Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Pievienot komentāru

Lapas:    2   1   



Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo

Sarežģītība kā makaronu karināšanas metode.

19.12.2020. 23:33

Sarežģīta forma ir manipulācijas pa-ņē-miens lai vairums cilvēku sajūt kompleksus ka nevar vai viņiem nav laika to izlasīt - jo piemēram m'jās bērns kaut ko prasa vai jāsteidzas uz darbu - man nav laika to lasīt - jūtos neaizsargāts.
Ja šādi manipulē institūcijas, vismaz rakstā ir vajadzīgs kopsavilkums par šo penteri.

Atbildēt

Nikolajs Buivids

24.02.2019. 00:39

Es pateicos visiem par komentāriem, īpaši maniem pretiniekiem un policistiem.

Atbildēt

Mazajiem par zvēriņiem

22.02.2019. 15:17

1. Diemžēl, prejudiciālais nolēmums ir jāprasa, ja piemēro Eiropas Savienības tiesības, arī elementāros tiesību piemērošanas gadījumos. Eiropas Savienības interesēs nodrošināt vienveidīgu Eiropas Savienības tiesību normu piemērošanu visos gadījumos. Ievērojot to, cik atšķirīga tiesiskā kultūra Eiropas Savienības dalībvalstīs, Eiropas Savienības Tiesa patur gala vārdu visos gadījumos, kad runa ir par Eiropas Savienības tiesībām.

2. Prejudiciālais nolēmums dod priekšrakstu par to, kā jāpiemēro tiesību normas. Konkrētajā gadījumā ir izklāstīts tas, kā ir jāpiemēro proporcionalitātes princips, kas ir ietverts arī Satversmes 116. pantā.

3. Tiesai tātad ir jānoskaidro, vai ir leģitīms mērķis. Tad jānovērtē, vai izvēlētie līdzekļi leģitīma mērķa sasniegšanai ir atbilstoši, proti, vai ar šādiem līdzekļiem var sasniegt leģitīmo mērķi. Visbeidzot, ja mērķis ir leģitīms un atbilstošs, tad ir jāpārliecinās, vai nav bijis kāds cits vai kādi citi līdzekļi, kas joprojām sasniegtu leģitīmo mērķi, bet daudz mazāk aizskartu citu tiesības un tiesiskās intereses.

4. Tiesa arī pasaka, ka vienīgais leģitīmais mērķis ir žurnālistiska interese. Turklāt tiesas ieskatā žurnālistisku interesi var īstenot jebkura persona jebkurā sabiedrības diskusiju raisošā veidā.

5. Faktiski tiesa jau prejudiciālajā nolēmumā pasaka, ka konkrētajā gadījumā ir konstatējams leģitīms mērķis, ka izvēlētie līdzekļi var raisīt sabiedrības diskusiju. Tas, uz ko neatbild tiesa un uz ko tā nevar arī atbildēt, vai šādas diskusijas raisīšana ir adekvāta.

6. Samērīgums konkrētajā gadījumā izvērtējams kontekstuāli. Vai policija mēdz veikt ierakstus un tos izrādīt publiski? Atbilde ir apstiprinoša. Vai policijas ierakstu veikšanai un to izrādīšanai publiski ir skaidri tiesiski kritēriji? Atbilde noraidoša. Vai publicētā policijas izlase rada iespaidu par neitrālu un objektīvu izlasi? Atbilde noraidoša. Uzskatāms piemērs - Latvijas Nacionālās operas dīvas Asmikas Grigorjanas un režisora Viestura Kairiša aizturēšanas publiska atspoguļošana. Cik lielu uzticību bauda policija? SKDS aptauja 2017. gadā rāda, ka uzticēšanās policijai bijusi 16,9%. Vai pie šādiem apstākļiem katram, kas nonāk policijā, varētu rasties iespaids par nepieciešamību šādu saskarsmi atspoguļot? Tas ir jāatbild Latvijas Republikas tiesai.

Atbildēt

Koļa

20.02.2019. 15:57

»

Aizsaveries!

Trakais muļķi


Jūs tikriausiai kvaili. Asmuo stovi už žmogaus teises, o jūs esate idiotas.

Atbildēt

Nikolajs Buivids

20.02.2019. 06:11

Vēl arvien aicinu visus atbalstīt iniciatīvu par nepieciešamību fiksēt visas valsts amatpersonas darbību audi/video ierakstos, kā tas pieklātos 21.tehnoloģiju gadsimtā. Lai patiesību nebūtu tik viegli sagrozīt.

Atbildēt

Nikolajs Buivids

20.02.2019. 05:55

»

www.govlawyer.lv

šo tēmu vajag pētīt...


Atsevišķi gribētu pieminēt publisko tiesību (tiesiskās attiecības starp valsti un personu) pamatprincipus. Svarīgi atcerēties, ka privātajās tiesībās personai (fiziskai vai juridiskai) ir atļauts viss, kas nav aizliegts vai ierobežots ar likumu. Turpretī valsts pārstāvim (valsts vai pašvaldību institūcijai, amatpersonai, ierēdnim) atļauts tikai tas, kas likumā skaidri un nepārprotami noteikts.
Tas nozīmē, ka, personas tiesības ierobežojot vai uzliekot sodu, jānorāda konkrētā tiesību norma, kura to nosaka. Jāpārliecinās arī par amatpersonas pilnvarām konkrētajā gadījumā.
Neaizmirsīsim arī par savām likumīgajām tiesībām mūs skarošus lēmumus apstrīdēt un pārsūdzēt.

Atbildēt

www.govlawyer.lv

20.02.2019. 01:44

šo tēmu vajag pētīt,
jo ja šajā lietā ES Tiesa atzīst
policista cilvēktiesības uz personas datu aizsardzību,
tad pēc analoģijas
policistam būtu visas citas cilvēktiesības,
arī izteiksmes (vārda) brīvība,
tad strādājot uz ielas ar privātpersonām,
policists paralēli
dziedātu, dejotu, stāstītu anekdotes
un nebūtu spēkā administratīvo tiesību princips,
ka policistam ir atļauts tikai tas,
kas noteikts ar likumu - policijas mērķi
un darba pienākumi.

Atbildēt

patiesībā

19.02.2019. 22:51

»

Nikolajs Buivids

Daudzi vārdi, pat lasīt - pārāk slinks. Varbūt jūs varētu runāt normālā cilvēka un latviešu valodā


Ja tu neesi spējīgs izburtot pat pāris teikumus, kas priekš tevis ir "daudzi vārdi", un ja tu esi tik "prātā slinks", ka pat nejēdz "runāt normālā normālā cilvēka un latviešu valodā", tad vismaz nepūlies gluži veltīgi reaģēt uz viedokļiem, kas nemaz nav adresēti tev.

Atbildēt

patiesībā

19.02.2019. 18:54

»

lauķis

Jā , cūcības,korupcija,netiklība ir stipri aizsargāta ar likumu,un tā esot demokrātiska vērtība.Diemžēl demokrātija , ka to pasniedz propagandisti,neeksistē nevienā ,,rietumu civilizācijas,, valstī


Truli prasta demagoģija un taml. klaji populistiska lumpenretorika nevar interesēt nevienu normālu cilvēku, kuru Radītājs ir svētījis vismaz ar smadzeņu minimumu. Ja nu vienīgi - kā izklaide jeb smadzeņu fizkultūra. ;)

Atbildēt

patiesībā

19.02.2019. 18:46

»

Patiesībā

tas, ko amatpersona dara amata pienākumu pildīšanas laikā, nav personas privātā dzīve


Ja nu tomēr nav izdevies pienācīgi "iebraukt tēmā" - aktuālajā situācijā / tiesvedībā prioritāri runa ir par likumīgi aizsargātu personas datu u.c. ar likumu aizsargātas informācijas apzināti pretlikumīgu "apstrādi", ko ir piekopis privāts personāžs, t.i. – ar likumu aizsargātas informācijas apzināti pretlikumīgu un pat demonstratīvi regulāru jeb recidīvu publiskošanu. Un - nevis par to, vai "tas, ko amatpersona dara amata pienākumu pildīšanas laikā, nav (vai tomēr ir, attiecīgi saistītās / visiem attiecīgajiem likumīgās atbildības subjektiem obligāti saistošās normatīvās reglamentācijas definējumu aspektā) personas privātā dzīve".

Atbildēt

patiesībā

19.02.2019. 18:32

»

Nikolajs Buivids

Te ir daži ģenerāladvokāta secinājumi no minēta lieta...


Kā ir vispārzināms un elementāri pašsaprotams jebkuram vismaz ar smadzeņu minimumu "apgreidotam" normālam cilvēkam – nav iespējams sasniegt likumīgus mērķus ar pretlikumīgām "shēmām", pretlikumīgu rīcību, pretlikumīgiem argumentiem un taml. muļķīgi falšiem vai pat apzināti noziedzīgiem "instrumentiem". Tas nav iespējams nevienam fiz. / jur. personāžam ne juridiski, ne arī pēc būtības. Ja nu tomēr kāds pretlikumīgs "shēmojums" šķietami "nostrādā", tad šāds absurds var ienākties tikai epizodiski un īslaicīgi, jo – nevienu / nekādu pretlikumību nav iespējams juridiski / pēc būtības adekvāti jeb leģitīmi fiksēt un paliekoši nostiprināt kā 100% visiem konsekventi respektējamu likumīgu "lietu kārtību".

Konkrētajā gadījumā – izpildoties, visticamāk, dēļ iecirtīgas muļķības prettiesiski vai pat apzināti pretlikumīgi, t.i. nesankcionēti jeb pretlikumīgi publiskojot ar likumu aizsargātus personu datus u.c. ar likumu aizsargātu informāciju, tu saviem reālajiem juridiskajiem / faktiskajiem pretiniekiem (tieši tāpat kā jebkuriem citiem komunikācijas oponentiem, tostarp arī "ķēķa tiesiskuma" sistēmas šinderiem) esi uzdāvinājis iespēju "spēlēt tikai vienos vārtos": izmantot ekskluzīvu iespēju mērķtiecīgi tendenciozi aktualizēt tikai tavus likumpārkāpumus – nevis konsekventi objektīvi izvērtēt un max. rezultatīvi risināt lietu pēc būtības saistībā ar tavu pretinieku iespējamajiem pārkāpumiem.

Atbildēt

Sergejs Buivids

19.02.2019. 12:31

http://providus.lv/article_files/1583/original/attel_tiesib.pdf?1332251075

"Līdz ar to var secināt, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesa uzskata, ka publiskas personas tiesības uz savu attēlu var tikt ierobežotas lielākā apmērā kā privātas personas. Arī Eiropas Padomes Ģenerālās Asamblejas rezolūcijas 1165 (1998) 6.punktā ir norādīts, ka publiskām personām ir jāatzīst, ka īpašā pozīcija, ko tie ieņem sabiedrībā (lielākoties pēc savas izvēles) automātiski ir saistīta ar pastiprinātu spiedienu uz to tiesībām uz privāto dzīvi. Taču šobrīd Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksē vēl nav izkristalizējies, kādas personas tiek uzskatītas par publiskām personām saistībā ar personas tiesībām uz attēlu. Lietās, kas saistītas ar vārda brīvību un goda un cieņas aizsardzību, Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir atzinusi, ka attiecībā pret publiskām personām pieļaujamās kritikas robežas ir plašākas nekā privātpersonu kritikai. Pēc pieļaujamās kritikas pakāpes var izdalīt šādas publisko personu grupas - politiķi un valdība, valsts amatpersonas, tiesneši, citas publiskas personas (piemēram, liela uzņēmuma vadītājs). Politiķi un valdība ir pakļauti visplašākajai kritikai, tad seko valsts amatpersonas. Pret tiesnešiem pieļaujamās kritikas robežas ir šaurākas nekā pret politiķiem, valdību vai valsts amatpersonām, jo ir jāaizsargā tiesas autoritāte. Citas publiskās personas ir pakļaujamas vēl mazākai kritikai, kas tomēr ir plašāka nekā pret privātpersonām pieļaujamā kritika.
Savukārt Eiropas Padomes Ģenerālās Asamblejas rezolūcijas 1165 (1998) 7.punktā skaidrots, ka publiskas personas ir personas, kas ieņem amatus valsts institūcijās vai izmanto valsts resursus, un, vispārīgi runājot, visas tās personas, kas ir nozīmīgas sabiedrības dzīvē - gan politikā, gan ekonomikā, mākslā, sociālajā sfērā, sportā vai kādā citā sfērā."

Atbildēt

Sergejs Buivids

19.02.2019. 12:21

Tiesa un Datu valsts inspekcija neņem vērā, ka Fizisko personu datu aizsardzības likuma (turpmāk - FPDAL) 1.pants paredz, ka likuma mērķis ir aizsargāt fizisko personu pamattiesības un brīvības, it īpaši privātās dzīves neaizskaramību, attiecībā uz fiziskās personas datu apstrādi. Satversmes 96.pants un Konvencijas 8.pants paredz personas tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību. Attiecīgi Fizisko personu datu aizsardzības likums ir piemērojams tiktāl, cik tas aizskar amatpersonas Konvencijas 8.pantā garantētas tiesības. Līdz ar to jāpastāv saprātīgam līdzsvaram starp tiesībām uz vārda brīvību un tiesībām uz privātās dzīves (t.sk. amatpersonas) neaizskaramību. Augstākā tiesa ir atzinusi, ka personas fotografēšana bez piekrišanas pati par sevi, nevērtējot konkrēto situāciju, nevar tikt uzskatīta par tiesībām uz privāto dzīvi pārkāpumu. Proti, nav pietiekami izdarīt abstraktu konstatējumu, ka notikusi personas fotografēšana bez piekrišanas, bet gan vērtējami konkrētie apstākļi (sk. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2013.gada 28.februāra spriedums lietā SKC-11/2013 7.3.p.) Konkrētajā gadījumā tika filmēta amatpersona dienesta pienākumu pildīšanas (administratīvā protokola sastādīšanas laikā). Eiropas Cilvēka Tiesības Tiesa ir norādījusi, ka pastāv atšķirība starp politiķu, amatpersonu un privātpersonu tiesību arī uz privātās dzīves' aizsardzību (sk. ECT spriedums lietā Karhuvaara and Iltalehti v Finland (6A 1.2004) &20). Privātpersonas bauda vislielāko aizsardzību, bet politiķi varētu sagaidīt tikai nelielu aizsardzības pakāpi no plašsaziņas līdzekļu ziņojumiem (sk. ECT spriedums lietā Von Hannover v. Germanv (07.02.2012.) &51). Amatpersonu rīcības tāpat kā politiķu darbības pieļaujamā izvērtējuma robežas ir ievērojami plašākas, nekā tas būtu pieļaujams attiecībā uz privātpersonu. Tomēr tās nav tik plašas kā politiķiem (sk. ECT spriedums lietā Thoma v.Luxembourg (29.03.2001) &47). No cilvēktiesību viedokļa ir vērtējamas attiecības starp valsti un privātpersonu. Amatpersona dienesta pienākumu izpildes laikā un politiķis realizē, publiskās varas funkcijas. Līdz ar to arī amatpersonas tiesību uz privātās dzīves neaizskaramību aizsardzības līmenis nav līdzvērtīgs privātpersonas tiesību aizsardzības līmenim. Konvencijas 10.pantā garantētās tiesības visupirms aizliedz valstij ierobežot informācijas saņemšanu, kura var būt nepieciešama personai. Tiesības paust viedokli un sabiedrības diskusijas politikas jomā būtu apdraudētas, ja publiskās amatpersonas varētu tās ierobežot (cenzēt) atsaucoties uz savu privāto tiesību aizsardzību (sk. ECT spriedums lietā Tārsasāg a Szabadsāgjogokert v. Hungary (14.04.2009.) &38). Tiesību aizsardzībai un reputācijai ir īpaša nozīme, ja tiek iegūta ļoti personiska vai intīma informācija par indivīdu vai viņa ģimenes locekļiem (sk. ECT spriedums lietā Von Hcmnover v. Germany (07.02.2012.) &103). Attiecīgi Konvencijas 8.pantā garantētās tiesības aizsargā vienīgi amatpersonas privāto dzīvi. Savukārt dienesta pienākumu izpildes laikā minētās tiesības amatpersonai ir būtiski ierobežotas. Pretējā gadījumā tiktu pieļauts, ka dienesta pienākumu izpildes laikā amatpersonas stāvokļa duālā daba (t.i., vienlaikus pastāvot privātpersonas un amatpersonas tiesībām) var tikt izmantota privātajās interesēs. Amatpersonas rīcības video ieraksts ir uzskatāms par personas datu apstrādi FPDAL 2.panta 4.punkta izpratnē. Tomēr, ja šīs darbības rezultātā netiek apstrādāta (iegūta vai ievietota interneta) informācija, kuru aizsarga Konvencijas 8.pantā garantētās tiesības, amatpersonas tiesas un Datu valsts inspekcija atsauce uz FPDAL nosacījumiem nav pamatota.

Atbildēt

Sergejs Buivids

19.02.2019. 12:01

»

tiripiri

Lai kā Buividam negribētos, viņš nu nekādi nav uzskatāms par žurnālistu. Lai atrod likumos kas ir žurnālists. Savukārt ''apbižotā'' vēlme kasīties arī nebūs ''žurnālistiski mērķi


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2016/679
(2016. gada 27. aprīlis)
par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula)

(153) Dalībvalstu tiesību aktos būtu jāsaglabā līdzsvars starp noteikumiem, ar kuriem reglamentē vārda un informācijas brīvību, tostarp žurnālistu izteiksmes, akadēmiskās, mākslinieciskās vai literārās izpausmes brīvību, un tiesībām uz personas datu aizsardzību saskaņā ar šo regulu. Uz personas datu apstrādi tikai žurnālistikas vajadzībām vai akadēmiskās, mākslinieciskās vai literārās izpausmes vajadzībām būtu jāattiecas atkāpēm vai izņēmumiem no atsevišķiem šīs regulas noteikumiem, ja tas vajadzīgs, lai panāktu līdzsvaru starp tiesībām uz personas datu aizsardzību un tiesībām uz vārda un informācijas brīvību un jo īpaši tiesībām saņemt un sniegt informāciju, kā tas ietverts hartas 11. pantā. Tas būtu jo īpaši jāpiemēro personas datu apstrādei audiovizuālajā jomā un ziņu arhīvos, un preses bibliotēkās. Tāpēc dalībvalstīm būtu jāpieņem leģislatīvi pasākumi, kuros noteikti izņēmumi un atkāpes, kas ir nepieciešamas minēto pamattiesību līdzsvara nodrošināšanai. Dalībvalstīm būtu jāpieņem šādi izņēmumi un atkāpes par vispārīgajiem principiem, datu subjektu tiesībām, pārziņiem un apstrādātājiem, personas datu nosūtīšanu uz trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām, neatkarīgām uzraudzības iestādēm, sadarbību un konsekvenci un par īpašām datu apstrādes situācijām. Ja šādi izņēmumi vai atkāpes dažādās dalībvalstīs ir atšķirīgi, būtu jāpiemēro tās dalībvalsts tiesību akti, kuri attiecas uz pārzini. Lai vārda brīvības īpaši svarīgā loma katrā demokrātiskā sabiedrībā būtu pietiekami ņemta vērā, jēdzieni, kas saistīti ar šo brīvību, piemēram, jēdziens “žurnālistika”, ir jāinterpretē plaši.

Atbildēt

Hihī

19.02.2019. 10:59

Diānai, izskatās, ir lieks hromosomu pāris, bet tas netraucē jautri uzdzīvot

Atbildēt

Nikolajs Buivids

19.02.2019. 10:28

»

Patiesībā

tas, ko amatpersona dara amata pienākumu pildīšanas laikā, nav personas privātā dzīve


Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā ir divas tiesības: tiesības uz savas privātās un ģimenes dzīves, dzīvokļa un korespondences neaizskaramību (8. pants) un tiesības brīvi paust savus uzskatus. Šīs tiesības ietver uzskatu brīvību un tiesības netraucēti saņemt un izplatīt informāciju un idejas bez iejaukšanās no sabiedrisko institūciju puses un neatkarīgi no valstu robežām (10. pants) kuri ir it-ka konfrontācijā.

Tāpēc piemērojot tos, tos vajag līdzsvarot. No minēta lieta ir redzams, ka nenotika iejaukšana privātās un ģimenes dzīves, dzīvokļa un korespondences neaizskaramību.

Atbildēt

tad

19.02.2019. 08:19

»

...

,,Proķivnij,, , nejauc intīmas lietas ar tiešu pienākumu pildīšanu


Kāds sakars pienākumu pildīšanai ar personas izskatu?

Atbildēt

tiripiri

19.02.2019. 08:18

Lai kā Buividam negribētos, viņš nu nekādi nav uzskatāms par žurnālistu. Lai atrod likumos kas ir žurnālists. Savukārt ''apbižotā'' vēlme kasīties arī nebūs ''žurnālistiski mērķi''.

Atbildēt

Nikolajs Buivids

19.02.2019. 08:01

»

www.govlawyer.lv

Šīs lietas pamatā esošā direktīva


1.   Šī regula paredz noteikumus fizisku personu aizsardzībai attiecībā uz personas datu apstrādi un noteikumus personas datu brīvai apritei.
2.   Šī regula aizsargā fizisku personu pamattiesības un pamatbrīvības un jo īpaši to tiesības uz personas datu aizsardzību.
3.   Personas datu brīvu apriti Savienībā neierobežo un neaizliedz tādu iemeslu dēļ, kas saistīti ar fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi.

Jaunu EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULU (ES) 2016/679 var aplūkot šeit - https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri CELEX:32016R0679

Atbildēt

...

19.02.2019. 07:44

»

tev

Gribās pafilmēt ugunsdzēsēju dušās


,,Proķivnij,, , nejauc intīmas lietas ar tiešu pienākumu pildīšanu.

Atbildēt

Nikolajs Buivids

19.02.2019. 07:41

»

www.govlawyer.lv

>EIROPAS SAVIENĪBAS TIESA griežas Latvijas Augstāka >Tiesa, nevis Buivids


Pareizi, jo arī jebkurš Eiropas Savienības pilsonis prejudiciālo nolēmumu ietvaros var noskaidrot, kā uz viņu attiecināmas Savienības tiesību normas. Lai arī prejudiciālos jautājumus var uzdot tikai valstu tiesas, visiem dalībvalsts tiesā izskatītās lietas dalībniekiem, dalībvalstīm un Savienības iestādēm ir iespēja piedalīties tiesvedībā Tiesā. Tā vairāki svarīgi Savienības tiesību pamatprincipi sākotnēji tika noteikti, atbildot uz prejudiciālajiem jautājumiem, ko bija uzdevušas valstu pirmās instances tiesas.

Atbildēt

Nikolajs Buivids

19.02.2019. 07:28

»

patiesībā

Ja tu "pēc dokumentiem neesi žurnālists", uz tevi neattiecas jēdziens "žurnālistikas nolūkos", nekādā izpratnē / izpausmē. Tādā gadījumā uz tevi, tieši tāpat kā uz jebkuru citu likumam pakļautu un konsekventi likumpaklausīgu fiz. / jur. personāžu, attiecas visa šajā valstī spēkā esošā normatīvā reglamentācija...


Te ir daži ģenerāladvokāta secinājumi no minēta lieta:

52      Tādējādi no Direktīvas 95/46 sagatavošanas darbiem izriet, ka šīs direktīvas 9. pantā paredzētie izņēmumi un atkāpes ir piemērojami ne tikai plašsaziņas līdzekļu uzņēmumiem, bet arī visām personām, kas nodarbojas ar žurnālistiku (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2008. gada 16. decembris, Satakunnan Markkinapörssi un Satamedia, C‑73/07, EU:C:2008:727, 58. punkts).

53      No Tiesas judikatūras izriet, ka “žurnālistikas darbības” ir darbības, kuru mērķis ir publiskot informāciju, viedokļus vai idejas ar jebkāda izplatīšanas līdzekļa palīdzību (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2008. gada 16. decembris, Satakunnan Markkinapörssi un Satamedia, C‑73/07, EU:C:2008:727, 61. punkts).

63      Turklāt ir jāatgādina, ka Direktīvas 95/46 9. pantā paredzētie izņēmumi un atkāpes ir piemērojami tikai tad, ja tie ir vajadzīgi, lai saskaņotu divas pamattiesības, proti, tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību un tiesības uz vārda brīvību (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2008. gada 16. decembris, Satakunnan Markkinapörssi un Satamedia, C‑73/07, EU:C:2008:727, 55. punkts).

Atbildēt

www.govlawyer.lv

19.02.2019. 04:01

Šīs lietas pamatā esošā direktīva -

Eiropas Parlamenta un Padomes
Direktīva 95/46/EK
(1995. gada 24. oktobris)

šobrīd nav spēkā (ir novecojusi).

Atbildēt

www.govlawyer.lv

19.02.2019. 02:10

>EIROPAS SAVIENĪBAS TIESA griežas Latvijas Augstāka >Tiesa, nevis Buivids.

ES Tiesā griezās Latvijas Republikas Augstākā tiesa.

ES Tiesā var tieši tiesāties
ikviens Latvijas iedzīvotājs.

Atbildēt

patiesībā

19.02.2019. 01:07

»

Nikolajs Buivids

Ne, pēc dokumentiem neesmu žurnālist, bet es respektēju vārda brīvību un Latvijas Satversmes 100. pantu un cīnos par to realizāciju


Ja tu "pēc dokumentiem neesi žurnālists", uz tevi neattiecas jēdziens "žurnālistikas nolūkos", nekādā izpratnē / izpausmē. Tādā gadījumā uz tevi, tieši tāpat kā uz jebkuru citu likumam pakļautu un konsekventi likumpaklausīgu fiz. / jur. personāžu, attiecas visa šajā valstī spēkā esošā normatīvā reglamentācija, kas ir saistīta ar personas datu u.c. ar likumu aizsargātas informācijas aizsardzību tā dēvētā "vispārējā kārtībā".

Tas, ka tu "respektē vārda brīvību un un Latvijas Satversmes 100. pantu un cīnies par to realizāciju", nebūt nenozīmē, ka tu varētu atļauties cerēt vai pat uzskatīt, ka personīgi tu vari nesodīti pārkāpt likumu, tajā skaitā arī pretlikumīgi apstrādājot (publiskojot) ar likumu aizsargātus personu datus u.c. ar likumu aizsargātu informāciju, ko tu esi apzināti mērķtiecīgi ieguvis vai kas ir jebkurā citā veidā nonākuši tavā rīcībā.

Apzināti ignorēt un mērķtiecīgi tīši pārkāpt likumu, prasti demagoģiski un klaji populistisku manipulējot ar tādiem jēdzieniem kā "cilvēktiesības", "vārda brīvība", "sabiedrības intereses" un taml. pseido "demokrātiski orientētu" retoriku, ir vienkārši muļķīgi. Vismaz, ja ne apzināti noziedzīgi. Un, gluži likumsakarīgi, šāda prasti muļķīga vai pat apzināti noziedzīga izpildīšanās ir neizbēgami saistīta arī ar atbilstošām juridiskām / faktiskām sekām.

Atbildēt

Nikolajs Buivids

19.02.2019. 00:14

»

tu

esi žurnālists


Ne, pēc dokumentiem neesmu žurnālist, bet es respektēju vārda brīvību un Latvijas Satversmes 100. pantu un cīnos par to realizāciju.

Atbildēt

patiesībā

19.02.2019. 00:09

»

Nikolajs Buivids

Ja indivīds, kas pēc profesijas nav žurnālists, izgatavo videoierakstus, kurus tas publicē tīmekļa vietnē, šie videoieraksti var ietilpt jēdzienā “žurnālistikas nolūki” Direktīvas 95/46 9. panta izpratnē, ja ir konstatēts, ka šīs darbības tiek veiktas vienīgi šādiem nolūkiem...


Jebkādu izpildīšanos "žurnālistikas nolūkos" katrā konkrētā nacionālajā valstī reglamentē attiecīga spēkā esoša normatīvā reglamentācija, kas ir obligāti saistoša visiem attiecīgās likumīgās atbildības subjektiem. T.i., šajā pašreizējā "valstī" - pirmkārt un galvenokārt likuma "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem" 7. pantā definētie nosacījumi. Kā arī, attiecīgā kopsakarībā un saistībā - KL 145. un 157. pantos definētie nosacījumi.

