Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Nē, šis raksts nepaudīs prieku vai nožēlu par tikko notikušo Brexit, jo mani nekad nav pārliecinājis šis realitātes šovs, ko mēdz saukt par “Eiropas demokrātiju”. ES jau sākotnēji bija iecerēta kā ASV aukstā kara projekts, ko varētu saukt arī par “No demokrātijas brīvu zonu” (bet tagad bijušais Grieķijas finanšu ministrs Janis Varufakis nosaucis par “Bankrotokrātijas diktatūru”).

Sākot ar CIP finansēto “Eiropas kustību” (skat. pētījumu “OSS, CIA and European unity: The American committee on United Europe, 1948-60”), pirmajām Bilderbergas grupas sanāksmēm, Maršala plāna nosacījumiem (saņēmējvalstu ekonomiku integrācija), bijušo hitleriskās Vācijas kolaborantu izvirzīšanu vadošajās pozīcijās pēckara Rietumeiropā (izņemot Franciju, kur šo procesu kādu laiku bloķēja prezidenta De Golla patriotiskā nostāja), Ogļu un Tērauda savienību (faktiski lielā biznesa karteli), beidzot ar nesen iecerēto un slepenībā gatavoto ASV un ES “Transatlantisko brīvās tirdzniecības un investīciju partnerību”. Ja pēdējā iecere pagūs īstenoties, ASV dominētās korporācijas ar Rietumeiropu izdarīs to pašu, ko Rietumeiropas korporācijas 1990. gados izdarīja ar Austrumeiropu.

Tā kā ES ekspansija austrumu un dienvidu virzienā (“Drang nach Osten” variants) ir iesprūdusi, ECB veidotā piramīdas shēma sāk izirt. Vairs nepalīdz pat Eiropas centrālās bankas noteiktā negatīvā refinansēšanas likme. Līdz ar to sāk atdzimt senie rēgi, radot situāciju, kas XX gadsimtā Eiropā izraisīja divus pasaules karus (jeb vienu Trīsdesmitgadu karu), kurā anglosakšu elites intereses sadūrās ar Vācijas dominēto kontinentālo Eiropu. Līdz ar to atsākušies arī dažādu interešu grupējumu manevri, kādi bija raksturīgi 1930. gadu Eiropai.

Iedibinātā un konstitucionāli nostiprinātā neoliberālā kārtība ar tai raksturīgo korporāciju varu, sociālās valsts institūtu demontāžu un “taupības” jeb finanšu bardzības režīmiem Eiropas tautām liegusi jebkādas nākotnes attīstības perspektīvas; bezdarbs jauniešu vidū vairākās ES dalībvalstīs jau pārsniedzis 50%, citas strauji virzās tajā pašā virzienā. Tas savukārt pavēris plašas iespējas dažādām protofašistiskām kustībām, kuras iespējams izmantot visdažādākajām avantūrām. Gandrīz vai katru dienu ES pilsoņu apziņa tiek bombardēta ar baidu stāstiem (terorisms, neatturamas bēgļu plūsmas, “Krievijas agresija”, radikālais islamisms, ekoloģiskās briesmas u.c.), lai novērstu uzmanību no sociālā strupceļa un atomizēto sabiedrību sagatavotu vēl šokējošākiem izaicinājumiem. Šie baidu stāsti medijos mijas ar lētām sensācijām, misticismu un primitīvu pornogrāfiju sociālās apziņas iemidzināšanai.

Kā parasti juku laikos sabiedrība tiek gatavota karam – šoreiz karam pret Krieviju, kuras oligarhiskā elite nespēj atmosties no savas “Eiropas sapņa” versijas, lai gan Rietumu elite ir skaidri un vairākkārt nodemonstrējusi, ka Krievijas, Ukrainas un citi Austrumeiropas oligarhi nekad netiks atzīti par līdztiesīgiem globālās elites partneriem. Tas pats, protams, attiecināms uz visu Ausgtrumeiropu.

Ko eirointegrācija nozīmē Latvijai un pārējai Austrumeiropai

Viss šis eirointegrācijas burbulis ir balstīts uz primitīviem mītiem, kuriem spēj noticēt tikai ļaudis ar īpaši infantilizētu apziņu (kā savulaik Amerikas indiāņi noticēja konkistadoriem, baltu ciltis noticēja Ģermāņu ordeņa sūtņiem, afrikāņu cilšu vecākie – nākamajiem kolonizatoriem). Katra Austrumeiropas tauta, neraugoties uz bēdīgo kaimiņu pieredzi, grib izmēģināt savu laimi un gatava savu neatkarību iemainīt pret “Eiropas sapņa” lēcu virumu. Vēl tagad dzīvajā ēterā varam vērot, kā ukraiņi iznīcina savu valsti, gatavi pat mirt par eirointegrācijas propagandistu solījumiem: Eiropas naudu, Eiropas līmeņa algām, bezvīzu režīmu, Eiropas vērtībām un kārtību (Ordnung), pat mežģīņotām apakšbiksītēm. Bet eirointegrācijas rindā jau grib stāties arī Moldova un pat Baltkrievija.

Ar mums bija un paliek tāpat. Un vēl arvien lielākās “valdības” aktualitātes saistās ar runām par “Eiropas naudu”, “Eiropas fondiem”, fondu līdzekļu apgūšanu utt. Lielākā Latvijas iedzīvotāju daļa arvien dzīvo ilūzijā, ka “Eiropa” dažādos veidos atbalsta Latviju, to subsidē, aizsargā vai pat uztur. Pat Kremļa propagandas kanāli izplata šo pašu ilūziju, stāstot, ka Brisele subsidē vai pat uztur gan Baltijas valstis, gan Balkānus un pārējās bijušās sociālistiskās sadraudzības valstis. Kur paslēpts šādas ilūzijas spēks?

Šī mīta spēks izskaidrojams ar parastu reklāmas triku. Pie katra objekta, kura celtniecībā vai rekonstrukcijā izmantota t.s. Eiropas fondu nauda, tiek pielikta liela izmēra plāksne ES karoga krāsā, kas atgādina par Eiropas naudu, vienlaikus noklusējot par vietējo līdzfinansējumu.

Kas tad ir šī mistiskā “Eiropas naudu”? To veido ES dalībvalstu, tai skaitā Latvijas, iemaksas ES budžetā, kuras tiek pārdalītas un izmantotas konkrētu mērķu sasniegšanai. T.s. Eiropas fondu saņemšana un izmantošana ir ārkārtīgi stingri reglamentēta. Viens no galvenajiem noteikumiem ir t.s. Eiropas standartu ievērošana. Praksē tas nozīmē, ka attiecīgā objekta būvniecībai jāiepērk Rietumeiropas korporāciju ražoti būvmateriāli, mezgli, tehnika un iekārtas, šo iekārtu apkalpošanai jāizmanto Rietumeiropas korporāciju sertificēti speciālisti, sabiedriskas nozīmes objektu būvniecībai jāizsludina starptautiski konkursi, kuros bieži par virskontraktoriem tiek izvēlētas Rietumu firmas. Tātad faktiski fondu piešķiršana no Rietumeiropas centra valstu viedokļa nozīmē darba un peļņas nodrošināšanu savām korporācijām, savu korporāciju stimulēšana un subsidēšana, kurā turklāt tiek iesaistītas arī perifērijas valstis ar līdzfinansējumu.

Bieži vien ES fondu finansētie projekti ir Latvijai nevajadzīgi, piemēram, vairākās Latvijas pilsētās ir uzbūvētas dārgas kanalizācijas sistēmas vai gāzes vadi, kurām nav pieslēgta neviena māja, bijušais LV prezidents Bērziņš ar Eiropas fondu palīdzību uzbūvēja ievērojamu tūrisma objektu, lai gan nekāda tūrisma tur nav un nebūs. Tātad Eiropas fondu mērķi ir ļoti savtīgi un voluntāri, bet šī savtīgā darbība perifērijas valstiņās tiek pasniegta kā labdarība.

Īpašu Eiropas fondu labvēlību it kā baudījuši jaunradītie Latvijas zemnieki. Eiropa viņus burtiski nopirka, lai viņi atteiktos būt par zemniekiem. Sākotnēji tie zemes īpašnieki, kuri atteicās nodarboties ar lauksaimniecību, saņēma t.s. Eiropas pensijas. Cukurbiešu ražotājiem piedāvāja vienreizēju pabalstu, lai viņi vairs neaudzētu cukurbietes, kas bija ļoti ienesīga nozare. Uz pārējo Latvijas iedzīvotāju rēķina vēl tagad tiek bagātīgi subsidēti t.s. atjaunojamās enerģijas kultūru audzētāji, kuri, ja netiks apturēti, noplicinās lielas zemes platības. 

Pārējiem lauksaimniekiem kādu laiku tika noteiktas stingras ražošanas kvotas un izmaksātas nelielas subsīdijas (niecīgas, ja salīdzina ar subsīdijām privileģētajās valstīs). Taču sakarā ar krīzi kvotas tiek atceltas un subsīdijas likvidētas, tāpēc Latvijas pārkreditētie piena un gaļas ražotāji aiziet pa skuju taku. Lai latviešu zemnieki netraucētu Rietumeiropas agrobiznesam, ilgu laiku tika izmaksāti t.s. platību maksājumi, ko nekavējās izmantot zemes spekulanti. Viņi neaudzēja neko, tikai bija jāappļauj un jāatkrūmo iegādātās platības. Pašlaik šī “haļava” tiek izbeigta, jo euromenedžeri pamatoti uzskata, ka galvenais mērķis – zemniecības tradīciju pilnīga iznīcināšana Latvijas teritorijā – ir jau sasniegts. Nu no zemniecības atbrīvotās platības varēs izmantot citiem mērķiem, kas nav saistīti ar Latvijas labklājību.

Protams, Latvijā no ES centra ienāk arī privātās investīcijas, piemēram, izveidoti ārvalstu akcionāriem piederoši degvielas tirdzniecības, banku, apdrošināšanas sabiedrību, lielveikalu un citu ienesīgu objektu tīkli. Tādējādi Rietumu akcionāri nosmeļ krējumu no katras Latvijā vēl notiekošās aktivitātes. Liela daļa Latvijas zemes, mežu un citu dabas resursu ir izpārdoti t.s. ārvalstu investoriem, kuru intereses Latvijā pārstāv Ārvalstu investoru padome un kuru investīciju drošība tiek garantēta ar attiecīgiem starptautiskiem līgumiem. Ārvalstu akcionāriem veiksmīgi izpārdoti arī gandrīz visi atlikušie ražošanas uzņēmumi, pārsvarā – pārtikas pārstrādes uzņēmumi. Šajā ziņā Latvija ne ar ko neatšķiras no bijušajām Rietumu kolonijām – savs karogs, himna un prezidents, bet saimnieciskie resursi – tām pašām Rietumu korporācijām

Ārvalstu investīcijas Latvijā tiek pazemīgi slavētas, ja ne verdziski pielūgtas. Visas Austrumeiropas valstiņas sacenšas savā starpā par “pievilcīga investīciju klimata” radīšanu. To ekonomisti sauc par “sacensību uz leju”, jo labākais investīciju klimats ir tur, kur lētāks darbaspēks, likvidētas arodbiedrības un jebkāda politiskā opozīcija, zemāki sociālie un vides standarti, lielākas “nodokļu optimizēšanas” iespējas (zaļā gaisma offshore shēmām), lielākas iespējas eksternalizēt korporāciju izdevumus (eksternalizēt nozīmē pēc iespējas lielāku korporāciju izdevumu daļu uzvelt vietējiem nodokļu maksātājiem, vietējiem budžetiem, vietējiem infrastruktūras uzturētājiem utt.). Ideāla investīciju vide no korporāciju viedokļa ir tur, kur lēti, beztiesīgi strādnieki (praktiski vergi), korumpēti, pretimnākoši ierēdņi, iespēja nemaksāt nodokļus utt. Tāpēc nepārtrauktā muldēšana par korupcijas apkarošanu ir non-stop farss, jo tikai korumpēti ierēdņi spēj darboties ārvalstu kapitāla interesēs, ignorējot savu iedzīvotāju intereses.

Ja Latvijā būtu saglabājušies savas dzimtenes patrioti un tie sekotu Eiropas fondu menedžeru paraugam, tad pie katras ārvalstu bankas, lielveikala vai degvielas uzpildes stacijas būtu izlikti liela izmēra brīdinoši plakāti ar apmēram šādu saturu: “Šā lielveikala tirdzniecības peļņa tiek izvesta no Latvijas”, “Šīs bankas peļņa tiek izvesta no Latvijas”, “Tavi pensiju fonda uzkrājumi tiek investēti citu valstu attīstībā, vai var pazust biržu spekulācijās”. Pie katra ievestā produkta būtu piestiprināma neliela uzlīme: “Pērkot šo produktu, Tu atbalsti X valsts ražotājus un atņem darbu pašmāju ražotājam”, “Pērkot šos produktus un pakalpojumus, Tu iznīcini savu bērnu nākotni” utt. Diemžēl pat mūsu “nacionālā buržuāzija” uz kaut ko tādu nav spējīga, jo pati degradējusies līdz kompradoru līmenim un iesaistījusies ārvalstu korporāciju apkalpošanā.

Kā Austrumeiropa nonāca finanšu atkarībā

Ja jāatbild īsi, tad – pieņemot “Vašingtonas konsensa” noteikumus (interesenti var palasīt kaut Vikipēdiju angļu valodā - The Washington Consensus). Tas notika jau 1990. gadu sākumā, kad Latvijā un citur ieradās SVF un Pasaules bankas konsultanti, kā arī “tirgus ekonomikas” un “atvērtās sabiedrības” eksperti no trimdas tautiešu aprindām. Liberalizēt, liberalizēt, liberalizēt! Liberāls ir atvasinājums no vārda Liberty, kas latviešu valodā nozīmē brīvību. Propagandisti šo brīvību solīja mums katram, bet domāta bija brīvība globālajām korporācijām. Pārējiem – tikai putna brīvība.

Ja par atvērtību, tad vispirms bija jāatver Latvijas robežas Rietumu korporāciju produkcijai un investīcijām, bet jānostiprina austrumu robežas. Vienlaikus bija jāveic gandrīz totāla privatizācija (valsts neiejaukšanās ekonomikā), kā arī krasi jāsamazina valsts sociālie izdevumi (to sauca par šoka terapiju) un jāpārtrauc jebkāds protekcionisms un valsts subsīdijas tautsaimniecībai. Vienlaikus bija jāliberalizē arī finanses – t.i., jāievieš ārvalstu korporācijām nepieciešamais monetārais un fiskālais režīms. Monetārais režīms nozīmēja, ka nacionālās valūtas (mums tāda bija, to sauca par latu) emisijas apjoms nedrīkst pārsniegt zelta un konvertējamo Rietumu valūtu rezervi Latvijas Bankā. Šis režīms brīnišķīgi pastiprināja šoka terapijas efektu, jo aptuveni 1990. gadu vidū vairs nebija naudas nekam: nebija naudas skolotāju, mediķu un rūpnīcu strādnieku algām, nebija naudas, ko samaksāt zemniekiem par nodoto produkciju, nebija naudas ceļu remontam un infrastruktūras objektu uzturēšanai, nebija naudas pat valsts iestāžu elektrības rēķiniem. Pirmās komercbankas organizēja noguldījumu piramīdas, bet kredītus izsniedza par astronomiskiem procentiem, kas nebija piemēroti ražotājiem. Repšes “stiprais lats” maksimāli veicināja importu un kontrabandu, bet paralizēja eksportu (ja neskaita lētās izejvielas).

Tā kā savu naudu emitēt nedrīkstēja, naudu varēja iegūt divos veidos: 1) aizņemoties no Rietumiem; 2) pārdodot savus resursus ārzemniekiem. Tieši tā tas arī tika darīts. Un vienlaikus 1995. gadā tika noslēgts asociācijas līgums ar ES un sākta eirointegrācija, kas formāli noslēdzās ar Latvijas iekļaušanu ES 2004. gadā. Pirms formālās iekļaušanas ES vietējā “Eiropas kustība” sāka pirmsreferenduma propagandas kampaņu, kurā solīja “Eiropas naudas plūdus”, kā arī iespēju strādāt un mācīties Eiropas Savienībā.

Savu solījumu viņi turēja. Eiropas naudas plūdi patiešām nāca, bet galvenokārt patēriņa kredītu un nekustamā īpašuma burbuļa formā, kas savukārt izraisīja inflāciju un t.s. treknos gadus. Patēriņa kredīti bija domāti Rietumeiropas korporāciju produkcijas iepirkšanai, bet nekustamo īpašumu burbulis izraisīja inflāciju un pēc plīšanas – krīzi ar visiem tās jaukumiem, no kuriem vēl arvien neesam atguvušies un ES noteikumu ietvaros neatgūsimies nekad. Toties Latvija kļuva par vienu no lielākajām lētā darbaspēka (savu jauniešu) eksportētājām. Neatpaliek arī mūsu Austrumeiropas kaimiņi: darba dienestā (paralēles ar darba dienestu II pasaules kara laikā) uz Rietumiem devies arī aptuveni miljons lietuviešu un vairāki miljoni poļu. Par igauņiem dzird mazāk, jo viņi savu darba dienestu veic pārsvarā radniecīgajā Somijā. Turpinoties Ukrainas dezintegrācijai, varam sagaidīt, ka leģendāros poļu santehniķus Rietumeiropā izkonkurēs ukraiņu santehniķi, kuri būs ar mieru strādāt vēl lētāk.

Tas arī īsumā viss par mūsu Eiropas sapni, kas jau ir izsapņots, lai gan turpinām sapņot. Uz tādiem infantiliem sapņotājiem tad arī balstās t.s. Rietumeiropas labklājība un austrumnieku tik lolotais Eiropas dzīves līmenis. Ja sastāda bilanci – nevis Eiropa uztur Latviju, bet Latvija uztur Eiropu!

Bet padomājiet, kāda šodien būtu Latvija, ja mēs šos 25 gadus būtu sargājuši savu neatkarību un, balstoties uz saviem spēkiem, resursiem un entuziasmu, 25 gadus būtu cēluši savu valsti? Taču šāda iespēja ir neatgriezeniski pagājusi. Tikai alternatīvajā vēsturē var fantazēt par to, kas būtu, ja būtu.

Attēls - Matt Kenyon

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Vai cilvēcei ir nepieciešami globāli satricinājumi (turpinājums)

Foto30. martā šajā portāla bija publicēts mans raksts ar identisku nosaukumu. Rakstā pieminēju to, ka Krievijā valdošā kliķe, kas faktiski ir kleptokrātiska struktūra, kurā valsts vara ir saplūdusi ar oligarhisko kapitālu, uzspiež savu “vērtību skalu” pārējai pasaulei, uzpērkot un korumpējot, kur vien tas iespējams. Lai tas neizliktos pēc tukšvārdības, kas dotu iespēju kremļa apmaksātiem troļļiem un vietējiem Latvijas valsts nīdējiem ķengāties, sniegšu konkrētus piemērus.
Lasīt visu...

12

Mēs nevaram, glābjot visus no Covid, pilnībā arī iznīcināt ekonomiku vai ļaut vairāk nomirt no citām slimībām

FotoViņķele paziņo, ka ārkārtas stāvokli, ļoti iespējams, vajadzēs pagarināt uz trīs mēnešiem. Jau iepatikās. Sen ierēdņiem nebūs bijis tik garš apmaksāts atvaļinājums. Bet tam ir sava loģika. Polittūrismā lidot nevar un nevarēs vēl labu laiku, nav taču ko citu darīt. Aptuveni tā tas izskatās, jo mētāties ar šādu kārtējo PR – ko tieši dod šodien? Tiek arī paziņots, ka valsts pārvalde netiks samazināta. Tā teikt - djeņeg ņet, no vi djeržitjes!
Lasīt visu...

18

Ziņa no DELFI komercdirektora Igora Mardera: tagad pie mums jūs varat nopirkt vēl vairāk

FotoSimtiem tūkstošu cilvēku Latvijā ik dienu vēršas pie DELFI, lai iegūtu informāciju par pasauli, kas ir radikāli mainījusies un arvien turpina mainīties.
Lasīt visu...

15

Latvijas ceļu būves uzņēmumi ir vienots kartelis

FotoCeļu būves ekspertu vidū arvien ticamāka kļūst informācija, ka Latvijas uzņēmumu kartelis, kuru kūrē bijušais premjers, bet tagad ceļu būvnieku lobijs un bada dzeguze Andris Bērziņš, un kura dēļ mēs ik gadu pārmaksājam 15% par ceļu būvi, grasās darīt visu, lai apstādinātu Latvijas Valsts ceļu organizēto iepirkumu par valsts autoceļu asfaltēto segumu brauktuvju horizontālo apzīmējumu atjaunošanas darbu veikšanu 2020. – 2025.gadā. Kāpēc? Tāpēc, ka ir pretendents, kas nostartēja ar ļoti labām un Eiropas tirgum atbilstošām cenām, kas labi ēdušos sliņķus var pabīdīt nost no siles.
Lasīt visu...

21

Vai cilvēcei ir nepieciešami globāli satricinājumi

FotoIespējams, ka”’ brīnums” notiek vismaz reizi katra cilvēka dzīvē, jautājums, vai spēj to piefiksēt. Ir novērots, ka subjekts, kas tikko izķepurojies no nopietnas ķezas, kur, loģiski spriežot, rezultātam vajadzēja būt citādam, aizdomājas un izvērtē savu dzīvi un vērtības. Bet tas parasti ilgst neilgi, un viss aiziet vecās sliedēs.
Lasīt visu...

3

Eiropas Komisija ir enerģiski rīkojusies, lai mazinātu vīrusa izraisīto triecienu ekonomikai un sabiedrībai kopumā

FotoDažādas epidēmijas ir vajājušas cilvēci jau kopš senatnes. Jaunā koronavīrusa pandēmija ir izplatījusies ļoti strauji, izraisot nopietnu sabiedrības veselības krīzi un satricinot Eiropas Savienības (ES) un pasaules valstu ekonomikas.
Lasīt visu...

21

Sazvērestības teorijas – I daļa

FotoKā izpētījis Robs Brotertons (Rob Brotherton) lieliskajā grāmatā “Suspicious minds. Why we believe conspiracy theories”, jau piektajā gadsimtā pirms mūsu ēras senās Romas oratoru runas bijušas pārpilnas ar sazvērestības teorijām. Vēlākos laikos, kad imperatoru, monarhu un baznīcas vara bija stipra, jebkādas izmaiņas bija iespējamas, vienīgi izmantojot sazvērestības pret šīm varām, un šādas sazvērestības – gan veiksmīgas, gan neveiksmīgas – nebija retums tāpat kā slepenas organizācijas. Tas savukārt leģitimizēja un piešķīra ticamību tam, ja pie varas esošie atklāja un nežēlīgi izrēķinājās ar sazvērniekiem, pat ja tie tādi nebija. 
Lasīt visu...

21

Vīrusa antropoloģiskās perspektīvas

FotoDiskurss par vīrusa antropoloģiskajām perspektīvām ir teksts vai runa (diskurss) par vīrusa un tajā skaitā koronvīrusa iespējām palīdzēt cilvēkiem. Skan absurdi, taču tādas iespējas pastāv. Īpaši tad, ja vīruss ir izraisījis pandēmiju. Arī koronvīruss ir izraisījis pandēmiju. Tā tāpat kā jebkura cita pandēmija var atstāt pozitīvu ietekmi uz cilvēkiem.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

COVID – 19 ne tikai ņem, bet arī dod jaunu impulsu izaugsmei

Pašlaik visa pasaule dzīvo zem COVID – 19 zīmes. Varētu pat teikt, ka pārējie...

Foto

Cienot savu valsti un atbalstot pašmāju ražotājus, pērkam vietējo

Ārkārtas situācijā Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP) aicina iegādāties Latvijas lauksaimnieku ražoto produkciju. Lauksaimniecības nozare ir tā,...

Foto

Dezertieri un tautas marodieri

Ekstremālos apstākļos vienmēr uzskatāmi atsedzas tautas kolektīvais portrets un atsevišķu indivīdu portrets. Vienmēr uzskatāmi atsedzas gan labās īpašības, gan sliktās īpašības. Tā...

Foto

Dzīvesziņa

Latvijas zinātniece, praktiskās vēža viroterapijas pamatlicēja, zāļu Rigvir autore Aina Muceniece dzimusi 1924.gada 23.martā Rīgas rajona Rumbulā Stinkuļu mājās – mazā zvejnieku mājiņā Daugavas krastā. Stinkulis bija...

Foto

Pēc mediķu algu palielināšanas priekšlikuma izgāšanas arī mēs mēģināsim izlikties, ka atbalstām mediķu algu palielināšanu

Nacionālā apvienība šodien koalīcijas Sadarbības sanāksmes sēdē rosinās izskatīt priekšlikumu par...

Foto

Divu meļu strīdā uzvarēs lielākais melis

Ko mums māca pēdējā laika valdošās koalīcijas un valdības uzvedība pēc COVID19 draudu parādīšanās Latvijā. Mums acīmredzami vada veidojums –...

Foto

Vīruss skar visas nozares, tāpēc noteikt atbalstāmās nozares ir bezjēdzīgi

Lielākā Latvijas uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), izskatot likumprojektu Par valsts apdraudējuma un...

Foto

Veselības ministrija necenšas meklēt labākos PVO ieteikumu īstenošanas risinājumus

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) ir aicinājusi Ministru prezidentu steidzami sasaukt Nacionālās trīspusējās sadarbības...

Foto

Vīrusa dievi un vīrusa misija planetārās depresijas priekšvakarā

Apstiprinājies sākotnējais secinājums. Proti, pandēmijas analītikā aizraujošs darbs ir ne tikai infektologiem, virusologiem, epidemiologiem, politiķiem, žurnālistiem, bet visaizraujošākais...

Foto

Par banku bezatbildību pret darbiniekiem

Strādāju ļoti lielas bankas filiālē (kura atrodas pilsētā ārpus Rīgas). Konkrētu bankas nosaukumu un filiāli atklāt nevaru, lai nezaudētu darbu....

Foto

Pirmais slēdziens par "Swedbank" divkosīgo biznesu, iespējams, lielākās nepatikšanas saistībā ar naudas atmazgāšanu vēl ir priekšā

Ceturtdien Zviedrijas Finanšu inspekcija uzlika Swedbank 4 miljardu kronu (aptuveni 360 miljonu...

Foto

Nra.lv patīk sabiezināt krāsas, bet arī Ģenerālprokuratūra ir izdarījusi visu, lai nāktos apšaubīt tās spēju ievērot likumus

2020.gada 19.martā portālā nra.lv publiskota ziņa “Iepirkuma skandāls Ģenerālprokuratūrā”.1 Šī ziņu portāla...

Foto

Pasaka par laiku, kas sekos pēc COVID-19 apkarošanas...

1) Rungainis steigšus pērk lauku māju ar zemi, zirgu un arklu, stāda kartupeļus, nokrītas svarā 5 reizes. Uzceļ...

Foto

Vīruss kā daudzpakāpju mistifikācija un globālais teātris

Savelkot visus galus vēlreiz kopā, kāpēc ir iedarbināta šī masu histērija un kas aiz tās stāv, izdalīsim divus tās...

Foto

Ušakovs „Delfiem” naudu vairs nedod, tagad dodiet jūs visi

Pašlaik Latvijas valdība ir paziņojusi par atbalstu uzņēmējiem krīzes laikā. Izskanējis solījums atvēlēt miljardu eiro, lai mazinātu...

Foto

Valdības izsludinātais ārkārtas stāvoklis ir novēlots un joprojām pietiekami nekonsekvents

Nacionālā savienība „Taisnīgums” aicina valdību spert izlēmīgus soļus sērgas izplatīšanās neitralizēšanā un ierobežojumu skarto cilvēku iztikas...

Foto

Krievija jau neoficiāli ir tikusi pie cara, bet nafta to var nomest

Kļūdīties ir cilvēcīgi, un visnotaļ normāla lieta, ka kļūdas tiek atzītas. Kādu laiku atpakaļ...

Foto

Es joprojām esmu miljons reižu gudrāks par premjeru, un šie ir mani ieteikumi

Mans uzdevums ir analizēt dažādus scenārijus vai dažādas pieejas. Rakstīt, piedāvāt, lai kāds...

Foto

L(PS)R

Cilvēks ir interesants radījums, tam piemīt tieksme savās neveiksmēs un ciešanās vainot citus, bet pat nelielus sasniegumus piedēvēt sev, kaut labākajā gadījumā šiem notikumiem ir...

Foto

Vīruss, vadāmais haoss un sociuma ideoloģiskās sensitivitātes pandēmija

Koronavīrusa “SARS-CoV-2” un tā izraisītās slimības “Covid-19” ārprātīgā publicitāte, iespējams, ir vadāmā haosa tehnoloģiju milzīgs panākums. Vadāmais haoss ir informatīvi...

Foto

Valsts saka, ka mēs esot gatavi, bet...

Draugi, izlasiet manu stāstu un uztveriet nopietni COVID-19! Valsts saka, ka mēs esot gatavi, bet vai tiešām?!!...

Foto

Plāns valdības rīcībai uzņēmumu un ekonomikas atbalstam

Ņemot vērā vīrusa SARS-CoV-2 un tā izraisītās slimības COVID-19 straujo izplatību pasaulē, Jaunie konservatīvie uzstāj uz izlēmīgu valdības rīcību...

Foto

Pašvaldību savienība aicina Pūci nekavējoties iesaistīt pašvaldības jaunā pašvaldību likuma izstrādē

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) valde aicina vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Juri Pūci nekavējoties...

Foto

Turcija veic “lāča pakalpojumu" Krievijai

Turcija ir Ziemeļatlantijas Līguma organizācijas (turpmāk – NATO) dalībvalsts jau no 1952. gada. Taču pēdējā laikā aktualizējas jautājums, kurā pusē Turcija...