Eiropas Komisija ir enerģiski rīkojusies, lai mazinātu vīrusa izraisīto triecienu ekonomikai un sabiedrībai kopumā
Valdis Dombrovskis29.03.2020.
Komentāri (58)
Iesaki rakstu: 
Dažādas epidēmijas ir vajājušas cilvēci jau kopš senatnes. Jaunā koronavīrusa pandēmija ir izplatījusies ļoti strauji, izraisot nopietnu sabiedrības veselības krīzi un satricinot Eiropas Savienības (ES) un pasaules valstu ekonomikas.
Koronavīrusa uzliesmojums negatīvi ietekmē uzņēmējdarbību un darbavietu skaitu, mazina iedzīvotāju ienākumus un aptur ekonomikas izaugsmi.
Jau šobrīd daudzi uzņēmumi Eiropā ir nonākuši grūtībās. Pirmās krīze skāra tādas nozares kā transports, tūrisms, sabiedriskā ēdināšana un mazumtirdzniecība. Tomēr jau tagad krīzes negatīvo ietekmi sajūt uzņēmumi un strādājošie praktiski visās nozarēs.
Arī tad, kad mums izdosies apturēt vīrusa izplatīšanos Eiropā, būs nepieciešams laiks, lai atjaunotu ekonomisko aktivitāti. Šādā ārkārtas situācijā Eiropā ir vajadzīga savstarpēja solidaritāte un atbalsts.
Eiropas Komisija (EK) ir enerģiski rīkojusies, lai mazinātu vīrusa izraisīto triecienu ekonomikai un sabiedrībai kopumā. Mūsu prioritātes ir nodrošināt, lai ārstiem un slimnīcām ES būtu nodrošināts nepieciešamais finansējums un visi nepieciešamie materiāli (testi, maskas, ventilatori), lai uzņēmumiem būtu pietiekami apgrozāmie līdzekļi krīzes pārvarēšanai, lai tiktu maksimāli pasargātas krīzes skarto strādājošo darbavietas un ienākumi.
Veselības jomā ES koncentrējas uz medicīniskā aprīkojuma nogādāšanu tur, kur tas ir visvairāk vajadzīgs, veicot kopīgus iepirkumus un nodrošinot brīvu preču apriti visā Eiropas vienotajā tirgū. Tāpat EK sniedz finansiālu atbalstu zinātnieku darbam, lai veicinātu ātrāku vakcīnas izstrādāšanu pret koronavīrusu.
Šajā situācijā esam paredzējuši maksimālu elastību ES fiskālo noteikumu piemērošanā, uz laiku atceļot ierobežojumus ES dalībvalstu budžeta deficītiem, ļaujot dalībvalstīm daudz apjomīgāk stimulēt savu ekonomiku.
ES dalībvalstis aktīvi izmanto šo iespēju. Jau tagad ES dalībvalstis ir pieņēmušas lēmumus par papildu fiskālajiem pasākumiem 2,2% no ES IKP apmērā. Savukārt likviditātes nodrošināšanai ir pieņemti lēmumi jau 13,7% no ES IKP apmērā. Piemēram, Latvijā šis ES regulējums ir devis iespēju valdībai noteikt dīkstāves finansējumu 75% apmērā no algas visu nozaru strādājošajiem.
Apsveicams ir Eiropas Centrālās bankas lēmums uzpirkt valstu vērtspapīrus 750 miljardu eiro apjomā, tādējādi nodrošinot labvēlīgus finansējuma apstākļus eirozonas valstīm. Ekonomikas jomā EK koncentrējas uz uzņēmumu atbalstu, lai palīdzētu tiem pārvarēt krīzi un nezaudētu ekonomikas potenciālu. Šim nolūkam mēs nodrošinām maksimālu un elastīgu ES budžeta līdzekļu izmantošanu.
Jaunā investīciju iniciatīva koronavīrusa krīzes pārvarēšanai nodrošina 37 miljardus eiro veselības aprūpei, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) un sociālajām programmām. Papildus 28 miljardi eiro būs pieejami no vēl neizmantotajiem ES fondu līdzekļiem. Esam grozījuši ES fondu regulējumu, lai dalībvalstis varētu šos līdzekļus novirzīt krīzes radīto problēmu risināšanai gan veselības jomā, gan ekonomikā.
