Eiropas Parlamenta vēlēšanu šovu nomaina prezidenta vēlēšanu šovs

Tādējādi deputātiem vairs nebūs iespēju slēpties, sakot, ka nevēlas atklāt, par kuru prezidenta kandidātu viņi ir atdevuši savu balsi. Kaut arī nepārtraukti dzirdamas vaimanas par demokrātijas mazināšanu, jo tagad partijas līderi un frakcijas vadība varēšot izdarīt spiedienu uz atsevišķiem deputātiem un viņiem vajadzēšot balsot pret savu sirdsapziņu, tomēr nav šaubu, ka vairums iedzīvotāju atbalsta šādu vēlēšanu kārtību.

Ņemot vērā iepriekšējos gados pieredzētos melus prezidenta vēlēšanās, kad publiski radio un televīzijā tika solīts viens rezultāts, bet praksē izrādījās pavisam citādi, nekas neliedz atsevišķam deputātam paskaidrot, kāpēc viņš nolēmis balsot pret kopīgo partijas vai frakcijas lēmumu. Iespējams, tas mazinātu pastāvošo viedokli par “pērkamajiem politiķiem” un kaut nedaudz atjaunotu uzticību Saeimai kopumā.

Tuvāko dienu laikā medijos gaidāmi vairāki izklaidējoši šovi, kuros piedalīsies izvirzītie prezidenta amata kandidāti – valdošās koalīcijas izvirzītais Eiropas Savienības tiesas tiesnesis Egils Levits, ZZS izvirzītais tiesībsargs Juris Jansons un Saeimas deputāts Didzis Šmits, ko ir izvirzījuši atsevišķi Kaimiņa partijas deputāti.

Jansons ir paziņojis, ka labi pārzina Latvijas iekšpolitiku un sociālās problēmas valstī, savukārt Šmits uzsver, ka labi orientējas ekonomikā. Zinot Šmita agrāk izteikto labvēlīgo attieksmi pret Krieviju, var pieļaut, ka par viņu balsos arī daļa no “Saskaņas” deputātiem.

Būs interesanti vērot visu kandidātu debates radio un televīzijā, kā arī citos medijos, kaut arī jau iepriekš ir skaidrs, ka tām ir tikai pakārtota nozīme. Tomēr šīs debates ļaus mazliet vairāk vērtēt deputātu kandidātu saziņas prasmes un oratora māku, kā arī to, cik labi viņi māk aizstāvēt savus viedokļus dažādos jautājumos.

Vērtējot Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātus, redzams, ka šīs vēlēšanas atšķiras no Saeimas un pašvaldību vēlēšanām. Kā jau bija gaidāms, šajā skaistumkonkursā vairāk balsu saņēma tie partiju kandidāti, kuri jau ir zināmi vēlētājiem un tiek vērtēti visumā pozitīvi.

Visvairāk balsu saņēma “Jaunā Vienotība” (26, 2 %) un tās līderi Valdis Dombrovskis un Sandra Kalniete, kā arī Nacionālā apvienība (16,4 %) un tās līderis Roberts Zīle un kultūras ministre Dace Melbārde. Stabils atbalsts tika izteikts “Saskaņai” (17,5 %), kuras simbols Nils Ušakovs pēdējās nedēļās bija pazudis no Rīgas domes (kaut arī kā atstādinātajam Rīgas mēram viņam vajadzētu piedalīties pašvaldības darbā) un bēguļoja no medijiem, izvairoties no intervijām. Jāatzīst, ka šī taktika bija pareiza, jo visur “Saskaņas” sarakstu pārstāvošais Andris Ameriks mazāk kaitina latviešus un rada pārliecinošāku iespaidu par sevi.

Vienlaikus ir skaidrs, ka “Saskaņu” atbalstīja daudzi krievvalodīgie iedzīvotāji, daļa no kuriem piedalījās arī lielākajā šīs partijas priekšvēlēšanu šovā 9.maijā pie tā sauktā “Uzvaras” pieminekļa. “Saskaņas” vēlētāji joprojām ir uzticīgi savam līderim Ušakovam un uzskata, ka sliktie “nacionālisti” veic uzbrukumus gan Ušakovam, gan “Saskaņai”. Jāņem arī vērā, ka pēdējo mēnešu laikā vērojamie korupcijas skandāli Rīgas domē faktiski nemainīja “Saskaņas” atbalstītāju viedokli un socioloģiskās aptaujas rāda, ka šajā laikā atbalsts “Saskaņai” praktiski nav mainījies.

Jāatzīst, ka stabila vēlētāju bāze joprojām ir Tatjanas Ždanokas vadītajai Latvijas Krievu savienībai (6,2 %). Ždanoka atkal ir ievēlēta Eiropas Parlamentā un varēs turpmākos piecus gadus pildīt Kremļa uzdevumus, lai šķeltu Eiropas Savienību un mazinātu tās ietekmi pasaulē.

Vērtējot vairāku partiju izvēlēto taktiku – piesaistīt sabiedrībā zināmus viesstrādniekus ar slaveniem uzvārdiem, jāsecina, ka šī taktika nav sevi attaisnojusi. Redzams, ka vēlētāji balsoja galvenokārt par tām partijām, kuru līderi jau ilgstoši pārstāv šīs partijas un īsteno to politiku.

Vienīgais izņēmums ir partiju apvienības “Attīstībai/Par!” viesstrādnieks politologs Ivars Ijabs, kuram izdevās tikt Eiropas Parlamentā (par šo sarakstu balsoja 12,4 %). Visiem pārējiem partiju viesstrādniekiem, piemēram, Baibai Rubesai, Ievai Ilvesai, Andim Kudoram, Ansim Pūpolam un Otto Ozolam jāgaida labāki laiki, lai iestāstītu visiem, ka viņi ir piemērotākie darbam Eiropas Parlamentā.

Šī ir arī mācība partijām, ka tomēr nepietiek tikai ar kādu slavenību saraksta sākumā, lai garantēti saņemtu pilsoņu atbalstu vēlēšanās. Nepietiek ar to, ka šīs personas sola visiem dažādus labumus, sākot ar lielām algām un pensijām un beidzot ar milzīgām subsīdijām un citiem Eiropas maksājumiem. Cerams, ka partijas sapratīs, ka ir beigušies laiki, kad pietiek tikai ar slaveniem uzvārdiem. Izrādās, ka cilvēkus interesē arī tas, ko šīs partijas un to izvirzītie kandidāti ir darījuši līdz šim un kādi ir šo partiju darbības rezultāti.

Būs interesanti redzēt, ko turpmāk darīs pieaicinātie viesstrādnieki – vai viņi arī turpmākos gadus turpinās darboties partijās un piedalīsies arī citās, piemēram, pašvaldību vēlēšanās. Vai arī šīs “slavenības” būs apvainojušās uz slikto tautu, kas nesaprot, cik ģeniālas ir šīs personas, un vairs neko negribēs zināt par politiku un partijām, kuras bija ar mieru tās virzīt uz Eiropas Parlamentu, tādējādi apliecinot, ka patiesībā stāsts bija tikai par labi apmaksātiem amatiem Briselē.

Novērtē šo rakstu: