Nezinu, ko jūs domājat, bet man personīgi ir diezgan slikti ar airBaltic ziņām. Tāpēc es aicinu Eiropas Savienību iejaukties situācijā ar Latvijas aviokompāniju, jo Latvijas Republikas valdība acīmredzot ir pilnīgi nespējīga pati sakārtot situāciju.
Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. pantu valsts atbalsts uzņēmumiem ir jāpārtrauc, ja tas kropļo vai draud kropļot konkurenci. Eiropas Komisijai ir jāuzrauga, un tai ir arī tiesības pieprasīt atbalsta atcelšanu, ja tiek pārkāpti tiesību akti.
Ņemot vērā, cik daudz naudas valsts jau ir ieguldījusi airBaltic, ir skaidrs, ka Latvijas nacionālajai aviokompānijai nav vietas tirgū. Runa ir par simtiem miljonu eiro no nodokļu maksātāju kabatām.
AirBaltic finansiālajai nāvei gluži dabiski vajadzētu izrādīties labvēlīgai tās konkurentiem. Tomēr valdība turpina uzturēt mirušo projektu, kas negatīvi ietekmē tādus uzņēmumus kā, piemēram, Avia Solutions Group.
Kāpēc Eiropas Savienībai būtu jārīkojas, lai risinātu šo situāciju? Pirmkārt, tāpēc, ka daļēji privātais uzņēmums airBaltic, izmantojot daudz valsts naudas, tieši pārkāpj godīgas konkurences nosacījumus.
Otrkārt, šāds intensīvs finansējums rada papildu slogu valsts budžetam un tādējādi arī ES budžetam, kas ir paredzēts izlīdzināšanas fondam.
Treškārt, Latvijas valdība it kā nespēj izlēmīgi rīkoties. Tādas himēras kā airBaltic jau gadiem ilgi izsūc naudu no valsts, bet nekas nemainās. Bail iedomāties, ka viens vienīgs uzņēmums var nodarīt šādu kaitējumu visas valsts budžetam.
ES 2004. gadā par nelikumīgu atzina valsts atbalstu Air France, 2010. gadā - Lufthansa, un līdzīgas lietas ir ierosinātas pret Alitalia, Malév un Icelandair. Visos šajos gadījumos situācija ir “virzījusies uz priekšu”, kaut kas ir mainījies. Ja Latvijas valdība nespēj tikt galā ar savām iekšējām problēmām, varbūt Eiropas Savienība var kaut ko darīt?






Ilgi neko nebiju rakstījusi, bet aizķēra… Šobrīd mediji aktīvi reklamē Alvi Hermani, viņa idejas, partiju maiņas… Arī viņš ir ļoti aktīvs sociālajos tīklos, cilvēks, pār kuru ir nākusi apgaismība, ka tālāk vairs nav kur… Kārtējais Saulvedis latviešu – ne Latvijas – tautai! Profils, kurs mani nobloķēja, kad pajautāju, kur viņš bija 20+ gadus… Tas tā, vilks viņu rāvis – to Hermani un viņa mērķus, aizmuguri vai virzītājus! Mediji viņu reklamē, sabiedrībā populāras personas uzsver vajadzību pēc jaunas, spilgtas partijas… Latvijā ar to ir izteikts viss!
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
Informēju, ka esmu pievienojies Nacionālajai apvienībai (NA) un plānoju startēt 15. Saeimas vēlēšanās. Izvēle par labu NA bija vienkārša, jo esmu Latvijas patriots, iestājos par nacionālām un konservatīvām vērtībām, par ģimenēm ar bērniem, par stingru Latvijas piederību ES un NATO, par latvisku Latviju, par efektīvu valsts pārvaldi un rosīgu uzņēmējdarbību.
Iepriekšējās ziemas Eiropā valdīja saspringta atmosfēra - cilvēku apkures rēķini pieauga, uzņēmumi taupīja elektrību un samazināja apgaismojumu, mediji ziņoja par atlikušo gāzes daudzuma daļu. Aiz tā visa slēpās Latvijai tik ļoti zināmā, bet pārējai Eiropai iepriekš neapzinātā realitāte - Krievija izmantoja Eiropas enerģētisko atkarību kā politisku ieroci. Šī krīze nebija nejaušība, bet gan modinātāja zvans un mācība, ko Eiropa nedrīkst aizmirst.
Viena no Latvijas komercbankām gadu mijā izplatīja svētku vēlējumu, kas norādīja uz šī gada izaicinājumiem – proti, 2026. gadā būšot jāsaglabā “līdzsvars starp fiskālajām vajadzībām un ekonomikas spēju augt, nodrošinot finansējumu visam, kas nepieciešams”. Citiem vārdiem – jādzīvo atbilstoši iespējām.