Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kā jau bija gaidāms, Eiropas Parlamenta vēlēšanu kampaņa kļūst arvien redzamāka, ko nosaka arī partiju aģitēšanas laiku izmantošana televīzijā un radio. Krāšņāka tā kļūst arī sociālajos medijos, piemēram, Twitter un Facebook, ko izmanto praktiski visas partijas un sarakstu kandidāti. Nav pārsteigums, ka lielākā daļa kandidātu patiesībā runā par Latvijas problēmām, it kā kandidētu Saeimas vai pašvaldību vēlēšanās. Ar atsevišķiem izņēmumiem ir dzirdami teksti, kas attiecas uz Eiropas Savienību, un tos pamatā stāsta jau esošie Eiropas Parlamenta deputāti, piemēram, Roberts Zīle, Inese Vaidere un Sandra Kalniete.

Bija viegli prognozēt, ka īpaši redzami šajā Eiropas Parlamenta vēlēšanu kampaņā būs partiju viesstrādnieki. Piemēram, krāšņi izsakās tādi viesstrādnieki kā Ivars Ijabs un Baiba Rubesa no “Attīstībai/Par!”, daudz neatpaliek arī Andis Kudors no Jaunās konservatīvās partijas un Ansis Pūpols no Nacionālās apvienības. Brīžiem var tikai pabrīnīties, cik krāšņus epitetus lieto šie viesstrādnieki, lai iestāstītu, kāpēc tieši viņi ir īstie kandidāti darbam Eiropas Parlamentā.

Varētu turpināt šo uzskaitījumu, bet tāpat jau ir skaidrs, ka vajadzīga liela apņēmība, lai ar nopietnu seju stāstītu visādas muļķības.

Par vēlēšanu kampaņas jautrību rūpējas arī dažādu dīvaiņu izveidotie saraksti, piemēram, Centra partijas un “Jaunās Saskaņas” deputātu kandidāti. Reizēm liekas, ka viņi neapzinās patieso realitāti un dzīvo kaut kādā savā noslēgtā iedomu pasaulē. Aktīva ir Latvijas Krievu savienības līdere Tatjana Ždanoka, aizstāvot krievu valodu un krievu skolas.

Vairāk par Nilu un „Saskaņu”. 9.maijā notika lielākais “Saskaņas” priekšvēlēšanu pasākums – līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī šogad pie tā sauktā Uzvaras pieminekļa Pārdaugavā tika rīkoti 9.maija svētki. Tajā uzrunu teica arī atstādinātais Rīgas mērs Nils Ušakovs.

Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, kad Ušakovs runu teica divās valodās – latviešu valodā un krievu valodā, šogad Nils runāja tikai krieviski. Šādā veidā viņš skaidri demonstrēja, kurus Latvijas iedzīvotājus uzskata par saviem atbalstītājiem un kuru dēļ ir vērts pūlēties. Šoreiz Nils skaidri nodemonstrēja, cik vērti ir viņa teksti par vienotu sabiedrību un demokrātiskām vērtībām Latvijā.

Pasākuma organizatori stāstīja, ka visas dienas garumā svētkos piedalījušies aptuveni 120 000 cilvēku. Kā zināms, šie svētki arī agrāk notika, pateicoties organizācijas “9.may.lv” pūliņiem. Pēc izveidošanas 2009.gadā šo biedrību vadīja Ušakovs, bet vismaz kopš 2012.gada organizācijas vadītājs ir tagadējais Rīgas vicemērs Vadims Baraņņiks.

Šī organizācija ik gadu piesaka pasākumu organizēšanu 9.maijā pie tā sauktā Uzvaras pieminekļa, pulcējot PSRS armijas veterānus un Kremļa fanus. Arī šogad šajā pasākumā tika slavināts Staļins un padomju armija. Arī šogad tradicionāli pasākums beidzās ar salūtu, ko bija “uzsaukusi” Krievijas vēstniecība.

Pasākuma ietvaros notika arī gājiens “Nemirstīgais pulks”. Latvijas mediji informē, ka Rīgā šajā gājienā piedalījās vairāk nekā 4000 cilvēku. Līdzīga akcija tika rīkota arī Daugavpilī, kuru vada “Saskaņas” biedrs Andrejs Elksniņš.

Interesanti, ka Krievijas izdevums “NEWSru” ir veltījis atsevišķu apkopojumu šai akcijai, uzsverot, ka Maskavā gājienā “Nemirstīgais pulks” (“Bessmertnij polk”) piedalījās vismaz viens miljons cilvēku un tajā bija redzams arī prezidents Vladimirs Putins, kurš nesa plakātu ar sava tēva portretu. “NEWSru” par šīs starptautiskās akcijas autoru ir nosaucis Genadiju Ivanovu. Akcijas mērķis esot slavināt uzvarētājus Otrajā pasaules karā, un šāda akcija notikusi visās Krievijas pilsētās (tajā piedalījušies vismaz 10 miljoni cilvēku).

Kā īpašu panākumu “NEWSru” usver, ka šogad Rīgā ir sasniegts rekords šīs akcijas apmeklējumā – tajā piedalījušies 20 000 cilvēku. Salīdzinoši pagājušajā gadā šajā gājienā esot devušies tikai 15 000 cilvēku. Vai tā tas patiesi bija, nesekoju līdzi konkrētajai „akcijai”, bet man liekas, ka tas ir uzpūsts skaitlis.

Pat pieņemot, ka Krievijas mediji ievērojami pārspīlē 9.maija pasākumu dalībnieku skaitu, tas tomēr liecina, ka Latvijā ir daudzi aktīvi Kremļa akciju atbalstītāji, kuri ar prieku izplata Kremļa naratīvus un pilda Krievijas rīkojumus. Nav šaubu, ka Kremlis izmantos šos datus arī vēlāk savas propagandas izplatīšanai. Ir skaidrs, ka Latvijā bez jau zināmajiem Kremļa politikas aktīvistiem Aleksandra Gapoņenko, Vladimira Lindermana, Elizabetes Krivcovas un Tatjanas Ždanokas arī citi Putina fani palīdz rīkot šādus pasākumus. Liela loma to rīkošanā ir “Saskaņai”, kas deklarē, ka ir Eiropas tipa sociāldemokrātiska partija.

Ir skaidrs, ka pasākumi 9.maijā nav skatāmi atrauti no Krievijas ārpolitikas, šo svētku galvenais uzdevums ir izplatīt Kremļa naratīvus un stiprināt Krievijas pozīcijas ne tikai Latvijā un citās Baltijas valstīs, bet arī Eiropā un Āzijā. Jāatceras, ka 9.maijs tika svinēts arī citās pilsētās, piemēram, Rēzeknē un Daugavpilī, kā arī Jelgavā, Ventspilī un Liepājā.

Šogad 9.maija svētkiem bija arī papildu uzdevums – mobilizēt “Saskaņas” vēlētājus iet balsot par “Saskaņas” simbolu Ušakovu Eiropas Parlamenta vēlēšanās, lai ļautu viņam paglābties no slikto “nacionālistu” atriebības un pārcelties uz Briseli.

Ir skaidrs, ka daudzi Nila atbalstītāji uzskatīs par savu pienākumu pielikt krustiņu “nacionālistu” vajātajam Nilam, palīdzot viņam izvairīties no atbildības par korupciju un nelikumībām “Rīgas satiksmē” un citos Rīgas pašvaldības uzņēmumos.

Novērtē šo rakstu:

44
22

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

21

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

21

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

FotoKārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts piespraustais Sarkanās zvaigznes ordenis.
Lasīt visu...

21

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

FotoPēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma tendence un Jaunā Vienotība kā Vienotības turpinājums daudzos punktos riskē kopēt jaunlaiku vēstures beznosacījuma politisko flagmaņu Latvijas ceļa un Tautas partijas attīstības dinamiku.
Lasīt visu...

15

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

FotoŠodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību - Delna ziņojumus par stāvokli korupcijas novēršanas jomā. Latvijā situācija gadu garumā lēnām uzlabojas, taču diemžēl progress ir tik lēns, ka būtībā situācija stagnē.
Lasīt visu...

21

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

FotoPatiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi – šo ziņu nevis saņemt personīgi, bet izlasīt medijos.
Lasīt visu...

20

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

FotoReaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret šādu praksi.
Lasīt visu...

21

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

Foto„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā, nedz Aizsardzības ministrijas lēmumu sekās un to ietekmē uz reģionu, nedz politisko un ekonomisko procesu loģikā, bijušais Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns izrauj no konteksta vārdus "aizsardzība", "agresija", "Latgale" un "Krievija" un sarindo tos viņam ērtā, pareizā un saprotamā kārtībā - Nacionālās Drošības Apdraudējums. Un ar šo nožēlojamo secinājumu steidz dalīties ar Valsts drošības dienestu (VDD)!
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...