Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šā gada jūlijā Eiropas Komisija publiskoja "Fit for 55" ("Gatavi mērķrādītājam 55%") pakotni, kas sastāv no 13 tiesību aktiem, kuri palīdzētu sasniegt Eiropas Savienības kopējo mērķi – līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par vismaz 55% salīdzinājumā ar 1990. gadu, kā arī veicinātu virzību uz Eiropas Savienības klimatneitralitāti 2050. gadā.

Taču tas ir tikai Eiropas Komisijas projekts, un tagad sākas darbs pie pakotnes grozīšanas, ko veic gan Eiropas Parlaments, gan Eiropas Savienības valstu valdības Eiropas Padomē. Gala rezultātu vēl nezinām, bet no Eiropas Komisijas piedāvātajiem 13 tiesību aktiem jau var noprast, kā tie varētu ietekmēt Latvijas intereses. Tātad – ko paredz "Fit for 55"?

Transports un mobilitāte

Transporta nozare, kas nodrošina preču un cilvēku pārvietošanos Eiropas Savienībā, pēc radītā siltumnīcefekta gāzu emisiju apjoma ir pārliecinoši pirmajā vietā. 2019. gadā visā Eiropas Savienībā transports radīja vairāk nekā miljardu tonnu siltumnīcefekta gāzu emisiju (rēķināts CO2 ekvivalentos). Proporcionāli visvairāk to rada iekšzemes transports – 835 miljonus tonnu, jūrniecība – 139 miljonus, aviācija – 133 miljonus tonnu emisiju gadā.

Visvairāk iedzīvotājus skars jaunā regula, kas attiecas uz iekšzemes transportu. Tā paredz, ka no 2030. gada vairs nevarēs ražot jaunas automašīnas ar iekšdedzes dzinēju privātai lietošanai, no 2035. gada – arī komerciālai lietošanai. Tiks ražoti tikai elektroauto vai auto, kas darbināmi ar ūdeņradi. Tāpat paredzēts iekļaut jaunajā emisijas tirdzniecības sistēmā fosilās degvielas tirgotājus un ēkas, kas tiek apkurinātas ar fosilo kurināmo.

Pat Francijas zaļie un liberāļi no Makrona partijas, to skaitā ietekmīgās Eiropas Padomes Vides komitejas vadītājs Paskāls Konfēns, jau izteikuši bažas, ka kvotu sistēmā varētu iekļaut komerciālās ēkas, bet ne mājokļus, citādi cilvēki dosies ielās tāpat kā 2018. gadā, kad Francijā notika "dzelteno vestu" nemieri.

Regula paredz, ka Eiropas valstīs ik pēc noteikta kilometru skaita jāizbūvē dažādu jaudu elektriskās un ūdeņraža uzlādes stacijas. Galvenais jautājums: kad un par kādu naudu tiks veidota šī uzlādes infrastruktūra?

Bažas ir par to, ka Latvijai izbūvēt uzlādes tīklu nebūs ekonomiski izdevīgi, jo IKP uz iedzīvotāju Latvijā ir krietni mazāks un līdz ar to arī maksātspējīgais pieprasījums ir zemāks nekā turīgākajās Eiropas valstīs. Arī iedzīvotāju blīvums un satiksmes intensitāte Latvijā ir krietni mazāka nekā Rietumeiropā. Ja alternatīvās enerģijas transportlīdzekļu skaits Latvijā ievērojami nepalielināsies, bez Eiropas vai Latvijas nodokļu maksātāju subsīdijām neviens uzņēmums nevēlēsies attīstīt šo infrastruktūru.

Nesenā "Politico" diskusijā (https://twitter.com/i/broadcasts/1dRJZlzenNaKB) vācu koncerna "MAN" sponsorētā pasākumā, kurā piedalījos arī es, bija redzams, ka Vācijas e-mobilitātes grupas "ABB" pārstāvis lobē elektroauto biznesu, vēloties ieviest visā Eiropā viņu izstrādes standarta uzlādes rozetes un uzlādes staciju tehnoloģijas, tādējādi iegūstot sev milzīgu tirgu visā Eiropā. Šādiem spēlētājiem šī alternatīvas uzpildes infrastruktūras regula nodrošinās pasakainus ienākumus, bet mēs vairāk būsim maksātāju pusē.

Kas attiecas uz kuģniecību, "Fit for 55" paredz izveidot regulāciju attiecībā uz jebkuras valsts karoga kuģiem, vai tie būtu Eiropas Savienības vai ārpus Eiropas Savienības karoga valsts kuģi. Ierodoties Eiropas Savienības valsts ostā, būs jāievēro maksimāli pieļaujamais siltumnīcefektu izraisošo gāzu limits degvielā, ko tie lieto, kā arī, atrodoties ostās, būs jālieto bezemisiju enerģijas krasta savienojumi. Attiecīgi ostām būs jāizbūvē jauna infrastruktūra, lai varētu uzpildīt kuģus ar elektroenerģiju, kamēr tie atrodas iekraušanas vai izkraušanas operācijās.

Jāpiebilst, ka Eiropai ir mazas izredzes to pašu regulējumu panākt Starptautiskajā Jūrniecības organizācijā (International Maritime Organisation), tādēļ ES riskē padarīt jūrniecības biznesu saviem kuģiem daudz dārgāku un globāli mazāk konkurētspējīgu. Grieķijas premjerministrs jau paudis kritiku šiem plāniem, jo vairāk nekā puse Eiropas Savienības karogvalsts kuģu ir reģistrēti Grieķijā.

Aviācijā ir līdzīgi, arī tā turpmāk tiks iekļauta emisiju kvotu tirdzniecības sistēmā. Šobrīd lielajām aviokompānijām, balstoties uz vēsturiskiem datiem, pienācās daudz bezmaksas kvotu, savukārt jaunākām kompānijām, piemēram, "airBaltic", bezmaksas kvotu bija maz.

"Fit for 55" paredz izbeigt bezmaksas kvotu sistēmu līdz 2026. gadam. Jaunām kompānijām tas var palielināt konkurētspēju, taču aviācijā kopumā tas noteikti novedīs pie aviobiļešu cenu sadārdzinājuma, jo emisiju kvotu cena pieaugs, krietni palielinot pieprasījumu. Zīmīgi, ka daļu no pašlaik straujā energoresursu cenu pieauguma ietekmē arī emisiju kvotu strauji pieaugusī cena – kopš gada sākuma to cena pieaugusi aptuveni trīs reizes.

Apkopojot "Fit for 55" ietekmi uz transporta nozari, var paredzēt, ka palielināsies Latvijas iedzīvotāju izdevumi par transportu, degviela kļūs dārgāka, savukārt elektroauto daudzi nevarēs iegādāties augstās cenas dēļ. Šobrīd privāto automašīnu ir daudz, tās ir videi nedraudzīgas, un cilvēkiem, kas saskarsies ar energonabadzību transporta jomā, nāksies mainīt paradumus – piemēram, mazāk apceļot Latviju vai retāk braukt uz kapu svētkiem ar personīgo auto. Šajā kontekstā arī ir neskaidrs, kurš sabiedrības slānis īsti būs ieguvējs, ja valstis sāks subsidēt jau tā dārgo elektroauto iegādi, piemēram, cenas pazeminot no 30 līdz 25 tūkstošiem eiro.

Nozare, kas rada lielu siltumnīcefekta gāzu piesārņojumu, ir lauksaimniecība. To, kā "Fit for 55" pakotne varētu ietekmēt lauksaimniecību, portālā "Delfi" publicētā rakstā ļoti labi raksturojusi Maira Dzelzkalēja-Burmistre (https://www.delfi.lv/news/versijas/maira-dzelzkaleja-burmistre-cik-ilgi-politiki-splaus-acis-zinatnei-zala-kursa-butaforija.d?id=53702123).

Enerģētika

"Fit for 55" paredz elektroenerģijas ražošanā izmantot vismaz 40% atjaunīgo energoresursu (iepriekš prasība bija 32%). Ja paskatāmies Latvijas enerģētikas portfeli, uz citu Eiropas valstu fona izskatāmies labi – lielā mērā pateicoties HES, Latvija 52% elektrības ražo no atjaunīgajiem resursiem. Līdz ar to mums nav vajadzības obligāti palielināt atjaunīgo resursu īpatsvaru elektrības ražošanā, jo vajadzīgos kritērijus Latvija izpilda jau tagad. Citās publikācijās esmu paudis skepsi par vēja parku būvniecību Latvijā.

Tas, kas Latvijai rada problēmas, ir mērķis samazināt emisijas par 55%, salīdzinot ar 1990. gadu, un skaidrs, ka aizvietot pēdējos procentus enerģētikas portfelī ir grūtāk, nekā samazināt fosilo resursu īpatsvaru pirmoreiz. Atjaunīgie resursi ir mainīgi, bet tehnoloģiski nav attīstījušās citas bāzes jaudas kā vien tās, ko darbina ar fosilajiem resursiem (TEC-1 un TEC-2).

Elektrības ražošanai Latvijā izmanto arī šķeldu (kas šoziem paglābs daudzu pašvaldību iedzīvotājus no dramatiski pieaugušiem apkures tarifiem, kā tas ir tajās pašvaldībās, kur apkuri nodrošina ar gāzi), bet "Fit for 55" kontekstā šķelda netiek uzskatīta par klasisku enerģētiski atjaunīgo resursu, jo koksnes ieguves un pārstrādes atkritumi drīzāk būtu jāizmanto, lai ražotu produktus ar pievienoto vērtību. Šis skatījums Latvijai ir neizdevīgs.

Vēl viens liels nezināmais ir jaunā ES likumdošana, kas klasificēs privāto investīciju "zaļumu", – tā sauktā taksonomija, proti, nozaru klasifikācija, kas nosaka, kurās nozarēs investīcijas tiks uzskatītas par zaļām un kurās ne. Eiropas Komisijai būs jāizstrādā tādi kā "Ministru kabineta noteikumi" (ES terminoloģijā – deleģētie akti), kas noteiks, vai atomenerģija un gāze ir zaļa enerģija vai ne.

Francija, kur 70% elektrības saražo AES, Somija, Polija un Čehija uzskata, ka atomenerģija noteikti jāiekļauj taksonomijā kā zaļā enerģija, un vairākas Vidusjūras valstis, arī Vācija un Polija uzskata, ka pārejas periodā zaļās enerģijas sarakstā kā resursu, kas rada salīdzinoši maz emisiju, varētu iekļaut arī gāzi. Polija, veidojot jaunus gāzesvadu savienojumus, spēs samazināt ogļu īpatsvaru enerģijas ražošanā, kas rada vairāk emisiju nekā gāze.

Dalībvalstu pretrunu dēļ Eiropas Komisija pagaidām nespēj pieņemt lēmumu, sola to gada beigās. Šī situācija parāda, kā viens lēmums var mainīt miljardu eiro naudas plūsmu visā Eiropā. Par maz diskusijās iekļauto atomenerģētiku Latvijā vai Igaunijā ir zināms maz, jo tas ir politiski neērts jautājums, lai gan lielie valsts energouzņēmumi šajās valstīs, visticamāk, ir vērtējuši kopīgu mazo moduļu reaktora būvniecību.

Tā ir moderna atomenerģijas iegūšanas tehnoloģija, ko izstrādājis gan "Rolls-Royce", gan citi uzņēmumi un kas tiek plaši lietota pasaulē kā viens no inovatīvākajiem enerģijas iegūšanas veidiem. Salīdzināt mazo moduļu reaktorus ar, piemēram, Černobiļas vai Fukušimas AES ir, maigi izsakoties, nekorekti. Īpaši gadījumā, ja Francijas nostāja atomenerģētikas investīciju klasifikācijas pozīcijā ņems virsroku, tas ir viens no risinājumiem, ko Latvijai varbūt vajadzētu apsvērt. Skaidrs, ka rodas radioaktīvie atkritumi, bet tas ir risināms jautājums.

Toties šādas stacijas nerada vizuālo piesārņojumu atšķirībā no vēja parkiem. Izvēloties, kādus energoresursus lietot, jāpatur prātā Francijas un Vācijas piemērs. Pēc Fukušimas avārijas Vācija pieņēma politisku lēmumu atteikties no atomenerģijas. Pēc ekspertu aprēķiniem, rezultātā Vācijai investīcijas un līdz ar to elektrības ražošanas izmaksas būs krietni dārgākas nekā Francijai, kas izmanto AES.

Tāpēc Vācijai bija vajadzīga gāze, "Nord Stream 1" un "Nord Stream 2", jo ir skaidrs, ka ar vēja ģeneratoriem vien nevar aizvietot atomenerģijas iztrūkumu. Neapšaubāmi, zaļais kurss videi ir vajadzīgs, taču pretestība atomenerģijas izmantošanai dzen dalībvalstis lielākās izmaksās un nestabilākā energoapgādes sistēmā.

Sociālās sekas

Viens no "Fit for 55" pakotnes 13 tiesību aktiem paredz veidot Sociālo klimata fondu. Saprotot, ka Eiropas zaļais kurss var iedzīt cilvēkus energonabadzībā, paredzēts no šī fonda sniegt atbalstu trūcīgākajiem iedzīvotājiem. Plānots, ka no 2025. līdz 2030. gadam fondā būs pieejami 72,2 miljardi eiro, kas tiks iegūti no emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas.

Zinot, ka no šiem pašiem emisijas kvotu tirdzniecības ieņēmumiem ir plānots līdz 2058. gadam atdot "Next Generation EU" ("Nākamās paaudzes ES") fonda aizņēmumu, naudas, visticamāk, visam nepietiks. Latvijā, ļoti iespējams, vajadzēs atbalstīt pat vairāk nekā pusi iedzīvotāju, kurus skars energonabadzība un mobilitātes nabadzība "Fit for 55" rezultātā, un man nav pārliecības, ka Sociālais klimata fonds sasniegs visus tos Latvijas iedzīvotājus, kam atbalsts būs nepieciešams.

Secinājumi

Kopumā Eiropas zaļais kurss ir iešana pareizajā virzienā, bet tas jādara ar saprātīgām ekonomiskajām metodēm un atbilstošiem sociālajiem spilveniem. Mani nepamet sajūta, ka Eiropas Savienība ir politiski apjukusi un globāli zaudē līdera lomu.

Lisabonas līgumā pirms aptuveni 20 gadiem tā izvirzīja ambiciozus mērķus – būt ģeopolitiskajiem līderiem pasaulē teju visās jomās –, taču šie mērķi nav sasniegti. Šobrīd izskatās, ka vienīgais globālais mērķis ir pierādīt, ka Eiropas Savienība ir viszaļākā pasaulē. Diemžēl izskatās, ka būt globālajam līderim "zaļumā" ir Eiropas līderu pēdējais karogs, viss, kas atlicis no iepriekšējām ambīcijām.

Novērtē šo rakstu:

51
4

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Informatīvie tēli

FotoBieži par ticību mēs saucam to, kas patiesībā ir naids pret citas pārliecības, morāles un dzīvesziņas cilvēkiem. Bieži mūsu tā saucamā ticība ir nevis pašu pasaules skatījumā, pārliecībā un rīcībā, bet sektantiskā citu noliegšanā.
Lasīt visu...

3

Cik labprāt mēs pareizi sadalītu naudu, tikai neprasiet, kam mēs to atņemtu

Foto2022. gada budžets ir pēdējais valsts budžets, kuru pieņems 13. Saeimas sadrumstalotā valdība. Diemžēl arī “pēdējais budžets” nerisina Latvijas ieilgušās problēmas veselības aprūpes un sociālā atbalsta finansējumā. Tā vietā, lai ieguldītu Latvijas labklājībā un ilgtspējīgā attīstībā, tūkstošiem eiro liels atbalsts caur “deputātu kvotām” tiek novirzīts apšaubāmiem mērķiem un tiem pakļautiem nodibinājumiem.
Lasīt visu...

21

Prātā nāk "Suņa sirds" un iedzīvotāju sapulce ar Švonderiem un Šarikoviem

FotoNekomentēšu Vestardu Šimku. Tā ir viņa izvēle. Nekomentēšu par Covid-19 vakcīnām, jo neesmu ārsts vai eksperts. Nekomentēšu valdības darbības epidemioloģiskajā drošībā, jo kurš gan par to vēl nav izteicies...
Lasīt visu...

21

Sasparojoties Ministru prezidentam un nozares ministram kā ekonomistam, veselības aprūpes reformu varētu veikt relatīvi ātri

FotoVeselības aprūpes sistēma sasniegusi kritisko punktu un sabruks, ja turpmāk par prioritāti nekļūs ārstniecības personu kadru politika; reformas nebūs iespējamas, kamēr netiks aktualizēta gan privātpersonas (pacienta), gan ārsta līdzšinējā statusa neatbilstība starptautisko līgumu un Pacientu tiesību likuma normām un sakārtotas tiesiskās attiecības valsts finansēto pakalpojumu jomā.
Lasīt visu...

21

Runāsim atklāti: faktiski finanšu sektors šobrīd ir kļuvis par viena valsts dienesta vadītājas īstenotās politikas upuri

FotoPirms dažiem gadiem gan ierēdniecība, gan politiskie lēmēji pēc neskaitāmiem ārvalstu organizāciju un Latvijas stratēģisko sabiedroto ieteikumiem nonāca pie loģiska atklājuma, ka pagājušā gadsimta 80. gadu beigās, 90. gadu sākumā izveidotais banku darbības modelis gan ģeopolitisko, gan pieaugošās uzraudzības apstākļu rezultātā vairs nav dzīvotspējīgs. Proti, būt par NVS valstu starptautisko norēķinu jeb ASV dolāru transakciju centru nav iespējams.
Lasīt visu...

21

Vainot sabiedrību, ka politiķi ir noveduši valsti pie sašķeltības, var tikai paši politiķi

FotoIerobežojumi turpinās, un arī protesti turpinās. Cēloņsakarība ārkārtīgi vienkārša un to izsaka Delfu raksta pēdējā rindkopa: "Neskatoties uz augsto vakcinācijas līmeni, vairākām Eiropas valstīm nācies atjaunot karantīnas ierobežojumus, lai apturētu jaunu Covid-19 vilni."
Lasīt visu...

6

Hunta, sargies buntavnieka!

FotoSāksim ar to, kas manā skatījumā ir hunta. Tie ir 62 deputāti, kas veica valsts apvērsumu, atņemot balsstiesības t.s. deputātiem-antivakseriem. Pučistiem jāpieskaita arī ministri iz valdības, kas kā aste luncina parlamenta “kvekšu” korpusu. Visbeidzot prezidents, kas pēc puča neierosināja Saeimas atlaišanu.
Lasīt visu...

18

Viltus zaļuma parāde Glāzgovā

FotoAr apņemšanos par globālās sasilšanas ierobežošanu un skaļiem saukļiem par virzību uz fosilā kurināmā izskaušanu, noslēgusies ANO klimata konference (COP26) Glāzgovā. Visnezaļākā konference, kāda pēdējo sešu gadu laikā pasaulē organizēta, kurā šogad tika demonstrēta klajas divkosības paraugstunda. Līdz ar to paradoksāli un nožēlojami vienlaikus, ka tās mērķis bija vienoties par pasaules zaļajiem pamatmērķiem!
Lasīt visu...

21

Es iestājos par principu “baznīcu baznīcai”

FotoArvien skaļāk publiskajā telpā sevi piesaka sakrālā mantojuma tēma. Apsveicami, ka diskusijās par Svētā Pētera baznīcas tālāko likteni sabiedrība nav vienaldzīga. Kas būs šī izcilā, Rīgai tik nozīmīgā kultūras pieminekļa nākamais saimnieks, ir satraucis baznīcu, Rīgas pašvaldību, kultūras mantojuma ekspertus, Saeimas politiķus, pat valsts prezidentu. Uz izveidojušos situāciju vēlams paskatīties ar vēsu prātu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Nu cik var gvelzt par vīrusu un pandēmiju visādu sviestu?! Kā nav pašiem apnicis!

Divu gadu laikā nebeidz pārsteigt idiotisma līmenis, kas turpina arvien sazelt ap...

Foto

Zemes piespiedu nomas attiecības tiek izbeigtas netaisnīgi, uzliekot jaunu slogu dzīvokļu īpašniekiem

Pieņemot “Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumu”, daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašniekiem tiek...

Foto

Glābiet, palīdziet un jūtiet līdzi, zemes baroniem atņem peļņu!

29. oktobrī spēkā stājās Tieslietu ministrijas (TM) izstrādātie un Saeimas pieņemtie grozījumi likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas...

Foto

Mums vajag jūsu naudu, lai radītu jums vairāk burvīga satura par slepkavībām un maniakiem

Pirms apaļa gada šai datumā dienas gaismu ieraudzīja mūsu lolojums, daudzreiz nomērīts...

Foto

Vai tiekam gatavināti Latvijas iznīcināšanai?

“Opozīcija Saeimā iegājusi pilnīgā destrukcijā – iesnieguši virkni priekšlikumu atņemt aizsardzības budžetam vairākus desmitus miljonu eiro... Brīdī, kad pirmo reizi pēc...

Foto

Mums ir par maz ministru, vajag vēl, un tad viss būs kārtībā!

Labas pārvaldības princips paredz, ka sabiedrības interesēs valsts pārvalde tiek pastāvīgi uzlabota. Nevienā valstī valsts...

Foto

Es tiešām ļoti gribēju atbalstīt budžetu, bet...

Es tiešām ļoti gribēju atbalstīt budžetu, jo man šķiet, ka laiks ir grūts un premjerministrs Krišjānis Kariņš tiešām ir...

Foto

Levits nespēj vai nevēlas pildīt savus pienākumus un "pazūd aiz savas pils augstajiem mūriem"

Ne tikai Latvijas valsts dibināšanas svētkos, bet arī ikdienā aizvien skaudrāk iezīmējās...

Foto

Lūdzu, manējie, PALIECIET šaizemē!

Smagiem soļiem staigāju pa sava vectēva zemi. Ar dubļiem aplipušos zābakos un nosalušiem pirkstiem, zemjainām plaukstām aukstā zemē stādu ķiplokus, ziemas sīpolus...

Foto

Lai turpina valdīt pavļuti, kariņi, leviti un viņu apkalpotāji rečekisti, fūrmaņi, skrides un citi līdzskrējēji?

Divas valstis, divas pieredzes. Igaunija bez lockdown, Latvija ar. Igaunija ar cilvēcisku...

Foto

Vēstule Augstākajam Debesu Kungam

Es gan tev neticu, bet nezinu, kam citam adresēt savu žēlabu. Man ir laimējies, kopš deviņdesmito gadu sākuma dzīvoju Pierīgas apkaimē. Tuvu...

Foto

Vēstule valsts augstākajām amatpersonām: par palīdzību un atbalstu Latvijas pensionāriem un likumu "Par Valsts pensijām"

Likums "Par Valsts pensijām" paredz, ka ikviens Latvijas pensionārs var prasīt...

Foto

Jaunās paaudzes žurku inde

Tie, kuriem pieder kāds lauku īpašums, šķiet, visi būs saskārušies ar problēmu, vārdā grauzēji, bet vēl precīzāk – žurkas un peles. Grauzēji...

Foto

Nodokļu sistēmas reforma stumj pašnodarbinātos ēnu ekonomikā vai liek doties emigrācijā

Sociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa” Latvijas Republikas Saeimas frakcija, piedaloties balsošanā par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts...

Foto

Paskaidrojošā tautumeita un āža pakaļa

Profesionāla komunikatora deformācija palīdz ķirurģiski paskatīties un karstām situācijām....

Foto

Monumentālā šausmene “Mājsēde 2.0”

Pēc varnešu “pirkstu klikšķa” Latvijā pēkšņi uzliesmoja un tāpat norima kroņa vīrusa epidēmija. “Augšām” pietuvinātajiem šeftmaņiem lokdauns izrādījās “zelta bedre”. Dīkstāves palīdzību...

Foto

Divi miljoni deputātu īpašo pasūtījumu galdam – „baiļu kvotas”

Uz Saeimu  koka šķirstiņā atnestā budžeta prioritātes premjers raksturoja šādi:  “2022.gadā ir trīs lieli virzieni – Latvijas...

Foto

Pavasaris ir tuvu vai tālu atkarībā no pacietības līmeņa

Pēc valdības sarunu atšifrējuma publicēšanas fakts, ka šie politikāņi vēl ir savos amatos, ir apkaunojums demokrātijai....

Foto

Par to, kāpēc pie mums mirstība no kovida ir astoņreiz augstāka, es paklusēšu

Šodien mēs atgriežamies no mājsēdes - vakcinētiem cilvēkiem būs brīvāka dzīve. Nevakcinētajiem dodam vēl...

Foto

Par situāciju Latvijas medicīnā un iespējamiem risinājumiem

Cik zināms, valstī iedzīvotāju medicīniskai aprūpei gultu skaitam slimnīcās ir jābūt aptuveni 1% no iedzīvotāju skaita. Tas nozīme, ka...

Foto

No kuras puses tuvojas īstā klimata pārmaiņu problēma

Runa ir par ļoti nopienun problēmu, kas rada klimata pārmaiņas un par kuru neviens nerunā. Delfi.lv bija Ivara...

Foto

Šoreiz mums visiem ir nodarīts pāri par daudz!

Ziņa, kuru saņēmām 09.11.2021 no valdības mājas, šokēja mūs visus – gan gadatirgus organizētājus, gan jūs – gadatirgus...

Foto

Mēs runāsim, mēs domāsim, mēs gatavosimies

Latvijas robeža, kas iezīmē Latvijas valsts teritoriju starptautiskajā kartē, ir viens no Latvijas valstiskuma pamatelementiem. Tāpēc tās aizsardzība vistiešākajā veidā ir...

Foto

Tikai objektīvos datos balstīta analīze var novest pie pareiziem lēmumiem un tālākas apkarošanas taktikas

Dombura kungs! Ar interesi un cerībām noskatījos Jūsu atjaunoto raidījumu LTV1 "Kas...

Foto

Par Rīgas domes apsveikuma kampaņu

Pilnīgi skaidrs, ka, ja pats Dievs vēlētos iepriecināt latviešu inteliģenci, visticamāk viņam tas neizdotos. Panika ap Rīgas domes apsveikuma kampaņu tam...

Foto

Nevajag dēvēt noniecinošā veidā personas, kas kustas pār robežu

Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS un biedrība “Gribu palīdzēt bēgļiem” aicina izmantot starptautiski pieņemtu apzīmējumu personām, kuras šķērso...

Foto

Es, piemēram, redzu gaismu tuneļa galā

Pēdējos divus gadus mums ir gājis grūti, un Covid pandēmija vēl arvien nav beigusies. Tomēr šobrīd varam pacelt galvu un droši...

Foto

Dievnamā tikai ar “ar nelabo sadarbspējīgo sertifikātu”

Civilizācijas atiestatītāju apustulis Bordāns Twitter ciniski ieņirdza, ka “nevakcinējoties Dievu var satikt ātrāk!”. Tauta runā, ka pēcāk Temīdas piesmējējs ticis strostēts...

Foto

Vai Levits jau ir sasaucis Nacionālās drošības padomes sēdi?

Video ar cilvēku pūli, kas Baltkrievijā virzās uz Polijas-Baltkrievijas robežu, un Latvijas amatpersonu kuslais klusums, ne vārdu...

Foto

Ar Lukašenko roku Krievija pārbauda mūsu reakciju

Situācija pie Polijas-Baltkrievijas robežas ir ļoti nopietna. Vēlu izturību un savaldību Polijas drošības sargiem! Sekojam līdzi situācijas attīstībai....

Foto

Rīgas autoostas sarkano ozolu nedrīkst nocirst

“Ozolu iestādīja 1964. gadā, kad uzcēla autoostu. Autoostā sāku strādāt 1972. gadā. Tad ozols jau bija sasniedzis rokas resnumu. Agrāk,...

Foto

Vandāļi izņirgājušies par mūsu valsts naudas izšķiešanas un izzagšanas objektu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pēc sociālās kampaņas vides objekta “Korupcijas aisbergs” iespējamā vandālisma akta...

Foto

Pandēmija un sabiedrība - bailes vai dusmas?

Profesore Ancāne LSM portāla rakstā par Latvijas sabiedrību pandēmijas laikā runā par to, ka, viņasprāt, tajā valda vairāk dusmas...

Foto

Kurp dodamies?

Kurp dodamies – aizas vai leknu pļavu virzienā? Lielai daļai, nu vismaz pusei, cilvēku tas nešķiet svarīgi, jo viņi ir pārliecināti – jo dziļāk,...

Foto

Valdībai ir pašai jāizšķiras: demisionēt, emigrēt vai mainīties!

Latvija pašlaik ieņem pirmo vietu pasaulē Covid saslimušo ziņā! LR valdība un Saeima nepilda solīto, nepalielina medicīnas darbinieku...

