Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi, vai vispār pats vīruss ir īsts un vai tas nav cilvēka radīts, bet šoreiz ne par to. Ir vērts padomāt par to, vai Latvijā valdības lēmums martā izsludināt ārkārtas stāvokli vispār ir likumīgs un atbilstošs cilvēktiesībām.

Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības (LBDMIAB) ieskatā valdības lēmums par ārkārtas stāvokļa izsludināšanu nonāk pretrunā ar cilvēktiesībām. LBDMIAB vērsās tiesā.

2020. gada 3. aprīlī biedrība iesniedza prasības pieteikumu Administratīvās rajona tiesas Jelgavas tiesu namā pret Latvijas Republikas Ministru kabinetu par ārkārtas stāvokļa jeb Ministru kabineta 2020. gada 12. marta rīkojuma Nr. 103 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” un uz tā pamata izdoto noteikumu atcelšanu.

2020. gada 14. aprīlī LBDMIAB saņēma tiesas lēmumu par pieteikuma atstāšanu bez virzības līdz trūkumu novēršanai. Šā gada 7. maijā LBDMIAB šos trūkumus novērsa, iesniedzot Tiesā nepieciešamo informāciju.

2020. gada 19. maijā Administratīvās rajona tiesas Jelgavas tiesu nams pieņēma lēmumu atzīt par neiesniegtu pieteikumu par Ministru kabineta 2020. gada 12. marta rīkojuma Nr. 103 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” un uz tā pamata izdoto noteikumu atcelšanu.

Šā gada 1. jūnijā LBDMIAB par šo Administratīvās rajona tiesas Jelgavas tiesu nama lēmumu ir cēlusi blakus sūdzību apgabaltiesā.

Papildus LBDMIAB vērsās Eiropas Parlamentā ar lūgumrakstu, kurā ierosina izstrādāt Eiropas Savienības līmenī vienotu likumdošanu, kura noteiktu, kā būtu nepieciešams rīkoties situācijā, kad Eiropas Savienības dalībvalstī vai dalībvalstīs ir augsta kādas bīstamas infekcijas slimības izplatība.

Kopējā likumdošana, direktīvas vai citi normatīvie akti nedrīkstētu nonākt pretrunā ar vispārējiem cilvēktiesību principiem. Ņemot vērā, ka dažādu slimību izraisītas epidēmijas un pandēmijas parasti neaprobežojas tikai vienas valsts ietvaros, tad ierobežot tamlīdzīgu slimību izplatību, būtu nevis katras atsevišķas dalībvalsts kompetence, bet gan šādi jautājumi būtu jārisina vienotā – Eiropas Savienības līmenī.

Lūgumrakstā minēts, ka Latvijas Republikas Ministru kabinets, lai ierobežotu koronavīrusa jeb Covid 19 izplatību, šā gada 12. martā izdeva rīkojumu Nr. 103 Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu. LBDMIAB ieskatā šis Ministru kabineta rīkojums nonāk pretrunā ar vairākiem ANO vispārējās cilvēktiesību deklarācijas pantiem.

Papildus tam Latvijas Republikas Ministru kabineta rīkojums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu pirmsšķietami pārkāpj ES Pamattiesību hartas 6. pantu, kurš nosaka, ka ikvienam ir tiesības uz personas brīvību un drošību.

Latvija neilgi pēc neatkarības atjaunošanas ir pievienojusies vairākiem starptautisko tiesību dokumentiem cilvēktiesību jautājumos, tai skaitā ANO Vispārējai cilvēktiesību deklarācijai.

Faktiski, LBDMIAB ieskatā Latvija ir nonākusi situācijā, ka saistībā ar Covid 19 izplatību tās valdība ir pieņēmusi rīkojumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu. Šis rīkojums pirmsšķietami nonāk pretrunā ar ANO vispārējo cilvēktiesību deklarāciju.

Šā gada 30. jūnijā biedrība saņēma atbildi no Eiropas Parlamenta Lūgumrakstu komitejas priekšsēdētājas, kurā biedrība tiek informēta, ka Eiropas Komisija tiks lūgta veikt izmeklēšanu šajā jautājumā. (Vairāk informācijas par šo tēmu var uzzināt https://ej.uz/ValdibasGenocids )

LBDMIAB cer, ka taisnība uzvarēs un Latvijas valdība būs spiesta ikvienam izmaksāt kompensācijas par mākslīgi radīto dīkstāvi, darba zaudēšanu un citiem zaudējumiem, ko ir radījis valdības lēmums izsludināt ārkārtas stāvokli.

Novērtē šo rakstu:

55
20

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...