Eiropas kustības priekšnieks neprasmīgi mēģina izmeloties par Eiropas cilvēka balsojumu
Pietiek lasītājs29.12.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Visiem tiem, kuriem ir kaut jel kādas ilūzijas par procedūru, kādā tiek izraudzīts ikgadējais Eiropas cilvēka Latvijā nosaukuma ieguvējs (šogad – Satversmes tiesas priekšsēdētāja Sanita Osipova), atliek sociālajā tīklā Twitter palasīties, cik neprasmīgi un nožēlojami Eiropas kustības Latvijā priekšnieks Andris Gobiņš izlokās, kad viņam uzdod skaidru jautājumu par balsošanu.
Jānis Hermanis:
Un nekur, nevienā vietā - ne vārda par to, cik cilvēku piedalās „sabiedriskā” balsojumā..
Agnese Lāce:
Varbūt Andris Gobiņš zinās teikt.
Ansis Egle:
Jāpiekrīt, ka sabiedriskā balsojuma izpildījums ir - kā lai maigāk pasaka - ...
Andris Gobiņš:
Katru gadu ir kāds, kam rezultāti nepatīk. Tiesa, šogad agresivitātes līmenis ir augstāks, diskreditēšanas mēģinājumi lielāki nekā citus gadus. Satversmes tiesas priekšsēdētāja ļoti pamatoti citā izdevībā atgādināja, ka daudzi vēl nav pārvarējuši kaujas sunim līdzīgo audzināšanu.
Jānis Hermanis:
Es uzdevu konkrētu jautājumu par balsotāju skaitu. Un kā tiek nodrošināts, ka viena persona nevar nobalsot vairākkārt? Ja balsojums tiek nosaukts par sabiedrisku, tad būtu vēlams, lai sabiedrībai būtu iespēja saņemt šādas atbildes.
Andris Gobiņš:
Neplānoju publiski vai citā veidā šos jautājumus apspriest, bet katrā laikā un labprāt uzklausīšu ierosinājumus, kā balsošanas sistēmu uzlabot. Pilnīgi skaidrs, ka nav vienas vienīgas, labākās sistēmas. Ja rūpes patiešām ir par balsošanu, jūs visi ļoti labi zināt, kā mani atrast.
Otto Ozols:
Es reiz tiku iekļauts šajā balsojumā. Kopumā tas ir politizēts farss, necaurskatāms, balsotāju daudzums niecīgs. Pati ceremonija ir liekulības izrāde. Pasākumu organizē Andris Gobiņš, kurš atbalsta korumpētus politiķus.
Burtniece:
Vietnei, kur bija jābalso, - http://visidati.lv jau nav nekādas autentifikācijas prasības, to katrs skolēns var izmantot. Taču rezultātus kaut procentuāli var uzskatāmi rimbuļos demonstrēt - cik par kuru kandidātu % nobalsoja.
Andris Gobiņš:
Ziniet, man aizdomas, ka pat balsojumi ar e-parakstu šajā gadījumā nebūtu līdzējuši. Aicinu nākamajā gadā izmantot balsošanas iespēju. Virzīt jūsuprāt spēcīgākos kandidātus.
Ansis Egle:
Acīmredzami - uzdot jautājumus neklājas šajā jomā. Protaties, tumsoņas. Un vislabāk - klusējiet - ko jūs saprotat no īstenām Eiropas vērtībām, ja.
Andris Gobiņš:
Šķiet, ka rakstīju pretējo. Bet, lai paliek. Ja rūp balsojums, Jūs zināt, kā mani atrast. Patiešām labprāt uzklausīšu ierosinājumus.
Andrejs Faibuševičs:
Patiesībā rūp ne jau balsojums, bet tā pozicionēšana par reprezentatīvu sabiedrības viedokli. Jo tā tas nav, un patiesībā arī nekad nav bijis. Pie korektas definīcijas, ka tā ir šauras grupas nekontrolēta interešu izpausme - droši vien nevienam nebūtu iebildumu.
Jānis Hermanis:
Uzskatu, ka Andris Gobiņš ir godprātīgs un inteliģents cilvēks, jo labi pazīstu viņa radu loku. Šeit drīzāk ir gadījums, kad neliela arogantu ļaužu grupiņa sāk izmantot pasākuma formātu saviem politiskajiem mērķiem.
Otto Ozols:
Jāni, es arī reiz ļāvos vēlmju domāšanai un gribēju ticēt Andra Gobiņa godprātībai. No visas sirds un tā patiesi. Bet, kad es ieraudzīju viņa parakstu Zaigas Pūces atbalstam Sabiedrības integrācijas fonda vadītājas [amata] atbalstam, manas ilūzijas sabruka. Viņas reputācija ir skaidri ierakstāma korpucijas grāmatās.
Seko mums 
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
Dīvainā Latvija. Zeme, kur iegulda (pagaidām gan vairāk sapņo un šķērdējas ar naudu) miljardus, lai kaut kad tālā nākotnē, tā ap 2035. gadu, dotu iespēju 3 miljoniem pasažieru pārvietoties pa "RailBaltica", bet neatrod dažus miljonus gadā, lai savlaicīgi veiktu elektrotīklu remontus, kas radītu iespēju droši pārvadāt 19 miljonus pasažieru katru gadu. Pērk jaunus vilcienus par simtiem miljonu eiro, bet ekonomē uz dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu.
Nezinu, ko jūs domājat, bet man personīgi ir diezgan slikti ar airBaltic ziņām. Tāpēc es aicinu Eiropas Savienību iejaukties situācijā ar Latvijas aviokompāniju, jo Latvijas Republikas valdība acīmredzot ir pilnīgi nespējīga pati sakārtot situāciju.
Pievērsīsimies vienam no pamatjēdzieniem nacionālisma domāšanā. Kad kāds saka, ka latviešu tauta ir nācija, kā to saprast? Vai “tauta” un “nācija” ir dažādi jēdzieni? Vai tie viens otru papildina? Kad tauta ir arī nācija?
