Eiropas naudas izkrāpšanas piramīdā - tualetes papīra ražotne
Paula Krišjanko, Elīna Zavadskaja, Kristiāns Starko25.01.2011.
Komentāri (0)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
ANDIS
30.01.2011. 17:15Šo rakstu ir sarakstījis cilvēks ,kurš pats pilnīgi neko nesaprot, tikai tukši kuļ salmus
Teodors
27.01.2011. 15:08Izskatās, ka raksta autoriem ir kaut kāda "latviskā" cemme par uzņēmējiem, kuri zina un prot izmantot pašreizējo situāciju un likumdošanu. Nesaprotu, kur te ir paslēpta nelikumība? Es, uzņēmuma vietā ierosinātu pārbaudi prokuratūrā vai LIAA un ja viss ir likuma robežās, tad iedotu tiesā uz tādu acīmredzamu "pasūtījuma" rakstu autoriem. Piemēram, raidījumā NEKĀ PERSONISKA ir konkrētība un fakti, savukārt šajā portālā ir primitīvi minējumi, no tēmas - google nevar atrast kompāniju, utt., un tas ir kaut kas ļoti aizdomīgs! Labi, ka nedzīvojam Amerikā, tur portāls ātri bankrotētu no tiesā atzītām pretenzijām un iztērētās naudas to apmaksai. Smieklīgs raksts likās arī par Lauvas kungu. Ja autori būtu kaut nedaudz pamācījušies ekonomiku vai finanses, tad zinātu, ka īpašumu ieķīlāšana ir pamatota lieta attiecīga subjekta attīstībā vai "pozīciju noturēšanā". P.S. Kaut kur dzirdēju, ka pret dažiem portāla autoriem ir iesniegtas prasības tiesā. Interesanti, vai tā ir taisnība?
Susursons
27.01.2011. 05:40Pirmkaart ljoti veeleetos zinaat kaa un kaa zinju shai rakstaa ir ielikta kaada paziistama cilveeka fotografija, kuram nav pilnigi nekaada sakara ar sho rakstu! Bilde ir izzagta no Draugiem.LV !
varbuut vareetu sanjemt atbildi no shii raksta autoriem...?
Katrīna
27.01.2011. 03:25Atsaucoties uz murmulis 26.01.2011. 05:02
Mums pat komercskolā "māca", kā pareizi izvelēties un pielietot biznesa instrumentus, izmantojot citu valstu nodokļu atvieglojumus radot savam biznesam lielāku peļņu uz pazeminātu nodokļu rēķina!!
Supper..
Gudrons
27.01.2011. 02:41Cherry Shares - Erika Gromula, bralju Makarenko, Nika Seshtakova &Co kantoris.
Ta turpinat Genosees.
krustmāte
27.01.2011. 02:28Un to, ka par eiropas naudu ļauj pārkvalificēties bezdarbniekiem, kuri jauniegūtajā profesijā nemaz netaisās strādād neustraucas neviens. Simtiem jaunizcepto amatnieku u.tt, nemeklē darba vietu, bet mājās strādājot dempingo cenas un grauj profesiju prestižu!
Murmuli, ja tie cilvēki ir spējīgi kaut ko tādu uztaisīt (par ko tu raksti), tad vismaz viņiem izglītība ir nākusi par labu, bet tu vari tikai kost pirkstos aiz skaudības.Cik saprotu, tad viņi jau netaisās nekur pazust, tikai lūdz pagarinājumu. Un manuprāt kādu ceļu viņi iet, lai nonāktu pie rezultāt, ja tas nav pretlikumīgs nav nevienam nekāda daļa. Un vispār kur šī informācija ir sagrābstīta?
K.
26.01.2011. 23:14Es neredzu krapniecibu, bet sunja murgus saja raksta!
Kada starpiba, kas aizdod naudu? Galvenais, lai razotne strada un kamer ta nestradas, LIAA naudu nedos.
Protams, ka kjiniesi piegada iekartas - salidziniet kjinas un ES analogu iekartu cenas.
Es ta uznjemuma vieta iesudzetu sito leeto lapsu tiesaa. Saprastu, ja calji vienkarsi nozustu ar parsimts tukstosiem, bet nekas tads tak nav noticis!
Manuprat, te ir reali laba ideja un normals bizness - tualetes papiru visiem vienmer vajadzes, pat Lapsam un Vilkam.
K.
andzs
26.01.2011. 22:40piesakās viens iegādātājs ar cenu, kas ir 2 x dārgāka nekā tas ir normāli, tur jau rodas tā apkrāpšana,
pipis
26.01.2011. 20:06Eiropas naudu nevar dabūt kamēr Latvijas veikalu plauktos neparādās šajā ražotnē ražots tualetes papīrs.
Eiropas naudu nevar dabūt ja ražotne REĀLI neeksistē.
Eiropas naudu VAR dabūt , ja šajā shēmā iesaistās LIAA
CIETI
murmulis > F
26.01.2011. 19:44Kas tad tās iekārtas piegādās? Pastkastīšu firma, kas līdzīga Kempmayer? Pats, pats labākais, uz ko vispār var cerēt, ir iekārtu pirkšana par ES naudu, nu tjipa kaut kādu lietotu vai lētu līniju iegāde no Ķīnas, kas nopirkta caur eBay vai citām lapām. Sliktākajā gadījumā pateiks, ka pārskaitīja naudu, bet piegādātājs bankrotēja, līdz ar to visi gali vējā.
> F
26.01.2011. 17:37Ja tikai piegādes konkursa uzvarētājs nav pašu taisīts piegādātājs. Honkonga taču laikam arī ir ofšors
to F
26.01.2011. 17:24Viss ir vienkārši - tikai viena kompānija piedalās konkursā, naudu aizdod finanšu piramīdu GURU n-tais uzņēmums, ierasta lieta LV - korupcija! :)
F
26.01.2011. 12:01Es tā arī nesapratu kā notiek Eiropas naudas izkrāpšana? Tak rakstā teikts, ka naudu atdos, kad projekts būs gatavs, kas nozīmē, ka iekārtas būs būs vietas un ražotne palaista. Cik no raksta saprotams, ta uzmesti tie ieguldītāji, bet tak ne izkrāpta Eiropas nauda.
vilis
26.01.2011. 11:59Autors ar veselu saprātu.Nu tak veikli blēži.Var tikai apbrinot viņu prātu uz blēdībām.Zināšanas arī ir.Augstas klases"speciālisti".Autori arī vēl augstākas klases speciālisti,kā saka - na vsjakovo mudreca dovoļno prostotī.
Oļegs
26.01.2011. 10:28zurnalisti šaja raksta ir sameklejuši visu no google, bet kur ir saruna ar ipasnieku, kur saruna ar musu vietejam bankam, kur saruna ar stradniekiem no Karsavas. Es ari realizeju Eiropas projektu un zinu ka tas strada dzive, bet ne izrauti fakti no konteksta. ko teiks autori kad uz lielveikalu plauktiem paradisies latvija(Karsava) razotais tualetes papirs un vietejie cilveki dabus darbu?
murmulis
26.01.2011. 06:02Ak jā, un par to HK: http://www.icris.cr.gov.hk/csci/
CR No.: 1141972
Company Name: CUE FOREIGN CONSTRUCTION & ENGINEERING CO., LIMITED
Company Type: Local Company
Date of Incorporation: 15-JUN-2007
Company Status: Private
Active Status: Live
murmulis
26.01.2011. 05:59Man ir domāt, ka tur tie projekti liela daļa ir pilnīgs blefs. Samurgo kaut kādu tekstu, smuki noformē un aidā. Pusi varbūt izdara, otru pusi piefilosofē klāt. Un zog jau ne tikai simtos latu, bet arī lielajos miljonu projektos. Pēc tam tik skaties, kā jocīgi cilvēciņi braukā ar dārgām mašīnām un mētā pirkstus pa gaisu.
Kra
26.01.2011. 00:14aa -> Ko tas zirgaudzētājs ir izdarījis, ka viņa vārds jāmin zem šī raksta?
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
