Eiropas kustības priekšnieks neprasmīgi mēģina izmeloties par Eiropas cilvēka balsojumu
Pietiek lasītājs29.12.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Visiem tiem, kuriem ir kaut jel kādas ilūzijas par procedūru, kādā tiek izraudzīts ikgadējais Eiropas cilvēka Latvijā nosaukuma ieguvējs (šogad – Satversmes tiesas priekšsēdētāja Sanita Osipova), atliek sociālajā tīklā Twitter palasīties, cik neprasmīgi un nožēlojami Eiropas kustības Latvijā priekšnieks Andris Gobiņš izlokās, kad viņam uzdod skaidru jautājumu par balsošanu.
Jānis Hermanis:
Un nekur, nevienā vietā - ne vārda par to, cik cilvēku piedalās „sabiedriskā” balsojumā..
Agnese Lāce:
Varbūt Andris Gobiņš zinās teikt.
Ansis Egle:
Jāpiekrīt, ka sabiedriskā balsojuma izpildījums ir - kā lai maigāk pasaka - ...
Andris Gobiņš:
Katru gadu ir kāds, kam rezultāti nepatīk. Tiesa, šogad agresivitātes līmenis ir augstāks, diskreditēšanas mēģinājumi lielāki nekā citus gadus. Satversmes tiesas priekšsēdētāja ļoti pamatoti citā izdevībā atgādināja, ka daudzi vēl nav pārvarējuši kaujas sunim līdzīgo audzināšanu.
Jānis Hermanis:
Es uzdevu konkrētu jautājumu par balsotāju skaitu. Un kā tiek nodrošināts, ka viena persona nevar nobalsot vairākkārt? Ja balsojums tiek nosaukts par sabiedrisku, tad būtu vēlams, lai sabiedrībai būtu iespēja saņemt šādas atbildes.
Andris Gobiņš:
Neplānoju publiski vai citā veidā šos jautājumus apspriest, bet katrā laikā un labprāt uzklausīšu ierosinājumus, kā balsošanas sistēmu uzlabot. Pilnīgi skaidrs, ka nav vienas vienīgas, labākās sistēmas. Ja rūpes patiešām ir par balsošanu, jūs visi ļoti labi zināt, kā mani atrast.
Otto Ozols:
Es reiz tiku iekļauts šajā balsojumā. Kopumā tas ir politizēts farss, necaurskatāms, balsotāju daudzums niecīgs. Pati ceremonija ir liekulības izrāde. Pasākumu organizē Andris Gobiņš, kurš atbalsta korumpētus politiķus.
Burtniece:
Vietnei, kur bija jābalso, - http://visidati.lv jau nav nekādas autentifikācijas prasības, to katrs skolēns var izmantot. Taču rezultātus kaut procentuāli var uzskatāmi rimbuļos demonstrēt - cik par kuru kandidātu % nobalsoja.
Andris Gobiņš:
Ziniet, man aizdomas, ka pat balsojumi ar e-parakstu šajā gadījumā nebūtu līdzējuši. Aicinu nākamajā gadā izmantot balsošanas iespēju. Virzīt jūsuprāt spēcīgākos kandidātus.
Ansis Egle:
Acīmredzami - uzdot jautājumus neklājas šajā jomā. Protaties, tumsoņas. Un vislabāk - klusējiet - ko jūs saprotat no īstenām Eiropas vērtībām, ja.
Andris Gobiņš:
Šķiet, ka rakstīju pretējo. Bet, lai paliek. Ja rūp balsojums, Jūs zināt, kā mani atrast. Patiešām labprāt uzklausīšu ierosinājumus.
Andrejs Faibuševičs:
Patiesībā rūp ne jau balsojums, bet tā pozicionēšana par reprezentatīvu sabiedrības viedokli. Jo tā tas nav, un patiesībā arī nekad nav bijis. Pie korektas definīcijas, ka tā ir šauras grupas nekontrolēta interešu izpausme - droši vien nevienam nebūtu iebildumu.
Jānis Hermanis:
Uzskatu, ka Andris Gobiņš ir godprātīgs un inteliģents cilvēks, jo labi pazīstu viņa radu loku. Šeit drīzāk ir gadījums, kad neliela arogantu ļaužu grupiņa sāk izmantot pasākuma formātu saviem politiskajiem mērķiem.
Otto Ozols:
Jāni, es arī reiz ļāvos vēlmju domāšanai un gribēju ticēt Andra Gobiņa godprātībai. No visas sirds un tā patiesi. Bet, kad es ieraudzīju viņa parakstu Zaigas Pūces atbalstam Sabiedrības integrācijas fonda vadītājas [amata] atbalstam, manas ilūzijas sabruka. Viņas reputācija ir skaidri ierakstāma korpucijas grāmatās.
Seko mums 
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
