Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Biedri Staļin, laiks tikt galā ar tautas ienaidniekiem!

Šis Solovjovs brunčos ir Latvijas radio galvenā redaktore, kas aicina beidzot tikt galā ar “ķengu portāliem”, kuri, lūk, atļaujoties diskreditēt augstākās amatpersonas, izmeklētājus un prokurorus.

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Eiropas Parlamenta vēlēšanu šovs ir beidzies. Un tagad pienākusi kārta nākamajam šovam – prezidenta vēlēšanu šovam. Kā zināms, Latvijas prezidentu ievēl Saeima un par prezidenta kandidātu ir jābalso vismaz 51 Saeimas deputātam. Šogad pirmoreiz prezidenta vēlēšanas būs atklātas – ikviens iedzīvotājs varēs redzēt, par kuru prezidenta kandidātu ir balsojis kurš deputāts.

Tādējādi deputātiem vairs nebūs iespēju slēpties, sakot, ka nevēlas atklāt, par kuru prezidenta kandidātu viņi ir atdevuši savu balsi. Kaut arī nepārtraukti dzirdamas vaimanas par demokrātijas mazināšanu, jo tagad partijas līderi un frakcijas vadība varēšot izdarīt spiedienu uz atsevišķiem deputātiem un viņiem vajadzēšot balsot pret savu sirdsapziņu, tomēr nav šaubu, ka vairums iedzīvotāju atbalsta šādu vēlēšanu kārtību.

Ņemot vērā iepriekšējos gados pieredzētos melus prezidenta vēlēšanās, kad publiski radio un televīzijā tika solīts viens rezultāts, bet praksē izrādījās pavisam citādi, nekas neliedz atsevišķam deputātam paskaidrot, kāpēc viņš nolēmis balsot pret kopīgo partijas vai frakcijas lēmumu. Iespējams, tas mazinātu pastāvošo viedokli par “pērkamajiem politiķiem” un kaut nedaudz atjaunotu uzticību Saeimai kopumā.

Tuvāko dienu laikā medijos gaidāmi vairāki izklaidējoši šovi, kuros piedalīsies izvirzītie prezidenta amata kandidāti – valdošās koalīcijas izvirzītais Eiropas Savienības tiesas tiesnesis Egils Levits, ZZS izvirzītais tiesībsargs Juris Jansons un Saeimas deputāts Didzis Šmits, ko ir izvirzījuši atsevišķi Kaimiņa partijas deputāti.

Jansons ir paziņojis, ka labi pārzina Latvijas iekšpolitiku un sociālās problēmas valstī, savukārt Šmits uzsver, ka labi orientējas ekonomikā. Zinot Šmita agrāk izteikto labvēlīgo attieksmi pret Krieviju, var pieļaut, ka par viņu balsos arī daļa no “Saskaņas” deputātiem.

Būs interesanti vērot visu kandidātu debates radio un televīzijā, kā arī citos medijos, kaut arī jau iepriekš ir skaidrs, ka tām ir tikai pakārtota nozīme. Tomēr šīs debates ļaus mazliet vairāk vērtēt deputātu kandidātu saziņas prasmes un oratora māku, kā arī to, cik labi viņi māk aizstāvēt savus viedokļus dažādos jautājumos.

Vērtējot Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātus, redzams, ka šīs vēlēšanas atšķiras no Saeimas un pašvaldību vēlēšanām. Kā jau bija gaidāms, šajā skaistumkonkursā vairāk balsu saņēma tie partiju kandidāti, kuri jau ir zināmi vēlētājiem un tiek vērtēti visumā pozitīvi.

Visvairāk balsu saņēma “Jaunā Vienotība” (26, 2 %) un tās līderi Valdis Dombrovskis un Sandra Kalniete, kā arī Nacionālā apvienība (16,4 %) un tās līderis Roberts Zīle un kultūras ministre Dace Melbārde. Stabils atbalsts tika izteikts “Saskaņai” (17,5 %), kuras simbols Nils Ušakovs pēdējās nedēļās bija pazudis no Rīgas domes (kaut arī kā atstādinātajam Rīgas mēram viņam vajadzētu piedalīties pašvaldības darbā) un bēguļoja no medijiem, izvairoties no intervijām. Jāatzīst, ka šī taktika bija pareiza, jo visur “Saskaņas” sarakstu pārstāvošais Andris Ameriks mazāk kaitina latviešus un rada pārliecinošāku iespaidu par sevi.

Vienlaikus ir skaidrs, ka “Saskaņu” atbalstīja daudzi krievvalodīgie iedzīvotāji, daļa no kuriem piedalījās arī lielākajā šīs partijas priekšvēlēšanu šovā 9.maijā pie tā sauktā “Uzvaras” pieminekļa. “Saskaņas” vēlētāji joprojām ir uzticīgi savam līderim Ušakovam un uzskata, ka sliktie “nacionālisti” veic uzbrukumus gan Ušakovam, gan “Saskaņai”. Jāņem arī vērā, ka pēdējo mēnešu laikā vērojamie korupcijas skandāli Rīgas domē faktiski nemainīja “Saskaņas” atbalstītāju viedokli un socioloģiskās aptaujas rāda, ka šajā laikā atbalsts “Saskaņai” praktiski nav mainījies.

Jāatzīst, ka stabila vēlētāju bāze joprojām ir Tatjanas Ždanokas vadītajai Latvijas Krievu savienībai (6,2 %). Ždanoka atkal ir ievēlēta Eiropas Parlamentā un varēs turpmākos piecus gadus pildīt Kremļa uzdevumus, lai šķeltu Eiropas Savienību un mazinātu tās ietekmi pasaulē.

Vērtējot vairāku partiju izvēlēto taktiku – piesaistīt sabiedrībā zināmus viesstrādniekus ar slaveniem uzvārdiem, jāsecina, ka šī taktika nav sevi attaisnojusi. Redzams, ka vēlētāji balsoja galvenokārt par tām partijām, kuru līderi jau ilgstoši pārstāv šīs partijas un īsteno to politiku.

Vienīgais izņēmums ir partiju apvienības “Attīstībai/Par!” viesstrādnieks politologs Ivars Ijabs, kuram izdevās tikt Eiropas Parlamentā (par šo sarakstu balsoja 12,4 %). Visiem pārējiem partiju viesstrādniekiem, piemēram, Baibai Rubesai, Ievai Ilvesai, Andim Kudoram, Ansim Pūpolam un Otto Ozolam jāgaida labāki laiki, lai iestāstītu visiem, ka viņi ir piemērotākie darbam Eiropas Parlamentā.

Šī ir arī mācība partijām, ka tomēr nepietiek tikai ar kādu slavenību saraksta sākumā, lai garantēti saņemtu pilsoņu atbalstu vēlēšanās. Nepietiek ar to, ka šīs personas sola visiem dažādus labumus, sākot ar lielām algām un pensijām un beidzot ar milzīgām subsīdijām un citiem Eiropas maksājumiem. Cerams, ka partijas sapratīs, ka ir beigušies laiki, kad pietiek tikai ar slaveniem uzvārdiem. Izrādās, ka cilvēkus interesē arī tas, ko šīs partijas un to izvirzītie kandidāti ir darījuši līdz šim un kādi ir šo partiju darbības rezultāti.

Būs interesanti redzēt, ko turpmāk darīs pieaicinātie viesstrādnieki – vai viņi arī turpmākos gadus turpinās darboties partijās un piedalīsies arī citās, piemēram, pašvaldību vēlēšanās. Vai arī šīs “slavenības” būs apvainojušās uz slikto tautu, kas nesaprot, cik ģeniālas ir šīs personas, un vairs neko negribēs zināt par politiku un partijām, kuras bija ar mieru tās virzīt uz Eiropas Parlamentu, tādējādi apliecinot, ka patiesībā stāsts bija tikai par labi apmaksātiem amatiem Briselē.

Novērtē šo rakstu:

24
16

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

12

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

FotoPirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
Lasīt visu...

21

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

Foto“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Lasīt visu...

12

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

FotoPirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
Lasīt visu...

18

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

FotoPēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina par apdraudējumu fundamentālām demokrātijas vērtībām – vārda brīvībai un mediju neatkarībai. Mēs vēlamies tam pievērst sabiedrības uzmanību un aicināt to nepieļaut.
Lasīt visu...

21

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

FotoJāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar Putinu par iespēju pielietot kodolieročus mainīja manu viedokli par Makrona kungu. Šis Francijas prezidenta paziņojums ir būtisks pagrieziens (ja tas būs noturīgs) Eiropas un kopumā Rietumu līdzšinējā politikā, kas pārsvarā ir bijusi mērķēta uz izvairīšanos no tiešas konfrontācijas ar Krieviju.
Lasīt visu...

12

Labā un ļaunā saknes

FotoĀdolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi dvēselē viņi ir tādi paši kā es.” Pa lielam tāda ir arī atbilde uz jautājumiem, kur ir meklējamas gan labā, gan ļaunā saknes - tās faktiski ir cilvēkos pašos, jo viņu izvēles rada politiskas sekas un nākotni.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...

Foto

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

Latvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu....

Foto

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās...

Foto

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

Nesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir...

Foto

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

Kļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko...

Foto

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

Valdība 19. marta sēdē...

Foto

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

Šī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa...

Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...