Eiropas Savienības tiesa pieņem spriedumu lietā, kurā Latvijas Datu valsts inspekcija cīnās pret cilvēku tiesībām filmēt policijas iecirknī

Sarežģīta forma ir manipulācijas pa-ņē-miens lai vairums cilvēku sajūt kompleksus ka nevar vai viņiem nav laika to izlasīt - jo piemēram m'jās bērns kaut ko prasa vai jāsteidzas uz darbu - man nav laika to lasīt - jūtos neaizsargāts.
Ja šādi manipulē institūcijas, vismaz rakstā ir vajadzīgs kopsavilkums par šo penteri.

Atbildēt

»

Kur šo iniciatīvu var atrast?

Atbildēt

»

Vai tu beidzot neielektu atejā? Lūdzu!

Atbildēt

Es pateicos visiem par komentāriem, īpaši maniem pretiniekiem un policistiem.

Atbildēt

1. Diemžēl, prejudiciālais nolēmums ir jāprasa, ja piemēro Eiropas Savienības tiesības, arī elementāros tiesību piemērošanas gadījumos. Eiropas Savienības interesēs nodrošināt vienveidīgu Eiropas Savienības tiesību normu piemērošanu visos gadījumos. Ievērojot to, cik atšķirīga tiesiskā kultūra Eiropas Savienības dalībvalstīs, Eiropas Savienības Tiesa patur gala vārdu visos gadījumos, kad runa ir par Eiropas Savienības tiesībām.

2. Prejudiciālais nolēmums dod priekšrakstu par to, kā jāpiemēro tiesību normas. Konkrētajā gadījumā ir izklāstīts tas, kā ir jāpiemēro proporcionalitātes princips, kas ir ietverts arī Satversmes 116. pantā.

3. Tiesai tātad ir jānoskaidro, vai ir leģitīms mērķis. Tad jānovērtē, vai izvēlētie līdzekļi leģitīma mērķa sasniegšanai ir atbilstoši, proti, vai ar šādiem līdzekļiem var sasniegt leģitīmo mērķi. Visbeidzot, ja mērķis ir leģitīms un atbilstošs, tad ir jāpārliecinās, vai nav bijis kāds cits vai kādi citi līdzekļi, kas joprojām sasniegtu leģitīmo mērķi, bet daudz mazāk aizskartu citu tiesības un tiesiskās intereses.

4. Tiesa arī pasaka, ka vienīgais leģitīmais mērķis ir žurnālistiska interese. Turklāt tiesas ieskatā žurnālistisku interesi var īstenot jebkura persona jebkurā sabiedrības diskusiju raisošā veidā.

5. Faktiski tiesa jau prejudiciālajā nolēmumā pasaka, ka konkrētajā gadījumā ir konstatējams leģitīms mērķis, ka izvēlētie līdzekļi var raisīt sabiedrības diskusiju. Tas, uz ko neatbild tiesa un uz ko tā nevar arī atbildēt, vai šādas diskusijas raisīšana ir adekvāta.

6. Samērīgums konkrētajā gadījumā izvērtējams kontekstuāli. Vai policija mēdz veikt ierakstus un tos izrādīt publiski? Atbilde ir apstiprinoša. Vai policijas ierakstu veikšanai un to izrādīšanai publiski ir skaidri tiesiski kritēriji? Atbilde noraidoša. Vai publicētā policijas izlase rada iespaidu par neitrālu un objektīvu izlasi? Atbilde noraidoša. Uzskatāms piemērs - Latvijas Nacionālās operas dīvas Asmikas Grigorjanas un režisora Viestura Kairiša aizturēšanas publiska atspoguļošana. Cik lielu uzticību bauda policija? SKDS aptauja 2017. gadā rāda, ka uzticēšanās policijai bijusi 16,9%. Vai pie šādiem apstākļiem katram, kas nonāk policijā, varētu rasties iespaids par nepieciešamību šādu saskarsmi atspoguļot? Tas ir jāatbild Latvijas Republikas tiesai.

Atbildēt

»

Jūs tikriausiai kvaili. Asmuo stovi už žmogaus teises, o jūs esate idiotas.

Atbildēt

»

Trakais muļķi!

Atbildēt

Vēl arvien aicinu visus atbalstīt iniciatīvu par nepieciešamību fiksēt visas valsts amatpersonas darbību audi/video ierakstos, kā tas pieklātos 21.tehnoloģiju gadsimtā. Lai patiesību nebūtu tik viegli sagrozīt.

Atbildēt

»

Atsevišķi gribētu pieminēt publisko tiesību (tiesiskās attiecības starp valsti un personu) pamatprincipus. Svarīgi atcerēties, ka privātajās tiesībās personai (fiziskai vai juridiskai) ir atļauts viss, kas nav aizliegts vai ierobežots ar likumu. Turpretī valsts pārstāvim (valsts vai pašvaldību institūcijai, amatpersonai, ierēdnim) atļauts tikai tas, kas likumā skaidri un nepārprotami noteikts.
Tas nozīmē, ka, personas tiesības ierobežojot vai uzliekot sodu, jānorāda konkrētā tiesību norma, kura to nosaka. Jāpārliecinās arī par amatpersonas pilnvarām konkrētajā gadījumā.
Neaizmirsīsim arī par savām likumīgajām tiesībām mūs skarošus lēmumus apstrīdēt un pārsūdzēt.

Atbildēt

šo tēmu vajag pētīt,
jo ja šajā lietā ES Tiesa atzīst
policista cilvēktiesības uz personas datu aizsardzību,
tad pēc analoģijas
policistam būtu visas citas cilvēktiesības,
arī izteiksmes (vārda) brīvība,
tad strādājot uz ielas ar privātpersonām,
policists paralēli
dziedātu, dejotu, stāstītu anekdotes
un nebūtu spēkā administratīvo tiesību princips,
ka policistam ir atļauts tikai tas,
kas noteikts ar likumu - policijas mērķi
un darba pienākumi.

Atbildēt

»

Ja tu neesi spējīgs izburtot pat pāris teikumus, kas priekš tevis ir "daudzi vārdi", un ja tu esi tik "prātā slinks", ka pat nejēdz "runāt normālā normālā cilvēka un latviešu valodā", tad vismaz nepūlies gluži veltīgi reaģēt uz viedokļiem, kas nemaz nav adresēti tev.

Atbildēt

»

Daudzi vārdi, pat lasīt - pārāk slinks. Varbūt jūs varētu runāt normālā cilvēka un latviešu valodā?

Atbildēt

»

Truli prasta demagoģija un taml. klaji populistiska lumpenretorika nevar interesēt nevienu normālu cilvēku, kuru Radītājs ir svētījis vismaz ar smadzeņu minimumu. Ja nu vienīgi - kā izklaide jeb smadzeņu fizkultūra. ;)

Atbildēt

»

Ja nu tomēr nav izdevies pienācīgi "iebraukt tēmā" - aktuālajā situācijā / tiesvedībā prioritāri runa ir par likumīgi aizsargātu personas datu u.c. ar likumu aizsargātas informācijas apzināti pretlikumīgu "apstrādi", ko ir piekopis privāts personāžs, t.i. – ar likumu aizsargātas informācijas apzināti pretlikumīgu un pat demonstratīvi regulāru jeb recidīvu publiskošanu. Un - nevis par to, vai "tas, ko amatpersona dara amata pienākumu pildīšanas laikā, nav (vai tomēr ir, attiecīgi saistītās / visiem attiecīgajiem likumīgās atbildības subjektiem obligāti saistošās normatīvās reglamentācijas definējumu aspektā) personas privātā dzīve".

Atbildēt

»

Kā ir vispārzināms un elementāri pašsaprotams jebkuram vismaz ar smadzeņu minimumu "apgreidotam" normālam cilvēkam – nav iespējams sasniegt likumīgus mērķus ar pretlikumīgām "shēmām", pretlikumīgu rīcību, pretlikumīgiem argumentiem un taml. muļķīgi falšiem vai pat apzināti noziedzīgiem "instrumentiem". Tas nav iespējams nevienam fiz. / jur. personāžam ne juridiski, ne arī pēc būtības. Ja nu tomēr kāds pretlikumīgs "shēmojums" šķietami "nostrādā", tad šāds absurds var ienākties tikai epizodiski un īslaicīgi, jo – nevienu / nekādu pretlikumību nav iespējams juridiski / pēc būtības adekvāti jeb leģitīmi fiksēt un paliekoši nostiprināt kā 100% visiem konsekventi respektējamu likumīgu "lietu kārtību".

