Eiropas pazemošana

Pirmais notikums bija Eiropas Savienības vadītāju, ko pārstāvēja fon der Leiena, Eiropadomes prezidents Antoniu Košta un Kaja Kallasa, vizīte Kīnā, kur, kā izteicās šie politiķi, viņi taisījās runāt ar Ķīnu “no spēka pozīcijām”. Par vizītes rezultātiem Latvijā neko vispār nerakstīja, jo šī vizīte izrādījās pilnīga izgāšanās.

Sarunas bija paredzētas divu dienu garumā, bet Eiropas Savienības delegācija devās projām jau pēc pirmās dienas. Sarunas ar Ķīnu “no spēka pozīcijām” Eiropas Savienības delegācijai diez ko neizdevās. Laikam jau tāpēc pie mums par šīs vizītes rezultātiem neko nerakstīja, bet rezultāti principā atspoguļoja pašreizējo lietu stāvokli.

Pirmkārt, tādas valstis kā Ķīna, Indija, Krievija nav tās, kuras principā ļaus kādam runāt ar sevi no spēka pozīcijām. Otrkārt, Eiropai jau nekāda reāla spēka nemaz nav.

Man visai bieži izsauc izbrīnu tā saucamo propeiropeisko politiķu aprobežotība. Piemēram, Breksita laikā varēja dzirdēt tādu mūsu politiķu kā Pabriks izteikumus, ka nu tikai Lielbritānijai būs jāmaksā milzīgas, milzīgas summas par izstāšanos no Eiropas Savienības. Nu tik viņiem par to būs mums jāmaksā.

Es jau toreiz tam absolūti neticēju. Rezultātā Lielbritānija nesamaksāja ne centa. Tagad gribas retoriski jautāt, vai tiešām tas pats Pabriks bija tik dumjš, ka viņš pats tam arī tiešām ticēja, vai arī viņam bija kādi norādījumi tā runāt un tā stāstīt žurnālistiem?

Tas pats tagad ir ar karu Ukrainā. Vai tiešām Kallasa un fon der Leiena taisās uzvarēt karā Krieviju? Nomināli iedzīvotāji, kas dzīvo Eiropās kontinentā, saražo visai lielu apjomu preču un pakalpojumu, daudz vairāk preču un pakalpojumu nekā Krievija. Taču ar to uzvarai karā nepietiek.

Man patīk stāsti par vēsturi. Napoleonam, kad viņš iebruka Krievijā, bija lielākā un spēcīgākā armija pasaulē. Napoleona rīcībā bija gandrīz visi kontinenmtālās Eiropas ekonomiskie un cilvēku resursi. Un kā tad var tā karu zaudēt, it sevišķi jau tik talantīgs karavadonis kā Napoleons, kurš nenoliedzami bija viens no visu laiku talantīgākajiem karavadoņiem!

Bet izrādās, ka var. Krievijas cars, kas tiek mūsu dienās pasniegts kā ne visai gudrs, divus gadus pirms Napoleona iebrukuma lika savam kara ministram, pārkrievotam Baltijas muižniekam Barklejam de Tolli izstrādāt plānu iespējamam karam ar Napoleonu. Un tāds plāns pēc neilga laika arī tika nolikts uz cara rakstāmgalda.

Napoleonam, protams, arī bija savs kara plāns. Kara sākumā abas puses mēģināja uzspiest otrai savu kara norises scenāriju, bet beigās Napoleonam nekas citas neatlika kā karot pēc krievu iepriekš izstrādātā kara scenārija. Borodinas kaujā Kutuzovs vispār negāja skatīties kaujas norisi un netaisījās tur neko kaujas laikā komandēt, jo viņš lieliski zināja, ka francūži uzbruks un viņa armiju sitīs, tā neizbēgami cietīs lielus zaudējumus, bet šī kauja bija nepieciešama, lai beigās karu uzvarētu. Un beigās Napoleons šo karu zaudēja.

Kallasa un fon der Leiena absolūti nav tāda līmeņa personības, kā bija Napoleons vai Krievijas cars. Man vispār rodas šaubas par viņu prāta spējām, ja viņas pilnā nopietnībā taisās runāt ar tādām valstīm kā Ķīna un Krievija no spēka pozīcijām.

Kad ik pēc kāda laika atkal un atkal tika aktualizēts jautājums par Eiropas armijas izveidi, tad visdedzīgāk pret to vienmēr iebilda tieši tā saucamie proeiropeiskie politiķi. Un kā tad Eiropas politiķi pašreiz mēģina runāt ar lielvalstīm kā Ķīna un Krievija no spēka pozīcijām, ja Eiropai nav savas armijas un militārā jomā Eiropa ir pilnīgi atkarīga no ASV?

Nākamais notikums, kas raksturojams kā Eiropas pazemošana vai izvarošana, ir tas, kā fon der Leiena noslēdza ar Trampu Skotijā tirdzniecības vienošanos.

Pirmkārt, kāpēc fon der Leienai vispār bija jāskrien uz Skotiju, lai obligāti tiktos tur ar Trampu? Vienošanās acīmredzami izdevīga ASV. Tad lai Tramps brauc pie Eiropas politiķiem, bet Eiropas politiķi “kā izsūtāmie puikas” skrien pie Trampa kā pie sava saimnieka saimniekam izdevīgākā vietā un laikā. Kur pašcieņa? Kur diplomātija? Citādi kā par Eiropas pazemošanu vai izvarošanu šo vienošanos nosaukt nevar.

Vienošanās paredz, ka ASV pārdos Eiropas Savienībā savas preces bez jebkādiem muitas tarifiem, tas ir brīvi. Arī Latvijā ASV varēs brīvi ievest un pārdot te savas preces, bet Eiropas preces ASV tiks apliktas ar 15% muitas nodokli. Tas attiecas arī uz Latvijas precēm, kuras gribēs turpmāk pārdot ASV.

Turklāt fon der Leiena parakstījās zem tā, ka Eiropas Savienība investēs ASV ekonomikā 600 miljardus ASV dolāru un iegādāsies trīs gadu laikā ASV energoresursus par 750 miljardiem dolāru. Kā tas viss notiks, īsti skaidrs nevienam nav. Bet nevis ASV te cels rūpnīcas un ieguldīs naudu Latvijas ekonomikā, bet Latvijai būs jāiegulda nauda ASV ekonomikā.

Ar energoresursiem arī ne viss skaidrs un izziņots, kā tas notiks. Cik, piemēram, būs ASV gāzes un par kādu cenu pirks? Bet visiem tāpat ir zināms, ka no ASV atvestā sašķidrinātā dabasgāze maksā apmēram 4 reizes dārgāk par no Krievijas pa gāzes vadiem piegādāto gāzi. Un maksās par to eiropieši.

Faktiski fon der Leiena parakstījās zem tā, ka turpmāk Eiropa būs grantēts ASV ienākumu avots. ASV pelnīs naudu, un mēs visi maksāsim ASV. Eiropa tagad būs ne tikai militāri, bet arī ekonomiski atkarīga no ASV. To, ka Eiropa tagad ir nevis pie pusdienu galda, bet Eiropa ir ēdienkartē, to parāda nākošais notikums – gaidāmā Trampa un Putina tikšanās Aļaskā, kur šie kungi taisās bez Eiropas lemt, ko darīt turpmāk ar Ukrainu. Pilnīgs Kallasas diplomātijas un proeiropeisko politiķu triumfs.

Bet neko citu no tādas notikumu attīstības arī nevarēja gaidīt. Tā visai drīz pienāks laiks, kad lielvalstis sāks no jauna savā starpā dalīt ne tikai Ukrainu, bet arī Eiropu, jo nav jau garantēts, ka, piemēram, Ķīna gribēs samierināties ar to, ka Eiropa kā kolonija turpmāk piederēs ASV.

Novērtē šo rakstu: