Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kad rakstīju iepriekšējo ierakstu par Eiropas stratēģiskām interesēm, apsolīju uzrakstīt pārdomas, kādi varētu būt Eiropas mērķi Ukrainas karā. Faktiski situācijas analīze man arvien vairāk liek domāt, ka Eiropas valstu tieša iesaistīšanās Ukrainas karā vairs nav neiedomājama. Visdrīzāk tā notiks! Jautājums tikai, vai tas būs tādā brīvā kritiena formā un improvizācija kā līdz šim, pasīvi reaģējot uz notikumu attīstību. Vai arī būs iespējams vienoties par kaut kādu nopietnāku un proaktīvāku stratēģiju un ietekmēt notikumu attīstību.

Par to, kādēļ Eiropai jāsāk domāt par savu nākotni drošības kontekstā, rakstīju jau iepriekšējā ierakstā, - šoreiz mēģināšu izklāstīt, kādu lomu Ukrainas karš ieņem šajā Eiropas stratēģiskajā nākotnē.

Līdz šim Rietumvalstis pārsvarā ir reaģējušas uz notikumiem Ukrainā bez jebkādas stratēģijas un Krievija ir diktējusi spēles noteikumus. Vēl sliktāk, no NATO valstu puses tika nospraustas sarkanās līnijas nevis Krievijai, bet gan sev. Sākot no noteiktu ieroču tipu nepiegādāšanas, dažādiem liegumiem nepielietot Rietumu ieročus pret mērķiem Krievijas teritorijā utt. Par laimi, no lielas daļas šo sarkano līniju ir atteikušies, bet šāda rīcība ir novedusi pie nopietna resursu izsīkuma Ukrainas un pašu NATO valstu pusē. Un te diez vai kāds strīdēsies pretī tam, ka, ja būtu skaidri mērķi NATO valstīm kara pašā sākumā, notikumu attīstību varēja pavērst par labu Ukrainai jau sen, lētāk un bez tik lieliem upuriem. 

Līdz šim Krievijai veiksmīgi ir izdevies lietot kodolieroču pielietošanas draudus, un tas ir ļoti labi strādājis, jo gan ASV, gan pārējo NATO valstu piesardzīgai reakcijai uz karu Ukrainā galvenais vadmotīvs bijis nenonākt tiešā konfrontācijā ar Krieviju, kas var novest pie kodolieroču izmantošanas. Šī kodolšantāža lielā mērā ir bijusi veiksmīga pašierobežojumu dēļ, - nez kādēļ ir kļuvis nepieklājīgi atpakaļpiedraudēt. Par laimi, Francijas prezidents šo “lāstu” ir ja nu ne sagrāvis, tad vismaz iedragājis, atgādinot Krievijai, ka Francijai arī ir kodolieroči. Katrā ziņā, kamēr NATO valstis nespēs atrast adekvātu atbildi Krievijas kodolšantāžai, šī būs nopietna problēma.

Bet bez politiskās gribas stāties pretī Krievijai un gatavībai tālākai eskalācijai nekādus panākumus negūt. Jo vēsturiski. kā to pierādīja, piemēram, Kubas raķešu krīze 1962. gadā, stabilitāte iestājas tikai pēc tam, kad puses ir sākušas eskalāciju, izrādījušas gatavību iet līdz galam, pielietojot kodolieročus. 

Vēl viens ar karu Ukrainā saistīts apstāklis ir resursi. Un šeit ir runa par finanšu, materiālajiem un visbeidzot cilvēku resursiem. Pozitīvi jāvērtē ASV piešķirtā gandrīz 60 miljardu vērtā palīdzības paka Ukrainai, taču jāatceras, ka šā bruņojuma lietošanai vajadzīgi karavīri. Un redzam, ka Ukrainā tikai tagad tiek atkārtoti uzsākta mobilizācija un pat, ja tā noritēs veiksmīgi, jautājums būs, vai Ukraina spēs nodrošināt nepieciešamos karavīrus kaujas laukā 2 – 3 gadu griezumā, ja kaujas darbība turpināsies ar šādu pašu intensitāti kā tagad. Krievija cilvēkresursu un cilvēka dzīvības mazvērtības ziņā spēs pārspēt jebkuru.

Papildus svarīgi apzināties, ka, ievelkot karu, tas prasīs no NATO valstīm papildu finanšu līdzekļus un ražošanas jaudas nepieciešamā bruņojumā nodrošināšanai Ukrainai. 

Tādēļ atļaušos apgalvot, ka laiks un no tā izrietošā vajadzība pēc resursiem ir faktori, kas jāvērtē un jāsaprot, vai kara ievilkšana ir mūsu interesēs.

Pagājušajā nedēļā, manuprāt, ir notikuši pietiekami nozīmīgi notikumi, ar ko es gribētu iezīmēt pozitīvas izmaiņas Eiropas stratēģijā iepretim karam Ukrainā. Pēc ASV lēmuma par palīdzības piešķiršanu Ukrainai ir sasniegta kārtējā saspīlējuma pakāpe starp Krieviju un Eiropu. Francijas prezidents ir atkal apstiprinājis iepriekš pausto, ka Francija var nosūtīt spēkus uz Ukrainu, jau iezīmējot arī apstākļus, kad tas varētu notikt. Francija un Lielbritānija ir paziņojušas, ka Ukrainai ir tiesības pielietot šo valstu piegādātos ieročus, iznīcinot mērķus Krievijas teritorijā.

Presē savukārt parādījusies informācija, ka Eiropas izlūkdienesti brīdina par to, ka Krievija gatavojot sabotāžas aktus Eiropā. Bet Krievija ir draudējusi uzbrukt Francijas un Lielbritānijas karavīriem un militārajām bāzēm, kā arī kārtējo reizi ir izvilkusi un žvadzina kodolieročus, paziņojot par taktisko kodolieroču mācību organizēšanu, atkal izsakot draudus vairākām Eiropas valstīm, tādējādi mēģinot atturēt Eiropas valstu dziļāku iesaistīšanos Ukrainas karā.

Kopumā jāatzīst, ka beidzot, pateicoties Francijas prezidenta aktīvai nostājai, sāk iezīmēties Eiropas jaunas stratēģijas iedīgļi pret karu Ukrainā un Krieviju.

Bet tieši tādēļ, manuprāt, būtu svarīgi saprast, kādai būtu jābūt šai stratēģijai, jo, kā minēju, līdz šim tas ir bijis brīvais kritums un “mūsu mērķis ir Ukrainas uzvara” nav nedz mērķis, nedz stratēģija. Un te vislabāk ir atsaukties uz ķīniešu kara teorētiķa Sun Tzu rakstīto: “Stratēģija bez taktikas ir lēnākais ceļš uz uzvaru. Taktika bez stratēģijas ir troksnis pirms sakāves.”

Lai saprastu, kādai ir jābūt stratēģijai, pirmkārt, ir jāatbild uz jautājumu, kāds ir mūsu mērķis, ko gribam sasniegt? Manuprāt, vismaz Eiropas valstu galvenais mērķis ir saglabāt esošo spēku balansu Eiropā, ierobežot Krievijas un citu nedemokrātisku režīmu spējas izaicināt militāri un hibrīdā veidā Eiropas valstis. Tas ir nepareizi – skatīt Ukrainu ārpus plašāka stratēģiskā konteksta, jo faktiski Ukraina cīnās par savu neatkarību, bet plašākā kontekstā Ukraina cīnās par visas Eiropas drošību.

Ukrainas neatkarībai un valstiskumam ir kritiska loma kopējā kontekstā, jo Krievija bez Ukrainas nekad nebūs vairs impērija, bet spēcīgas Ukrainas attīstība, dod ļoti lielu pienesumu gan Eiropas ekonomiskajai, gan militārajai spējai.

No otras puses teikšu, ka Putins ir sasniedzis to stadiju, ko Hitlers pirms Staļingradas kaujas, kad simbolisms un ideoloģija spēlēja lielu lomu lēmumu pieņemšanā, bet pats diktatora prāts vairs nespēj atzīt, ka ir jāapstājas un spēku atvilkšana ir labākais risinājums. Tādēļ nevajadzētu būt ne mazākām šaubām, ka līdzīgi kā Hitlers Putins, gūstot panākumus Ukrainā, ies uz priekšu, jo pats viņš ir teicis: “Krievijas robežas nekur nebeidzas.”

Atļaušos apgalvot, ka no iesaistīšanās karā Eiropas valstis neizvairīsies, jautājums tikai, kad tas notiks un vai tas notiks Ukrainas teritorijā vai jau savā. 

Protams, ka lētāk to izdarīt citā teritorijā un maksimāli īsā laikā, jo, kā minēju, ievelkot karu, jāplāno katru gadu lieli līdzekļi Ukrainas nodrošināšanai ar bruņojumu, bet jābūvē arī sava aizsardzība.

Lai īstenotu šādu stratēģiju, otrs svarīgais elements būtu novilkt jau mūsu sarkanās līnijas, kuras Krievijai pārkāpjot, notiktu spēku ievešana Ukrainā. Jo pretējā gadījumā nav lielas jēgas draudēt Krievijai ar spēku ievešanu, ja nav nosaukti apstākļi, pie kādiem tas var notikt. Tikai tā darbojas atturēšana. Tāpat kā sarkanās līnijas var vilkt tikai tādā gadījumā, ja ir gatavība draudus īstenot un spert praktiskos soļus, citādi viss būs slikti, pat sliktāk, ja nebūtu šīs sarkanās līnijas iezīmētas.

Un šī sarkanās līnijas no Eiropas puses varētu būt trīs:

1. Ja Krievija pārrauj fronti un sāk ieņemt jaunas teritorijas, piemēram, ir drauds, ka Krievija ieņem kādu no lielajām Ukrainas pilsētām. Jo, kā minēju, Eiropas interesēs ir saglabāt spēcīgu Ukrainu, kas ir spējīga arī nākotnē pretoties Krievijai.

2. Ja Krievija plāno atkal īstenot iebrukumu no Baltkrievijas teritorijas, jo tas noteikti būtiski ietekmēs Ukrainas spējas nodrošināt pienācīgus spēkus pārējās frontēs.

3. Ja Krievija izmanto Ukrainā kodolieročus, kam varbūt nebūtu tik liela ietekme uz kara gaitu Ukrainā kā globāli, jo tas būtu precedents brīvai kodolieroču izmantošanai pret ne-kodolvalsti.

Par iesaistīšanās veidiem jau vienreiz rakstīju, ka nav obligāti jādodas uz fronti. Ir daudz svarīgākas atbalsta funkcijas, kur vajadzīgi augsti kvalificēti speciālisti, lai apkalpotu dažādu bruņojumu, kas Ukrainai trūkst; ir iespējams novietot spēkus uz Ukrainas – Baltkrievijas robežas, lai atbrīvotu ukraiņu vienības, un visbeidzot, palīdzēt Ukrainai noslēgt gaisa telpu un aizsargāt civiliedzīvotājus no Krievijas uzbrukumiem, kas jau ir pat vairāk humanitārs mērķis.

Katrā ziņā, manuprāt ir pozitīvi, ka Eiropas valstu līderu darbībās sāk parādīties jau nopietnākas stratēģijas iedīgļi un, iespējams, ir pienācis laiks skaidrāk nodefinēt savas intereses un kā tās būtu iespējams ar optimālākiem līdzekļiem panākt. Un, protams, gribas cerēt, ka viss šis nav bijis tikai priekšvēlēšanu gaisotnes ietekmē.

