Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Eiropas Parlamenta vēlēšanu šovs ir beidzies. Un tagad pienākusi kārta nākamajam šovam – prezidenta vēlēšanu šovam. Kā zināms, Latvijas prezidentu ievēl Saeima un par prezidenta kandidātu ir jābalso vismaz 51 Saeimas deputātam. Šogad pirmoreiz prezidenta vēlēšanas būs atklātas – ikviens iedzīvotājs varēs redzēt, par kuru prezidenta kandidātu ir balsojis kurš deputāts.

Tādējādi deputātiem vairs nebūs iespēju slēpties, sakot, ka nevēlas atklāt, par kuru prezidenta kandidātu viņi ir atdevuši savu balsi. Kaut arī nepārtraukti dzirdamas vaimanas par demokrātijas mazināšanu, jo tagad partijas līderi un frakcijas vadība varēšot izdarīt spiedienu uz atsevišķiem deputātiem un viņiem vajadzēšot balsot pret savu sirdsapziņu, tomēr nav šaubu, ka vairums iedzīvotāju atbalsta šādu vēlēšanu kārtību.

Ņemot vērā iepriekšējos gados pieredzētos melus prezidenta vēlēšanās, kad publiski radio un televīzijā tika solīts viens rezultāts, bet praksē izrādījās pavisam citādi, nekas neliedz atsevišķam deputātam paskaidrot, kāpēc viņš nolēmis balsot pret kopīgo partijas vai frakcijas lēmumu. Iespējams, tas mazinātu pastāvošo viedokli par “pērkamajiem politiķiem” un kaut nedaudz atjaunotu uzticību Saeimai kopumā.

Tuvāko dienu laikā medijos gaidāmi vairāki izklaidējoši šovi, kuros piedalīsies izvirzītie prezidenta amata kandidāti – valdošās koalīcijas izvirzītais Eiropas Savienības tiesas tiesnesis Egils Levits, ZZS izvirzītais tiesībsargs Juris Jansons un Saeimas deputāts Didzis Šmits, ko ir izvirzījuši atsevišķi Kaimiņa partijas deputāti.

Jansons ir paziņojis, ka labi pārzina Latvijas iekšpolitiku un sociālās problēmas valstī, savukārt Šmits uzsver, ka labi orientējas ekonomikā. Zinot Šmita agrāk izteikto labvēlīgo attieksmi pret Krieviju, var pieļaut, ka par viņu balsos arī daļa no “Saskaņas” deputātiem.

Būs interesanti vērot visu kandidātu debates radio un televīzijā, kā arī citos medijos, kaut arī jau iepriekš ir skaidrs, ka tām ir tikai pakārtota nozīme. Tomēr šīs debates ļaus mazliet vairāk vērtēt deputātu kandidātu saziņas prasmes un oratora māku, kā arī to, cik labi viņi māk aizstāvēt savus viedokļus dažādos jautājumos.

Vērtējot Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātus, redzams, ka šīs vēlēšanas atšķiras no Saeimas un pašvaldību vēlēšanām. Kā jau bija gaidāms, šajā skaistumkonkursā vairāk balsu saņēma tie partiju kandidāti, kuri jau ir zināmi vēlētājiem un tiek vērtēti visumā pozitīvi.

Visvairāk balsu saņēma “Jaunā Vienotība” (26, 2 %) un tās līderi Valdis Dombrovskis un Sandra Kalniete, kā arī Nacionālā apvienība (16,4 %) un tās līderis Roberts Zīle un kultūras ministre Dace Melbārde. Stabils atbalsts tika izteikts “Saskaņai” (17,5 %), kuras simbols Nils Ušakovs pēdējās nedēļās bija pazudis no Rīgas domes (kaut arī kā atstādinātajam Rīgas mēram viņam vajadzētu piedalīties pašvaldības darbā) un bēguļoja no medijiem, izvairoties no intervijām. Jāatzīst, ka šī taktika bija pareiza, jo visur “Saskaņas” sarakstu pārstāvošais Andris Ameriks mazāk kaitina latviešus un rada pārliecinošāku iespaidu par sevi.

Vienlaikus ir skaidrs, ka “Saskaņu” atbalstīja daudzi krievvalodīgie iedzīvotāji, daļa no kuriem piedalījās arī lielākajā šīs partijas priekšvēlēšanu šovā 9.maijā pie tā sauktā “Uzvaras” pieminekļa. “Saskaņas” vēlētāji joprojām ir uzticīgi savam līderim Ušakovam un uzskata, ka sliktie “nacionālisti” veic uzbrukumus gan Ušakovam, gan “Saskaņai”. Jāņem arī vērā, ka pēdējo mēnešu laikā vērojamie korupcijas skandāli Rīgas domē faktiski nemainīja “Saskaņas” atbalstītāju viedokli un socioloģiskās aptaujas rāda, ka šajā laikā atbalsts “Saskaņai” praktiski nav mainījies.

Jāatzīst, ka stabila vēlētāju bāze joprojām ir Tatjanas Ždanokas vadītajai Latvijas Krievu savienībai (6,2 %). Ždanoka atkal ir ievēlēta Eiropas Parlamentā un varēs turpmākos piecus gadus pildīt Kremļa uzdevumus, lai šķeltu Eiropas Savienību un mazinātu tās ietekmi pasaulē.

Vērtējot vairāku partiju izvēlēto taktiku – piesaistīt sabiedrībā zināmus viesstrādniekus ar slaveniem uzvārdiem, jāsecina, ka šī taktika nav sevi attaisnojusi. Redzams, ka vēlētāji balsoja galvenokārt par tām partijām, kuru līderi jau ilgstoši pārstāv šīs partijas un īsteno to politiku.

Vienīgais izņēmums ir partiju apvienības “Attīstībai/Par!” viesstrādnieks politologs Ivars Ijabs, kuram izdevās tikt Eiropas Parlamentā (par šo sarakstu balsoja 12,4 %). Visiem pārējiem partiju viesstrādniekiem, piemēram, Baibai Rubesai, Ievai Ilvesai, Andim Kudoram, Ansim Pūpolam un Otto Ozolam jāgaida labāki laiki, lai iestāstītu visiem, ka viņi ir piemērotākie darbam Eiropas Parlamentā.

Šī ir arī mācība partijām, ka tomēr nepietiek tikai ar kādu slavenību saraksta sākumā, lai garantēti saņemtu pilsoņu atbalstu vēlēšanās. Nepietiek ar to, ka šīs personas sola visiem dažādus labumus, sākot ar lielām algām un pensijām un beidzot ar milzīgām subsīdijām un citiem Eiropas maksājumiem. Cerams, ka partijas sapratīs, ka ir beigušies laiki, kad pietiek tikai ar slaveniem uzvārdiem. Izrādās, ka cilvēkus interesē arī tas, ko šīs partijas un to izvirzītie kandidāti ir darījuši līdz šim un kādi ir šo partiju darbības rezultāti.

Būs interesanti redzēt, ko turpmāk darīs pieaicinātie viesstrādnieki – vai viņi arī turpmākos gadus turpinās darboties partijās un piedalīsies arī citās, piemēram, pašvaldību vēlēšanās. Vai arī šīs “slavenības” būs apvainojušās uz slikto tautu, kas nesaprot, cik ģeniālas ir šīs personas, un vairs neko negribēs zināt par politiku un partijām, kuras bija ar mieru tās virzīt uz Eiropas Parlamentu, tādējādi apliecinot, ka patiesībā stāsts bija tikai par labi apmaksātiem amatiem Briselē.

Novērtē šo rakstu:

24
16

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Man ir cits viedoklis

FotoCenšos skatīties Latvijas valsts propagandas kanālus cik reti vien var, bet… 18. jūnija rīta ziņās manas valsts pārstāvis Izraēlā. Pretīgs, melīgs, pastulbs radījums.
Lasīt visu...

21

Ja kas...

FotoPretēji ekspertiem, kas pēc aizvadītajām vēlēšanām pauž skepsi par iespēju "integrēt krievus", es redzu, ka ir tieši tagad ir pavēries iespēju logs. Krieviskais piedāvājums pašlaik ir tik ļoti sadrumstalots, vēlētāji ir vīlušies savās iepriekšējās simpātijās. "Stabilitāte" ir  smagi aplauzusies, kurinot neapvaldītu radikālismu. Krievu elektorāts ir izgājis separācijas procesu - sadalījies radikāļos, mērenajos un liberāļos.
Lasīt visu...

21

Vienā laivā. Plusiņi un mīnusi

FotoJau kādu laiku neliek mieru sajūta, ka jādibina jauna partija, lai nākamā gada vēlēšanās “pieteiktos”, bet aiznākamajās vēlēšanās pēc pieciem gadiem jau nostartētu “pa īstam”. Šo sajūtu gan bremzē šaubas, vai pareizāk nebūtu veidot kustību kādas esošas partijas rindās vai arī — paralēli daudzu partiju rindās, tur iesūtot ideju vēstnešus. Tas tomēr ir patiesāks demokrātiskās piekrišanas tests — ja spējat izturēt konkurenci esošas politiskas organizācijas ietvaros, jums ir potenciāls pārliecināt arī vēlētāju. Tajā pašā laikā nevar noliegt arī to, ka esmu īsts latvietis. Proti, cilvēks, kuram reizēm šķiet, ka neviens jau īsti nedomā tāpat kā es un ka nekas cits neatliks kā dibināt teju viena cilvēka partiju.
Lasīt visu...

21

Kurzemes hercoga Jēkaba parāda atgūšana no Anglijas karaļa: tiesību vēstures skatījums

FotoVēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Lasīt visu...

6

Biedri Švinka, kādā pozā Jūs sēžat pie sarunu galda?

FotoLatvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Lasīt visu...

21

Mums ir arhibīskaps un Sv. Meinardam – mantinieks!

FotoLatvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Lasīt visu...

21

Ne smieties, ne raudāt. Iespējams, dārgākā traģikomēdija Latvijas vēsturē

FotoDaži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Lasīt visu...

21

Un tad uz skatuves uznāk meluškāni – sapuvušās sistēmas aizstāvji

FotoPievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Lasīt visu...

10

Tiesiskais teātris 2025.gada. 7. jūnijā: vēlēšanas, kurās nestrādāja nedz sistēma, nedz atbildība

FotoLatvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi