Iesaki rakstu: 
Nezinu, ko jūs domājat, bet man personīgi ir diezgan slikti ar airBaltic ziņām. Tāpēc es aicinu Eiropas Savienību iejaukties situācijā ar Latvijas aviokompāniju, jo Latvijas Republikas valdība acīmredzot ir pilnīgi nespējīga pati sakārtot situāciju.
Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. pantu valsts atbalsts uzņēmumiem ir jāpārtrauc, ja tas kropļo vai draud kropļot konkurenci. Eiropas Komisijai ir jāuzrauga, un tai ir arī tiesības pieprasīt atbalsta atcelšanu, ja tiek pārkāpti tiesību akti.
Ņemot vērā, cik daudz naudas valsts jau ir ieguldījusi airBaltic, ir skaidrs, ka Latvijas nacionālajai aviokompānijai nav vietas tirgū. Runa ir par simtiem miljonu eiro no nodokļu maksātāju kabatām.
AirBaltic finansiālajai nāvei gluži dabiski vajadzētu izrādīties labvēlīgai tās konkurentiem. Tomēr valdība turpina uzturēt mirušo projektu, kas negatīvi ietekmē tādus uzņēmumus kā, piemēram, Avia Solutions Group.
Kāpēc Eiropas Savienībai būtu jārīkojas, lai risinātu šo situāciju? Pirmkārt, tāpēc, ka daļēji privātais uzņēmums airBaltic, izmantojot daudz valsts naudas, tieši pārkāpj godīgas konkurences nosacījumus.
Otrkārt, šāds intensīvs finansējums rada papildu slogu valsts budžetam un tādējādi arī ES budžetam, kas ir paredzēts izlīdzināšanas fondam.
Treškārt, Latvijas valdība it kā nespēj izlēmīgi rīkoties. Tādas himēras kā airBaltic jau gadiem ilgi izsūc naudu no valsts, bet nekas nemainās. Bail iedomāties, ka viens vienīgs uzņēmums var nodarīt šādu kaitējumu visas valsts budžetam.
ES 2004. gadā par nelikumīgu atzina valsts atbalstu Air France, 2010. gadā - Lufthansa, un līdzīgas lietas ir ierosinātas pret Alitalia, Malév un Icelandair. Visos šajos gadījumos situācija ir “virzījusies uz priekšu”, kaut kas ir mainījies. Ja Latvijas valdība nespēj tikt galā ar savām iekšējām problēmām, varbūt Eiropas Savienība var kaut ko darīt?
Seko mums 
Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.