Atbildēt

Dauka

18.02.2019. 23:56

»

ceiners

Korupcija.Vieni ņēma,kad otri deva.Citādi-pieklājība mums iedzimta


Nē, tajā datu aizsardzības likumā nav tādu izņēmumu kā korupcija vai kas tml

Atbildēt

garām,dorogusha

18.02.2019. 23:53

»

Sergejs Buivids

Vēl informācija sakarā ar šo lietu...


Nu tad her Buivids,drang nach Osterreich!Ārā!

Atbildēt

ceiners

18.02.2019. 23:51

»

Dauka

Un kā ar tām individuālajām kamerām, kas ir piespraustas Rīgas Pašvaldības policijai, kā arī VP ceļu policijai


Korupcija.Vieni ņēma,kad otri deva.Citādi-pieklājība mums iedzimta.

Atbildēt

zemdegs

18.02.2019. 23:50

»

ASV

policijas iecirknī izliktas uzlīmes, ka filmēt aizliegts. Lai gan tā ir publiskā vide. Bet, vai ir? Gaidām spriedumu


Bet šeit ir Latvija!Šeit nav ASV!Cik liels afro-amerikānis tevi apgaismoja cilvēktiesībās jeņku častokā?Par ko tevi savāca?Koļļījies,tovarisč.

Atbildēt

Dauka

18.02.2019. 23:50

Un kā ar tām individuālajām kamerām, kas ir piespraustas Rīgas Pašvaldības policijai, kā arī VP ceļu policijai?
Kāds tur ir pamatojums?

Atbildēt

Sergejs Buivids

18.02.2019. 23:48

Vēl informācija sakarā ar šo lietu.

Austrijas Republika apsvērumos par šo lietu 5. punktā noradīja, ka:

Austrijas 2000. gada datu aizsardzības likumu (Datenschutzgesetz 2000), kura 8. panta 3. punkta 6)apakšpunktā ir skaidri noteikt, ka aizsargājamu konfidencialitātes interešu pārkāpumu nav, ja datu izmantošanas priekšmets ir tikai skartās personas publisko pilnvaru īstenošana. Austrijas tiesību praksē šī tiesību norma tiek it īpaši piemērota policijas ierēdņiem, kas rīkojas savu publisko pilnvaru ietvaros.

Atbildēt

nuja

18.02.2019. 23:47

kad ķēdes vaukšķim nav ko darīt tas laiza sev pautus.

Atbildēt

Nikolajs Buivids

18.02.2019. 23:45

»

tiripiri

Es saprotu tā, ka Buividam filmēt mentenē nebija tiesību, jo viņš nav žurnālists. Filmēt var žurnālists, kas tāds skaitās pēc papīriem


Ja indivīds, kas pēc profesijas nav žurnālists, izgatavo videoierakstus, kurus tas publicē tīmekļa vietnē, šie videoieraksti var ietilpt jēdzienā “žurnālistikas nolūki” Direktīvas 95/46 9. panta izpratnē, ja ir konstatēts, ka šīs darbības tiek veiktas vienīgi šādiem nolūkiem.

Atbildēt

Nikolajs Buivids

18.02.2019. 23:42

»

Jānis

Vai var kādu skaidrojumu cilvēkiem parastajiem par to lēmumu? Lasīju un tā arī nesapratu, ko viņi tur nolēma - drīkst policistus filmēt un ielikt internetā vai nē


Šā lieta ĢENERĀLADVOKĀTES ELEANORAS ŠARPSTONES secinājums ir skaidrāk, neka tiesas spriedums:

Secinājums
74.      Ņemot vērā visus iepriekšējos apsvērumus, uzskatu, ka Tiesai uz Latvijas Augstākās tiesas uzdotajiem jautājumiem ir jāatbild šādi:
–        Tādas darbības kā valsts amatpersonu filmēšana un ierakstīšana, tām veicot savus pienākumus savā darba vietā un tam sekojoša videoieraksta publicēšana tīmeklī, ir uzskatāmas par personas datu apstrādi pilnībā vai daļēji ar automatizētiem līdzekļiem atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un par šādu datu brīvu apriti 3. panta 1. punktam.
–        Ja indivīds, kas pēc profesijas nav žurnālists, izgatavo videoierakstus, kurus tas publicē tīmekļa vietnē, šie videoieraksti var ietilpt jēdzienā “žurnālistikas nolūki” Direktīvas 95/46 9. panta izpratnē, ja ir konstatēts, ka šīs darbības tiek veiktas vienīgi šādiem nolūkiem.
–        Katrā konkrētā gadījumā saskaņā ar Direktīvas 95/46 9. pantu valsts iestādēm, ar nosacījumu par pārskatīšanu valsts tiesās, ir jāpārbauda un jāsaskaņo pamattiesības uz privāto dzīvi attiecībā uz datu subjekta(-u) personas datu apstrādi un datu apstrādātāja pamattiesības uz vārda brīvību. Veicot šo līdzsvarošanu, šīm iestādēm jāņem vērā: i) vai izpaustais materiāls veicina debates sabiedrības interesēs; ii) skartās personas (skarto personu) publiska atpazīstamība; iii) ziņojuma priekšmets; iv) attiecīgās personas iepriekšēja rīcība; v) aplūkojamās publikācijas saturs, forma un sekas; un vi) apstākļi, kādos šī informācija ir iegūta.

Nikolaja Buivida piezīme: EIROPAS SAVIENĪBAS TIESAS Ģenerāladvokāts ne aizsargā vienu no pusēm, jo ģenerāladvokātu pienākumos ietilpst, ievērojot pilnīgu neatkarību, piedāvāt Tiesai juridiskus risinājumus viņiem nozīmētās lietās.

Atbildēt

Sergejs Buivids

18.02.2019. 23:31

Vēl 2008 gadā Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2008.gada 26. Septembra LĒMUMU, Lietā Nr. A42480306 SKA-525/2008, norada, ka jebkurš cilvēks jeb fiziska persona principā ir privātpersona un līdz ar to pamattiesību subjekts. Vienlaikus, īstenojot Latvijas Republikas Satversmes 101.pantā paredzētās pamattiesības pildīt valsts dienestu, cilvēks vienlaikus kļūst arī par valsts pārvaldes subjektu. Proti, valsts dienestā esoša persona jautājumos, kas attiecas uz valsts dienesta pildīšanu, uzstājas nevis kā privātpersona, bet kā valsts dienesta sastāvdaļa. Piemēram, ierēdnis administratīvo aktu izdod nevis kā privātpersona, bet kā iestāde. Policijas darbinieks, veicot dienesta pienākumus, attiecība ar privātpersonas, izvirzot prasības vai rīkojumu, rīkojas ne ka privātpersona, bet ka valsts dienesta sastāvdaļa. Tiesnesis tiesu spriež nevis kā privātpersona, bet kā valsts varas orgāns. Šādos gadījumos cilvēks neīsteno savas pamattiesības, bet īsteno valsts varu. Valsts nav pamattiesību subjekts, līdz ar to cilvēks jautājumos, kuros tas uzstājas kā valsts varas subjekts, nevar atsaukties uz pamattiesībām.

Atbildēt

jūtu, ka kaut kas tur nav kārtībā ar to datu aizsardzību

18.02.2019. 23:19

»

Sergejs Buivids

Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija (ECK) 8.p.1.d...


Eiropa sev iešaus kājā. Teroristus, slepkavas un pedofilus nevarēs notiesāt, jo tiem ir tiesības un savu privāto dzīvi un uz savu personas datu aizsardzību.

Atbildēt

Sergejs Buivids

18.02.2019. 23:04

Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija (ECK) 8.p.1.d.:
Ikvienam ir tiesības uz savas privātās un ģimenes dzīves, dzīvokļa un korespondences neaizskaramību.

Bet ES 2012.g. līgumā 16.p.1.d. jau ir noradīts, ka:
Ikvienai personai ir tiesības uz savu personas datu aizsardzību.

Es uzskatu, ka tas ir ļoti liels apdraudējums vārda brīvībai.

Atbildēt

Lapas:    2   1   

Jūsu vārds:

Komentāra teksts:

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

3

„Aunu un klaunu” vienošanās par sadarbību ekonomikas un zemkopības attīstībai

FotoPandēmijas iespaids uz tautsaimniecību šodien ir viens no valsts attīstības centrālajiem jautājumiem. Krīzes rada ne tikai izaicinājumus, bet arī jaunas iespējas ekonomikas nākotnes attīstībai. Politiķu pienākums ir šīs iespējas izmantot, nodrošinot, ka pēc pandēmijas pārvarēšanas ekonomika piedzīvos izaugsmi.
Lasīt visu...

21

Kas pašlaik notiek VID?

FotoŠodien parunāsim par Valsts ieņēmumu dienestu (VID), - kas tur pašlaik notiek Ar 2021.gadu nodokļu nomaksai ir izveidots vienotais konts. Liekas, ka skaisti. Bet, cik es saprotu, tad līdz ar viena konta norēķinu sistēmu pati nodokļu uzskaites metodika un programmatūra arī ir mainīta.
Lasīt visu...

21

Ko mums māca „Thalidomide” pandēmija

Foto20.gadsimta otrajā pusē daudzās valstīs zāļu ağentūras reğistrēja brīnumainas zāles Thalidomide, kas palīdzēja daudzām saslimšanām, t.sk., grūtniecēm noņēma nepatīkamās sajūtas. Zāles raksturoja ar izcilu drošību un nekaitīgumu, un tās loğiski izvirzījās pārdotāko medikamentu topos, viedokļu līderi un arī politiķi un valsts amatpersonas tās slavēja.
Lasīt visu...

12

Mums ir izvēle

FotoTV 24 Preses kluba raidījumā Edijs Klaišis, jauniešu radošo centru "OPEN" vadītājs, teica: „Man nav izvēles, ja es gribu strādāt ar bērniem, man būs jāvakcinējas...” To teica vīrietis, iespējams - vīrs un tēvs, iespējams – pedagogs... nezinu... bet jauniešu centra vadītājs. Vēl viena aita iekšā aplokā, un vārtiņi ciet.
Lasīt visu...

6

COVID brīvprātīgās vakcinācijas dēļ man ir divi (iespējams - ļoti stulbi) jautājumi

FotoCOVID brīvprātīgās vakcinācijas dēļ man ir  (iespējams - ļoti stulbi) jautājumi.
Lasīt visu...

12

Par vakcināciju, čipošanu, kristietību, islāmu, Bībeli, Austrumiem un “Zvēra zīmi”

FotoKādreiz biju visai dziļi iesaistījies kristietībā. Tik dziļi un patiesi, ka draudze pat ievēlēja par mācītāju. Bet... pēc trim novadītiem dievkalpojumiem hierarhijā augstāk stāvošie Dieva kalpi steigšus mani no draudzes gana pienākumiem atstādināja.
Lasīt visu...

12

Problēma ir tajos, kuri neatstāj policistiem citu izvēli kā strādāt par braukšanas instruktoriem

FotoŠonedēļ nogalināja vienu no mums. Nogalināja nekaunīgi, nošaujot gaišā dienas laikā blīvi apdzīvotā rajonā. Es labi pazinu Romu Bezzubovu. Viņš bija labs draugs, stiprs, dzīvespriecīgs, ar lielisku humora izjūtu. Milzīgs zaudējums, kas atstās tukšu vietu ģimenē, draugiem un viņa astoņus gadus vecajai meitiņai.
Lasīt visu...

21

Kāpēc mums visiem jāsatraucas par Bezzubova slepkavību

FotoFutbola aģenta Romāna Bezzubova slepkavība Rīgā gaišā dienas laikā papildina sarakstu ar daudzām skandalozām pasūtījuma slepkavībām, kas notikušas mūsu valstī, – Mārtiņš Bunkus (kura slepkavības metode ārkārtīgi atgādina R. Bezzubova slepkavību), Pāvels Rebenoks (lai gan oficiālā versija ir slepkavība laupīšanas laikā), senāk arī Daugavpils vicemērs Grigorijs Ņemcovs u.c.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mans vīrišķais testosterons ir sajūtams stipri tālāk par valstī noteikto divu metru distanci

Šis ieraksts adresēts maniem nelabvēļiem. Es ar gandarījumu vēroju Jūs, kā Jums nesanāk....

Foto

Lai izvērtētu raidījumu „Aizliegtais paņēmiens”, mēs no nodokļu maksātāju naudas samaksājām pat advokātu birojam

Latvijas Televīzijas Satura padome izvērtējusi 29.marta raidījumu "Aizliegtais paņēmiens", kura tēma bija...

Foto

4.maijā pulksten 19.00 mēs prasīsim šo

4.maijā pulksten 19.00 mēs prasīsim šo:...

Foto

Nacionālais jautājums

Kas tas ir, kas saucās dzīve? Vēders, galva, kājas, brīve? Var jau būt, ka, kādu krāpjot, Arī sevi apzogam, Cik tad ir to tīro...

Foto

Ne dienas bez jaunumiem. Par daudz cietušo suni Ārčiju, protams

Tātad Pārtikas un veterinārais dienests nupat nāca klajā ar šķietami priecīgu vēsti. Ārčija bijušajam spīdzinātājam uzlikts...

Foto

Tas viss ir jāmaina līdz pamatiem

Valsts, kurā Satversmes tiesa neievēro pamatdokumentu - Satversmi, bet Eiropas rekomendācijas....

Foto

Starp Īzaku Ņūtonu un Klausu Švābu

Pasaules priekšniecības tekstus der palasīt. Vairāk gan tos no pagājušā gadsimta septiņdesmitajiem. Otrā rokā turot Ņūtonu, Maltusu, Veļikovski, Eliadi un...

Foto

Nerunāšu par to, ir vīruss vai nav: svarīgākais ir, kas notiek ap to

Pasaulē notiek interesantas lietas. Šķiet, ka to, kas vēl joprojām svēti tic tam,...

Foto

Kremļa atbalstītā „Krievijas Impērijas kustība”– teroristiska organizācija Kanādā

Kanādas valdība ir nopublicējusi atjaunināto teroristisko organizāciju sarakstu, kurā ir iekļauti 13 grupējumi, to skaitā tāda „Krievijas Impērijas...

Foto

Starpnacionālās attiecības nacionālā valstī

Jebkura nacionālā kultūra ir vērtīga pasaules kultūras daļa, pelnījusi saglabāšanu un tālāku attīstību. Jebkuras nacionālās kultūras pamats ir valoda. Valodas ir visspēcīgākais...

Foto

Suminājums līdzcilvēkiem

Sirsnīgs tencinājums visiem, visiem par daudziem, ļoti daudziem atbalsta sveicieniem vēstulēs, sociālos tīklos, maniem mīļajiem vārdos, domās. Tiešām jauki un uzmundrinoši!...

Foto

Esmu saņēmis jau septiņus uzaicinājumus no meitenēm

Būt publiskai personai ir ļoti smags darbs. Tas ir jo smagāks, ja esi ne tikai publiska persona, bet socioloģiski...

Foto

Es neaicinu atteikties no vakcinēšanas. Es aicinu saglabāt iespēju katram izvēlēties

Sākšu ar brīdinājumu: tēma - sensitīva. Teksts garš, subjektīvs un ar atsaucēm uz sazvērestības teorijām....

Foto

Aleksandrs Kiršteins melo. Partijas vai padomju varas uzdevumā?

Kārlis Seržants publicējis teiku par "nenovērtēto politiķi Māri Grīnblatu" ("Kas Jauns", 23.marts). Uzmanību piesaistīja Aleksandra Kiršteina teiktais: "Atceroties...

Foto

Šoreiz mēs mierā neliksimies, jo beidzot ir radusies iespēja vainot kādu citu

Veselības ministrija, Imunizācijas Valsts padome, Zāļu valsts aģentūra un Slimību profilakses un kontroles centrs...

Foto

Saistībā ar izplatītajiem meliem pieprasu publisku atvainošanos no raidījuma “Nekā Personīga” veidotājiem

Es, mūziķis, mākslinieks un pasākumu vadītājs Kaspars Pudniks, vērsīšos tiesībsargājošās iestādēs ar iesniegumu par...

Foto

Mūsu bērnu un mazbērnu nauda atkal izkūp skursteņos

Drusku atļaušos šo nokomentēt no profesionālās puses. Šī ir ļoti vērienīga kampaņa ar ļoti lielu budžetu. To es...

Foto

Uzvarētāji ir VDK un KP, un kolaborantu pūlis

Kad dzirdu uzsaukumu "publiski jānosoda visa veida kolaboranti", mani mazliet tā kā uz smiekliem velk! Nē, nu viss...

Foto

Raudzīties uz Augšāmcelto ar apustuļu acīm

Mk 16:1-7  “Kad sabata diena bija pagājusi, Marija Magdalēna un Marija, Jēkaba māte, un Salome nopirka smaržīgas zāles, lai ietu...

Foto

Iniciatīva „Latvija Eirovīzijā – par sabiedrības līdzdalību Latvijas tēla veidošanā”

Savu viedokli par Samantas Tīnas un Latvijas Televīzijas klaji nepieņemamo un augstprātīgo attieksmi pret Latvijas sabiedrību,...

Foto

Ārlietu ministrs Rinkēvičs un „fake” ziņas

Šī gada 4. martā LETA, ”Press.lv, “bb.lv” kāds censonis Latvijas ārlietu ministram uzdod jautājumu: kāda atšķirība starp diviem opozicionāriem -...

Foto

Jautājums ir par mūsu izvēli

Šorīt manas pārdomas raisīja viens ieraksts Facebook, kurā sieviete ļoti "garšīgi" un izjusti dalījās savās pārdomās par ierobežojumiem, kuri visiem it kā...

Foto

Divi gadījumi

Pēdējās nedēļās Latvijas sabiedrisko domu satricinājušas vismaz divas situācijas, kas lielai daļai liekas uzskatāmi netaisnīgas....

Foto

Ārkārtas situācijā kaut pliks un bass. Epilogs

Šis ir epilogs rakstam, kurā kritizēju valdības liegumu Latvijā iegādāties apavus un apģērbu ar pielaikošanu. Aizliegums ir spēkā jau no...

Foto

Kad veselības ministrs beidzot paziņos visus “tos” vainīgos daudzu cilvēku nāvēs?

Esam saņēmuši daudz kritisku viedokļu un sašutumu, kā mēs tā drīkstējām, kā mēs tā kā kaut...

Foto

Ziņģe par rindām

Ai, bailes, bailes, ai, nāves bailes spoži stāv uz vakts, sirds saraujas pikucī, un zobi braši klab, jo mēs atkal nīkstam rindās. ...

Foto

Īss ieskats kapitālisma, liberālisma, sociālisma un komunisma attīstībā

Kapitālisms tāpat kā viss pasaulē ir pakļauts evolūcijai. Sakari, tehnika, ražošana, politika. Ja evolūcija tiek mākslīgi bremzēta, uzkrājas kritiskā...

Foto

Kā lai nepiekrīt Krištopana kungam, kas savulaik noteica diagnozi mūsu varnešiem

Katru dienu jaunas pērles - šodien Pavļuts prasa papildu finansējumu Vakcinācijas biroja reorganizācijai, kam vispār...

Foto

Mūsu stukači un kolaboranti

2016. gadā Latvijas Radio 1 izskanēja labs raidījums par Latvijas rakstnieku sadarbību ar VDK (Valsts drošības komiteju). Dzejnieks Guntars Godiņš uz dialogu bija ataicinājis literatūrzinātnieci Evu Eglāju-Kristsoni,...

Foto

Ar Zatlera partiju un “Saskaņu” man nekas labs nesanāca, tāpēc, protams, jādibina jauna partija

Kādēļ jāveido jauna politiskā partija? Šāds jautājums kādam var šķist mulsinošs, jo it...

Foto

Slava, ko nenomazgāt

Nejauši pievērsu uzmanību kņadai ap Samantas Tīnas dziesmas The Moon is Rising videoklipu un pašas dziedātājas (klaviatūra pacieš visu) deleģēšanu uz Eirovīziju. Ar pārtīšanu video noskatījos....

Foto

Vakcinācijas bumerangi

Ja reiz valdībai ir nodoms vakcinēt vairākumu cilvēku, pie kam nediskriminējot arī to vairumu, kas dažādu iemeslu dēļ nevēlas vakcinēties, tajā skaitā es, tad...

Foto

Izņēmuma kārtā mēs nolaidīsimies tik zemu, ka kaut ko jums paskaidrosim par "ManaBalss" lēmumu pieņemšanu

Pirms dažām dienām ManaBalss platformā esam saņēmuši iniciatīvas iesniegumu ar prasību...

Foto

Skaidra lieta, ka arī es ne pie kā neesmu vainīga, un mana viedokļa apšaubīšana ir absurda un nomelnojoša

Nav izprotama atsevišķu politiķu un atsevišķu mediju vēlme...

Foto

Loģiski, pilnais spriedums būs pēc vēlēšanām

Sveiciens no nebrīves! Likums nosaka, ka pilnais spriedums krimināllietā tiesai jāpieņem līdz šā gada 19. martam. Tas nav noticis. Loģiski....

Foto

Linda Ozola: ko tad nu mēs, mēs jau neko...

Pārbaudīt iesniegumus, kas saistīti ar pašvaldības institūciju darbības tiesiskumu un finanšu līdzekļu caurspīdīgu apmaksu par sniegtajiem pakalpojumiem,...

Foto

Kāpēc man savā dzimtenē jāievēro globālo izdzimteņu izdomāti cilvēka tiesību ierobežojumi

Tikko atkal bija kārtējais skandāls Maximā, jo man neesot "pareizā" maska! Un tagad, lasiet uzmanīgi, apsargi,...

Foto

Provinces pensionāra atbalsta vēstule b.Pavļutam

Interneta duļķainie viļņi atnesuši jaunu cilvēku sašutumu par vakcinācijas avīzi nezciktursimttūkstošu tirāžā, kas nāca pa virsu vakcinācijas biroja algu fondiņam 0,6...

Foto

Tiesiskuma konveijers

Tiesiskā valstī visiem un ikvienam ir tiesības uz taisnīgu tiesu saprātīgos termiņos. Tiesiskā valstī izmeklēšana un pratināšana nedrīkst līdzināties spīdzinăšanai. Vai prokurori pie mums...

Foto

Lūdzam atsaukt Latvijas dalību 2021.gada Eirovīzijas dziesmu konkursā Roterdamā

Es vēlos norādīt un uzsvērt, ka Latvijas tauta NAV deleģējusi šogad nevienu pārstāvi ar konkrētu dziesmu un...

Foto

Andra Šķēles informācija plašsaziņas līdzekļiem

2021.gada 19.martā man ir uzrādīta apsūdzība kriminālprocesā, kas pazīstams kā ""Lattelekom" digitālās televīzijas lieta". Uzskatu apsūdzību par nepamatotu....

Foto

Meroni miljoni, Kariņa darījums un Vonsoviča „draugs” virsprokurors – kad, Stukāna kungs?

Es biju nolēmis vēl kādu laiku klusēt. Taču Ventspils stāsts, kur grasās tiesāt baseinā...

Foto

Mums ir daudz svarīgas slepenas informācijas par ēnu ekonomiku Latgalē, bet mēs to neatklāsim

Finanšu izlūkošanas dienests 2021. gada 9. martā ir saņēmis vēstuli, ar kuru...

Foto

Laime

Katrs cilvēks, sasniedzot apzinīgo vecumu, tiecas pēc laimes. Lai spētu laimīgi dzīvot, viņš izmēģina un meklē dažādas metodes....

Foto

Andri Šķēle, pietiks

Andri Šķēle, pietiek izsaimniekot valsti, neesi gana naudu sagrābies?! Nepietiks?! Tieši tādu kangaru kā tu dēļ Latvija lēni tuvojas bankrotam, izmirst un tiek...

Foto

Kudors turpina priecēt lasītājus ar prastu propagandu

Amerikas valdības finansētais bijušais sektants Andis Kudors turpina priecēt lasītājus ar to, ko viņš sauc par politisko analīzi. Iesaku ielūkoties...

Foto

Atklātā vēstule valsts prezidentam: par prettiesiska likuma “Dzīvojamo telpu īres likums” neizsludināšanu

Biedrība “Ausma” uzskata, ka denacionalizēto namu īrnieku īres līgumi, kas bija noslēgti līdz dzīvojamo...

Foto

Kā mēs esam nonākuši līdz mirklim, kad visi ir vienlīdzīgi, bet citi vienlīdzīgāki par citiem?

No 16. marta stājās spēkā jaunie ierobežojumi, kas nosaka man un...

Foto

Jau gadu “uzņēmējdarbības nāves lokomotīve” ir traukusies pretēji situācijai citās valstīs

364 dienas ir pagājušas kopš valdības lēmuma sasiet rokas procentuāli lielākajai daļai mūsu valsts uzņēmēju:...

Foto

Ja tu esi “pret mums, pret mūsu uzskatiem un jauno kārtību”, mēs tevi tik un tā izslēgsim

Kamēr Nācijas tēvs pārdomā (vai nepārdomā), kāda nākamā alegorija...

Foto

Samanta Tīna un Latvijas Televīzija iespļauj dvēselē Latvijas sabiedrībai

Pirms dalos ar savu sāpi, vēlos pateikt, ka nenoliedzu dziedātājas Samantas Tīnas milzīgās darba spējas izvēlētajā profesijā...

Foto

Aicinājums veselības ministram godīgi un ātri atbildēt uz jautājumiem

Augsti godātais Pavļuta kungs! Ņemot vērā to, ka savās atbildēs uz deputātu jautājumiem Jūs mēdzat būt visai...

Foto

Izgāzušos Vakcinācijas biroju mēs tagad mēģināsim paslēpt Nacionālajā veselības dienestā

Veselības ministrija (VM) uzlabos vakcinācijas procesa pārvaldību, tostarp reorganizēs Vakcinācijas projekta biroju....

Foto

Haoss vakcinēšanā – kā tas izskatās praksē

Šodien, 12.martā saņēmu termiņu uz pirmdienu vakcīnas "AstraZeneca" potēšanai. Mulsinošs tikai fons, kā joprojām notiek šī pasākuma organizēšana....

Foto

Gaisma

Šis nav feļetons, kuru izlasot ir jāsmaida, šī ir «atklāsme», par kuru ir vērts ierēkt pat nelasot, bet, ja izlasīsi, tad spēj tik turēt vēderu,...

Foto

Trīs iemesli, kādēļ vakcinēties pret COVID19 ir bīstami

Cilvēki, kuri vakcinējas pret COVID19, pietiekami nopietni riskē ar savu veselību, jo ir vismaz trīs būtiski iemesli, kuri...

Foto

Par TV sižetu saistībā ar Valsts policijas "katastrofālo" darbinieku trūkumu

Neatkarīgā policistu arodbiedrība noskatījās ironisko TV sižetu par katastrofālo Valsts policijas (VP) darbinieku iztrūkumu un Jūsu...

Foto

VID ģenerāldirektorei Ievai Jaunzemei: atklāta vēstule ar aicinājumu sniegt detalizētāku informāciju par publiski paustiem apgalvojumiem

Šī gada 1.marta TV3 ziņu sižetā par akcīzes nodokļa likmes pieaugumu...

Foto

Cik ilgi šis perēklis vēl valdīs Ventspils domē?

Vakar izlasīju, ka Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieki ir sasaukuši ārkārtas domes sēdi un nu tika stāstīts -...

Foto

Progresīvā cilvēka monologs par mīlestību

Īstenībā visa pasaule ir pilna mīlestības. Mēs visi mīlam labi paēst. Gandrīzi visi no mums mīl naudu. Tie, kuri tikuši pie...

Foto

Lai šie pāris tūkstoši cilvēku ar savu "pareizo domāšanu" kontrolē viens otru, bet neļausim viņiem kāpt mums uz galvas

Šodien mani uz tikšanos pilī uzaicināja LR...

Foto

Es pārstāvu partiju ar vislielāko dibinātāju skaitu kopš Tautas frontes laikiem, tāpēc man ļoti gribētos savākt 10 000 domubiedru

Levita kungs, šī vara sevi ir izsmēlusi....

Foto

Vārda brīvība

Ko grib vārda brīvības aizstāvji? Viņi vēlētos, lai viņu – konservatīvais vai liberālais – viedoklis netiktu apliets ar apsaukāšanas un vārdiski emocionālas vardarbības samazgām....