Konkrētajā gadījumā – izpildoties, visticamāk, dēļ iecirtīgas muļķības prettiesiski vai pat apzināti pretlikumīgi, t.i. nesankcionēti jeb pretlikumīgi publiskojot ar likumu aizsargātus personu datus u.c. ar likumu aizsargātu informāciju, tu saviem reālajiem juridiskajiem / faktiskajiem pretiniekiem (tieši tāpat kā jebkuriem citiem komunikācijas oponentiem, tostarp arī "ķēķa tiesiskuma" sistēmas šinderiem) esi uzdāvinājis iespēju "spēlēt tikai vienos vārtos": izmantot ekskluzīvu iespēju mērķtiecīgi tendenciozi aktualizēt tikai tavus likumpārkāpumus – nevis konsekventi objektīvi izvērtēt un max. rezultatīvi risināt lietu pēc būtības saistībā ar tavu pretinieku iespējamajiem pārkāpumiem.

Atbildēt

http://providus.lv/article_files/1583/original/attel_tiesib.pdf?1332251075

"Līdz ar to var secināt, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesa uzskata, ka publiskas personas tiesības uz savu attēlu var tikt ierobežotas lielākā apmērā kā privātas personas. Arī Eiropas Padomes Ģenerālās Asamblejas rezolūcijas 1165 (1998) 6.punktā ir norādīts, ka publiskām personām ir jāatzīst, ka īpašā pozīcija, ko tie ieņem sabiedrībā (lielākoties pēc savas izvēles) automātiski ir saistīta ar pastiprinātu spiedienu uz to tiesībām uz privāto dzīvi. Taču šobrīd Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksē vēl nav izkristalizējies, kādas personas tiek uzskatītas par publiskām personām saistībā ar personas tiesībām uz attēlu. Lietās, kas saistītas ar vārda brīvību un goda un cieņas aizsardzību, Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir atzinusi, ka attiecībā pret publiskām personām pieļaujamās kritikas robežas ir plašākas nekā privātpersonu kritikai. Pēc pieļaujamās kritikas pakāpes var izdalīt šādas publisko personu grupas - politiķi un valdība, valsts amatpersonas, tiesneši, citas publiskas personas (piemēram, liela uzņēmuma vadītājs). Politiķi un valdība ir pakļauti visplašākajai kritikai, tad seko valsts amatpersonas. Pret tiesnešiem pieļaujamās kritikas robežas ir šaurākas nekā pret politiķiem, valdību vai valsts amatpersonām, jo ir jāaizsargā tiesas autoritāte. Citas publiskās personas ir pakļaujamas vēl mazākai kritikai, kas tomēr ir plašāka nekā pret privātpersonām pieļaujamā kritika.
Savukārt Eiropas Padomes Ģenerālās Asamblejas rezolūcijas 1165 (1998) 7.punktā skaidrots, ka publiskas personas ir personas, kas ieņem amatus valsts institūcijās vai izmanto valsts resursus, un, vispārīgi runājot, visas tās personas, kas ir nozīmīgas sabiedrības dzīvē - gan politikā, gan ekonomikā, mākslā, sociālajā sfērā, sportā vai kādā citā sfērā."

Atbildēt

Tiesa un Datu valsts inspekcija neņem vērā, ka Fizisko personu datu aizsardzības likuma (turpmāk - FPDAL) 1.pants paredz, ka likuma mērķis ir aizsargāt fizisko personu pamattiesības un brīvības, it īpaši privātās dzīves neaizskaramību, attiecībā uz fiziskās personas datu apstrādi. Satversmes 96.pants un Konvencijas 8.pants paredz personas tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību. Attiecīgi Fizisko personu datu aizsardzības likums ir piemērojams tiktāl, cik tas aizskar amatpersonas Konvencijas 8.pantā garantētas tiesības. Līdz ar to jāpastāv saprātīgam līdzsvaram starp tiesībām uz vārda brīvību un tiesībām uz privātās dzīves (t.sk. amatpersonas) neaizskaramību. Augstākā tiesa ir atzinusi, ka personas fotografēšana bez piekrišanas pati par sevi, nevērtējot konkrēto situāciju, nevar tikt uzskatīta par tiesībām uz privāto dzīvi pārkāpumu. Proti, nav pietiekami izdarīt abstraktu konstatējumu, ka notikusi personas fotografēšana bez piekrišanas, bet gan vērtējami konkrētie apstākļi (sk. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2013.gada 28.februāra spriedums lietā SKC-11/2013 7.3.p.) Konkrētajā gadījumā tika filmēta amatpersona dienesta pienākumu pildīšanas (administratīvā protokola sastādīšanas laikā). Eiropas Cilvēka Tiesības Tiesa ir norādījusi, ka pastāv atšķirība starp politiķu, amatpersonu un privātpersonu tiesību arī uz privātās dzīves' aizsardzību (sk. ECT spriedums lietā Karhuvaara and Iltalehti v Finland (6A 1.2004) &20). Privātpersonas bauda vislielāko aizsardzību, bet politiķi varētu sagaidīt tikai nelielu aizsardzības pakāpi no plašsaziņas līdzekļu ziņojumiem (sk. ECT spriedums lietā Von Hannover v. Germanv (07.02.2012.) &51). Amatpersonu rīcības tāpat kā politiķu darbības pieļaujamā izvērtējuma robežas ir ievērojami plašākas, nekā tas būtu pieļaujams attiecībā uz privātpersonu. Tomēr tās nav tik plašas kā politiķiem (sk. ECT spriedums lietā Thoma v.Luxembourg (29.03.2001) &47). No cilvēktiesību viedokļa ir vērtējamas attiecības starp valsti un privātpersonu. Amatpersona dienesta pienākumu izpildes laikā un politiķis realizē, publiskās varas funkcijas. Līdz ar to arī amatpersonas tiesību uz privātās dzīves neaizskaramību aizsardzības līmenis nav līdzvērtīgs privātpersonas tiesību aizsardzības līmenim. Konvencijas 10.pantā garantētās tiesības visupirms aizliedz valstij ierobežot informācijas saņemšanu, kura var būt nepieciešama personai. Tiesības paust viedokli un sabiedrības diskusijas politikas jomā būtu apdraudētas, ja publiskās amatpersonas varētu tās ierobežot (cenzēt) atsaucoties uz savu privāto tiesību aizsardzību (sk. ECT spriedums lietā Tārsasāg a Szabadsāgjogokert v. Hungary (14.04.2009.) &38). Tiesību aizsardzībai un reputācijai ir īpaša nozīme, ja tiek iegūta ļoti personiska vai intīma informācija par indivīdu vai viņa ģimenes locekļiem (sk. ECT spriedums lietā Von Hcmnover v. Germany (07.02.2012.) &103). Attiecīgi Konvencijas 8.pantā garantētās tiesības aizsargā vienīgi amatpersonas privāto dzīvi. Savukārt dienesta pienākumu izpildes laikā minētās tiesības amatpersonai ir būtiski ierobežotas. Pretējā gadījumā tiktu pieļauts, ka dienesta pienākumu izpildes laikā amatpersonas stāvokļa duālā daba (t.i., vienlaikus pastāvot privātpersonas un amatpersonas tiesībām) var tikt izmantota privātajās interesēs. Amatpersonas rīcības video ieraksts ir uzskatāms par personas datu apstrādi FPDAL 2.panta 4.punkta izpratnē. Tomēr, ja šīs darbības rezultātā netiek apstrādāta (iegūta vai ievietota interneta) informācija, kuru aizsarga Konvencijas 8.pantā garantētās tiesības, amatpersonas tiesas un Datu valsts inspekcija atsauce uz FPDAL nosacījumiem nav pamatota.

Atbildēt

»

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2016/679
(2016. gada 27. aprīlis)
par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula)
…
(153) Dalībvalstu tiesību aktos būtu jāsaglabā līdzsvars starp noteikumiem, ar kuriem reglamentē vārda un informācijas brīvību, tostarp žurnālistu izteiksmes, akadēmiskās, mākslinieciskās vai literārās izpausmes brīvību, un tiesībām uz personas datu aizsardzību saskaņā ar šo regulu. Uz personas datu apstrādi tikai žurnālistikas vajadzībām vai akadēmiskās, mākslinieciskās vai literārās izpausmes vajadzībām būtu jāattiecas atkāpēm vai izņēmumiem no atsevišķiem šīs regulas noteikumiem, ja tas vajadzīgs, lai panāktu līdzsvaru starp tiesībām uz personas datu aizsardzību un tiesībām uz vārda un informācijas brīvību un jo īpaši tiesībām saņemt un sniegt informāciju, kā tas ietverts hartas 11. pantā. Tas būtu jo īpaši jāpiemēro personas datu apstrādei audiovizuālajā jomā un ziņu arhīvos, un preses bibliotēkās. Tāpēc dalībvalstīm būtu jāpieņem leģislatīvi pasākumi, kuros noteikti izņēmumi un atkāpes, kas ir nepieciešamas minēto pamattiesību līdzsvara nodrošināšanai. Dalībvalstīm būtu jāpieņem šādi izņēmumi un atkāpes par vispārīgajiem principiem, datu subjektu tiesībām, pārziņiem un apstrādātājiem, personas datu nosūtīšanu uz trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām, neatkarīgām uzraudzības iestādēm, sadarbību un konsekvenci un par īpašām datu apstrādes situācijām. Ja šādi izņēmumi vai atkāpes dažādās dalībvalstīs ir atšķirīgi, būtu jāpiemēro tās dalībvalsts tiesību akti, kuri attiecas uz pārzini. Lai vārda brīvības īpaši svarīgā loma katrā demokrātiskā sabiedrībā būtu pietiekami ņemta vērā, jēdzieni, kas saistīti ar šo brīvību, piemēram, jēdziens “žurnālistika”, ir jāinterpretē plaši.

Atbildēt

Diānai, izskatās, ir lieks hromosomu pāris, bet tas netraucē jautri uzdzīvot

Atbildēt

»

Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā ir divas tiesības: tiesības uz savas privātās un ģimenes dzīves, dzīvokļa un korespondences neaizskaramību (8. pants) un tiesības brīvi paust savus uzskatus. Šīs tiesības ietver uzskatu brīvību un tiesības netraucēti saņemt un izplatīt informāciju un idejas bez iejaukšanās no sabiedrisko institūciju puses un neatkarīgi no valstu robežām (10. pants) kuri ir it-ka konfrontācijā.

Tāpēc piemērojot tos, tos vajag līdzsvarot. No minēta lieta ir redzams, ka nenotika iejaukšana privātās un ģimenes dzīves, dzīvokļa un korespondences neaizskaramību.

Atbildēt

»

tas, ko amatpersona dara amata pienākumu pildīšanas laikā, nav personas privātā dzīve

Atbildēt

»

Skaties šeit 19.02.2019. 07:28

Atbildēt

»

Kāds sakars pienākumu pildīšanai ar personas izskatu?

Atbildēt

Lai kā Buividam negribētos, viņš nu nekādi nav uzskatāms par žurnālistu. Lai atrod likumos kas ir žurnālists. Savukārt ''apbižotā'' vēlme kasīties arī nebūs ''žurnālistiski mērķi''.

Atbildēt

»

1.   Šī regula paredz noteikumus fizisku personu aizsardzībai attiecībā uz personas datu apstrādi un noteikumus personas datu brīvai apritei.
2.   Šī regula aizsargā fizisku personu pamattiesības un pamatbrīvības un jo īpaši to tiesības uz personas datu aizsardzību.
3.   Personas datu brīvu apriti Savienībā neierobežo un neaizliedz tādu iemeslu dēļ, kas saistīti ar fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi.

Jaunu EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULU (ES) 2016/679 var aplūkot šeit - https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri CELEX:32016R0679

Atbildēt

»

,,Proķivnij,, , nejauc intīmas lietas ar tiešu pienākumu pildīšanu.

Atbildēt

»

Pareizi, jo arī jebkurš Eiropas Savienības pilsonis prejudiciālo nolēmumu ietvaros var noskaidrot, kā uz viņu attiecināmas Savienības tiesību normas. Lai arī prejudiciālos jautājumus var uzdot tikai valstu tiesas, visiem dalībvalsts tiesā izskatītās lietas dalībniekiem, dalībvalstīm un Savienības iestādēm ir iespēja piedalīties tiesvedībā Tiesā. Tā vairāki svarīgi Savienības tiesību pamatprincipi sākotnēji tika noteikti, atbildot uz prejudiciālajiem jautājumiem, ko bija uzdevušas valstu pirmās instances tiesas.

Atbildēt

»

Gribās pafilmēt ugunsdzēsēju dušās?

Atbildēt

»

Te ir daži ģenerāladvokāta secinājumi no minēta lieta:

52      Tādējādi no Direktīvas 95/46 sagatavošanas darbiem izriet, ka šīs direktīvas 9. pantā paredzētie izņēmumi un atkāpes ir piemērojami ne tikai plašsaziņas līdzekļu uzņēmumiem, bet arī visām personām, kas nodarbojas ar žurnālistiku (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2008. gada 16. decembris, Satakunnan Markkinapörssi un Satamedia, C‑73/07, EU:C:2008:727, 58. punkts).

53      No Tiesas judikatūras izriet, ka “žurnālistikas darbības” ir darbības, kuru mērķis ir publiskot informāciju, viedokļus vai idejas ar jebkāda izplatīšanas līdzekļa palīdzību (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2008. gada 16. decembris, Satakunnan Markkinapörssi un Satamedia, C‑73/07, EU:C:2008:727, 61. punkts).

63      Turklāt ir jāatgādina, ka Direktīvas 95/46 9. pantā paredzētie izņēmumi un atkāpes ir piemērojami tikai tad, ja tie ir vajadzīgi, lai saskaņotu divas pamattiesības, proti, tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību un tiesības uz vārda brīvību (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2008. gada 16. decembris, Satakunnan Markkinapörssi un Satamedia, C‑73/07, EU:C:2008:727, 55. punkts).

Atbildēt

»

Jā , cūcības,korupcija,netiklība ir stipri aizsargāta ar likumu,un tā esot demokrātiska vērtība.Diemžēl demokrātija , ka to pasniedz propagandisti,neeksistē nevienā ,,rietumu civilizācijas,, valstī.

Atbildēt

Šīs lietas pamatā esošā direktīva -

Eiropas Parlamenta un Padomes
Direktīva 95/46/EK
(1995. gada 24. oktobris)

šobrīd nav spēkā (ir novecojusi).

Atbildēt

>EIROPAS SAVIENĪBAS TIESA griežas Latvijas Augstāka >Tiesa, nevis Buivids.

ES Tiesā griezās Latvijas Republikas Augstākā tiesa.

ES Tiesā var tieši tiesāties
ikviens Latvijas iedzīvotājs.

Atbildēt

»

Ja tu "pēc dokumentiem neesi žurnālists", uz tevi neattiecas jēdziens "žurnālistikas nolūkos", nekādā izpratnē / izpausmē. Tādā gadījumā uz tevi, tieši tāpat kā uz jebkuru citu likumam pakļautu un konsekventi likumpaklausīgu fiz. / jur. personāžu, attiecas visa šajā valstī spēkā esošā normatīvā reglamentācija, kas ir saistīta ar personas datu u.c. ar likumu aizsargātas informācijas aizsardzību tā dēvētā "vispārējā kārtībā".

Tas, ka tu "respektē vārda brīvību un un Latvijas Satversmes 100. pantu un cīnies par to realizāciju", nebūt nenozīmē, ka tu varētu atļauties cerēt vai pat uzskatīt, ka personīgi tu vari nesodīti pārkāpt likumu, tajā skaitā arī pretlikumīgi apstrādājot (publiskojot) ar likumu aizsargātus personu datus u.c. ar likumu aizsargātu informāciju, ko tu esi apzināti mērķtiecīgi ieguvis vai kas ir jebkurā citā veidā nonākuši tavā rīcībā.

Apzināti ignorēt un mērķtiecīgi tīši pārkāpt likumu, prasti demagoģiski un klaji populistisku manipulējot ar tādiem jēdzieniem kā "cilvēktiesības", "vārda brīvība", "sabiedrības intereses" un taml. pseido "demokrātiski orientētu" retoriku, ir vienkārši muļķīgi. Vismaz, ja ne apzināti noziedzīgi. Un, gluži likumsakarīgi, šāda prasti muļķīga vai pat apzināti noziedzīga izpildīšanās ir neizbēgami saistīta arī ar atbilstošām juridiskām / faktiskām sekām.

Atbildēt

»

Ne, pēc dokumentiem neesmu žurnālist, bet es respektēju vārda brīvību un Latvijas Satversmes 100. pantu un cīnos par to realizāciju.

Atbildēt

»

Jebkādu izpildīšanos "žurnālistikas nolūkos" katrā konkrētā nacionālajā valstī reglamentē attiecīga spēkā esoša normatīvā reglamentācija, kas ir obligāti saistoša visiem attiecīgās likumīgās atbildības subjektiem. T.i., šajā pašreizējā "valstī" - pirmkārt un galvenokārt likuma "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem" 7. pantā definētie nosacījumi. Kā arī, attiecīgā kopsakarībā un saistībā - KL 145. un 157. pantos definētie nosacījumi.

Atbildēt

»

Pilnība Jums piekritu, jo savienojot vien laikus valsts dienestu un privātās dzīves rada interešu konfliktu - korupciju.

Atbildēt

»

Nē, tajā datu aizsardzības likumā nav tādu izņēmumu kā korupcija vai kas tml

Atbildēt

»

Nu tad her Buivids,drang nach Osterreich!Ārā!

Atbildēt

»

Korupcija.Vieni ņēma,kad otri deva.Citādi-pieklājība mums iedzimta.

Atbildēt

»

esi žurnālists?

Atbildēt

»

Bet šeit ir Latvija!Šeit nav ASV!Cik liels afro-amerikānis tevi apgaismoja cilvēktiesībās jeņku častokā?Par ko tevi savāca?Koļļījies,tovarisč.

Atbildēt

Un kā ar tām individuālajām kamerām, kas ir piespraustas Rīgas Pašvaldības policijai, kā arī VP ceļu policijai?
Kāds tur ir pamatojums?

Atbildēt

Vēl informācija sakarā ar šo lietu.

Austrijas Republika apsvērumos par šo lietu 5. punktā noradīja, ka:

Austrijas 2000. gada datu aizsardzības likumu (Datenschutzgesetz 2000), kura 8. panta 3. punkta 6)apakšpunktā ir skaidri noteikt, ka aizsargājamu konfidencialitātes interešu pārkāpumu nav, ja datu izmantošanas priekšmets ir tikai skartās personas publisko pilnvaru īstenošana. Austrijas tiesību praksē šī tiesību norma tiek it īpaši piemērota policijas ierēdņiem, kas rīkojas savu publisko pilnvaru ietvaros.

Atbildēt

kad ķēdes vaukšķim nav ko darīt tas laiza sev pautus.

Atbildēt

»

Ja indivīds, kas pēc profesijas nav žurnālists, izgatavo videoierakstus, kurus tas publicē tīmekļa vietnē, šie videoieraksti var ietilpt jēdzienā “žurnālistikas nolūki” Direktīvas 95/46 9. panta izpratnē, ja ir konstatēts, ka šīs darbības tiek veiktas vienīgi šādiem nolūkiem.

Atbildēt

»

Šā lieta ĢENERĀLADVOKĀTES ELEANORAS ŠARPSTONES secinājums ir skaidrāk, neka tiesas spriedums:

Secinājums
74.      Ņemot vērā visus iepriekšējos apsvērumus, uzskatu, ka Tiesai uz Latvijas Augstākās tiesas uzdotajiem jautājumiem ir jāatbild šādi:
–        Tādas darbības kā valsts amatpersonu filmēšana un ierakstīšana, tām veicot savus pienākumus savā darba vietā un tam sekojoša videoieraksta publicēšana tīmeklī, ir uzskatāmas par personas datu apstrādi pilnībā vai daļēji ar automatizētiem līdzekļiem atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un par šādu datu brīvu apriti 3. panta 1. punktam.
–        Ja indivīds, kas pēc profesijas nav žurnālists, izgatavo videoierakstus, kurus tas publicē tīmekļa vietnē, šie videoieraksti var ietilpt jēdzienā “žurnālistikas nolūki” Direktīvas 95/46 9. panta izpratnē, ja ir konstatēts, ka šīs darbības tiek veiktas vienīgi šādiem nolūkiem.
–        Katrā konkrētā gadījumā saskaņā ar Direktīvas 95/46 9. pantu valsts iestādēm, ar nosacījumu par pārskatīšanu valsts tiesās, ir jāpārbauda un jāsaskaņo pamattiesības uz privāto dzīvi attiecībā uz datu subjekta(-u) personas datu apstrādi un datu apstrādātāja pamattiesības uz vārda brīvību. Veicot šo līdzsvarošanu, šīm iestādēm jāņem vērā: i) vai izpaustais materiāls veicina debates sabiedrības interesēs; ii) skartās personas (skarto personu) publiska atpazīstamība; iii) ziņojuma priekšmets; iv) attiecīgās personas iepriekšēja rīcība; v) aplūkojamās publikācijas saturs, forma un sekas; un vi) apstākļi, kādos šī informācija ir iegūta.

Nikolaja Buivida piezīme: EIROPAS SAVIENĪBAS TIESAS Ģenerāladvokāts ne aizsargā vienu no pusēm, jo ģenerāladvokātu pienākumos ietilpst, ievērojot pilnīgu neatkarību, piedāvāt Tiesai juridiskus risinājumus viņiem nozīmētās lietās.

Atbildēt

»

pofig

Atbildēt

Vēl 2008 gadā Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2008.gada 26. Septembra LĒMUMU, Lietā Nr. A42480306 SKA-525/2008, norada, ka jebkurš cilvēks jeb fiziska persona principā ir privātpersona un līdz ar to pamattiesību subjekts. Vienlaikus, īstenojot Latvijas Republikas Satversmes 101.pantā paredzētās pamattiesības pildīt valsts dienestu, cilvēks vienlaikus kļūst arī par valsts pārvaldes subjektu. Proti, valsts dienestā esoša persona jautājumos, kas attiecas uz valsts dienesta pildīšanu, uzstājas nevis kā privātpersona, bet kā valsts dienesta sastāvdaļa. Piemēram, ierēdnis administratīvo aktu izdod nevis kā privātpersona, bet kā iestāde. Policijas darbinieks, veicot dienesta pienākumus, attiecība ar privātpersonas, izvirzot prasības vai rīkojumu, rīkojas ne ka privātpersona, bet ka valsts dienesta sastāvdaļa. Tiesnesis tiesu spriež nevis kā privātpersona, bet kā valsts varas orgāns. Šādos gadījumos cilvēks neīsteno savas pamattiesības, bet īsteno valsts varu. Valsts nav pamattiesību subjekts, līdz ar to cilvēks jautājumos, kuros tas uzstājas kā valsts varas subjekts, nevar atsaukties uz pamattiesībām.

Atbildēt

»

Eiropa sev iešaus kājā. Teroristus, slepkavas un pedofilus nevarēs notiesāt, jo tiem ir tiesības un savu privāto dzīvi un uz savu personas datu aizsardzību.

Atbildēt

Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija (ECK) 8.p.1.d.:
Ikvienam ir tiesības uz savas privātās un ģimenes dzīves, dzīvokļa un korespondences neaizskaramību.

Bet ES 2012.g. līgumā 16.p.1.d. jau ir noradīts, ka:
Ikvienai personai ir tiesības uz savu personas datu aizsardzību.

Es uzskatu, ka tas ir ļoti liels apdraudējums vārda brīvībai.

Atbildēt