Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kad rakstīju iepriekšējo ierakstu par Eiropas stratēģiskām interesēm, apsolīju uzrakstīt pārdomas, kādi varētu būt Eiropas mērķi Ukrainas karā. Faktiski situācijas analīze man arvien vairāk liek domāt, ka Eiropas valstu tieša iesaistīšanās Ukrainas karā vairs nav neiedomājama. Visdrīzāk tā notiks! Jautājums tikai, vai tas būs tādā brīvā kritiena formā un improvizācija kā līdz šim, pasīvi reaģējot uz notikumu attīstību. Vai arī būs iespējams vienoties par kaut kādu nopietnāku un proaktīvāku stratēģiju un ietekmēt notikumu attīstību.

Par to, kādēļ Eiropai jāsāk domāt par savu nākotni drošības kontekstā, rakstīju jau iepriekšējā ierakstā, - šoreiz mēģināšu izklāstīt, kādu lomu Ukrainas karš ieņem šajā Eiropas stratēģiskajā nākotnē.

Līdz šim Rietumvalstis pārsvarā ir reaģējušas uz notikumiem Ukrainā bez jebkādas stratēģijas un Krievija ir diktējusi spēles noteikumus. Vēl sliktāk, no NATO valstu puses tika nospraustas sarkanās līnijas nevis Krievijai, bet gan sev. Sākot no noteiktu ieroču tipu nepiegādāšanas, dažādiem liegumiem nepielietot Rietumu ieročus pret mērķiem Krievijas teritorijā utt. Par laimi, no lielas daļas šo sarkano līniju ir atteikušies, bet šāda rīcība ir novedusi pie nopietna resursu izsīkuma Ukrainas un pašu NATO valstu pusē. Un te diez vai kāds strīdēsies pretī tam, ka, ja būtu skaidri mērķi NATO valstīm kara pašā sākumā, notikumu attīstību varēja pavērst par labu Ukrainai jau sen, lētāk un bez tik lieliem upuriem. 

Līdz šim Krievijai veiksmīgi ir izdevies lietot kodolieroču pielietošanas draudus, un tas ir ļoti labi strādājis, jo gan ASV, gan pārējo NATO valstu piesardzīgai reakcijai uz karu Ukrainā galvenais vadmotīvs bijis nenonākt tiešā konfrontācijā ar Krieviju, kas var novest pie kodolieroču izmantošanas. Šī kodolšantāža lielā mērā ir bijusi veiksmīga pašierobežojumu dēļ, - nez kādēļ ir kļuvis nepieklājīgi atpakaļpiedraudēt. Par laimi, Francijas prezidents šo “lāstu” ir ja nu ne sagrāvis, tad vismaz iedragājis, atgādinot Krievijai, ka Francijai arī ir kodolieroči. Katrā ziņā, kamēr NATO valstis nespēs atrast adekvātu atbildi Krievijas kodolšantāžai, šī būs nopietna problēma.

Bet bez politiskās gribas stāties pretī Krievijai un gatavībai tālākai eskalācijai nekādus panākumus negūt. Jo vēsturiski. kā to pierādīja, piemēram, Kubas raķešu krīze 1962. gadā, stabilitāte iestājas tikai pēc tam, kad puses ir sākušas eskalāciju, izrādījušas gatavību iet līdz galam, pielietojot kodolieročus. 

Vēl viens ar karu Ukrainā saistīts apstāklis ir resursi. Un šeit ir runa par finanšu, materiālajiem un visbeidzot cilvēku resursiem. Pozitīvi jāvērtē ASV piešķirtā gandrīz 60 miljardu vērtā palīdzības paka Ukrainai, taču jāatceras, ka šā bruņojuma lietošanai vajadzīgi karavīri. Un redzam, ka Ukrainā tikai tagad tiek atkārtoti uzsākta mobilizācija un pat, ja tā noritēs veiksmīgi, jautājums būs, vai Ukraina spēs nodrošināt nepieciešamos karavīrus kaujas laukā 2 – 3 gadu griezumā, ja kaujas darbība turpināsies ar šādu pašu intensitāti kā tagad. Krievija cilvēkresursu un cilvēka dzīvības mazvērtības ziņā spēs pārspēt jebkuru.

Papildus svarīgi apzināties, ka, ievelkot karu, tas prasīs no NATO valstīm papildu finanšu līdzekļus un ražošanas jaudas nepieciešamā bruņojumā nodrošināšanai Ukrainai. 

Tādēļ atļaušos apgalvot, ka laiks un no tā izrietošā vajadzība pēc resursiem ir faktori, kas jāvērtē un jāsaprot, vai kara ievilkšana ir mūsu interesēs.

Pagājušajā nedēļā, manuprāt, ir notikuši pietiekami nozīmīgi notikumi, ar ko es gribētu iezīmēt pozitīvas izmaiņas Eiropas stratēģijā iepretim karam Ukrainā. Pēc ASV lēmuma par palīdzības piešķiršanu Ukrainai ir sasniegta kārtējā saspīlējuma pakāpe starp Krieviju un Eiropu. Francijas prezidents ir atkal apstiprinājis iepriekš pausto, ka Francija var nosūtīt spēkus uz Ukrainu, jau iezīmējot arī apstākļus, kad tas varētu notikt. Francija un Lielbritānija ir paziņojušas, ka Ukrainai ir tiesības pielietot šo valstu piegādātos ieročus, iznīcinot mērķus Krievijas teritorijā.

Presē savukārt parādījusies informācija, ka Eiropas izlūkdienesti brīdina par to, ka Krievija gatavojot sabotāžas aktus Eiropā. Bet Krievija ir draudējusi uzbrukt Francijas un Lielbritānijas karavīriem un militārajām bāzēm, kā arī kārtējo reizi ir izvilkusi un žvadzina kodolieročus, paziņojot par taktisko kodolieroču mācību organizēšanu, atkal izsakot draudus vairākām Eiropas valstīm, tādējādi mēģinot atturēt Eiropas valstu dziļāku iesaistīšanos Ukrainas karā.

Kopumā jāatzīst, ka beidzot, pateicoties Francijas prezidenta aktīvai nostājai, sāk iezīmēties Eiropas jaunas stratēģijas iedīgļi pret karu Ukrainā un Krieviju.

Bet tieši tādēļ, manuprāt, būtu svarīgi saprast, kādai būtu jābūt šai stratēģijai, jo, kā minēju, līdz šim tas ir bijis brīvais kritums un “mūsu mērķis ir Ukrainas uzvara” nav nedz mērķis, nedz stratēģija. Un te vislabāk ir atsaukties uz ķīniešu kara teorētiķa Sun Tzu rakstīto: “Stratēģija bez taktikas ir lēnākais ceļš uz uzvaru. Taktika bez stratēģijas ir troksnis pirms sakāves.”

Lai saprastu, kādai ir jābūt stratēģijai, pirmkārt, ir jāatbild uz jautājumu, kāds ir mūsu mērķis, ko gribam sasniegt? Manuprāt, vismaz Eiropas valstu galvenais mērķis ir saglabāt esošo spēku balansu Eiropā, ierobežot Krievijas un citu nedemokrātisku režīmu spējas izaicināt militāri un hibrīdā veidā Eiropas valstis. Tas ir nepareizi – skatīt Ukrainu ārpus plašāka stratēģiskā konteksta, jo faktiski Ukraina cīnās par savu neatkarību, bet plašākā kontekstā Ukraina cīnās par visas Eiropas drošību.

Ukrainas neatkarībai un valstiskumam ir kritiska loma kopējā kontekstā, jo Krievija bez Ukrainas nekad nebūs vairs impērija, bet spēcīgas Ukrainas attīstība, dod ļoti lielu pienesumu gan Eiropas ekonomiskajai, gan militārajai spējai.

No otras puses teikšu, ka Putins ir sasniedzis to stadiju, ko Hitlers pirms Staļingradas kaujas, kad simbolisms un ideoloģija spēlēja lielu lomu lēmumu pieņemšanā, bet pats diktatora prāts vairs nespēj atzīt, ka ir jāapstājas un spēku atvilkšana ir labākais risinājums. Tādēļ nevajadzētu būt ne mazākām šaubām, ka līdzīgi kā Hitlers Putins, gūstot panākumus Ukrainā, ies uz priekšu, jo pats viņš ir teicis: “Krievijas robežas nekur nebeidzas.”

Atļaušos apgalvot, ka no iesaistīšanās karā Eiropas valstis neizvairīsies, jautājums tikai, kad tas notiks un vai tas notiks Ukrainas teritorijā vai jau savā. 

Protams, ka lētāk to izdarīt citā teritorijā un maksimāli īsā laikā, jo, kā minēju, ievelkot karu, jāplāno katru gadu lieli līdzekļi Ukrainas nodrošināšanai ar bruņojumu, bet jābūvē arī sava aizsardzība.

Lai īstenotu šādu stratēģiju, otrs svarīgais elements būtu novilkt jau mūsu sarkanās līnijas, kuras Krievijai pārkāpjot, notiktu spēku ievešana Ukrainā. Jo pretējā gadījumā nav lielas jēgas draudēt Krievijai ar spēku ievešanu, ja nav nosaukti apstākļi, pie kādiem tas var notikt. Tikai tā darbojas atturēšana. Tāpat kā sarkanās līnijas var vilkt tikai tādā gadījumā, ja ir gatavība draudus īstenot un spert praktiskos soļus, citādi viss būs slikti, pat sliktāk, ja nebūtu šīs sarkanās līnijas iezīmētas.

Un šī sarkanās līnijas no Eiropas puses varētu būt trīs:

1. Ja Krievija pārrauj fronti un sāk ieņemt jaunas teritorijas, piemēram, ir drauds, ka Krievija ieņem kādu no lielajām Ukrainas pilsētām. Jo, kā minēju, Eiropas interesēs ir saglabāt spēcīgu Ukrainu, kas ir spējīga arī nākotnē pretoties Krievijai.

2. Ja Krievija plāno atkal īstenot iebrukumu no Baltkrievijas teritorijas, jo tas noteikti būtiski ietekmēs Ukrainas spējas nodrošināt pienācīgus spēkus pārējās frontēs.

3. Ja Krievija izmanto Ukrainā kodolieročus, kam varbūt nebūtu tik liela ietekme uz kara gaitu Ukrainā kā globāli, jo tas būtu precedents brīvai kodolieroču izmantošanai pret ne-kodolvalsti.

Par iesaistīšanās veidiem jau vienreiz rakstīju, ka nav obligāti jādodas uz fronti. Ir daudz svarīgākas atbalsta funkcijas, kur vajadzīgi augsti kvalificēti speciālisti, lai apkalpotu dažādu bruņojumu, kas Ukrainai trūkst; ir iespējams novietot spēkus uz Ukrainas – Baltkrievijas robežas, lai atbrīvotu ukraiņu vienības, un visbeidzot, palīdzēt Ukrainai noslēgt gaisa telpu un aizsargāt civiliedzīvotājus no Krievijas uzbrukumiem, kas jau ir pat vairāk humanitārs mērķis.

Katrā ziņā, manuprāt ir pozitīvi, ka Eiropas valstu līderu darbībās sāk parādīties jau nopietnākas stratēģijas iedīgļi un, iespējams, ir pienācis laiks skaidrāk nodefinēt savas intereses un kā tās būtu iespējams ar optimālākiem līdzekļiem panākt. Un, protams, gribas cerēt, ka viss šis nav bijis tikai priekšvēlēšanu gaisotnes ietekmē.

Novērtē šo rakstu:

32
40

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Būtu mēs labāk ēduši...

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Lasīt visu...

21

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

FotoLatvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Lasīt visu...

20

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

FotoRīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

FotoAr katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Lasīt visu...

6

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

FotoLaikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Lasīt visu...

18

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Lasīt visu...

6

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

FotoŅemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

FotoSaeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

FotoKomentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...

Foto

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? 8 no 10 stabila

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo…  Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi...

Foto

Jūs smiesieties, bet neko ticamāku mēs nespējām sacerēt

Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu...

Foto

Zog, acīs skatīdamies, bet stāsta, ka tas visvairāk ir vajadzīgs pašiem apzagtajiem

Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt...

Foto

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju...

Foto

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to,...

Foto

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan...

Foto

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām,...

Foto

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik...

Foto

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri...

Foto

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot...

Foto

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola...

Foto

Sāga par nogriezto ausi

Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza...

Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...