ES budžeta garantija ļaus Eiropas Investīciju fondam novirzīt aptuveni 8 miljardus eiro vismaz 100 000 Eiropas MVU finansējumam. Savukārt Eiropas Investīciju banka piešķirs papildus 20 miljardus eiro MVU aizdevumiem.
Kopumā krīzes pārvarēšanai pieejamais ES finansējums jau tagad sasniedz 93 miljardus eiro, un mēs turpinām strādāt pie papildu iespējām.
Tāpat jau ir stājušies spēkā EK pagaidu noteikumi par valsts atbalstu krīzes skartajiem uzņēmumiem. Pieļaujamais valsts atbalsts ietver grantu finansējumu, nodokļu atlaides vai maksājumu atlikšanu, kredītgarantijas un subsidētus valsts institūciju piešķirtus kredītus.
Latvija jau uzsākusi subsidētu aizdevumu un aizdevumu garantiju programmas mūsu uzņēmumiem, kuru darbību un apgrozījumu ietekmējis koronavīrusa uzliesmojums. Līdz šim apstiprinātais kopējais Latvijas valsts atbalsta apmērs ir 250 miljoni eiro, kas ļaus palīdzēt vismaz trīs tūkstošiem uzņēmumu. Latvijā šīs biznesa atbalsta programmas nodrošina valsts attīstības finanšu institūcija "Altum", kurā var pieteikties arī telefoniski.
Būtiska loma, nodrošinot uzņēmumus ar nepieciešamajiem finanšu resursiem, ir finanšu sektoram. Esam atvieglojuši banku kapitāla un citas regulējuma prasības, lai varētu uzņēmumiem un iedzīvotajiem piešķirt kredītu brīvdienas, ļaujot atmaksāt aizdevumus ilgākā termiņā un mazināt apgrozāmo līdzekļu deficītu. Pozitīvi, ka bankas ir atsaucīgas arī Latvijā, jau paziņojot par iespējām pieteikties kredītu brīvdienām.
Lai pārvarētu šo krīzi un maksimāli saglabātu darba vietas, ir nepieciešama koordinācija un solidaritāte un starp ES dalībvalstīm. Tuvākajās dienās un nedēļas mēs turpināsim strādāt pie krīzes pārvarēšanas pasākumiem, izskatot visus pieejamos līdzekļus. Tāpat mēs uzsākam darbu pie ekonomiskās izaugsmes atjaunošanas plāna, kad koronavīrusa pandēmijas smagākā fāze būs pārvarēta.
Šis ir Eiropas vienotības jautājums: rīkojoties kopā, atbalstot vienam otru, ES var labāk pārvarēt šo satricinājumu.
Seko mums 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Rit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
Nesen medijiem tika ziņots, ka Finanšu izlūkošanas dienests pērn ir saņēmis ziņojumus par vairākiem tūkstošiem aizdomīgu darījumu.
Likumus Latvijā līdzīgi kā citur teorētiski ražo Saeima - mūsu gadījumā 100 deputāti, lai gan faktiski tos nosaka koalīcijas komanda, kuru vieno koalīcijas līgums – deputātu vairākums kas par likumu solidāru apstiprināšanu iepriekš vienojies. Tomēr kas notiktu, ja opozīcija (mazākums) arī vienotos, ka nepieņemamu likumu balsojuma gadījumā viņi vienkārši pamestu zāli un dotos mājās?
Tik daudzi atviegloti uzelpoja, uzzinot, ka pašreizējam Rīgas mēram, stabiņu apmātajam Staķim uz brīdi esot pārgājusi maniakālā kāre uzbrukt pieminekļiem. Uzbrukt mūsu vēsturei un kultūrai. Pār viņu uz brīdi nolaidusies atklāsme, ka Rīgā esot daudz nopietnākas problēmas nekā pieminekļu jaukšana. Protams, ka ir ļoti nopietnas problēmas! Bet patiesībā sašutums sabiedrībā par draudiem pieminekļiem bija tik liels, ka Rīgas mērs kļuva piekāpīgāks.