Novērtē šo rakstu:

32
40

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

FotoKāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez cipariem, bet vienkārši novērojums. Pārsmējos.
Lasīt visu...

21

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

FotoViens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās vēlēšanās — “Jaunās Vienotības” pārsvars pār Nacionālo apvienību, kaut gan aptaujas konsekventi rādīja pretējo, turklāt tas notika pēc tam, kad JV pārstāvis Arvils Ašeradens informēja sabiedrību par iespēju celt pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Lasīt visu...

21

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

FotoŅemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica” (attēlā - tā pārstāve Inga Spriņģe) projekta “Šķelšanās” vērtēšanu un mediju redakcionālo brīvību, Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) skaidro pieņemto lēmumu. Fonds ir konstatējis, ka projekts nav īstenots atbilstoši konkursa nolikumam, kas paredz veidot saturu latviešu valodā, bet daļēji īstenots svešvalodā. Aktivitātes īstenotas ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu (MAF).
Lasīt visu...

12

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

FotoNesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka Saeimas vīri un sievas dzīvo pasaku valstībā. Vairums runātāju kaismīgi klāstīja, kas būtu jādara, bet neviens nerunāja, kas to traucēja paveikt jau, piemēram, pagājušajā gadā.
Lasīt visu...

21

Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi

FotoIgauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas nodrošinās ērtu tramvaja savienojumu ar Tallinas lidostu, pilsētas centru un ostu. Ülemiste termināla pabeigšana plānota 2028. gadā."
Lasīt visu...

21

Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm

FotoPartiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās “aizmirst” paziņot dažādus svarīgus sīkumus, piemēram – kur ņemt naudu savu ideju finansēšanai. Tomēr tajās reizēs, kad saruna ir garāka par pusminūti, sāk parādīties interesantas idejas. Uzmanībai daži momenti, kurus ne katrs lasītājs vienmēr redz.
Lasīt visu...

21

Pārpratumi likumprojekta izstrādes gaitā (viena epizode)

FotoLikumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā Saeima apstiprināja ieturējamu summu 10% no parāddnieka ienākumiem, kas nepārsniedz minimālās algas apmēru neatkarīgi no piedziņas veida. Tātad no minimālās algas 300 EUR mēnesī parādnieka ieturējamā summa sastādītu: 59,74 EUR/mēnesī (aprēķins: 700 - 10,5% Soc.nod. - 500 neapliek.summa - 23% IIN * 10% = 59,74).
Lasīt visu...

21

Eiroparlamenta reitingu līderis “lien bez ziepēm” savam galvenajam politiskajam sāncensim

FotoPiecu mēnešu garumā SKDS aptaujās līderu lomu ieņēmušās Nacionālās apvienības vadošais kandidāts Roberts Zīle nācis klajā ar unikālu atklāsmi: nevis pašu saraksta biedri esot tie labākie, bet gan viņa galvenais politiskais konkurents.
Lasīt visu...

21

Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis „Re:Baltica” darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt

FotoEs jums izstāstīšu kaut ko, ko LTV Ivo Leitāns jums neteica. Un viņš arī to nezina. Mans ģimenes uzņēmums pirms dažiem gadiem ir maksājis naudu portālam Delfi par manu dokumentālo filmu reklāmu. Abas reizes portals Delfi ziņoja saviem lasītājiem, ka ir skatāmas žurnālista Anša Pūpola dokumentālās filmas. Es ticu, ka portāls ļoti rūpīgi seko likumiem, kas aizliedz melīgas reklāmas izplatīšanu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Parodija par pārbaudi

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne...

Foto

Lūdz tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā par personu ar invaliditāti diskrimināciju

2024. gada 30. maijā Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks...

Foto

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa....

Foto

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai....

Foto

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri....

Foto

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā...

Foto

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm...

Foto

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda...

Foto

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un...

Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...