Foto

Akceptētās nāves

Beidzot ir skaidrs, ka kroņa vīruss nešķiro cilvēkus vakcinētajos un nevakcinētajos. Tālab farmācijas gigantu dienderu centieni joprojām uzspiest bezjēdzīgās un organismam bīstamās potes robežojas...

Foto

Katram pašam jāizvēlas, vai ticēt pūcēm, pavļutiem, skridēm un rečekistiem vai tādiem ārstiem kā Ilze Aizsilniece

Nekas jauns nav jāizdomā. Kā vienmēr, kad tiek skatīts budžets...

Foto

Nemainīgs ir tikai viens – valdošās koalīcijas absolūtais cinisms

2019.gada novembrī pirms valsts budžeta pieņemšanas pie Saeimas notika plašs pikets – medicīnas darbinieki protestēja pret to,...

Foto

Ja uzskatāt, ka Covid eksistē tikai Eiropas Savienībā, tad aizveriet Latvijas vēstniecības ārpus ES!

Augsti godājamās valsts amatpersonas, vēršos pie Jums ar šo atklāto vēstuli, lai...

Foto

Lai gan Latvija rada tikai 0,02% no pasaules siltumnīcefekta gāzu izmešu apjomiem, esam apņēmības pilni skriet lokomotīvei pa priekšu

Kopš Parīzes nolīgumā paredzēto mērķu izvirzīšanas ir...

Foto

Duļķis pret pianistu

Eksistē Dievzemītē tāds Māris Mičerevskis. Plašākai publikai pazīstams kā Duļķis 2018. gada filmā “Kriminālās ekselences fonds”. Pie lomas “spīdošais aktieris” tika caur pūļa...

Foto

Varbūt turpināsies 80. un 90. gadu mijas profesūras aizsāktās tradīcijas!

2021.gada 28.oktobris, cerams, ieies vēsturē kā datums, kad sākās Latvijas Ārstu biedrības jau ilgāku laiku vērojamās...

Foto

Atklāta vēstule Latvijas valsts prezidentam: vissvarīgākā ir visas sabiedrības testēšana un laicīga ārstēšana

Vēršos pie jums, kā pie priekšpēdējās instances, jo pēdējā jau būs mecenāti, kas,...

Foto

Etnofobija un etnocentrisms

Ir sabiedrības daļa, kas ik pa laikam saceļ labi sponsorētu un informatīvi atbalstītu traci par Latvijā it kā valdošo “homofobiju”. Tomēr es aicinātu...

Foto

Dzied Circene aizkrāsnē

“Es arī uzskatu, ka piespiest nevar un nevajag nevienu cilvēku. Ja viņš negrib vakcinēties, viņš var nevakcinēties, bet tad viņš nevar iet sabiedrībā!”...

Foto

Žēl, ļoti žēl...

Žēl, ļoti žēl... Laikā, kad vajadzēja vienojošus vārdus, kad vajadzēja solidarizēties ar hospitalizētajiem pacientiem, ar izdegošajiem ārstiem, ar mājsēdē esošajiem darba devējiem un...

Foto

Nevaram paļauties uz valdošo karteli, jo tas aizņemts pats ar sevis glābšanu

Neskatoties ne uz Latvijas ārstu sabiedrības prasībām, ne pieaugošajiem saslimstības  un baisajiem mirušo skaitļiem,...

Foto

Likme uz ārējo ienaidnieku

Kariņa valdība Dievzemītē ir ieviesusi pazemojušu segregāciju. Nevakcinētajiem pret kroņa vīrusu atņem darbu (lasi – iztikas līdzekļus); sabotē izglītību; liedz medicīnisko aprūpi,...

Foto

Sociālās pātagas un 100 eiro kāposta politika

Vakcīndileri vienojušies iemānīt pošu atkarībā 60 gadu slieksni pārsniegušos seniorus, piesolot simt eiro katram, kas injicēsies pret kroņa vīrusu....

Foto

Tāda mums sabiedrība!

Bērnišķīgi! Esam nonākuši situācijā, kad puse biedru nav izpildījusi C mājasdarbu un ieskaite tagad nav visam kursam! Vainīgs pie tā esot skolas direktors...

Foto

Latvijā ir nolaists viss

Latvijā ir nolaists viss. To neredzēt var tikai aklais vai pilnīgi nozombētais. Uzskaitīsim....