā neesošajiem MK noteikumiem. No tā var secināt, ka par šo Eiropas fondu līdzekļu piesaisti pašvaldības jau ir informētas krietnu laiku pirms un visas darbības, kas tiek veiktas, ir mākslīgi gatavotas, lai pēc iespējas atbilstu MK noteikumu prasībām.

Tāpat 2016.gada 31.martā (divus mēnešus pirms MK noteikumu iespējamās spēkā stāšanās), Madonas novada pašvaldības dome pieņēma lēmumu Nr.139, ar kuru pašvaldība 8.1.2. specifiska atbalsta mērķa “Modernizēt vispārējās izglītības iestādes” projektā nolēma iekļaut Madonas Valsts ģimnāziju, Madonas pilsētas 1.vidusskolu, Madonas 2.vidusskolu un Mārcienas sākumskolu.

No minētā var secināt, ka plānotās izglītības iestāžu reformas ir sekundāras, kas nav nekādā veidā saistītas ar reālu reformu nepieciešamību, bet gan ar mērķi saņemt un maksimāli apgūt Eiropas finansējumu.

Biedrība nekādā gadījumā nav pret reformām izglītības sistēmā, taču ir jāpiekrīt, ka Latvijas izglītības sistēmā ir krietni aktuālākas problēmas, piemēram, pedagogu zemais atlīdzības līmenis un pedagogu vidējais vecums, kas tikai palielinās. Droši vien skolu apvienošana un skolēnu piespiedu rotācija šo akūto problēmu nekādi nerisina.

Spriežot pēc situācijas ar Madonas novada domes īstenoto izglītības iestāžu reformu, ir pamatotas aizdomas, ka citas pašvaldības varētu rīkoties analoģiski – gatavot izglītības iestāžu reformas nevis pēc to nepieciešamības, bet gan, lai saņemtu Eiropas fondu finansējumu.

Šeit vietā būtu jautājums par valsts un Eiropas Savienības līdzekļu lietderīgu izmantošanu. Iespējams, Valsts kontrolei būtu jāpievērš uzmanība šai atbalsta mērķa programmas īstenošanai, pirms šie līdzekļi ir izsaimniekoti sadomātu reformu finansēšanai.

* Biedrības “Madonas pilsētas 2.vidusskolas atbalsta biedrība” pārstāvis, zvērināts advokāts

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

FotoLatvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas augstskolu starptautiskās konkurētspējas stiprināšanu, nodrošinot Latvijas studentiem iespēju studēt augstākā līmenī pašu mājās, pievienojas viedoklim, ka ir nepieciešams izveidot jaunu sistēmu un likumu par augstskolu darbību. 
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

FotoAtsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas projekti rodas bez akumulācijas – attiecīgā jaunā fenomena elementu pakāpeniskas uzkrāšanās, savākšanās. 
Lasīt visu...

6

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

FotoŠādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts. Aizliegts arī rakstīt par viņu okupācijas laika "varoņdarbiem". Ne internetā, ne masu medijos nav iespējams atrast neko par viņu līdzdalību cilvēku vajāšanās. Un ne jau tāpēc, ka viņi tajās nepiedalījās. Viņi piedalījās - tikai visu kategoriski noliedz, un masu mediji paklausīgi klusē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...