Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Dažādas epidēmijas ir vajājušas cilvēci jau kopš senatnes. Jaunā koronavīrusa pandēmija ir izplatījusies ļoti strauji, izraisot nopietnu sabiedrības veselības krīzi un satricinot Eiropas Savienības (ES) un pasaules valstu ekonomikas.

Koronavīrusa uzliesmojums negatīvi ietekmē uzņēmējdarbību un darbavietu skaitu, mazina iedzīvotāju ienākumus un aptur ekonomikas izaugsmi.

Jau šobrīd daudzi uzņēmumi Eiropā ir nonākuši grūtībās. Pirmās krīze skāra tādas nozares kā transports, tūrisms, sabiedriskā ēdināšana un mazumtirdzniecība. Tomēr jau tagad krīzes negatīvo ietekmi sajūt uzņēmumi un strādājošie praktiski visās nozarēs.

Arī tad, kad mums izdosies apturēt vīrusa izplatīšanos Eiropā, būs nepieciešams laiks, lai atjaunotu ekonomisko aktivitāti. Šādā ārkārtas situācijā Eiropā ir vajadzīga savstarpēja solidaritāte un atbalsts.

Eiropas Komisija (EK) ir enerģiski rīkojusies, lai mazinātu vīrusa izraisīto triecienu ekonomikai un sabiedrībai kopumā. Mūsu prioritātes ir nodrošināt, lai ārstiem un slimnīcām ES būtu nodrošināts nepieciešamais finansējums un visi nepieciešamie materiāli (testi, maskas, ventilatori), lai uzņēmumiem būtu pietiekami apgrozāmie līdzekļi krīzes pārvarēšanai, lai tiktu maksimāli pasargātas krīzes skarto strādājošo darbavietas un ienākumi.

Veselības jomā ES koncentrējas uz medicīniskā aprīkojuma nogādāšanu tur, kur tas ir visvairāk vajadzīgs, veicot kopīgus iepirkumus un nodrošinot brīvu preču apriti visā Eiropas vienotajā tirgū. Tāpat EK sniedz finansiālu atbalstu zinātnieku darbam, lai veicinātu ātrāku vakcīnas izstrādāšanu pret koronavīrusu.

Šajā situācijā esam paredzējuši maksimālu elastību ES fiskālo noteikumu piemērošanā, uz laiku atceļot ierobežojumus ES dalībvalstu budžeta deficītiem, ļaujot dalībvalstīm daudz apjomīgāk stimulēt savu ekonomiku.

ES dalībvalstis aktīvi izmanto šo iespēju. Jau tagad ES dalībvalstis ir pieņēmušas lēmumus par papildu fiskālajiem pasākumiem 2,2% no ES IKP apmērā. Savukārt likviditātes nodrošināšanai ir pieņemti lēmumi jau 13,7% no ES IKP apmērā. Piemēram, Latvijā šis ES regulējums ir devis iespēju valdībai noteikt dīkstāves finansējumu 75% apmērā no algas visu nozaru strādājošajiem.

Apsveicams ir Eiropas Centrālās bankas lēmums uzpirkt valstu vērtspapīrus 750 miljardu eiro apjomā, tādējādi nodrošinot labvēlīgus finansējuma apstākļus eirozonas valstīm. Ekonomikas jomā EK koncentrējas uz uzņēmumu atbalstu, lai palīdzētu tiem pārvarēt krīzi un nezaudētu ekonomikas potenciālu. Šim nolūkam mēs nodrošinām maksimālu un elastīgu ES budžeta līdzekļu izmantošanu.

Jaunā investīciju iniciatīva koronavīrusa krīzes pārvarēšanai nodrošina 37 miljardus eiro veselības aprūpei, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) un sociālajām programmām. Papildus 28 miljardi eiro būs pieejami no vēl neizmantotajiem ES fondu līdzekļiem. Esam grozījuši ES fondu regulējumu, lai dalībvalstis varētu šos līdzekļus novirzīt krīzes radīto problēmu risināšanai gan veselības jomā, gan ekonomikā.

ES budžeta garantija ļaus Eiropas Investīciju fondam novirzīt aptuveni 8 miljardus eiro vismaz 100 000 Eiropas MVU finansējumam. Savukārt Eiropas Investīciju banka piešķirs papildus 20 miljardus eiro MVU aizdevumiem.

Kopumā krīzes pārvarēšanai pieejamais ES finansējums jau tagad sasniedz 93 miljardus eiro, un mēs turpinām strādāt pie papildu iespējām.

Tāpat jau ir stājušies spēkā EK pagaidu noteikumi par valsts atbalstu krīzes skartajiem uzņēmumiem. Pieļaujamais valsts atbalsts ietver grantu finansējumu, nodokļu atlaides vai maksājumu atlikšanu, kredītgarantijas un subsidētus valsts institūciju piešķirtus kredītus.

Latvija jau uzsākusi subsidētu aizdevumu un aizdevumu garantiju programmas mūsu uzņēmumiem, kuru darbību un apgrozījumu ietekmējis koronavīrusa uzliesmojums. Līdz šim apstiprinātais kopējais Latvijas valsts atbalsta apmērs ir 250 miljoni eiro, kas ļaus palīdzēt vismaz trīs tūkstošiem uzņēmumu. Latvijā šīs biznesa atbalsta programmas nodrošina valsts attīstības finanšu institūcija "Altum", kurā var pieteikties arī telefoniski.

Būtiska loma, nodrošinot uzņēmumus ar nepieciešamajiem finanšu resursiem, ir finanšu sektoram. Esam atvieglojuši banku kapitāla un citas regulējuma prasības, lai varētu uzņēmumiem un iedzīvotajiem piešķirt kredītu brīvdienas, ļaujot atmaksāt aizdevumus ilgākā termiņā un mazināt apgrozāmo līdzekļu deficītu. Pozitīvi, ka bankas ir atsaucīgas arī Latvijā, jau paziņojot par iespējām pieteikties kredītu brīvdienām.

Lai pārvarētu šo krīzi un maksimāli saglabātu darba vietas, ir nepieciešama koordinācija un solidaritāte un starp ES dalībvalstīm. Tuvākajās dienās un nedēļas mēs turpināsim strādāt pie krīzes pārvarēšanas pasākumiem, izskatot visus pieejamos līdzekļus. Tāpat mēs uzsākam darbu pie ekonomiskās izaugsmes atjaunošanas plāna, kad koronavīrusa pandēmijas smagākā fāze būs pārvarēta.

Šis ir Eiropas vienotības jautājums: rīkojoties kopā, atbalstot vienam otru, ES var labāk pārvarēt šo satricinājumu.

Novērtē šo rakstu:

6
59

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...